Atzinums

IZM ievaddaļā apraksta streika vienošanās izpildi, uzskatot, ka streika prasības ir izpildītas, bet LBAS vērš uzmanību, ka 2022.gada 18.augustā LIZDA nosūtīja IZM vēstuli ar streika prasībām:
1) izstrādāt pedagogu darba samaksas grafiku saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027.gadam noteiktajiem pedagogu darba samaksas palielinājuma principiem un plānotajiem rezultatīvajiem rādītājiem un apstiprināt to nākamo piecu gadu periodam sākot no 2023.gada;
2) sabalansēt darba slodzi visiem pedagogiem sākot no 2023.gada 1.septembra:
pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem – 30 stundas nedēļā darbam ar izglītojamiem, 10 stundas nedēļā citiem pienākumiem;
vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem, tajā skaitā speciālās izglītības iestāžu pedagogiem – līdz 60% mācību stundās, ne mazāk kā 40% citiem pienākumiem;
profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem – samazināt darba slodzi no 1320 stundām gadā līdz 1200 stundām gadā, nosakot slodzes sadalījumu principus līdz 60% kontaktstundas, ne mazāk 40% citiem pienākumiem;
profesionālās ievirzes izglītības iestāžu pedagogiem - līdz 60% mācību stundās, ne mazāk kā 40% citiem pienākumiem (18h/12h);
interešu izglītības iestāžu pedagogiem - līdz 60% mācību stundās, ne mazāk kā 40% citiem pienākumiem.
LBAS norāda, ka streika vienošanās nav pilnībā izpildīta, jo tā tika slēgta, neatkāpjoties no streika prasībām (izņemot grafika termiņus). Uz šo brīdi streika prasības nav izpildītas, jo MK noteikumos Nr.445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” nav noteikta slodzes balansēšana pilnā apmērā, kas nodrošinātu streika prasību izpildi pilnā apmērā.

Pedagogu darba slodze
9.lpp
IZM veic pārrēķinus, vērtējot slodzes sadalījumu gada griezumā. LBAS vērš uzmanību, ka nav panākta vienošanās par šādu slodzes sadalījuma vērtēšanu.
Šobrīd MK noteikumu Nr.445 32.punktā pedagoga darba slodzes proporcijas, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, tiek noteiktas nedēļas griezumā.
MK 2023.gada 18.aprīļa protokola Nr.20 25.§, ar ko apstiprināts MK 2023.gada 18.aprīļa rīkojums Nr.226 “Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim”, 8.punkts nosaka, ka Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Kultūras ministriju, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju izvērtēt grozījumu nepieciešamību normatīvajos aktos saistībā ar pedagogu slodzes līdzsvarošanu, tai skaitā, vienojoties par laika periodu (nedēļa vai gads), kurā tiek izvērtēts slodzes sastāvs, un, ja nepieciešams izglītības un zinātnes ministram līdz 2023. gada 31. maijam iesniegt attiecīgo normatīvo aktu grozījumu projektu Ministru kabinetā.
LBAS vērš uzmanību, ka vienošanās par laika periodu (nedēļa vai gads), kurā tiek izvērtēts slodzes sastāvs, nav bijusi, līdz ar to ir nekorekti no IZM puses vienpusēji pieņemt šādu lēmumu un vērtēt pedagoga darba slodzes līdzsvaru gada griezumā.

10.lpp
LBAS rosina palikt pie šobrīd MK noteikumos noteiktajām pedagogu darba slodzēm un nepāriet uz 40 h  nedēļā darba slodzi.

