Atzinums

LPS aicina izvērtēt 95.1 punktā paredzēto principu pašvaldībām un pašvaldību kapitālsabiedrībām, ka projekta aktivitāšu īstenošanai nepieciešamie maksājumi veicami no pašu vai piesaistītiem līdzekļiem, rada reālu finanšu slogu publiskajam sektoram. Katrs eiro, ko pašvaldība novirza projekta īstenošanai līdz finansējuma atmaksas saņemšanai, samazina tās iespējas finansēt citas attīstības prioritātes, tostarp ceļu infrastruktūras uzlabošanu, izglītības iestāžu modernizāciju, sociālos pakalpojumus un citus pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai nepieciešamus ieguldījumus.
Vienlaikus pašvaldību kapitālsabiedrībām būtiski priekšfinansēšanas pienākumi var radīt papildu likviditātes riskus, ietekmēt investīciju programmu īstenošanu un atsevišķos gadījumos negatīvi ietekmēt sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību. 
LPS ieskatā avansa maksājumu vai citu elastīgāku finanšu plūsmas risinājumu neesamība būtiski samazina programmas faktisko pieejamību pašvaldībām un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā, ka tieši pašvaldību īstenotie projekti transporta, enerģētikas, siltumapgādes un komunālās infrastruktūras jomās rada ievērojamu sabiedrisko labumu, veicina energoefektivitāti, samazina enerģētisko nabadzību, uzlabo reģionu konkurētspēju un sekmē turpmāku privāto investīciju piesaisti. Tādēļ LPS aicina izteikt 95. punktu sekojošā redakcijā:  
"Pašvaldībām un pašvaldību kapitālsabiedrībām tiek paredzēts avansa maksājums līdz 30% no piešķirtā finansējuma apmēra, ņemot vērā to normatīvajos aktos noteiktos aizņēmumu ierobežojumus un sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanas pienākumu."
Šis nav izņēmums publiskajam sektoram, bet gan ekonomiski pamatots instruments, kas nodrošina programmas reālu pieejamību tiem, kas sabiedriskos mērķus īsteno dzīvē.

-

Par noteikumu projekta 24. punkta piemērošanu pašvaldību kapitālsabiedrībām
LPS aicina precizēt noteikumu projekta 24. punktu un tā piemērošanas nosacījumus attiecībā uz pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras sniedz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus un darbojas pašvaldības autonomo funkciju izpildes nodrošināšanai.
LPS vērš uzmanību, ka ievērojama daļa pašvaldību kapitālsabiedrību darbojas ūdenssaimniecības, siltumapgādes, sabiedriskā transporta, atkritumu apsaimniekošanas un citās nozarēs, kurās tiek nodrošināti sabiedrībai būtiski pakalpojumi pašvaldības autonomo funkciju ietvaros. Šādu pakalpojumu sniegšana pati par sevi nav pielīdzināma darbībai brīvā tirgus konkurences apstākļos, jo kapitālsabiedrības darbojas publiskā uzdevuma izpildē, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības un bieži vien regulētā tarifu vidē.
LPS ieskatā nav pamatoti piemērot vienādu pieeju projektiem, kas tiek īstenoti pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai vai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai, un projektiem, kuru mērķis ir komercdarbība konkurences tirgū. Šādos gadījumos būtu nepieciešams skaidri noteikt, ka projekta īstenošana pašvaldības deleģēta publiska uzdevuma vai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma ietvaros pati par sevi nav uzskatāma par pamatu projekta pārkvalificēšanai par komercdarbības atbalsta projektu.
LPS aicina papildināt anotāciju un nepieciešamības gadījumā precizēt noteikumu projektu, skaidri nosakot, kā tiks vērtēti projekti, kurus īsteno pašvaldību kapitālsabiedrības, kas sniedz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus vai nodrošina pašvaldības autonomo funkciju izpildi, tādējādi mazinot tiesisko nenoteiktību un nepamatotu finanšu risku rašanos pēc projekta īstenošanas.

