Atzinums

Uzsveram, ka, ņemot vērā Tieslietu ministrijas kompetenci, Tieslietu ministrija informatīvajā ziņojumā nav vērtējusi ar valsts budžeta izlietojumu saistītos juridiskos aspektus, tādējādi Kultūras ministrija ir atbildīga par informatīvajā ziņojumā paredzēto risinājumu atbilstību un to īstenošanas iespējamību saskaņā ar normatīvo aktu regulējumu publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izmantošanas jomā.

-

Nodomu protokola nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai projektā tā 2.8. apakšpunktā norādīts, ka ministrija apņemas pēc Koncertzāles projekta pabeigšanas un objekta nodošanas ekspluatācijā, noslēgt ilgtermiņa nomas līgumu atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 20.februāra noteikumiem Nr.97 ”Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi” par ēkas lietošanu Koncertzāles pamatnomnieku vajadzībām to valsts deleģēto funkciju ietvaros. Savukārt nodomu protokola 4.4. apakšpunktā norādīts, ka SIA „Rīgas nami” apņemas noslēgt ilgtermiņa nomas līgumu ar Ministrijas norādītu nacionālās koncertzāles pamatnomnieku. Vienlaikus  informatīvajā ziņojumā ietverta, piemēram, informācija, ka koncertzāle tiek būvēta ar mērķi, lai nodrošinātu mājvietu Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Latvijas Radio kora u.c. nacionālās nozīmes mūzikas kolektīvu koncertdarbībai, kuras savām vajadzībām koncertzāli izmantos, nomājot telpas no SIA „Rīgas nami” vai kā alternatīva – Pašvaldības. Tādējādi, ja kā koncertzāles telpu nomnieki tiek paredzētas valsts kapitālsabiedrības, nav skaidrs nodomu protokola 2.8. apakšpunkts. Lūdzam izvērtēt tā nepieciešamību, dzēst to vai skaidrot to informatīvajā ziņojumā.

-

Protokollēmuma projekta 2. punkts paredz, ka prioritāri būtu atbalstāms risinājums, kas paredz nacionālās koncertzāles projektu īstenot Rīgas valstspilsētas pašvaldībai piederošā nekustamajā īpašumā. Savukārt informatīvajam ziņojumam pievienotajā pielikumā - nodomu protokola nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai projekta 8. punktā kā prioritārs paredzēts modelis, ka SIA „Rīgas nami” realizē būvniecības ieceri ar Pašvaldības galvojumu un aizņēmumu Valsts kasē. Vienlaikus no informatīvajā ziņojumā ietvertās informācijas (piemēram: "Jautājums par to, vai un par labu kuram atsavināmi Koncertzāles novietnei nepieciešamie nekustamie īpašumi, lai tie veidotu vienotu nekustamo īpašumu Koncertzāles būvniecībai, tiks pieņemts, kad būs skaidrs, kurš būs Koncertzāles būvniecības ieceres realizētājs"; "Pie risinājuma, ka būvniecības ieceri realizē Pašvaldības kapitālsabiedrība – SIA ,,Rīgas nami”, pirms būvdarbu uzsākšanas jāveic nekustamo īpašumu apvienošana, atsavinot pašvaldības zemes gabalus (piemēram, ieguldot tos pamatkapitālā) SIA ,,Rīgas nami”"; "Pie risinājuma, ka būvniecības ieceri realizē Pašvaldība, pirms būvdarbu uzsākšanas ir jāveic nekustamo īpašumu apvienošana. [..] Pašvaldībai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā jāpieņem lēmumi attiecībā uz SIA „Rīgas nami” pamatkapitālā esošā nekustamā īpašuma (..) atsavināšanu par labu Pašvaldībai."; "Minētais modelis ir izvēlēts kā prioritārais vairāku iemeslu dēļ, tai skaitā tāpēc, ka Kongresu nams atrodas SIA „Rīgas nami” pamatkapitālā, un SIA „Rīgas nami” ir Kongresu nama īpašniece.") var secināt, ka tiek plānots, ka būvniecības ieceri realizē tas subjekts (pašvaldība vai pašvaldības SIA), kura īpašumā tad arī nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai nepieciešamais apvienotais nekustamais īpašums nonāk. Ja tas tā tiek plānots, tad lūdzam izvērtēt, vai protokollēmuma projekta 2. punkts un nodomu protokola projekta 8. punkts nav savstarpēji pretrunīgi, proti, vai tie neparedz divus atšķirīgus prioritārus modeļus attiecībā uz to, kura subjekta īpašumā visiem trīs nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai nepieciešamajiem nekustamajiem īpašumiem vajadzētu nonākt un attiecīgi tad kurš subjekts realizētu būvniecības ieceri. Nepieciešamības gadījumā lūdzam saskaņot abus minētos dokumentu projektus vai skaidrības labad precizēt tos.

-