11.lpp
IZM zem 1.6.attēla norāda, ka darba dienas ietvaros nav atsevišķi attēlots pusdienlaiks, kas atbilstoši Darba likuma normām jāparedz ne mazāk kā 30 minūtes. LBAS vērš uzmanību, ka pedagogiem lielākoties nav iespējas izmantot pusdienas pārtraukumu kā atpūtas laiku, kura ietvaros darbiniekam nav jāveic viņa darba pienākumi un kuru viņš var izlietot pēc sava ieskata, kā to nosaka Darba likuma 141.pants, jo tas jāpavada kopā ar izglītojamiem, viņus pieskatot starpbrīžu laikā, tajā skaitā arī pusdienu starpbrīžu laikā.
Atbilstoši Darba likuma 145.panta trešajai daļai pārtraukuma laikā darbiniekam ir jābūt iespējai atstāt savu darba vietu, un, ja šāda iespēja netiek dota, tad šāds pārtraukums ir ieskaitāms darba laikā. Tādejādi uzskatām, ka ir nekorekti šādi atspoguļot pedagoga darba dienas kārtību, neieskaitot pārtraukumu.
LBAS neatbalsta metodikas slodzes sadalījumam maiņu. Metodika slodzes sadalījumam, ko piedāvā IZM, ir OECD metodika, kas paredzēta valstu salīdzināšanai savā starpā un neparedz to piemērot katrā atsevišķā valstī.
LBAS norāda, ka no IZM puses nav korekti, mainot metodiku, uzskatīt, ka slodze ir sabalansēta. Mainot metodiku, šī brīža 26 mācību/astronomiskās stundas 40 stundu nedēļas slodzē (65%/35%), pārvēršas 17,33 astronomiskajās stundās (43%/57%), sakārtojot proporcijas “uz papīra”, bet faktiski realitātē nemainot noslodzi un neatvieglojot pedagoga ikdienu.

2. Starptautiskā prakse pedagogu darba slodzes sadalījumā
13.lpp
LBAS vērš uzmanību, ka IZM, pārņemot metodiku un atsaucoties uz OECD ziņojumu, nepārņem un nenorāda metodiku attiecībā uz pirmsskolas un sākumskolas līmeņa mācīšanas laiku, par kuru OECD ziņojumā ir norāde, ka tajā tiek ieskaitīti arī īsi starpbrīži, ja skolotājs ir atbildīgs par izglītojamiem šo starpbrīžu laikā (skatīt zemāk ziņojuma citātu). Sākumskolas posmā skolotājam ir pienākums būt ar izglītojamiem arī starpbrīžos.
OECD ziņojums “Education at a Glance” 2022.gads, 352.lpp., pieejams: https://www.oecd-ilibrary.org/docserver/3197152ben.pdf?expires=1713524466&id=id&accname=oid048312&checksum=67AB2667004CF8F0D0E30335892A1934
“Statutory teaching time in this international comparison excludes preparation time and periods of time formally allowed for breaks between lessons or groups of lessons. However, at the pre-primary and primary levels, short breaks (of ten minutes or less) are included in the teaching time if the classroom teacher is responsible for the class during these breaks (see the Definitions section).”

14.lpp
LBAS vērš uzmanību, ka 2.1.attēlā atspoguļotajai informācijai ir pieejami arī jaunāki dati (par 2021.gadu), OECD ziņojums “Education at a Glance” 2022.gads, 357-359.lpp
Lūdzam papildināt 2.1.attēlu salīdzināšanai ar OECD jaunākajiem datiem.

17.lpp
LBAS lūdz ņemt vērā un iekļaut ziņojumā Lietuvas piemēru. Lietuvas izglītības iestādes savos nolikumos nosaka kā tiek uzskaitītas darba stundas, piemēram (https://joniskiosaulesmokykla.lt/files/dokumentubankas/V-53%20Vidaus%20darbo%20tvarkos%20taisykli%C5%B3%20tvirtinimas%202022-02-21.pdf):
Mācībspēkiem darba stunda ir 60 minūtes, no kurām 45 minūtes ir tiešais darbs klasē ar skolēniem, neformālās izglītības nodarbībām, aktivitātēm izglītojamā izglītības vajadzību apmierināšanai un konsultācijām (google tulkojums);
Mācībspēkiem darba stunda ir 60 minūtes, no kurām 45 minūtes ir tiešs darbs ar skolēniem (Lietuvas Republikas Izglītības un zinātnes ministra 2011.gada 18.jūlija rīkojums Nr.V-1315, 3.lpp), 15 minūtes – gaidīšana, gatavošanās nākamajai nodarbībai (google tulkojums).

