Atzinums

Latvijas Daudzbernu ģimeņu apvienība atbalsta Vecāku pabalsta 75% apmērā strādājošam vecākam, jo tas ir vienīgais risinājums, kā ģimenei nezaudēt ienākumu apjomu, kāds tas bijis pirms bērna piedzimšanas.
Vienlaikus, atkārtoti un steidzami pieprasām garantēt sociālo apdrošināšanu pret bezdarbu, invaliditāti un iemaksas pensiju kapitālā, kā arī darba stāža ieskaitīšanu otram vecākam, kas periodā no bērna dzimšanas līdz 1,5 gadu vecumam kopj bērnu, paralēli nestrādājot.
No ziņojumā teiktā izriet, ka 2025.gadā jau 18% jaundzimušo māmiņas nav sociāli apdrošinātas, jo 2025.gadā pieaugusi to ģimeņu proporcija, kurās pēc bērniņa piedzimšanas Vecāku pabalstu (VP) uz sevi noformē bērna tēvs (vēl 2023.gadā tikai 17% no VP saņēmējiem bija tēti, tad 2025.gadā to ir jau 22%).
83% no tēviem, kas saņem Vecāku pabalstu turpina strādāt, kamēr ar jaundzimušo ir kopā bērna mamma. Bērna māmiņa (nestrādājošais vecāks) būtu sociāli apdrošināta, ja tā uz sevi varētu noformēt šajā periodā pienākošos Bērna kopšanas pabalstu (BKP), kas ir ikmēneša naudas palīdzība 171 eiro apmērā un paredz arī valsts apmaksātu sociālo apdrošināšanu bezdarbam, pensijai un invaliditātei, kā arī darba stāža palielināšanu par BKP saņemšanas periodu.
Diemžēl šī brīža normatīvie  paredz, ka BKP un VP var saņemt tikai nedalīti kopā viens no vecākiem, kā rezultātā, ja tētis ir Vecāku pabalsta saņēmējs, viņš automātiski ir arī Bērna kopšanas pabalsta saņēmējs, bet māmiņa, kas nestrādā, bet kopj zīdaini, paliek bez valsts sociālās apdrošināšanas. Īpaši cieš tās sievietes, kuras periodā, kamēr dzimst vairāki bērni, izlēmušas pārtraukt darba attiecības un veltīt sevi pilnībā rūpēm par bērniem un mājsaimniecību.
 
Lai visas mammas, kas nestrādā, bet kopj mazuli līdz tā 1,5 gada vecumam, būtu sociāli apdrošinātas, nepieciešams izmainīt Valsts sociālo pabalsta likuma 7.panta (2) daļu un likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.4 panta (2) daļu, paredzot, ka Bērna kopšanas pabalstu var saņemt jebkurš no bērna vecākiem neatkarīgi no tā, kurš no vecākiem ir noformējis uz sevi Vecāku pabalstu.
Šai iniciatīvai būs neliela ietekme uz budžetu, ko veidos valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi par nestrādājošiem BKP saņēmējiem gadījumos, kad otrs vecāks ir Vecāku pabalsta saņēmējs. 

Izmaiņas likumos mazinās negatīvo ietekmi uz sieviešu sociālo drošību, laižot pasaulē un rūpējoties par bērnu. Darba stāža uzskaite un valsts sociālā apdrošināšana pret bezdarbu, invaliditāti un valsts iemaksas pensiju kapitālā pienākas visām sievietēm bērna kopšanas periodā, ja sieviete izvēlējušās nestrādāt, bet auklēt mazuli.  
Sociālā drošība īstermiņā un ilgtermiņā mazinās bailes par finansiālo nedrošību nākotnē, kas ir viens no iemesliem, kas sievietes attur no nākamā bērna laišanas pasaulē. “
Izmaiņas noņems no bērna tēva morālo slogu, kas rodas Vecāku pabalsta saņemšanas dēļ, kā rezultātā bērna tētis ir liedzis sava bērna mātei noformēt uz sevi Bērna kopšanas pabalstu, būt sociāli apdrošinātai un par bērniņa kopšanas periodu uzkrāt darba stāžu.
Izmaiņas ir neliels solis dzimstības veicināšanas virzienā, jo mazina dzimumu nevienlīdzību valsts sociālā atbalsta saņemšanā.

 

-