Atzinums

Lūdzam izvērtēt likumprojektā paredzētos likumdevēja pilnvarojumus Ministru kabinetam, it īpaši gadījumos, kad Ministru kabineta noteikumos iekļautā regulējuma neievērošana var būt pamats piemērot administratīvo atbildību. Norādām, ka, piemēram, Ministru kabinetam parasti nav vēlams deleģēt materiāltiesiska regulējuma pieņemšanu (dažādas prasības, kritērijus, atļauju atcelšanas vai apturēšanas pamatus u.tml.). Ja tomēr tādu pilnvarojumu likumā paredz, tad vēlams noteikt precīzākus kritērijus Ministru kabinetam (piemēram, kāda veida vai satura prasības nosakāmas). Pretējā gadījumā Ministru kabinetam nav nekādu vadlīniju pilnvarojuma īstenošanai. Šāds pilnvarojums būtu pieļaujams, ja nepieciešams noteikt tehniskus noteikumus, kvantitatīvus vai mainīgus kritērijus u. tml. Tāpat Ministru kabinetam nevajadzētu pilnvarot jautājumus, kas tipiski ir regulēti Administratīvā procesa likumā (turpmāk - APL) vai citā likumā (piemēram, administratīvā akta saturs, administratīvā akta izdošana un paziņošana). Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu.
 

-

Lūdzam izvērtēt un papildināt likumprojektu ar termina "piesārņojoša darbība" skaidrojumu. Norādām, ka minētajam terminam ir būtiska loma likumprojekta korektā un precīzā piemērošanā un arī šobrīd likumā "Par piesārņojumu" attiecīgā termina skaidrojums ir ietverts. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka minētais termins netiek skaidrots, jo likumprojektā tiek skaidrots, ka piesārņojošas darbības iedalās A, B un C kategorijās, tomēr norādām, ka minētais iedalījums pats par sevi nesniedz nepārprotamu skaidrību par termina "piesārņojoša darbība" saturu un tvērumu, kam jābūt nostiprinātam likumprojektā.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta tekstā lietots gan likumprojekta 1. panta 2. punktā skaidrotais termins "atļauja," gan arī termins "administratīvais akts" (skat., piemēram, likumprojekta 29. panta otrās daļas 2. punktu), kas apgrūtina likumprojektā ietvertā regulējuma uztveramību. Norādām, ka normatīvā akta tekstam jābūt skaidram, nepārprotamam un viennozīmīgam. Veidojot normatīvā akta tekstu, ne tikai jācenšas skaidri un precīzi identificēt subjektu un darbību, bet arī jāizvērtē, vai tiesību normu adresāts, lasot un interpretējot normatīvā akta tekstu, sapratīs tā mērķi (sk. Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, 2016. 17. lpp.).
Ievērojot minēto, kā arī tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu, nepieciešamības gadījumā izslēdzot likumprojekta 1. panta 2. punktu.

-

Ņemot vēra, ka atbilstoši likumprojekta anotācijā minētajam termins “iekārta” likumprojektā tiek pārsaukts par terminu “objekts”, lūdzam pārskatīt un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojektu, nodrošinot konsekventu un vienveidīgu terminoloģijas lietojumu vai skaidrojot atšķirības terminoloģijas lietojumā likumprojekta anotācijā. Norādām, ka, piemēram, likumprojekta 1. panta 3. punktā un 12. panta otrajā daļā ietvertā termina skaidrojumā līdztekus objektam tiek norādīta arī iekārta, padarot termina "objekts" tvērumu un saturu neskaidru. Uzsveram, ka viena jēdziena izteikšanai jāizmanto vieni un tie paši termini. Iekšējā terminoloģiskā konsekvence veicina normatīvā akta skaidrību, novēršot pretrunīgus viedokļus vai šaubas par dažādu terminu saturu.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojektā vienkopus tiek lietotas vārdkopas "C reģistrācijas atļauja," "C reģistrācijai izsniegts lēmums," "C kategorijas reģistrācijas atļauja", "C reģistrācija" un "lēmums," kas ievērojami apgrūtina likumprojektā ietvertā tiesiskā regulējuma uztveramību. Ņemot vērā, ka likumprojekta 1. panta 4. punkts noteic, ka likumprojektā tiek lietots termins "C reģistrācija," lūdzam to izmantot viscaur likumprojekta tekstā. Vienlaikus norādām, ka, darinot normatīvā akta projektā ietveramos terminus, jāraugās, lai termins būtu viennozīmīgs un tas visā normatīvā akta tekstā jālieto vienā nozīmē. Termins nevar būt aizstāts ar sinonīmu vai citādi variējams, jo sinonīmi parasti atšķiras kādā nozīmes niansē, līdz ar to tos var uztvert kā atšķirīgu jēdzienu apzīmējumus un normatīvā akta teksts kļūst pārprotams (sk. Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, 2016. 33. lpp.).
Ievērojot minēto, kā arī tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam precizēt likumprojektu, viscaur tā tekstā vienādojot uz likumprojekta 1. panta 4. punktā minētā jēdziena attiecināmo terminu. Vienlaikus lūdzam izvērtēt un likumprojekta 1. panta 4. punktā ietverto jēdzienu sašaurināt, jo no likumprojektā ietvertā regulējuma secināms, ka C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācija un C kategorijas piesārņojušas darbības reģistrācija un lēmuma izsniegšana piesārņojošas darbības veikšanai attiecīgajā objektā ir atšķirīgas procesuālās darbības.

-

Lūdzam likumprojekta 1. panta 4. punktā, līdzīgi kā 1. panta 2. punktā atsaukties uz vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām vai lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrot, par kādām vides prasībām ir runa likumprojekta 1. panta 4. punktā. Norādām, ka tiesību normai ir jābūt skaidrai, lai tās piemērotājs vai lietotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par saviem pienākumiem un tiesībām.

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr. 617) 9.1. apakšpunktu lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju, sniedzot skaidrojumu par visu likumprojektā paredzēto būtisko izmaiņu likumā "Par piesārņojumu" būtību, nepieciešamību un mērķi. Tai skaitā, bet ne tikai, norādām, ka šobrīd minētais skaidrojums nav sniegts:
pirmkārt, par likumprojekta 1. panta 5. punktā paredzētajām izmaiņām, paredzot kā emisiju arī smaku izplūdi;
otrkārt, par likumprojekta 10. panta otrajā daļā paredzētajām izmaiņām konkretizējot, ka koncentrācijas samazinājums veidojas emisiju atšķaidīšanas rezultātā (norādām, ka direktīvas Nr. 2010/75/ES 15. pants 1.punkta pirmā daļa nekonkretizē, kas tiek atšķaidīts);
treškārt, par likumprojekta 28. panta sestajā daļā ietverto regulējumu par piesārņojošas darbības augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojumu (tā nosaukumu, gadījumiem, kad attiecīgs dokuments tiek iesniegts u.tml.);
ceturtkārt, par likumprojekta 28. panta pirmajā, ceturtajā un piektajā daļā ietverto regulējumu par objekta darbības izbeigšanu.
 Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu.

-

Lūdzam izvērtēt un salāgot likumprojekta 1. panta 7. punktā ietverto termina "labākie pieejamie tehniskie paņēmieni" skaidrojumu ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembris direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (turpmāk - direktīva Nr. 2010/75/ES) 3. panta 10. punkta ievaddaļu. Norādām, ka no minētās direktīvas ievaddaļas skaidrojuma izriet, ka labākie pieejamie tehniskie paņēmieni ir attiecināmi uz noteiktu posmu, kā arī no šī skaidrojuma izriet, ka tehnisko paņēmienu mērķis ir ne vien, lai noteiktu pamatus emisiju robežvērtībām, bet arī citus atļaujas nosacījumus. Alternatīvi lūdzam sniegt skaidrojumu par minēto likumprojekta anotācijā.  Kā arī saskaņā ar noteikumu Nr. 617 9.19. apakšpunktu lūdzam likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā izvērst skaidrojumu par 3. panta 10. punkta prasību pārņemšanu, skaidrojot arī minētā punkta tālāko apakšpunktu pārņemšanu.

-

Paužam bažas, ka likumprojekta 3. pants, kas paredz likumprojekta darbības jomu, pēc būtības neatbilst likumprojekta saturam, ņemot vērā, ka likumprojekts neparedz vienīgi operatoram saistošās prasības piesārņojuma novēršanas un ierobežošanas jomā, bet tajā ietverts arī regulējums par attiecīgo prasību uzraudzību un kontroli. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā papildināt likumprojekta 3. pantu.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam likumprojekta 4. panta otrajā daļā skaidri norādīt, kam pārskatīšanas termiņš tiks noteikts.

-

Vēršam uzmanību, ka ar likumprojekta 4. panta otro daļu netiek sasniegts izvirzītais mērķis, jo no likumprojekta neizriet piesārņojošo darbību objektu inspicēšanas plāna mērķis, tā izdevējinstitūcija un cits būtisks regulējums (principu līmenī) saistībā ar minēto plānu, turklāt no likuma "Par piesārņojumu" 49. panta izriet, ka tiesiskais regulējums, kurš skar piesārņojošo darbību objektu inspicēšanas plānu, ir plašāks par likumprojekta 4. panta otrajā daļā ietverto deleģējumu. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un atbilstoši precizēt likumprojektu.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam likumprojekta 4. panta trešajā daļā vai likumprojekta anotācijā skaidrot, kādām starptautiskām institūcijām (nepieciešamības gadījumā - piemērveidā) informācija būs jāsniedz. Kā arī, ņemot vērā, ka arī Eiropas Savienību var uzskatīt par starptautisku institūciju (starptautisku organizāciju), tad lūdzam minētajā likumprojekta daļā norādīt uz citām starptautiskām institūcijām vai alternatīvi skaidrot termina starptautiskās institūcijas tvērumu un saturu.
 

