Atzinums

Vēršam uzmanību, ka par šo normu ir būtiski saņemt Latvijas Zvērinātu advokātu padomes viedokli un pirms viennozīmīga padomes atbalsta saistībā ar šīs normas praktisko ieviešanu šādas normas iekļaušana likumā nav pamatota. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka "Risinājuma ieviešanai ir nepieciešams nodrošināt datu apmaiņu ar Oficiālo elektronisko adrešu sistēmu par zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga vārdu (vārdiem), uzvārdu, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes piešķirto amata apliecības numuru, ziņām par zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga izslēgšanu, atstādināšanu vai atskaitīšanu no zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu skaita. Papildus, Latvijas Zvērinātu advokātu padomei atbilstošā informācijas sistēmā, izmantojot programmsaskarni, zvērinātam advokātam un zvērinātam advokāta palīgam ir jāorganizē piekļuves nodrošināšana tā e-adreses kontam.". Vienlaikus likumprojekts neparedz minētos risinājumus. Proti, kā jau tika norādīts sarunās pirms likumprojekta tapšanas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomei nav informācijas sistēmu, caur kuru piekļūt e-adreses kontam, kā arī šogad nav paredzēti budžeta līdzekļi šādu sistēmu izstrādei. Attiecīgi pašreiz nav praktiski iespējams īstenot likumprojektā un tā anotācijā noteikto, līdz ar ko šādas izmaiņas kļūst deklaratīvas. Norādām, ka advokātu un viņu palīgu kā subjektu iekļaušanai likumprojektā priekšnosacījums ir, ka jābūt arī skaidrai izpratnei, kādā veidā (caur kādu tehnisko risinājumu) advokāti un viņu palīgi piekļūst e-adresei. Līdz ar to Tieslietu ministrija šobrīd nevar atbalstīt advokātu un advokātu palīgu kā subjektu iekļaušanu likumprojektā.

-

Vēršam uzmanību, ka, neiebilstot normā paustajai idejai, no tās nav skaidrs zvērināta notāra pienākumu apjoms šādu datu nodošanai. Turklāt arī likumprojekta anotācijā nav sniegts nedz skaidrojums, nedz paredzēta papildu regulējuma izstrāde kādos Ministru kabineta noteikumos, kuros tiktu paredzēts, kādā veidā zvērinātam notāram īstenot šādu likuma prasību. Vēršam uzmanību, ka, uzsākot šādas idejas apspriešanu, Latvijas Zvērinātu notāru padome jau sākotnēji vērsa uzmanību nepieciešamībai normatīvajos aktos nostiprināt arī zvērināta notāra pienākumu apjomu, pretējā gadījumā šāda likuma norma praksē nedarbosies. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt vai nu likumprojektu vai tā anotāciju ar informāciju par grozījumu izstrādi, kas definēs zvērināta notāra pienākumu apjomu atbilstoši likumprojekta anotācijā noradītajam, ka "Risinājuma ieviešana ir saistīta ar jauna zvērināta notāra pakalpojuma ieviešanu, kas ietver privātpersonas izdotas papīra un elektroniska dokumenta formāta pilnvaras atbilstības izvērtēšanu vai jaunas pilnvaras izdošanu un pilnvaras saturam atbilstošas e-adreses konta piekļuves tiesību informācijas norādīšanu Latvijas Zvērinātu notāru padomes informācijas sistēmā.".

-

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus priekšlikumus.
Projekta 4. pantā paredzētos grozījumus Oficiālās elektroniskās adreses likuma (turpmāk – likums) 3., 7. un 9. pantā, lai izslēgtu vārdus “www.latvija.lv”. piedāvājam precizēt atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 81.- 84. punktā noteiktajam, proti, grozījumu izteikt - “Izslēgt visā likuma tekstā …”. Turklāt šādus grozījumu pantus likumprojektos veido kā pirmos.

-

Projekta 5. pantā paredzēto grozījumu likuma 4. panta otrās daļas 1. punktā un projekta 7. pantā paredzēto grozījumu likuma 8. panta ceturtās daļas 2. punktā nepieciešams savstarpēji izvērtēt un piedāvājam šādus grozījumus neveidot. Turklāt arī projekta anotācijā par minētajiem grozījumiem ir vispārīgas frāzes par nākotnes regulējumu citos normatīvajos aktos, bez īpaša pamatojuma un konkrētu jomu norādes, kādā šādu privātpersonu savstarpēju saziņas veidu varētu piemērot. Vēršam uzmanību, ka vispārīga atsauce uz citiem normatīvajiem aktiem var veidot konkrētu normu pretrunu ar Latvijā izveidoto tiesību sistēmu, turklāt Ministru kabineta noteikumos iekļauts regulējums varēs nonākt pretrunā ar normatīvo aktu hierarhiju. Vienlaikus nekonkrētu regulējumu privātpersonām par citu personu adrešu iegūšanas iespējām no kataloga, piemēram, par fiziskas personas oficiālās elektroniskās adreses iegūšanu privātpersonu savstarpējai saziņai varēs uzskatīt par personas datu nepamatotu apstrādi, tāpat arī šādi izteiktā normā par piekļuvi katalogam privātpersonu oficiālās elektroniskās adreses radīs iespēju izmantot dažādiem neatbilstošiem sūtījumiem (komerciāli piedāvājumi, reklāma).  

-

Projekta 8. pantā paredzēto grozījumu likuma 10. pantā piedāvājam izvērtēt un precizēt, proti, visā normā izmantot vārdus “piekļūt tiesīgs lietotājs”, lai norma tiktu izteikta nepārprotami un dažādi lietotāji būtu nodalīti. Turklāt šāda izteiksme būs saistīta ar likuma 13.panta pirmajā daļā paredzēto grozījumu.

-