20.lpp
IZM norāda: “Novērojams arī, ka, jo lielāka pedagoga kopējā noslodze (kopējais darba stundu skaits nedēļā pa visiem pedagoģiskajiem amatiem), jo mazāka mācību stundu / nodarbību skaita proporcija kopējā slodzē jeb vērojama sabalansētāka slodze.”

21.lpp
IZM norāda: “Analizējot datus par pedagogu darba slodzi ilgākā periodā, var secināt, ka kopš 2023. gada, kad visiem pedagogiem normatīvajā regulējumā noteikts slodzes sastāvs, ir būtiski palielinājies to pedagogu īpatsvars, kuriem tarificētā slodze ir 40 vai vairāk stundas nedēļā.”

23.lpp
IZM norāda “Tādējādi var secināt, ka faktiskā pedagogu noslodze mācību stundu vadīšanā nav mainījusies, bet ir palielinājies vidējais tarificēto stundu skaits uz 1 pedagogu jeb kopējā pedagoga noslodze. Tādējādi līdz ar slodzes balansēšanu nacionālā regulējumā faktiski nav panākta pedagogu slodzes balansēšana, kuras mērķis ir samazināt pedagogam mācību stundu skaitu kopējā slodzē, bet gan ir panākts vidēji lielāks skaits apmaksāto stundu, kā rezultātā ir bijis iespējams palielināt atalgojumu ar vairāk tarificētajām stundām.”
LBAS atgādina, ka slodžu balansēšanas mērķis bija ne tikai samazināt mācību stundu skaitu slodzē, bet arī nodrošināt, ka kopējā slodzē tiek iekļauta un apmaksāta citu pienākumu daļa. Līdz slodžu balansēšanas uzsākšanai citu pienākumu stundas slodzē netika tarificētas vispār vai tika tarificētas nepietiekamā apmērā. Ņemot vērā, ka bez citu pienākumu izpildes, nav iespējama mācību stundu nodrošināšana, tad citus pienākumus pedagogam nācās veikt atpūtas laikā.
Ar pirmo slodzes balansēšanas soli ir panākts būtisks uzlabojums. Ja pedagoga slodzē nav mainījies mācību stundu skaits, bet ir pieaugusi kopējā slodze, tas nenozīmē to, ka faktiski ir pieaugusi pedagoga slodze. Tas nozīmē to, ka papildus tarificētajām un apmaksātajām mācību stundām, tiek tarificētas un apmaksātas arī citu pienākumu stundas, ko līdz šim pedagogs darīja savā atpūtas laikā un kas līdz šim netika apmaksātas.
Lielākoties pedagogiem 40 stundu slodze tiek noteikta izglītības iestādēs, kurās ir pietiekams finansējums, lai citus pienākumus apmaksātu saskaņā ar MK noteikumiem, t.i., ne mazāk kā 35% apmērā no kopējās slodzes. Ja izglītības iestādei ir nepietiekams finansējums citu pienākumu apmaksai, tad slodze tiek tarificēta tādā apmērā, lai pilnā apmērā nosegtu mācību stundu sadaļu, bet citi pienākumi tiek tarificēti un apmaksāti tikai tādā apmērā, cik pietiek finansējums, kas, protams, nenodrošina citu pienākumu uzskaiti un apmaksu pilnā apmērā. Attiecīgi nepilnajās slodzēs netiek nodrošināta sabalansētība. Diemžēl citus pienākumus, kas netiek tarificēti, pedagogi vēl joprojām pilda savā atpūtas laikā un tie netiek apmaksāti. Turpinot balansēt slodzi, pakāpeniski būtu iespējams novērst pedagogu faktisko (nevis tarificēto) darba pārslodzi.