-

Pamatojoties uz Valsts sekretāru sanāksmes 2020. gada 9. janvāra sēdē Tieslietu ministrijai doto uzdevumu (prot. Nr. 2 14. § 2. punkts[¹]), lūdzam izvērtēt likumprojekta 4. panta trešajā daļā un 33. panta pirmajā daļā (ciktāl tas paredz noteikt traucējošu smaku kontroles kārtību) paredzētā pilnvarojuma atbilstību tiesību akta saturam, kuru paredzēts izdot uz šā pilnvarojuma pamata. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punktu, pilnvarojot Ministru kabinetu izdot noteikumus, pilnvarojumā jānorāda tā satura galvenie virzieni. Pilnvarojuma saturam ir jābūt tik skaidram, lai atklātu pilnvarojuma būtību un jēgu.[²] Nav pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana, atsaucoties uz neskaidru vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu.[³]
Tai skaitā vēršam uzmanību, ka likumprojekta 4. panta trešajā daļā minētais pilnvarojums paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sniedzama informācija sabiedrībai, kā arī Eiropas Savienības un starptautiskajām institūcijām par piesārņojošām darbībām un to radīto piesārņojumu (no likumprojekta anotācijas savukārt izriet, ka paredzēts noteikt prasības par informācijas sniegšanu sabiedrībai). Skaidrojam, ka pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.[⁴] Ja tiesību normā jēdziens "kārtība" nav izmantots, tad pilnvarojums ir atšķirīgs un aptver ne tikai tiesības regulēt darbību procesuālo aspektu.[⁵] Šajā sakarā vēršam uzmanību uz APL 11. pantā minēto, ka Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu privātpersonai nelabvēlīgam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja likumā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību. Vienlaikus norādām, ka, pamatojoties uz Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmē nolemto (sk. protokolu Nr. 2, 1.§[6]), likumprojekta anotācijā ir jāizskaidro likumdevēja dotā pilnvarojuma apjoms, lai novērstu iespējamās šaubas par to, un anotācija varētu kalpot kā palīglīdzeklis pilnvarojuma interpretācijā (savlaicīgi jāplāno regulējuma saturs). Pilnvarojošā norma – "noteikt kārtību" – neizslēdz Ministru kabinetam tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ja tās atbilst likuma mērķim un citiem Satversmes un demokrātiskas valsts pamatprincipiem un neveido jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības. Vienlaicīgi nepieciešams gūt pārliecību (no tiesību akta anotācijas, Saeimas sēžu stenogrammas, Saeimas komisiju protokoliem, priekšlikumu vēstulēm vai citiem materiāliem), ka likumdevējs, pilnvarojot Ministru kabinetu "noteikt kārtību", ir vēlējies uzdot izstrādāt ne tikai procesuāla rakstura normas. Gadījumā, ja uz pilnvarojuma pamata būs jāizdod arī materiāla rakstura tiesību normas, nepieciešams izvairīties pilnvarojumā lietot vārdu "kārtība" vai papildināt pilnvarojumu ar vārdiem atbilstoši pilnvarojuma mērķim (piemēram, "Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus [..]"), lai neradītu šaubas par pilnvarojuma apjomu.

^{[1] http://tap.mk.gov.lv/mk/vsssanaksmes/saraksts/protokols/?protokols=2020-01-09
[2] Satversmes tiesas 2015. gada 14. oktobra spriedums lietā Nr. 2015-05-03, 13.1. apakšpunkts.
[3] Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra spriedums lietā Nr. 2010-40-03, 10.1. apakšpunkts.
[4] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.
[5] Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedums lietā Nr. 2015-11-03, 23.3. apakšpunkts.
[6] file:///C:/Users/Viesturs/AppData/Local/Temp/Prot_Nr_2_221020-2.pdf}
 

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3  februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo tiesību aktu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 108) 3.2. apakšpunktu lūdzam izvērtēt, vai likumprojekta 5. panta pirmās daļas 6. punkts nedublē normatīvajos aktos atkritumu apsaimniekošanas jomā ietvertās prasības un attiecīgā gadījumā to izslēgt, kā arī izvērtēt un nepieciešamības gadījumā izslēgt regulējumu, kas pirmšķietami neatbilst direktīvas Nr. 2010/75/ES 11. panta "e" apakšpunktā ietvertajām prasībām (t.i., par atkritumu samazināšanu).

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta 8. panta pirmās daļas 1. punkta izriet, ka 8. panta pirmās daļas ievaddaļa piemērojama cita starpā vienīgi, ja pārkāptu vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto prasību vai pārkāptu atļaujā noteikto prasību gadījumos ir apdraudēta to turpmākā ievērošana, kas neatbilst likumprojekta anotācijā norādītajam, kā arī neatbilst šobrīd spēkā esošajam regulējumam likumā "Par piesārņojumu". Attiecīgi lūdzam izvērtēt un likumprojekta 8. panta pirmās daļas 1. punktā aizstāt saikli "un" aizstāt ar saikli "vai" vai alternatīvi lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta 8. panta pirmās daļas 3. punkta nav viennozīmīgi secināms, par kādiem gadījumiem operatoram ir pienākums nekavējoties ziņot Valsts vides dienestam. Norādām, ka normatīvā akta tekstam jābūt skaidram, nepārprotamam un viennozīmīgam. Veidojot normatīvā akta tekstu, ne tikai jācenšas skaidri un precīzi identificēt subjektu un darbību, bet arī jāizvērtē, vai tiesību normu adresāts, lasot un interpretējot normatīvā akta tekstu, sapratīs tā mērķi (sk. Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, 2016. 17. lpp.).
Ievērojot minēto, kā arī tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 8. panta pirmās daļas 3. punktu.

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt likumprojekta 8. panta otro daļu, norādi "Ja iestājas pirmajā daļā minētie apstākļi" aizstājot, piemēram, ar šādu norādi: "Ja iestājas kāds no pirmajā daļā minētajiem gadījumiem". Norādām, ka 8. panta otrās daļas piemērošanai nav nepieciešama 8. panta pirmajā daļā ietverto apstākļu kumulatīva iestāšanās, tai skaitā ņemot vērā, ka 8. panta otrā daļā minētie pasākumi piemērojami alternatīvi (t.i., nav obligāti jāpiemēro visi pasākumi).
 

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta un tā anotācijas nav nepārprotami skaidrs, vai likumprojekta 11. panta trešajā daļā tiek izteikts pilnvarojums Ministru kabinetam vai tiek izdarīta atsauce uz Ministru kabineta noteikumiem (tai skaitā nav skaidrs, vai attiecīgi noteikumi ir stājušies spēkā vai tiks nodrošināta to spēkā stāšanās vienlaikus ar likumprojektu). Norādām, ka pilnvarojums Ministru kabinetam izdot normatīvo aktu ir veidojums atbilstoši noteikumu Nr. 108 48. punktam. Savukārt atbilstoši noteikumu Nr. 108 62. punktam likumprojektā neietver atsauces uz zemāka juridiskā spēka normatīvo aktu, kā arī uz normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā. Atsauce var norādīt uz normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā, ja tas stāsies spēkā pirms likumprojekta stāšanās spēkā vai vienlaikus ar to. Ievērojot minēto, lūdzam likumprojekta anotācijā sniegt pamatotu skaidrojumu par likumprojekta 11. panta trešajā daļā ietverto norādi uz Ministru kabineta apstiprināto maksas cenrādi, atbilstoši precizējot minēto daļu.

-

Ņemot vērā Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2019. gada 14. novembra sanāksmē nolemto (protokols Nr. 3 2. §), lūdzam izvērtēt iespēju likumprojekta 12. panta sestās daļas 2. punktā cita starpā noteikt pilnvarojumu attiecībā uz tikai veidlapā iekļaujamās informācijas saturu un apjomu, savukārt veidlapas dizainu un formu kā ilustratīvu materiālu publicēt ministrijas tīmekļa vietnē vai vietnē, kur piedāvā e-pakalpojumu, ņemot par piemēru Komerclikumā ietverto regulējumu attiecībā uz Uzņēmumu reģistra veidlapām. Pretējā gadījumā, lūdzam likumprojekta anotācijā pamatot, kāpēc tieši noteiktas veidlapas un noteiktā formātā ir nepieciešams noteikt Ministru kabinetam, tai skaitā, jo īpaši, ja konkrētā prasība izriet no Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām.

-

Ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. janvāra Regulas Nr. 166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (turpmāk - Regulas Nr. 166/2006) 7. pants neparedz dalībvalstu pienākumu noteikt kompetento iestādi, bet ir viens no gadījumiem, kad šajā regulā minētas kompetentās iestādes funkcijas, lūdzam izvērtēt un atsauces uz minētās regulas vienību vietā atsaukties uz minētās regulas 2. panta 2. punktu, no kura izriet, ka attiecīgo iestādi ieceļ dalībvalstis, tādējādi izslēdzot interpretācijas iespējas, ka attiecīgo funkciju izpildei varētu tikt noteiktas vairākas kompetentās iestādes, ko minētā regula pieļauj.

-

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmā daļa noteic, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai (turpmāk – pilnvarotā persona) pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 42.pants noteic, ka privātpersonai jābūt tiesīgai veikt attiecīgo pārvaldes uzdevumu. Lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu privātpersonai, ņem vērā tās pieredzi, reputāciju, resursus, personāla kvalifikāciju, kā arī citus kritērijus. Lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu personu apvienībai, izvērtē, vai tā nepārstāv atsevišķas mantiski vai citādi ieinteresētas grupas intereses. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar atbilstošu informāciju saistībā ar likumprojekta 13. panta otrajā daļā ietverto regulējumu.

-

Lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu, vai ar likumprojekta 13. panta otrajā daļā minēto reģistru saprotams valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs regulas Nr. 166/2006 izpratnē. Nepieciešamības gadījumā lūdzam atbilstoši precizēt minētā reģistra nosaukumu. Kā arī lūdzam izvērtēt, vai ar likumprojekta 13. panta otro daļu netiek dublētas attiecīgajā regulā ietvertās prasības attiecībā uz piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra saturu. Attiecīgā gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu, nodrošinot, ka minētās regulas Nr. 166/2006 prasības netiek dublētas, nepieciešamības gadījumā izdarot atbilstošu atsauci saskaņā ar noteikumu Nr. 108 172. punktu.Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta otro daļu "regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs." Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Regulu pārņemšanas aizliegums ir noteikts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā Nr. 39/72 Komisija pret Itāliju, kur tiesa noteica, ka regula automātiski ir nacionālās tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tādu normatīvo bāzi, lai regulas būtu iespējams tieši piemērot. Tātad, dalībvalsts izstrādā tiesību aktus regulas piemērošanai tikai gadījumos, ja regulā ir tieši paredzēts dalībvalstij kāds konkrēts pienākums, piemēram, jānosaka kompetentā vai atbildīgā iestāde, jāparedz sankcijas vai sods par regulas normu pārkāpumu vai nepildīšanu, jānosaka administratīvā procedūra regulā noteikto pasākumu īstenošanai u.tml.