-

LPS norāda, ka noteikumu projektā publiskā sektora projektu iesniedzējiem un komersantiem paredzēti atšķirīgi finansējuma apjomi, tomēr anotācijā nav sniegts izvērtējums vai pamatojums šādam sadalījumam. LPS aicina papildināt anotāciju ar informāciju, pēc kāda principa finansējums sadalīts. 
LPS no savas puses vēlas uzsvērt, ka publiskais sektors bieži vien ir lielāko un sabiedriski nozīmīgāko projektu īstenotājs, kur pašvaldības un pašvaldību kapitālsabiedrības īsteno projektus enerģētikas, siltumapgādes, ūdensapgādes, sabiedriskā transporta un komunālās saimniecības jomās un tas ir infrastruktūras mērogs, ko privāts komersants nespēj sasniegt. Ja publiskā sektora finansējuma griesti ir zemāki nekā komersantiem, tas faktiski nozīmē, ka lielāki un sabiedriski nozīmīgāki projekti saņem proporcionāli mazāku atbalstu. 
LPS vēlas pievērst uzmanību arī valsts klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanai, kur Latvija ir uzņēmusies starptautiskas saistības klimata, energoefektivitātes un mobilitātes jomā. Šo saistību izpilde lielā mērā balstās uz pašvaldību un pašvaldību kapitālsabiedrību spēju īstenot lielus infrastruktūras projektus. Ja finansējuma pieejamība publiskajam sektoram ir nesamērīgi ierobežota, tas tieši apdraud šo mērķu sasniegšanu. Tāpat privātais komersants un pašvaldības kapitālsabiedrība nav salīdzināmi subjekti. Privāts komersants var piesaistīt papildu finansējumu tirgū, aizņemties, piesaistīt investorus, emitēt obligācijas. Pašvaldības kapitālsabiedrība darbojas striktu budžeta ierobežojumu ietvaros, un tās finansēšanas iespējas ir būtiski šaurākas. Tādēļ vienādu vai zemāku finansējuma griestus piemērot subjektiem ar atšķirīgu finansiālo kapacitāti nozīmē faktisku nevienlīdzību, pat ja sākumā noteikumi izskatās neitrāli.
 

-

Anotācijā nav atsevišķi izvērtēta ietekme uz pašvaldībām un pašvaldību kapitālsabiedrībām, lai gan tās ir potenciālie finansējuma saņēmēji un vienlaikus nodrošina sabiedriskos pakalpojumus enerģētikas, komunālās saimniecības, pašvaldību policijas, sociālās palīdzības, transporta un citās nozarēs. 
Administratīvā sloga mazināšanas princips, kas ir viens no labas likumdošanas pamatelementiem un nostiprināts MK plānā par administratīvā sloga mazināšanas pasākumiem, paredz, ka ikviens jauns regulējums ir jāizvērtē no tā ietekmes uz regulējuma adresātiem. Šāds izvērtējums anotācijā nav veikts attiecībā uz pašvaldībām un pašvaldību kapitālsabiedrībām. No resursu ekonomijas viedokļa jānorāda, ka katrs papildu administratīvais pienākums, kas būtu ziņojumu sagatavošana, tostarp elektromobiļu nobraukuma uzskaite, elektroenerģijas patēriņa un saražotās elektroenerģijas uzskaite, monitoringa datu apkopošana, pēcuzraudzības prasību izpilde, rada tiešas izmaksas, ko pašvaldībām un pašvaldību kapitālsabiedrībām nāksies segt no saviem budžetiem, un tālāk šīs izmaksas galu galā tiek iekļautas pakalpojumu tarifos. 
LPS aicina papildināt anotāciju ar atsevišķu sadaļu, kurā izvērtēta noteikumu projekta ietekme uz pašvaldību un  pašvaldību kapitālsabiedrībām, tostarp:
1. administratīvā sloga kvantitatīvs novērtējums — cilvēkstundas un finanšu izmaksas uz vienu kapitālsabiedrību;
2. ietekme uz pakalpojumu tarifiem un pašvaldību budžetiem;
3. samērīguma izvērtējums — vai paredzētie pienākumi ir proporcionāli to sasniedzamajiem mērķiem;
4. alternatīvu risinājumu analīze, kas sasniegtu tos pašus mērķus ar mazāku administratīvo slogu.

-