3.2.tabula (20.lpp) un 3.3.tabula (25.lpp)
LBAS lūdz skaidrot datus tabulās 3.2. un 3.3. Nav saprotami atšķirīgie procentuālie dati par mācību stundām slodzē 3.2.tabulas kolonnā “Vidēji tarificētās mācību stundas proporcionāli slodzei” – 59%, kolonnā “Vidēji mācību stundas faktiski apmaksātajā slodzē” – 56% un 3.3.tabulas kolonnā “Mācību stundu proporcija” – 67%.

27.lpp
LBAS lūdz norādīt, ka pirmsskolas izglītības pedagogiem citu pienākumu izpilde tiek nodrošināta bez izglītojamo klātbūtnes.

3. Secinājumi un ierosinājumi
31.lpp
IZM norāda: “salīdzinošie starptautiskie pētījumi rāda, ka Eiropas Savienības valstīs vidēji mācīšanas laiks kopējā skolotāja slodzē veido 47%, proti, aptuveni pusi no kopējā darba laika skolotāji vada mācību stundas un nodarbības, aptuveni ¼ laika tiek pavadīta, lai plānotu, gatavotos mācību stundām un skolēnu darbu labošanai, attiecīgi vēl aptuveni ¼ daļa – pārējiem pienākumiem”
LBAS lūdz ņemt vērā jaunākos OECD datus norādot vidējo mācīšanas laiku skolotāja slodzē, kā arī ņemt vērā to, ka Latvijā pedagogiem bez atbilstošiem resursiem ir bijis jāievieš jaunais saturs, jānodrošina kompetenču un iekļaujošā izglītība, individuāla pieeja, jaunā vērtēšanas sistēma. Vienlaikus ir kritiska situācija ar mācību līdzekļu un atbalsta personāla nodrošinājumu, tādejādi ir nepieciešams izvērtēt, vai, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību, pedagogiem Latvijā ir nepieciešams vairāk laika citu pienākumu izpildei nekā citās Eiropas valstīs.
IZM norāda: “Latvijā atbilstoši šobrīd spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, ir noteikts, ka vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības un profesionālās izglītības skolotājiem mācību stundu un nodarbību vadīšana var veidot ne vairāk kā 65% no kopējās darba slodzes nedēļā astronomiskajās stundās, vienlaikus paredzot normatīvajā regulējumā, ka uzskaitei mācību stunda tiek skaitīta kā astronomiskā stunda. Līdz ar to faktiski, pēc esošā regulējuma, Latvijā mācīšanas laiks, pārrēķinot mācību stundu skaitu astronomiskajās stundās, lai tas būtu atbilstoši starptautiskajai metodoloģijai un dati būtu salīdzināmi ar starptautisko praksi, veido 43% kopējā skolotāja nedēļas slodzē, kas attiecīgi ir zemāk kā vidēji Eiropas Savienības valstīs, kā arī zemāk kā noteikts Lietuvā un potenciāli plānots noteikt Igaunijā; līdz ar to esošā proporcija mācību stundām kopējā skolotāju darba slodzē uzskatāma par optimālu, taču nepieciešams uzlabot kopējo noslodzi, lai samazinātu pedagogu pārslodzi;”

MK 2023.gada 18.aprīļa protokola Nr.20 25.§, ar ko apstiprināts MK 2023.gada 18.aprīļa rīkojums Nr.226 “Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim”, 8.punkts nosaka, ka Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Kultūras ministriju, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju izvērtēt grozījumu nepieciešamību normatīvajos aktos saistībā ar pedagogu slodzes līdzsvarošanu, tai skaitā, vienojoties par laika periodu (nedēļa vai gads), kurā tiek izvērtēts slodzes sastāvs, un, ja nepieciešams izglītības un zinātnes ministram līdz 2023. gada 31. maijam iesniegt attiecīgo normatīvo aktu grozījumu projektu Ministru kabinetā.
LBAS vērš uzmanību, ka vienošanās par laika periodu (nedēļa vai gads), kurā tiek izvērtēts slodzes sastāvs, nav bijusi, līdz ar to ir nekorekti no IZM puses vienpusēji pieņemt šādu lēmumu un vērtēt pedagoga darba slodzes līdzsvaru gada griezumā.