-

Vēršam uzmanību, ka iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas vispārīgās prasības attiecībā uz iesniegumu, kas iesniegts, lai ierosinātu administratīvo procesu iestādē, noteic APL 56. pants. Savukārt APL 64. panta pirmā daļa noteic, ka, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā - īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai. Attiecīgi norādām, ka likumprojekta 15. panta desmitās daļas 1. punktā ietvertais pilnvarojums Ministru kabinetam ir pieļaujams, ja uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos:
1) tiek precizēta iesniegumā iekļaujamā informācija un iesnieguma ieniegšanas un izskatīšanas kārtība, kas nedublē un nav pretrunā ar APL ietverto regulējumu, kā arī
2) tiek noteikts tāds iesnieguma iesniegšanas termiņš, kas ir īsāks par APL 64. panta pirmajā daļā noteikto termiņu.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 15. panta desmitās daļas 1. punktā ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam vai izslēgt likumprojekta 15. panta desmitās daļas 1. punktu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka administratīvā akta formu un sastāvdaļas noteic APL 67. panta otrā daļa. Attiecīgi norādām, ka likumprojekta 15. panta desmitās daļas 2. punktā ietvertais pilnvarojums Ministru kabinetam ir pieļaujams, ja uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos tiek precizēta administratīvajā aktā (atļaujā) iekļaujamā informācija un tie nedublē un nav pretrunā ar APL 67. panta otrajā daļā noteikto. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt vai izslēgt likumprojekta 15. panta desmitās daļas 2. punktu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70. panta otrajai daļai administratīvo aktu paziņo adresātam Paziņošanas likuma noteiktajā kārtībā. Tādējādi nav nepieciešams likumprojektā ietvert pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā operatoram tiek izsniegts lēmums par atļauju veikt C kategorijas piesārņojošo darbību. Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 15. panta vienpadsmitās daļas 1. punktu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar pamatojumu likumprojektā noteikt speciālu regulējumu attiecībā uz likumprojekta 15. panta vienpadsmitās daļas 1. punktā minētā administratīvā akta paziņošanu adresātam.
 

-

Vēršam uzmanību, ka iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas vispārīgās prasības attiecībā uz iesniegumu, kas iesniegts, lai ierosinātu administratīvo procesu iestādē, noteic APL 56. pants. Savukārt APL 64. panta pirmā daļa noteic, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā - īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai. Attiecīgi norādām, ka likumprojekta 15. panta vienpadsmitās daļas 1. punktā ietvertais pilnvarojums Ministru kabinetam ir pieļaujams, ja uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos:
1) tiek precizēta iesniegumā iekļaujamā informācija un iesnieguma ieniegšanas un izskatīšanas kārtība, kas nedublē un nav pretrunā ar APL ietverto regulējumu, kā arī
2) tiek noteikts tāds iesnieguma iesniegšanas termiņš, kas ir īsāks par APL 64. panta pirmajā daļā noteikto termiņu.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 15. panta vienpadsmitās daļas 1. punktā ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam vai izslēgt likumprojekta 15. panta vienpadsmitās daļas 1. punktu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 15. panta astotās daļas otrais teikums jau noteic, ka Valsts vides dienests atļauju, C kategorijas reģistrāciju vai pieņemto lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju vai reģistrēt C kategorijas piesārņojošo darbību operatoram paziņo dienesta informācijas sistēmā, tādējādi nav saprotams likumprojekta 15. panta vienpadsmitās daļas 2. punktā ietvertā pilnvarojuma saturs. Norādām, ka atbilstoši noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktam normatīvajā aktā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 15. panta vienpadsmitās daļas 2. punktu.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši noteikumu Nr. 108 2.2. apakšpunktam normatīvā akta projektu raksta, cita starpā ievērojot juridisko terminoloģiju. Ievērojot minēto, lūdzam aizstāt likumprojekta 16. pantā vārdus "veikt izmaiņas atļaujā" ar vārdiem "grozīt atļauju" atbilstošā locījumā.
 

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta 16. panta redakcijas nav viennozīmīgi secināms, kas likumprojekta 16. pantā tiek saprasts ar vārdkopu "atļaujas aktualizēšana". Norādām, ka no pašreizējās panta redakcijas secināms, ka ar vārdkopu "atļaujas aktualizēšana" tiek saprastas darbības, kuras dienests izpilda, lai veiktu izmaiņas operatoram izsniegtajā atļaujā vai C reģistrācijā. Tāpat nav saprotams, kāpēc attiecībā uz atļauju tiek lietoti vārdi "izmaiņu veikšana un aktualizēšana," bet uz C reģistrāciju "aktualizēšana". Tieslietu ministrijas ieskatā izmaiņu veikšana dienesta izsniegtajā atļaujā vai C reģistrācijā faktiski apzīmē tās pašas darbības, kuras saprot ar dienesta izsniegtās atļaujas vai C reģistrācijas aktualizēšanu.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 16. panta redakciju, vienlaikus papildinot likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu par atšķirībām starp izmaiņu veikšanu dienesta izdotajā atļaujā vai C reģistrācijā un šīs atļaujas vai reģistrācijas aktualizēšanu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši likumprojekta 1. panta 3. punktam izmaiņas objektā vai iekārtā vai tā darbībā, tai skaitā, objekta vai iekārtas paplašināšanu vai piesārņojošās darbības veida maiņu, kas var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi vai kas var ietekmēt emisiju robežvērtības, kuru ievērošana jānodrošina attiecīgā objekta operatoram, likumprojektā saprot ar terminu "būtiska darbības izmaiņa". Likumprojekta 16.pantā ietverts regulējums par izmaiņu veikšanu operatoram izdotajā atļaujā, atļaujas aktualizēšanu un C reģistrācijas aktualizēšanu, tādējādi secināms, ka operatoram izdotajā atļaujā iespējams veikt gan būtiskas darbības izmaiņas, gan izmaiņas. Vienlaikus likumprojekts neparedz noteikumus par būtiskas darbības izmaiņu veikšanu Valsts vides dienesta izdotajā atļaujā vai C kategorijas reģistrācijā.
Ievērojot minēto, tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu par izmaiņām, uz kurām attiecināms likumprojekta 16. panta pirmajā daļā ietvertais regulējums, vienlaikus norādot, vai likumprojekta 16. pants attiecināms arī uz tādām izmaiņām kā operatora kontaktinformācija, operatora nosaukums u.tml. Norādām, ka gadījumā, ja likumprojekta 16. pants attiecināms arī uz šāda veida izmaiņām, vērtējams likumprojekta 16. panta trešajā daļā noteiktā izmaiņu veikšanas termiņa samērīgums. Nepieciešamības gadījumā lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu.

-

Vēršam uzmanību, ka APL neparedz, ka laikā, kamēr tiek iegūta administratīvā akta izdošanai nepieciešamā informācija, administratīvais process iestādē tiek apturēts. Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 17. panta pirmās daļas trešo teikumu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar pamatojumu noteikt speciālu regulējumu attiecībā uz administratīvo procesu iestādē.
 

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši APL 64. panta pirmajai daļai, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā - īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai. Tādējādi likumprojekta 17. panta pirmajā daļā noteiktais termiņš administratīvā akta (atļaujas) izsniegšanai trīs reizes pārsniedz APL 64. panta pirmajā daļā noteikto termiņu. Papildus vēršam uzmanību, ka atbilstoši APL 64. panta pirmajai daļai iesnieguma izskatīšanas termiņu sāk skaitīt no iesnieguma saņemšanas dienas. Norādām, ka, ja likumprojekta 17. panta pirmajā daļā minētā iesnieguma pieņemšana ir procesuāla darbība, kas tiek veikta pēc iesnieguma iesniegšanas, iesnieguma izskatīšanās laiks tiek vēl paildzināts.
Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 17. panta pirmo daļu, ja tajā minēto administratīvo aktu paredzams izsniegt APL 64. panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, vai papildināt likumprojekta anotāciju ar pamatojumu par nepieciešamību likumprojekta 17. panta pirmajā daļā noteikt speciālu regulējumu attiecībā uz tajā minētā administratīvā akta izdošanas termiņu.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši APL 64. panta pirmajai daļai, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā - īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai. Tādējādi likumprojekta 17. panta otrajā daļā noteiktais termiņš administratīvā akta (atļaujas) izsniegšanai divas reizes pārsniedz APL 64. panta pirmajā daļā noteikto termiņu. Papildus vēršam uzmanību, ka atbilstoši APL 64. panta pirmajai daļai iesnieguma izskatīšanas termiņu sāk skaitīt no iesnieguma saņemšanas dienas. Norādām, ja likumprojekta 17. panta otrajā daļā minētā iesnieguma pieņemšana ir procesuāla darbība, kas tiek veikta pēc iesnieguma iesniegšanas, iesnieguma izskatīšanās laiks tiek vēl paildzināts.
Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 17. panta otro daļu, ja tajā minēto administratīvo aktu paredzams izsniegt APL 64. panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, vai papildināt likumprojekta anotāciju ar pamatojumu par nepieciešamību likumprojekta 17. panta otrajā daļā noteikt speciālu regulējumu attiecībā uz tajā minētā administratīvā akta izdošanas termiņu.
 

-

Lūdzam likumprojekta 17. panta otrajā daļā konsekventi norādīt atskaites punktu 90 dienu termiņa aprēķināšanai, ja piesārņojošajai darbībai rīko publisko apspriešanu, tādējādi nodrošinot nepārprotamu minētās normas izteiksmi.

-

Vēršam uzmanību, ka APL neparedz, ka laikā, kamēr tiek iegūta administratīvā akta izdošanai nepieciešamā informācija, administratīvais process iestādē tiek apturēts. Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 17. panta trešās daļas trešo teikumu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar pamatojumu noteikt speciālu regulējumu attiecībā uz administratīvo procesu iestādē.
 

-

No Paziņošanas likuma 1. panta pirmās daļas izriet, ka dokumenti un informācija adresātam paziņojuma savlaicīgi, kvalitatīvi un atbilstoši privātpersonas tiesībām un likumiskajām interesēm. Paužam bažas, ka 30 dienas ir nesamērīgs laiks lēmuma paziņošanai un ir pretrunā Paziņošanas likuma 1. panta pirmajā daļā noteiktajam. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 17. panta trešajā daļā noteikto lēmuma paziņošanas termiņu.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekts nenoteic, ka C kategorijas reģistrācijai jāizsniedz lēmums. Attiecīgi lūdzam precizēt likumprojekta 17. panta trešo daļu, nepieciešamības gadījumā papildinot likumprojektu ar atbilstošu tiesisko regulējumu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajai daļai, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Attiecīgi nav saprotams, kuri varētu būt likumprojekta 17. panta trešajā daļā minētie gadījumi, kad operatoram netiek paziņots (izsniegts) lēmums par atļauju tam veikt plānotās C kategorijas piesārņojošo darbnīcu. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 17. panta trešo daļu, vienlaikus papildinot likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu par minētās normas saturu un mērķi.

