Atzinums

Piekrītam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas viedoklim par 7.1.1.punktu, ka "koku ciršanas jautājumi pārsniedz teritorijas attīstības plānošanas dokumentu tvērumu (katrs viens koks pilsētā un ciemos nav teritorijas plānošanas jautājums)." 
Tomēr uzskatam, ka teritorijas plānojumā nevar norādīt kā pienākumu zemes īpašniekam koku skaitu kādā teritorijā. Esošā rādītāja "Brīvās zaļās teritorijas rādītājs" piemērošanas ietvaros zemes īpašniekam jābūt tiesībām brīvi pārvaldīt stādījumus savā teritorijā, un proti: plānot un mainīt apstādījumu struktūru; noteikt savā zemē drošības prasības attālumiem no kokiem līdz būvēm un labiekārtojuma elementiem; aizstāt vienu koku sugu ar citu, utt. (Satversmes 105.pants).

Pirmkārt ir nepieciešams normatīvajos aktos (labāk - MK noteikumos) noteikt konkrētus koku nozīmīguma kritērijus, lai patiešām mazināt administratīvu slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā. Jo diemžēl, prakse liecina, ka dažādas pašvaldības izmanto atšķirīgu praksi koku nozīmīguma noteikšanā, faktiski piešķirot kokiem aizsargājamo statusu situācijās, kad to nenosaka dabas aizsardzības noteikumi. Turklāt, Pašvaldību likuma  45. panta pirmās daļas 5. punkts neietver deleģējumu pašvaldībai izdot saistošos noteikumus par privātīpašumā esošu koku aizsardzību un ciršanas ierobežojumiem.

 

-