IZM norāda: “Pirmsskolas izglītībā esošais slodzes sastāva regulējums (dalījums 34/6h) atbilst praktiskai vajadzībai un ir atzīts par piemērotu, lai pedagogs varētu īstenot visus amata pienākumus, taču nepieciešams izvērtēt darbinieku skaita attiecību pret bērnu skaitu vienā pirmsskolas izglītības grupā”

LBAS lūdz noteikt ieteicamo minimālā pedagoģiskā personāla skaitu pirmsskolas izglītības iestādēs, ņemot vērā izglītojamo skaitu.

Amata nosaukums
Bērnu skaits uz 1 pedagoga likmi

Pirmsskolas izglītības
skolotājs (bērni līdz 3 gadu vecumam)
6

Pirmsskolas izglītības
skolotājs (bērni līdz 3-5 gadu vecumam)
8

Pirmsskolas izglītības
skolotājs (bērni līdz 5-7 gadu vecumam)
10

Skolotājs logopēds
100

Izglītības psihologs
150

Sociālais pedagogs
150

Speciālais pedagogs
150

Amata nosaukums
Pedagoga likmju skaits uz 1 grupiņu

Pirmsskolas izglītības
sporta skolotājs
0,125

Pirmsskolas izglītības mūzikas
skolotājs
0,125

32.lpp
IZM norāda: “nosakot nacionālajā līmenī pedagogu slodzes sastāvu, dati liecina, ka netiek risināta pedagogu pārslodzes problēma, jo pieaug to pedagogu īpatsvars, kuri kopumā, vairākās izglītības iestādēs, amatu apvienošanas kārtībā, strādā vairāk kā 40 stundas nedēļā;”

LBAS atgādina, ka slodžu balansēšanas mērķis bija ne tikai samazināt mācību stundu skaitu slodzē, bet arī nodrošināt, ka kopējā slodzē tiek iekļauta un apmaksāta citu pienākumu daļa. Līdz slodžu balansēšanas uzsākšanai citu pienākumu stundas slodzē netika tarificētas vispār vai tika tarificētas nepietiekamā apmērā. Ņemot vērā, ka bez citu pienākumu izpildes, nav iespējama mācību stundu nodrošināšana, tad citus pienākumus pedagogam nācās veikt atpūtas laikā.
Ar pirmo slodzes balansēšanas soli ir panākts būtisks uzlabojums. Ja pedagoga slodzē nav mainījies mācību stundu skaits, bet ir pieaugusi kopējā slodze, tas nenozīmē to, ka faktiski ir pieaugusi pedagoga slodze. Tas nozīmē to, ka papildus tarificētajām un apmaksātajām mācību stundām, tiek tarificētas un apmaksātas arī citu pienākumu stundas, ko līdz šim pedagogs darīja savā atpūtas laikā un kas līdz šim netika apmaksātas.
Lielākoties pedagogiem 40 stundu slodze tiek noteikta izglītības iestādēs, kurās ir pietiekams finansējums, lai citus pienākumus apmaksātu saskaņā ar MK noteikumiem, t.i., ne mazāk kā 35% apmērā no kopējās slodzes. Ja izglītības iestādei ir nepietiekams finansējums citu pienākumu apmaksai, tad slodze tiek tarificēta tādā apmērā, lai pilnā apmērā nosegtu mācību stundu sadaļu, bet citi pienākumi tiek tarificēti un apmaksāti tikai tādā apmērā, cik pietiek finansējums, kas, protams, nenodrošina citu pienākumu uzskaiti un apmaksu pilnā apmērā. Attiecīgi nepilnajās slodzēs netiek nodrošināta sabalansētība. Diemžēl citus pienākumus, kas netiek tarificēti, pedagogi vēl joprojām pilda savā atpūtas laikā un tie netiek apmaksāti. Turpinot balansēt slodzi, pakāpeniski būtu iespējams novērst pedagogu faktisko (nevis tarificēto) darba slodzi.