-

Vēršam uzmanību, ka APL neparedz, ka laikā, kamēr tiek iegūta administratīvā akta izdošanai nepieciešamā informācija, administratīvais process iestādē tiek apturēts. Papildus vēršam uzmanību, ka atbilstoši APL 64. panta pirmajai daļai iesnieguma izskatīšanas termiņu sāk skaitīt no iesnieguma saņemšanas dienas. Norādām, ja likumprojekta 17. panta trešajā daļā minētā iesnieguma pieņemšana ir procesuāla darbība, kas tiek veikta pēc iesnieguma iesniegšanas, iesnieguma izskatīšanās laiks tiek vēl paildzināts.
Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 17. panta trešās daļas trešo teikumu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar pamatojumu noteikt speciālu regulējumu attiecībā uz administratīvo procesu iestādē.
 

-

Lūdzam izvērtēt un likumprojekta 18. panta ceturtajā daļā neizdalīt atsevišķi atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas piesārņojošās darbības, ņemot vērā, ka arī uz attiecīgajām darbībām attiecas iedalījums kategorijās un nav loģiski un skaidri, ja līdztekus noteiktas kategorijas piesārņojošām darbībām uzskaitījumā līdztekus norāda uz konkrētu kategoriju elementiem. Kā arī lūdzam sniegt skaidrojumu likumprojekta anotācijā, vai ar likumprojektu netiek sašaurināts gadījumu loks, kad tiek rīkota publiskā apspriešana, salīdzinot ar likuma "Par piesārņojumu" (jo īpaši sk. minētā likuma 27. panta 1.¹ daļas 1., 2. un 3. punktu, attiecīgā gadījumā sniedzot tam tiesību normās balstītu pamatojumu. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojekta 18. panta ceturto daļu.

-

Vēršam uzmanību, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 10. panta otrās daļas pirmais teikums noteic, ka Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevām jāparedz to maksāšanas kārtība, likmes, atvieglojumi, atbrīvojumi, kā arī valsts nodevas atmaksas kārtība gadījumos, kad pieņemts nelabvēlīgs gala lēmums, ja šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi. Tādējādi secināms, ka likumdevējs paredzējis, ka nelabvēlīga administratīvā akta izdošanas gadījumā iemaksātā valsts nodeva ir atmaksājama, ja vien likumā nav noteikts citādi. Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 19. panta otro teikumu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar izvērstu pamatojumu noteikt speciālu regulējumu attiecībā uz valsts nodevas atmaksas kārtību gadījumā, ja izdots adresātam nelabvēlīgs administratīvais akts.
 

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši likumprojekta 1. panta 3. punktam izmaiņas objektā vai iekārtā vai tā darbībā, tai skaitā, objekta vai iekārtas paplašināšana vai piesārņojošās darbības veida maiņa, kas var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi vai kas var ietekmēt emisiju robežvērtības, kuru ievērošana jānodrošina attiecīgā objekta operatoram, likumprojektā saprot ar terminu "būtiska darbības izmaiņa". Likumprojekta 20. pantā ietverts regulējums par atteikumu veikt izmaiņas operatoram izdotajā atļaujā vai C reģistrācijā, tādējādi secināms, ka operatoram izdotajā atļaujā vai C reģistrācijā iespējams veikt gan būtiskas darbības izmaiņas, gan izmaiņas. Vienlaikus likumprojekts neparedz noteikumus par Valsts vides dienesta atteikumu veikt būtiskas darbības izmaiņas Valsts vides dienesta izdotajā atļaujā vai C kategorijas reģistrācijā.
Ievērojot minēto un tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam:
1) precizēt likumprojekta 20. panta pirmo daļu, nodrošinot skaidru tajā ietvertā regulējuma uztveramību;
2) papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu par izmaiņām, uz kurām attiecināms likumprojekta 20. pantā ietvertais regulējums, vienlaikus norādot, vai likumprojekta 20. pants attiecināms arī uz tādām izmaiņām kā operatora kontaktinformācija, operatora nosaukums u.tml. Norādām, ka gadījumā, ja likumprojekta 20. pants attiecināms arī uz šāda veida izmaiņām, nav pieļaujams, ka Valsts vides dienests pieņem atteikumu veikt izmaiņas operatoram izsniegtajā atļaujā vai C reģistrācijā.

-

Likumprojekta 20. panta otrajā daļā paredzēts, ka Valsts vides dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu izdot atļauju arī tad, ja:
1) operatoram pēdējo trīs gadu laikā atkārtoti piemērots administratīvais sods par pārkāpumu vides aizsardzības jomā;
2) komersanta amatpersona ir vai pēdējo trīs gadu laikā ir bijusi tāda komersanta amatpersona, kuram šīs amatpersonas vadībā atkārtoti  ir piemērots administratīvais sods par pārkāpumu vides aizsardzības jomā.
Saistībā ar minēto:
pirmkārt, lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar šādu ierobežojumu attaisnojamības izvērtējumu (tai skaitā konkrētiem argumentiem par šādu ierobežojumu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei). Ja attiecīgu izvērtējumu nav iespējams sniegt, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu;
otrkārt, vēršam uzmanību, ka paredzētie termiņi neatbilst administratīvās sodāmības institūtam. Norādām, ka persona atzīstama par administratīvi nesodītu gadu pēc soda izpildes (Administratīvās atbildības likuma 24. panta trešā daļa). Savukārt konkrētajā gadījumā nozares likumā būtībā paredz izņēmumu sodāmības regulējumam un soda piemērošanas tiesiskās sekas attiecina uz atšķirīgu laikposmu. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu vai sniegt atbilstošu skaidrojumu likumprojekta anotācijā;
treškārt, likumprojektā un citos likumos vides aizsardzības jomā nav izplatīti, ja vispār ir atrodami, administratīvie pārkāpumi, kuru izdarīšanas gadījumā varētu tikt piemērots papildsods – tiesību atņemšana vai tiesību izmantošanas aizliegums. Līdz ar to šo pārkāpumu raksturs, neskatoties uz to izdarīšanas biežumu u. tml., nav tāds, par kuriem varētu piemērot minētos papildsodus. Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz būtībā līdzīgas sekas, lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu par šādu pieeju likumprojekta anotācijā. Ja minētajai pieejai ir attaisnojums, tad vispirms lūdzam vērtēt nepieciešamību paredzēt atbilstošus papildsodus. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta 21. panta redakcijas nav viennozīmīgi secināms, kas tiek saprasts ar vārdiem "vieta ir atbilstoši sakārtota". Norādām, ka, veidojot normatīvā akta tekstu, ne tikai jācenšas skaidri un precīzi identificēt subjektu un darbību, bet arī jāizvērtē, vai tiesību normu adresāts, lasot un interpretējot normatīvā akta tekstu, sapratīs tā mērķi (sk. Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, 2016. 17. lpp.). Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 21. panta redakciju.
 

-

Ņemot vērā, ka atbilstoši likumprojekta anotācijai likumprojekta 22. panta otrās daļas pirmais un otrais teikums neparedz iestādei veikt lietderības izvērtējumu attiecībā uz to, vai B un C kategorijas piesārņojošas darbības veic stacionāros tehnoloģiskos objektos vai, izmantojot pārvietojamas tehnoloģiskas iekārtas, lūdzam izvērtēt un pārstrādāt likumprojekta 22. panta otrās daļas pirmo un otro teikumu, izslēdzot tajā norādes par to, kā veic piesārņojošas darbības, proti, "parasti" vai "izņēmuma gadījumos", jo attiecīgām norādēm nav juridiskas slodzes.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmajai daļai valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. No likumprojekta 23. panta trešās daļas secināms, ka tajā noteiktajos gadījumos Valsts vides dienestam ir tiesības neievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības piesārņojuma novēršanai un kontrolei un ar administratīvo aktu noteikt stingrākas prasības nekā noteikts normatīvajos aktos. Norādām, ka šāda kārtība ir pretrunā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmajā daļā nostiprinātajam tiesiskuma principam un nav pieļaujama. Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 23. panta trešo daļu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantu lēmumi, kuros ir norādīti konkrēti adresāti, ir saistoši tikai šiem adresātiem. Ja lēmumu adresāts ir dalībvalstis un ir nepieciešams to normas padarīt saistošas privātpersonām, tad lēmumi ir jāpārņem valsts tiesību sistēmā tāpat kā direktīvas. Attiecīgi lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu par to, vai operatori būs Komisijas īstenošanas lēmumu par secinājumiem par labākajiem tehniskajiem paņēmieniem adresāti. Nepieciešamības gadījumā lūdzam likumprojektā nodrošināt, ka minēto lēmumu normas var tikt padarītas saistošas operatoriem - privātpersonām, tās pārņemot, piemēram, Ministru kabineta noteikumos, pamatojoties uz likumprojektā paredzētu deleģējumu.
 

-

Likumprojekta 10. panta trešajā daļā ietverta atsauce uz Komisijas izstrādāto labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīniju dokumentu un informāciju par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem, kuru publicējušas starptautiskās organizācijas. Ievērojot to, ka minētie dokumenti nav juridiski saistoši un tiem ir ieteikuma raksturs, lūdzam precizēt likumprojekta 10. panta trešo daļu, izslēdzot atsauci uz minētajiem dokumentiem. Tā vietā, ja nepieciešams, lūdzam nodrošināt, ka attiecīgo minēto dokumentu saturs, kuru nepieciešams padarīt saistošu privātpersonām, tiek pārņemts ārējā normatīvā aktā, līdzīgi kā pārņem direktīvu normas. Vēršam uzmanību, ka noteikumu Nr. 108 59. punktam likumprojektā var ietvert atsauces atsauces uz citām likumprojekta vienībām (iekšējās atsauces), vai tāda paša vai augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem. Nacionālajos normatīvajos aktos nav iespējams juridiski korekti izdarīt atsauces uz starptautisko tiesību dokumentiem, kas nav saistoši Latvijai, nav tulkoti latviešu valodā un attiecīgi publiskoti, kā arī nav iespējams izveidot juridiski korektas atsauces uz tā saucamo soft law (dokumentiem, kas pēc savas būtības nav juridiski saistoši, piemēram, vadlīnijas, deklarācijas, rekomendācijas, rokasgrāmatas, ieteikumi). Minētais izriet no fakta, ka Latvijas Republikas normatīvo aktu normas uzliek privātpersonām saistības un ir obligātas visā Latvijas Republikas teritorijā. Piemēram, nav korekti noteikt par obligātām tādas starptautisko dokumentu prasības, kam ir rekomendējošs vai skaidrojošs raksturs. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka rekomendācijas, vadlīnijas un tamlīdzīgi dokumenti ir piemērojami kā saistošo tiesību aktu normu interpretācijas palīglīdzeklis.
 

-

Ņemot vērā, ka atļauja ir administratīvais akts, lūdzam likumprojekta 24. panta ceturtajā daļā lietot Administratīvā procesā lietoto terminoloģiju un norādīt uz to, ka atļaujā ietver nosacījumus, nevis prasības (kas atbilst arī likumā "Par piesārņojumu" šobrīd ietvertam regulējumam), vai sniegt pamatojumu atšķirīgi lietotai terminoloģijai likumprojekta anotācijā. Nepieciešamības gadījumā lūdzam attiecīgi precizēt arī citas likumprojekta vienības.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 25. panta pirmā daļa, iespējams, neatbilst direktīvas Nr. 2010/75/ES 15. panta 4. punktam. Norādām, ka no minētās likumprojekta vienības izriet, ka operatoram, jāpamatojas uz objekta ģeogrāfisko izvietojumu un tehnisko raksturojumu, tomēr iepretim attiecīgai direktīvas normai:
pirmkārt, likumprojekts neparedz, ka pamatoties var ne vien uz objekta ģeogrāfisko izvietojumu, bet alternatīvi arī uz vietējiem vides apstākļiem;
otrkārt, likumprojekts neparedz, ka objekta ģeogrāfiskais izvietojums un tehniskais raksturojums ietverams izvērtējumā (direktīvā ietverta atsauce uz izvērtējuma rezultātiem).
Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu vai sniegt pamatotu skaidrojumu par minēto likumprojekta anotācijā.

-

Lūdzam likumprojekta 25. panta pirmo daļu salāgot ar likumprojekta anotāciju. Vēršam uzmanību, ka nav skaidrs, vai izmaksas salīdzināmas ar vides apdraudējumu vai ieguvumu videi. Norādām, ka direktīvas Nr. 2010/75/ES 15. panta 4. punkts paredz izmaksas vērtēt salīdzinājumā ar videi sniegto labumu.

-

Lūdzam likumprojekta 25. panta pirmajā daļā vai likumprojekta anotācijā skaidrot, kas saprotams ar noteiktām nozarēm vai piesārņojuma veidiem.

-

Paužam bažas, ka likumprojekta 25. panta otrā daļa neatbilst direktīvas Nr. 2010/75/ES 15. panta 5. punktam. Norādām, ka minētajā direktīvas normā ietvertais izņēmums attiecas uz jaunu paņēmienu izmēģināšanu un izmantošanu, kas saturiski atbilst likumprojekta 25. panta otrajā daļā lietotajam jēdzienam "jauns tehniskais paņēmiens", bet no likumprojekta 25. panta otrās daļas un tā anotācijas nav gūstama pārliecība, ka jaunu paņēmienu izmēģināšanu un izmantošanu attiecināma arī produktu vai ražošanas procesu pētīšana, izstrāde vai pārbaude. Attiecīgi lūdzam sniegt atbilstošu skaidrojumu par minēto likumprojekta anotācijā. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojekta 25. panta otro daļu.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši likumprojekta 1. panta 3. punktam izmaiņas objektā vai iekārtā vai tā darbībā, tai skaitā, objekta vai iekārtas paplašināšana vai piesārņojošās darbības veida maiņa, kas var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi vai kas var ietekmēt emisiju robežvērtības, kuru ievērošana jānodrošina attiecīgā objekta operatoram, likumprojektā saprot ar terminu "būtiska darbības izmaiņa". Likumprojekta 26. pantā ietverts pienākums operatoram izstrādāt augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojumu pirms būtiskām izmaiņām vai izmaiņu veikšanas atļaujā. Norādām, ka no likumprojekta 26.panta redakcijas secināms, ka šāds raksturojums veicams pirms jebkādu izmaiņu veikšanas operatoram izsniegtajā atļaujā, tostarp, piemēram, ja tiek veiktas izmaiņas komersanta nosaukumā. Paužam bažas, ka šādā gadījumā pienākums izstrādāt augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojumu nav samērīgs ar operatoram izsniegtajā atļaujā veicamo izmaiņu saturu.
Ievērojot minēto, kā arī tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 1.3. punktu ar skaidrojumu par izmaiņām, uz kurām attiecināms likumprojekta 26. pantā ietvertais regulējums, vienlaikus norādot, vai likumprojekta 26. pants attiecināms arī uz tādām izmaiņām kā operatora kontaktinformācija, operatora nosaukums u.tml. Norādām, ka gadījumā, ja likumprojekta 26. pants attiecināms arī uz šāda veida izmaiņām, nav pieļaujams, ka pirms to veikšanas operatoram jāizstrādā augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojums.

-

Likumprojekta 28. pants noteic objekta darbības pilnīgas izbeigšanas noteikumus. Vienlaikus no likumprojekta 28. panta trešās daļas izriet, ka pēc tam, kad operators Valsts vides dienestam paziņo par objekta darbības vietas sakārtošanu, dienests veic objekta darbības vietas pārbaudi un pieņem lēmumu par veicamajām darbībām objekta darbības vietas sakārtošanai, ja pārbaudē tiek konstatēts, ka objekta darbības vieta nav sakārtota. Attiecīgi nav saprotams, kādos gadījumos tiek pieņemts lēmums par objekta darbības pilnīgu izbeigšanu. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 28. panta trešo daļu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta 28. panta trešās daļas nav saprotams, pēc kādiem kritērijiem Valsts vides dienests noteic, vai likumprojekta 28. panta pirmajā daļā minētā objekta darbības vieta ir sakārtota. Norādām, ka normatīvā akta tekstam jābūt skaidram, nepārprotamam un viennozīmīgam. Veidojot normatīvā akta tekstu, ne tikai jācenšas skaidri un precīzi identificēt subjektu un darbību, bet arī jāizvērtē, vai tiesību normu adresāts, lasot un interpretējot normatīvā akta tekstu, sapratīs tā mērķi (sk. Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, 2016. 17. lpp.).
Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 28. panta trešo daļu.

-

Lūdzam izvērtēt un likumprojekta 28. panta sestajā daļā paredzēt konkrētu termiņu šajā daļā paredzētā uzdevuma izpildei, tādējādi nodrošinot attiecīgās normas nepārprotamu izteiksmi. Papildus lūdzam likumprojektā termiņus paredzēt arī citos līdzīgos gadījumos.

-

Likumprojekta 29. panta pirmā daļa noteic, ka Valsts vides dienests pieņem lēmumu par objekta darbības apturēšanu, ja nav saņemta nepieciešamā atļauja vai nav reģistrēta C kategorijas piesārņojošā darbība. Objekta darbību neaptur, ja atļauja apturēta apstrīdēšanas procesa ietvaros. Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kā iespējama situācija, ka objekts turpina darbību laikā, kad par to izsniegtās atļaujas darbība ir apturēta. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 29. panta pirmās daļas redakciju. 
 

-

Vēršam uzmanību, ka APL 80. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, izņemot APL 80. panta pirmajā daļā un 360. panta otrajā un trešajā daļā noteiktos gadījumus. Attiecīgi lūdzam izslēgt likumprojekta 29. panta pirmās daļas otro teikumu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar izvērstu skaidrojumu par nepieciešamību likumprojekta 29. pantā noteikt speciālo regulējumu attiecībā uz apstrīdēta administratīvā akta darbības neapturēšanu.
 

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā sniegt pamatotu skaidrojumu par likumprojekta 29. panta otrajā daļā paredzētā Valsts vides dienesta veiktā pasākuma raksturu. Norādām, ja tas ir sods (krimināltiesiska jeb sodoša rakstura administratīva sankcija), tad tāds pasākums normālā gadījumā būtu piemērojams administratīvā pārkāpuma procesā kā sods, nevis administratīvajā procesā. Papildus lūdzam sniegt skaidrojumu, vai par attiecīgu pārkāpumu šāds papildsods vispār ir nepieciešams un pieļaujams.
Skaidrojam, lai noteiktu, vai paredzētie pasākumi atbilst soda jeb krimināltiesiska rakstura administratīvo sankciju pazīmēm, pamatā izmantojami Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā attīstītie kritēriji (sk., piemēram, ģenerāladvokāta Manuela Kamposa Sančesa-Bordonas secinājumu, sniegti 2017. gada 12. septembrī, lietā C-524/15 47. punktu; ģenerāladvokātes Julianas Kokotes secinājumu, sniegti 2011. gada 15. decembrī, lietā C-489/10 71. punktu): 
1) vai tā ir institūcijas reakcija uz personas izdarītu tiesību aktu pārkāpumu; 
2) pārkāpuma raksturs: 
a) attiecīgā regulējuma adresāti (ja tas ir vērsts uz sabiedrību kopumā, nevis uz stingri noteiktu adresātu grupu, tam parasti būs "krimināltiesisks raksturs");  
b) normas mērķis (pārkāpumam nebūs krimināltiesiska rakstura, ja sankcija ir paredzēta kaitējuma atlīdzināšanai vai tamlīdzīgi, bet būs krimināltiesisks raksturs, ja atbildība tiks noteikta represijas un prevencijas nolūkā); 
c) tiesiski aizsargātās intereses (ja normas mērķis ir nodrošināt tiesiskās intereses, kuru aizsardzība parasti ir garantēta ar krimināltiesību normām, tai būs krimināltiesisks raksturs); 
3) sankcijas bardzība (draudošo negatīvo seku kopējais smagums, tostarp nelabvēlīgas ekonomiskās sekas, apdraudējums kādām no attiecīgās personas aizsargājamajām interesēm).
Otrais un trešais kritērijs ir alternatīvi (pietiek, ja tiek konstatēta atbilstība kaut vienam no šiem kritērijiem). Piemēram, sankcijas bardzība ne vienmēr ir izšķiroša. Ja attiecīgā sankcija pēc sava rakstura un būtības atbilst otrajam kritērijam, tās smagumam nav jāsasniedz trešajā kritērijā paredzētais apmērs, lai to varētu atzīt par krimināltiesiska rakstura sankciju (Satversmes tiesas 2013. gada 28. marta sprieduma lietā Nr. 2012-15-01 13.2.2. punkts). Ja katra atsevišķa kritērija izvērtēšanas rezultātā nav iespējams nonākt pie skaidra secinājuma, tad šo kritēriju pārbaudē pieļaujams izmantot arī kumulatīvu pieeju (Satversmes tiesas 2017. gada 15. marta sprieduma lietā Nr. 2017-16-01 9.2. punkts).
Uzskatām, ka likumprojektā nozīmīgākie kritēriji varētu būt normas mērķis un sankcijas bardzība, kam pievēršama īpaša uzmanība likumprojekta anotācijā ietveramajā skaidrojumā.
Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu.