IZM norāda “IZM piedāvā veikt grozījumus Pedagogu darba samaksas noteikumos, iestrādājot sekojošus pedagogu darba slodzes apjoma un sadalījuma principus:

1) pedagoga atalgojumam ir jābūt amatā balstītam, atbilstoši slodzei normālā darba laikā 30 un ietverot visus formālos pienākumus;
2) visiem pedagogiem noteikt pāreju uz vienotu normālo darba laiku - 40 stundu darba nedēļu attiecīgi arī nosakot atbilstošu zemāko mēneša darba algas likmi (pedagogiem, kuriem šobrīd ir noteikta darba slodze nedēļā 30 vai 36 stundas, atbilstoši palielinot mēneša darba algas likmi, saglabājot noteikto zemāko vienas darba stundas izmaksu);
3) uzlabot metodoloģiju pedagogu darba slodzes sadalījuma noteikšanā nosakot laiku mācību stundu / nodarbību vadīšanai astronomiskajās stundās, ņemot vērā faktisko mācību stundas / nodarbības garumu;
4) uzlabot metodoloģiju slodzes sadalījuma noteikšanā, lai ietvertu tajā mācību stundas / nodarbības, kā arī visus citus pedagoga pienākumus: - vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, sākumizglītības, speciālās izglītības skolotājiem un profesionālās izglītības skolotājiem noteikt:
- maksimāli pieļaujamo mācību stundu / nodarbību skaitu vai maksimāli pieļaujamo mācīšanas laiku nedēļā astronomiskajās stundās, nosakot konkrētus gadījumus, kad mācīšanas laika īpatsvars kopējā pedagoga slodzē var tikt palielināts (aizvietojot citu pedagogu prombūtnē, reģistrētas vakances aizpildīšana);
- minimālo apmaksājamo laiku citiem pedagoga pienākumiem - pedagoga darba slodzi astronomiskajās stundās un tās sadalījumu plāno izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu, pamatojoties uz izglītības iestādes kārtību pedagogu slodžu sadalei, kas saskaņota ar dibinātāju, nosakot darba pienākumus gada laikā;
5) izvērtēt nepieciešamību noteikt darbinieku skaita attiecību pret bērnu skaitu vienā pirmsskolas izglītības grupā;
6) profesionālās ievirzes skolotājiem, sporta treneriem un interešu izglītības skolotājiem nepieciešams palielināt stundu skaitu slodzē citu pienākumu veikšanai.”

LBAS rosina palikt pie šobrīd MK noteikumos noteiktajām pedagogu darba slodzēm un nepāriet uz 40 h  nedēļā darba slodzi (2.punkts).
LBAS neatbalsta metodikas slodzes sadalījumam maiņu. Metodika slodzes sadalījumam, ko piedāvā IZM, ir OECD metodika, kas paredzēta valstu salīdzināšanai savā starpā un neparedz to piemērot katrā atsevišķā valstī. LIZDA norāda, ka no IZM puses nav korekti, mainot metodiku, uzskatīt, ka slodze ir sabalansēta. Mainot metodiku, šī brīža 26 mācību/astronomiskās stundas 40 stundu nedēļas slodzē (65%/35%), pārvēršas 17,33 astronomiskajās stundās (43%/57%), sakārtojot proporcijas “uz papīra”, bet faktiski realitātē nemainot noslodzi un neatvieglojot pedagoga ikdienu. (3.punkts).
LBAS vērš uzmanību, ka jau šobrīd tiek noteikta proporcija līdz 65% mācību stundām un ne mazāk kā 35% citiem pienākumiem, kas arī ir maksimums un minimums. Nosakot maksimālo stundu skaitu, kuru pēc šobrīd sabiedriskajā apspriešanā spēkā esošās redakcijas vēl joprojām var palielināt vienojoties, nekādi nevar tikt ierobežots Darba likuma regulējums, kas nosaka, ka darba attiecības ir nodibināmas ar darba līgumu, kas ir darbinieka un darba devēja vienošanās, tādejādi, ja darba devējs un darbinieks abpusēji vienojas, tad darba līgumā var būt arī citas proporcijas. (4.punkts).
LBAS lūdz nevis izvērtēt nepieciešamību, bet noteikt ieteicamo pedagoģiskā personāla minimumu pirmsskolas izglītības iestādēs, ņemot vērā izglītojamo skaitu. (5.punkts).