-

Lūdzam likumprojekta 29. panta otrās daļas 1. punktā un tā anotācijā skaidrot, kā dzīvībai var tikt nodarīts būtisks kaitējums (tai skaitā, kā izpaužas būtisks kaitējums dzīvībai). Ja atbilstošu skaidrojumu nav iespējams sniegt, lūdzam minētajā likumprojekta vienībā izslēgt norādi "vai dzīvībai".

-

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 81. panta piektajai daļai apstrīdētais administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu. Šādā veidā tas ir izpildāms un to var pārsūdzēt tiesā. Tādējādi secināms, ka administratīvo aktu var pārsūdzēt visos gadījumos. Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 29. panta trešajā daļā noteikumu par tajā minētā administratīvā akta pārsūdzēšanu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar pamatotu skaidrojumu par nepieciešamību likumprojekta 29. panta trešajā dalā noteikt speciālu regulējumu attiecībā uz administratīvā akta pārsūdzēšanu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajai daļai, ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Attiecīgi lūdzam izslēgt likumprojekta 29. panta trešajā daļā noteikumu par Valsts vides dienesta lēmuma par operatoram izsniegtās atļaujas darbības apturēšanu stāšanos spēkā vai papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu par nepieciešamību likumprojekta 29. panta trešajā daļā noteikt speciālu regulējumu attiecībā uz tajā minētā administratīvā akta spēkā stāšanos.
 

-

APL 185. panta pirmā daļa noteic, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā, izņemot APL 185. panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus, tostarp, ja šādi noteikumi paredzēti citos likumos (APL 185. panta ceturtās daļas 2. punkts). Attiecīgi lūdzam izslēgt likumprojekta 30. panta sestās daļas trešo teikumu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar pamatotu skaidrojumu par nepieciešamību likumprojekta 30. panta sestajā daļā noteikt speciālo regulējumu attiecībā uz administratīvā akta darbības neapturēšanu.

-

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajai daļai, ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Attiecīgi lūdzam izslēgt likumprojekta 30. panta sestajā daļā noteikumu par Valsts vides dienesta lēmuma par objekta darbības apturēšanu stāšanos spēkā vai papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu par nepieciešamību likumprojekta 30. panta sestajā daļā noteikt speciālu regulējumu attiecībā uz tajā minētā administratīvā akta spēkā stāšanos.
 

-

Lūdzam likumprojekta 31. panta otrajā daļā norādīt atskaites punktu piecu darbdienu aprēķināšanai, tādējādi nodrošinot nepārprotamu minētās normas izteiksmi.

-

Lūdzam salāgot likumprojekta 33. panta 5. punktu ar anotācijā sniegto skaidrojumu par minēto likumdevēja deleģējumu Ministru kabinetam.

-

Ņemot vērā, ka likumprojekts 32. panta 6. punkts un 33. panta pirmā daļa attiecināma un saskaņā ar minētajām normām tiks noteiktas prasības tiesību subjektiem, kuri nav operatori, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 3. pantu.

-

Lūdzam salāgot likumprojekta 32. panta 6. punktu ar likumprojekta anotācijā sniegto skaidrojumu par minēto likumdevēja deleģējumu Ministru kabinetam. Kā arī lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā papildināt likumprojekta 32. panta 6. punktu ar norādi par B kategorijas piesārņojošo darbību vai alternatīvi minētajā punktā skaidri norādīt uz kādām dzīvnieku novietnēm attiecīgais pilnvarojums būs attiecināms.

-

Lūdzam salāgot likumprojekta 33. panta 7. punktu ar likumprojekta anotācijā sniegto skaidrojumu par minēto likumdevēja deleģējumu Ministru kabinetam.

-

Ņemot vērā, ka likumprojekta 33. pantā iepretim likumam "Par piesārņojumu" lietots termins traucējoša smaka. Lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu par minētā termina saturu un ietvaru likumprojekta anotācijā, tai skaitā norādot, vai paredzēts mazināt ierobežojumus, salīdzinot ar likumā "Par piesārņojumu" ietverto attiecīgo regulējumu par prasībām smaku ierobežošanai. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši APL 79. panta pirmajai daļai administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, - viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto regulējumu. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 34.panta pirmo daļu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka APL 79. panta pirmā daļa noteic, ka administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, - viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas. APL 76. panta pirmā daļa noteic, ka administratīvo aktu var apstrīdēt adresāts, trešā persona, APL 29. pantā minētais tiesību subjekts, kā arī privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona. Atbilstoši APL 3. panta pirmajai daļai šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 34. panta otro daļu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar pamatotu skaidrojumu par nepieciešamību likumprojekta 34. panta otrajā daļā  noteikt speciālo regulējumu attiecībā uz personu loku, kurām ir tiesības iesniegt administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegumu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka APL 80. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, izņemot APL 80. panta pirmajā daļā un 360. panta otrajā un trešajā daļā noteiktos gadījumus. Attiecīgi lūdzam izslēgt likumprojekta 34. panta trešās daļas otro teikumu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar izvērstu skaidrojumu par nepieciešamību likumprojekta 34. panta trešajā daļā noteikt speciālo regulējumu attiecībā uz apstrīdēta administratīvā akta darbības neapturēšanu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka APL 80. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, izņemot APL 80. panta pirmajā daļā un 360. panta otrajā un trešajā daļā noteiktos gadījumus. Attiecīgi lūdzam izslēgt likumprojekta 34. panta ceturtās daļas pirmo teikumu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar izvērstu skaidrojumu par nepieciešamību likumprojekta 34. panta ceturtajā daļā noteikt speciālo regulējumu attiecībā uz apstrīdēta administratīvā akta darbības neapturēšanu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka APL 80. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, izņemot APL 80. panta pirmajā daļā un 360. panta otrajā un trešajā daļā noteiktos gadījumus. Attiecīgi lūdzam izslēgt likumprojekta 34. panta piektās daļas pirmo teikumu, jo tas dublē APL.
 

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši APL 79. panta pirmajai daļai administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, - viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Norādām, ka atbilstoši noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto regulējumu. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 34.panta sesto daļu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka APL 80. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, izņemot APL 80. panta pirmajā daļā un 360. panta otrajā un trešajā daļā noteiktos gadījumus. Attiecīgi lūdzam izslēgt likumprojekta 34. panta septītās daļas otro teikumu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar izvērstu skaidrojumu par nepieciešamību likumprojekta 34. panta septītajā daļā noteikt speciālo regulējumu attiecībā uz apstrīdēta administratīvā akta spēkā esamību.
 

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši noteikumu Nr. 108 2.2. apakšpunktam normatīvā akta projektu raksta, cita starpā ievērojot juridisko terminoloģiju. Attiecīgi lūdzam likumprojekta 35. panta pirmajā daļā aizstāt vārdus "atcelt Dienesa izsniegto atļauju vai atcelt atļauju daļā vai uzdod Dienestam mainīt daļu no atļaujas, papildināt atļauju vai izsniegt satura ziņā citu atļauju" ar vārdiem "grozīt Dienesta izsniegto atļauju".
 

-

Operatora pienākums ziņot par avāriju vai tās draudiem ir ietverts likumprojekta 8. pantā "Operatora un Dienesta rīcība normatīvo aktu vai atļaujas prasību pārkāpumu gadījumos". Vismaz par normatīvo aktu pārkāpumiem varētu būt paredzēta administratīvā atbildība. Tādējādi, ja avārijas cēlonis ir šāds pārkāpums, tad rodas jautājums par projekta 8. pantā paredzētā pienākuma un 36. pantā paredzētās administratīvās atbildības atbilstību operatora tiesībām sevi neapsūdzēt. Tiesību sevi neapsūdzēt saturā ietilpst vairāki elementi, tostarp tiesības neliecināt, tiesības neatzīt vainu un tiesības nesniegt dokumentus un lietiskos pierādījumus, par kuriem nav pietiekama un objektīva pamata uzskatīt, ka tie pastāv (Ņesterova I. Tiesības sevi neapsūdzēt kriminālprocesā. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, 2013, 160. lpp.).  Tiesības sevi neapsūdzēt (tiesības klusēt un tiesības neliecināt pret sevi) var aplūkot arī kā nevainīguma prezumpcijas sastāvdaļu, kas savukārt ir viens no administratīvā pārkāpuma procesa pamatprincipiem (sk.: Administratīvās atbildības likuma 29. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta direktīvas (ES) 2016/343 par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā, 24. un 25. apsvērums).
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt likumprojekta 8. un 36. panta atbilstību personas tiesībām sevi neapsūdzēt. Nepieciešamības gadījumā lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka pienākums ziņot būtībā nozīmē darīt zināmu vai pavēstīt kādu informāciju (sk.: Ziņot. https://mlvv.tezaurs.lv/zi%C5%86ot:1). Administratīvā atbildība par normatīvajos tiesību aktos noteiktas informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei ir paredzēta Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (turpmāk – Administratīvo sodu likums) 3. pantā. Šajā pantā ir paredzēts apvienot visus administratīvos pārkāpumus, kas saistīti ar normatīvajos aktos noteiktas informācijas sniegšanu iestādei (sk. likumprojekta "Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" (Nr. 342/Lp13) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I sadaļas 2. punktā esošo skaidrojumu par administratīvajiem pārkāpumiem pārvaldes jomā). Attiecīgi norādām, ka citos attiecīgo nozari regulējošajos likumos nav iekļaujami administratīvie pārkāpumi, kas izpaužas kā normatīvajos tiesību aktos noteiktas informācijas nesniegšana, informācijas nepienācīga sniegšana vai nepatiesas informācijas sniegšana iestādei. Savukārt iestādes pieprasītas informācijas nesniegšanas sekas risināmas ar administratīvā procesa piespiedu izpildes līdzekļiem vai citiem procesuālajiem līdzekļiem (atkarībā no procesa veida, informācijas pieprasījuma juridiskās kvalifikācijas u. tml.). Tāpat jāpievērš uzmanība krimināltiesiskajam regulējumam. Piemēram, Krimināllikuma 272. pantā ir paredzēta kriminālatbildība par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai, ja to izdarījusi persona, kurai saskaņā ar likumu ir pienākums sniegt ziņas valsts institūcijai.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt likumprojekta 36. panta nepieciešamību un tā mijiedarbība ar Administratīvo sodu likuma 3. pantu. Nepieciešamības gadījumā lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta un tā anotācijas nav gūstama pārliecība par likumprojekta 36. pantā ietvertās pazīmes "veicot piesārņojošu darbību" nepieciešamību un to, vai šī pazīme ir precīza, kādēļ lūdzam lūdzam sniegt atbilstošu skaidrojumu likumprojekta anotācijā.  Proti, norādām, ka likumprojekts kopumā regulē operatora darbību (likumprojekta 3. pants). Savukārt operators ir privātpersona, atvasināta publiska persona, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, kura veic piesārņojošo darbību objektā vai ir atbildīga par šādas darbības veikšanu vai kurai ir noteicošā ekonomiskā ietekme uz attiecīgās piesārņojošās darbības tehnisko izpildījumu. Tādējādi likumprojekts šķiet nesaraujami saistīts ar piesārņojošu darbību, kas rada šaubas, vai to ir nepieciešams īpaši uzsvērt. Vienlaikus likumprojekta 8. pants paredz pienākumu operatoram, taču operators var ne tikai veikt piesārņojošu darbību, bet arī būt atbildīgs (nav saprotams, ko šajā gadījumā ietver jēdziens "atbildība" – juridisku atbildību, pienākumu vai tamlīdzīgi) par šādas darbības veikšanu, kā arī tam var būt noteicoša ekonomiska ietekme uz šīs darbības tehnisko izpildījumu. Attiecīgi lūdzam arī sniegt atbilstošu skaidrojumu par likumprojekta 8. pantā paredzētā pienākuma (kopsakarā ar operatora legāldefinīciju likumprojektā) un likumprojekta 36. pantā paredzētās administratīvās atbildības savstarpējo atbilstību.
Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu.
 

-

Likumprojekta 36. pantā paredzēta administratīvā atbildība par neziņošanu par avāriju vai avārijas draudiem, veicot piesārņojošu darbību. Attiecīgais pienākums, par kura neievērošanu ir paredzēta administratīvā atbildība, varētu būt iekļauts likumprojekta 8. panta pirmās daļas 3. punktā. Tomēr vēršam uzmanību, ka šā panta pirmajā daļā ir paredzēts arī operatora pienākums ziņot Valsts vides dienestam vēl divos gadījumos:
1) ja ir pārkāptas vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktās prasības vai ir pārkāptas atļaujā noteiktās prasības un ir apdraudēta to turpmākā ievērošana;
2) ja ir radies cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi bīstams piesārņojums vai pastāv šāda piesārņojuma rašanās draudi.
Ievērojot minēto, nav skaidrs, kādas sekas var rasties operatoram, ja tas neizpilda kādu no pārējiem likumprojekta 8. panta pirmajā daļā iekļautajiem ziņošanas pienākumiem. Tāpat nav skaidrs, ar ko atšķiras šīs daļas 2. un 3. punktā paredzētais pienākums (tas ir jautājums par termina "avārija" izpratni (piemēram, vai pastāv detalizētāks šā pienākuma regulējums)). Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu un sniegt pamatotu skaidrojumu likumprojekta anotācijā.
 

-

Iepriekš minētais liecina, ka šajās jomās nav izveidota efektīva un skaidra administratīvās atbildības sistēma, vai pat normatīvā regulējuma sistēma kopumā. Administratīvās atbildības regulējumam ir jābūt savstarpēji saskaņotam un harmoniskam. Lai tiktu saglabāta administratīvā atbildība kā vienota sistēma, iespējami jānodrošina vienādas pārkāpumu definēšanas prasības (tostarp detalizācijas pakāpe), sabalansēta sodu bardzība par līdzīga smaguma pārkāpumiem, kā arī jānovērš pārkāpumu dublēšanās, kad dažādos likumos tiek ierakstīti līdzīgi vai pat vieni un tie paši pārkāpumi (Kūtris G. Administratīvās atbildības reforma: būtiskākie jauninājumi. Jurista Vārds, 17.12.2019., Nr. 50/51/52). Līdz ar to būtu pārskatāma visa sistēma kopumā.
 

-

2020. gada 9. jūlija likuma "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" sagatavošanas materiālos atrodams šāds skaidrojums: "Ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 44. panta [domāts – 43. panta] otro daļu ir pārņemta LAPK 58. pantā paredzētā administratīvā atbildība attiecībā uz vides piesārņošanu ar atkritumiem un vides piegružošanu. Tāpēc līdz ar Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos sods par atkritumu izmešanu mežā tiks piemērots saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43. panta otro daļu." (sk. likumprojekta "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" (Nr. 680/Lp13) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju)).
2020. gada 11. jūnija likuma "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" sagatavošanas materiālos norādīts: "Likumprojekta 61. pants daļēji pārņem LAPK 58. pantu, nosakot administratīvo atbildību par vides piesārņošanu. Šī administratīvā atbildība izriet no Likuma 5. panta, 28. panta otrās daļas 9. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanas, kā arī no prasību neievērošanas Ministru kabineta 2002. gada 22. janvāra noteikumu Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" 42. punktā un Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumu Nr. 118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti" 5. punktā. [..] Kā tipiskākie pārkāpumi šeit minami: ražošanas un komunālo notekūdeņu ievadīšana vidē, zemes un ūdens piesārņošana ar atkritumiem (piemēram, upes piesārņošana ar naftas produktiem, kas izlijuši no zemessūcēja degvielas bākas), novadgrāvju un zemes piesārņošana ar vircu un digestāta noplūde no uzglabāšanas tvertnēm un lagūnām, gaisa piesārņojums ar ķīmiskām vielām sadedzināšanas procesā. Dabas resursu uzskatījums, kas uzskaitīts LAPK 58. pantā, likumprojekta 61. panta redakcijā ir aizstāts ar vārdiem "vides piesārņošana". Administratīvā atbildība par vides piesārņošanu, tai skaitā, par mežu piesārņošanu ar atkritumiem netiek pārņemta ar šo likumprojektu, jo tā neizriet no Likuma tvēruma. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15. panta pirmā daļa noteic, ka atkritumu savākšana, pārkraušana, šķirošana, uzglabāšana, reģenerācija vai apglabāšana ir atļauta tikai tam paredzētajās vietās. Tādejādi atkritumu izmešana tam neparedzētā vietā, tai skaitā mežā, ir uzskatāma par Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārkāpumu." (sk. likumprojekta "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" (Nr. 613/Lp13) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju)).
Ievērojot minēto, veidojot Administratīvās atbildības sastāvus, lūdzam pievērst uzmanību ne tikai likumprojektam un Vides aizsardzības likumam, bet arī Atkritumu apsaimniekošanas likumam. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu.
 

-

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka "līdzšinējā likuma "Par piesārņojumu" 61. panta regulējums tiks iekļauts arī Vides aizsardzības likumā, nemainot ne sastāvu, ne soda sankciju apmērus". Lūdzam precizēt minēto likumprojekta anotācijā sniegto skaidrojumu. Norādām, ka katrā gadījumā atsevišķi ir jāizvērtē pārkāpumam atbilstošais soda veids un apmērs. Ņemot vērā, ka atšķirsies subjektu loks, tad var atšķirties arī pārkāpuma raksturs.

-

Vēršam uzmanību, ka nav skaidrs likumprojekta 37. panta pazīmes "vides piesārņošana" saturs. Citiem vārdiem, kuras ir administratīvo atbildību noteicošajai normai korespondējošās materiālās tiesību normas. Attiecīgi lūdzam šo pazīmi precizēt, nosakot konkrētu pārkāpumu apjomu.
 

-

Likumprojekta 37. pantā paredzēta administratīvā atbildība par vides piesārņošanu. Likumprojekta anotācijā norādīts: "Līdzšinējā likuma "Par piesārņojumu" 61. panta regulējums tiks iekļauts arī Vides aizsardzības likumā, nemainot ne sastāvu, ne soda sankciju apmērus. Tas nepieciešams, jo likumprojekts attieksies tikai uz A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību veicējiem, bet Vides aizsardzības likums ir piemērojams plašākam subjektu lokam." Tas nozīmē, ka vairākos likumos tiks paredzēta administratīvā atbildība par tādu pašu nodarījumu. Pat ja šādai pieejai ir sistēmisks attaisnojums, nepieciešams nodrošināt, lai regulējums būtu precīzs, skaidrs un saprotams. No vienas puses, jāizveido regulējums, kas izslēgtu amatpersonu patvaļu, piemērojot vienu vai otru regulējumu. No otras puses, regulējumam jāatbilst tiesiskās noteiktības prasībām, proti, personai jāspēj paredzēt, kādas sekas tai draud konkrētas rīcības rezultātā.
Šobrīd, piemēram, skatoties projekta 1. pantā ietverto terminu "objekts" (sk. "kā arī citas ar objekta pamatdarbību tieši tehniski saistītas darbības"), "operators" un "piesārņojums" skaidrojumu, likuma mērķa un darbības jomas regulējumu (likumprojekta 2. un 3. pants), nav tik vienkārši secināt, ka "likumprojekts attiecas tikai uz A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību". Turklāt likums principā nesatur skaidrus kritērijus, kas vispār ir A, B vai C kategorijas piesārņojoša darbība. Līdz ar to subjektu loks likumprojektā faktiski nav ierobežots.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 37. pantu, vērtējot to kopsakarā ar iecerēto regulējumu Vides aizsardzības likumā (piemēram, aicinām apsvērt iespēju noteikt speciālu subjektu, paredzēt izņēmumus u. tml.).
 