33.lpp
IZM norāda: “Tā kā Izglītības likumā Ministru kabinetam ir deleģējums noteikt pedagogu darba slodzes lielumu un nav deleģējuma noteikt pedagogu darba slodzes sastāvu, tad IZM skatījumā turpmāk Pedagogu darba samaksas noteikumos nebūtu jāuzrāda pedagogu darba slodzes sastāvs, bet gan jānorāda pedagoga darba slodzes ietvars, kā arī jāstiprina katras izglītības iestādes autonomija tās pedagoģisko resursu un darba laika plānošanā izglītības programmu īstenošanai, vienlaikus veidojot vienotu radoša darba organizāciju ilgtermiņa mērķu sasniegšanai.”

LBAS lūdz skaidrot, kā IZM saprot terminus “pedagogu darba slodzes sastāvs” un “pedagogu darba slodzes ietvars”, lai būtu iespēja korekti piekrist šim piedāvājuma vai tam iebilst.
IZM norāda: “Metodoloģijas un principu maiņa pedagogu darba slodzes noteikšanā ir jāņem vērā, veidojot pedagoģisko sastāvu izglītības iestādēs, kā arī ir nepieciešami uzlabojumi VIIS, lai samazinātu administratīvo slogu izglītības iestādēs un pārvaldības iestādēs, tādēļ IZM ieskatā minētās metodoloģijas un principu piemērošanai praksē nepieciešams paredzēt ilgāku laiku, t.sk. lai veiktu skaidrojošo un metodoloģisko darbu, līdz ar to, pamatojoties uz šajā informatīvajā ziņojumā apkopoto informāciju un gūtajiem secinājumiem, IZM rosina ar 2024. gada 1. septembri veikt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai uzlabotu darba slodzes sadalījuma regulējumu profesionālās ievirzes skolotājiem, sporta treneriem un interešu izglītības skolotājiem un sākot ar 2025. gada 1. septembri ieviest pārējos augstākminētos principus un metodoloģijas maiņu.”
Iebildumi par MK noteikumu Nr.445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” grozījumu saturu norādīti pie tiesību akta lietas ID 24-TA-685 TAP portālā.

Ziņojuma 6.pielikums (34. – 35.lpp):
Ielikt ķeksi:
34.lpp – fakultatīvās nodarbības – speciālā izglītība;
34.lpp – atgriezeniskās saites sagatavošana un sniegšana – prof. ievirzes izglītība sportā;
35.lpp – citu pārbaudījumu formu sagatavošana – interešu izglītība un pirmsskola;
35.lpp – darbs kvalifikācijas eksāmenu un pārbaudījumu komisijā – speciālā izglītība.

Papildus LBAS lūdz uz informatīvā ziņojuma saskaņošanas sanāksmēm aicināt izglītības iestāžu atbalsta personāla nozaru asociācijas, lai nodrošinātu, ka par atbalsta personāla slodzes sadalījumu viedokli sniedz nozaru eksperti un praktiķi.

-