-

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka "tiek ieviests termins "C kategorijas reģistrācija", līdz šim bija tikai termins "atļauja", bet tā kā reģistrācija iekļaujas tajā pašā sistēmā, tad ir piedāvāts arī šis termins. Reģistrācijas var būt divu veidu – vienkārša C kategorijas darbības reģistrācija vai reģistrācija, kad tiek izsniegts arī lēmums, kur iekļautas piesārņojošai darbībai saistošas prasības (piemēram, emisijas limits, atkāpes u. tml.)." Vēršam uzmanību, ka vispārīgi reģistrācija un atļauja ir atšķirīgi pārvaldes instrumenti. Proti:
1) Reģistrācija notiek, lai piešķirtu noteiktam ziņu kopumam, faktam, tiesiskai attiecībai vai parādībai likumisku spēku jeb, citiem vārdiem, lai prezumētu kāda juridiska fakta esību. Reģistra iestādes reģistrē (ieraksta, iekļauj, izdara, veic) reģistrā faktus, kam ir tiesiska nozīme (sk. Balodis R. Uzņēmuma reģistra loma un vieta valsts reģistru sistēmā: svarīgākie darbības principi. Grām.: Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tiesību piemērošanas prakse. Komerctiesības, biedrošanās tiesības un publiskie reģistri. Prof. R. Baloža zinātniskā redakcijā. Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2013,  226. lpp.);
2) Atļauja piešķir personai noteiktas tiesības (nodibina tiesiskas attiecības). Savukārt ar reģistrāciju kā konstatējošu administratīvo aktu saistoši tiek nostiprinātas kādas no tiesību normām vai faktiskās situācijas izrietošas tiesiskās attiecības, proti, šīs attiecības iegūst valstisku nostiprinājumu (Briede J. 1. pants. Likumā lietotie termini (trešā daļa). Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs. Dr. iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 36.-37. lpp.).
Ievērojot minēto, lūdzam likumprojekta anotācijā sniegt pamatotu skaidrojumu par atšķirībām starp terminiem "atļauja" un "reģistrācija", jo īpaši reģistrācijas gadījumā, kad tiek izsniegts arī lēmums, kur iekļautas piesārņojošai darbībai saistošas prasības (iespējams, domāti administratīvā akta nosacījumi), tai skaitā skaidrojot attiecīgā likumprojektā ietvertā regulējuma izmaiņas, salīdzinot ar likuma "Par piesārņojumu" regulējumu. Uzskatām, ka likumprojekta 1. panta 2. un 4. punktā ietverto legāldefinīciju būtisko pazīmju atšķirības nav saskatāmas. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 38. panta otrajā daļā ietverto pazīmi "neievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības". Norādām, ka minētā pazīme nav pietiekami precīzi noteikta, tā teorētiski var attiekties uz jebkuru normatīvo aktu, kas vien ir saistošs operatoram, kā rezultātā likumprojekta 38. panta otrā daļa neatbilst pārkāpuma definēšanas prasībām. Salīdzinājumam norādām, ka likumprojekta 38. panta trešajā un ceturtajā daļā ir iekļautas precīzākās pārkāpuma pazīmes. Papildus lūdzam likumprojekta anotācijā norādīt korespondējošās tiesību normas pašreizējā (likumprojektā iecerētajā) situācijā.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt likumprojekta pārejas noteikumu 2. punktu, nosakot, ka atļaujas, kas izsniegtas pirms likumprojekta stāšanās spēkā, ir derīgas līdz tajās norādītā termiņa beigām.
 

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta ceturtajai daļai normatīvajam aktam vai tā daļai nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas 2010.gada 6.decembra sprieduma lietā Nr.2010-25-01 4.punktu).
Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta pārejas noteikumu 2. panta otro teikumu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar izvērstu skaidrojumu par nepieciešamību piemērot likumprojekta regulējumu atļaujām, kas izdotas atbilstoši likuma "Par piesārņojuma" noteikumiem.

-

Lūdzam pārskatīt un precīzi un izsmeļoši atspoguļot Ministru kabineta noteikumus, kuri izdodami līdz 2024. gada 31. maijam. Norādām, ka šobrīd nav gūstama pārliecība, ka likumprojekta Pārejas noteikumu 3. punktā uzskaitīti visi attiecīgie noteikumu, ņemot vērā, ka, piemēram, vairākas no atsaucēm uz deleģējumu atspoguļotas neskaidri (sk. "2) un 1)"). Kā arī lūdzam likumprojekta anotāciju papildināt ar skaidrojumu par nepieciešamību paredzēt papildu termiņu deleģēto normatīvo aktu izdošanai pēc likumprojekta (likuma) spēkā stāšanās datuma. Jāņem vērā, ka likumprojekts var pilnvērtīgi darboties tikai vienlaikus ar tiesību aktiem, kuri tajā paredzēti, un pārejas noteikumos izdošanas termiņu, kas ir vēlāks nekā likuma spēkā stāšanās diena, pieļaujams paredzēt vienīgi pamatotos izņēmuma gadījumos. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta Pārejas noteikumu 3. punkta 16. apakšpunkts ir pretrunā ar 3. punkta ievaddaļu, jo Rīgas pašvaldības (nevis Rīgas domes) saistošie noteikumi neatbilst 3. punkta ievaddaļā minētajam tiesību aktu veidam, turklāt nav skaidrs pamatojums 3. punkta 16. apakšpunktā ietvertajam regulējumam, jo likumprojektā nav ietverts tiesiskais regulējums, kas paredzētu konkrētu termiņu pašvaldības saistošo noteikumu izdošanai (pamatojoties uz likumprojekta 23. panta otro daļu). Attiecīgi lūdzam izslēgt likumprojekta Pārejas noteikumu 3. punkta 16. apakšpunktu, nepieciešamības gadījumā atbilstoši papildinot likumprojekta pārejas noteikumus.

-

Lūdzam likumprojekta anotāciju papildināt ar soda veida un apmēra izvēles pamatojumu par katru pārkāpumu. Skaidrojam, ka viens no soda samērīguma un soda veida un apmēra izvēles pamatkritērijiem ir pārkāpuma smagums un tā iespējamās sekas (Cafaggi F., Iamiceli P. The Principles of Effectiveness, Proportionality and Dissuasiveness in the Enforcement of EU Consumer Law: The Impact of a Triad on the Choice of Civil Remedies and Administrative Sanctions. European Review of Private Law, 2017, Vol. 25, Iss. 3, p. 599). Lai to izvērtētu, citstarp nozīmīgs ir ar attiecīgajām tiesību normām aizsargātā tiesiskā labuma (interešu) svarīgums un pārkāpuma sabiedriskais nosodījums (Ģenerāladvokāta Damaso Ruisa-Harabo Kolomera 2005. gada 26. maija secinājumu lietā C-176/03 46. punkts). Protams, šie kritēriji neļauj precīzi noteikt (aprēķināt) pārkāpumam atbilstošu soda veidu vai apmēru, tie vairāk vērtējoši raksturo pārkāpumu salīdzinājumā ar citiem pārkāpumiem (Evaluation Study on the Implementation of Directive 2008/99/EC on the Protection of the Environment through Criminal Law by Member States. Brussels: 2014, p. 81). Soda samērīgumu ietekmē arī citi kritēriji, piemēram, pārkāpuma rezultātā iespējamais iegūtais labums (ekonomiskais izdevīgums), kā arī tas, vai sods nerada pārmērīgu apgrūtinājumu personai, kurai tas tiek piemērots. Ja par kādu pārkāpumu ir paredzēts brīdinājums, tad nav saskatāms racionāls pamats noteikt īpašu naudas soda minimālo robežu (sk., piemēram, projekta 37. pantu, 38. panta pirmo, otro un trešo daļu). Tādā gadījumā piemērotājam ir jāizvēlas vai nu piemērot brīdinājumu, vai arī naudas sodu uzreiz, piemēram, divdesmit astoņu naudas soda vienību apmērā. Ir grūti iedomāties, ka pārkāpuma izpausme varētu būt tāda, ka tā smagums atbilst brīdinājumam un tad nākamā iespējamais izpausmes veids – naudas sodam, piemēram, 30 vai 140 euro apmērā. Šādos gadījumos naudas soda minimālā robeža vispār nebūtu nosakāma.
Tai skaitā lūdzam izvērtēt arī likumprojekta 38. pantā paredzēto naudas sodu apmēru, sistēmiski salīdzinot to atšķirības fiziskām un juridiskām personām par dažādiem pārkāpumiem un soda amplitūdas atšķirības. Piemēram, norādām, ka nav saprotams, kāpēc fiziskai personai šā panta ceturtajā daļā paredzētais pārkāpums ir smagāks nekā šā panta piektajā daļā paredzētais pārkāpums, bet juridiskajām personām ir pretēja situācija. Tāpat norādām, ka nav skaidri saprotams pamats naudas soda minimālā apmēra atšķirībām par likumprojekta 38. panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem.
Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu.
 

-

Neatkarīgi no tā, ka likumprojekts būtībā pārņem likumā "Par piesārņojumu" ietverto administratīvās atbildības regulējumu, lūdzam likumprojekta anotācijā ietvert pilnvērtīgu, sistēmisku un viegli uztveramu administratīvās atbildības kritēriju izvērtējumu par katru administratīvo pārkāpumu, sniedzot vismaz šādu administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriju izvērtējumu atbilstoši pašreizējai situācijai:
1) administratīvā akta (procesa) prioritātes princips;
2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte;
3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām;
4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums;
5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.). Nozīmīgs rādītājs ir arī problēmsituācijas aktualitāte, proti, vai attiecīgi pārkāpumi faktiski tiek izdarīti pietiekami bieži, lai par to būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību, vai esošais regulējums nav novecojis (sal. Informatīvais ziņojums "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana", 03.03.2020., 2. lpp. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/).

Skaidrojam, ka administratīvā akta (rīkojuma, procesa) prioritātes princips nozīmē to, ka, ja ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības. Administratīvais sods paredzams tikai tajos gadījumos, kad nepieciešams reaģēt uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.). Latvijā valsts pārvaldei ir raksturīgi meklēt iespēju personu sodīt par pienākumu nepildīšanu, bet nereti netiek saskatīta iespēja panākt pienākumu izpildi ar administratīvā procesa līdzekļiem (Laveniece-Straupmane N., Briede J., Liholaja V., Judins A., Ziemane I. Ārkārtējā situācija: juristu viedokļi par tiesisko regulējumu un tā piemērošanu. Jurista Vārds, 17.03.2020., Nr. 11). Tādējādi, ja pienākuma īstenošanu var panākt izdodot administratīvo aktu vai ar citiem nesodoša rakstura administratīvi tiesiskiem līdzekļiem, tad administratīvā atbildība pamatā nav paredzama.

Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte nozīmē, ka ar administratīvās atbildības noteikšanu var sasniegt attiecīgo mērķi (citiem vārdiem, atrisināt konstatēto problēmsituāciju). Šajā aspektā nepieciešams izvērtēt, vai administratīvais sods spēs mazināt konstatēto problēmsituāciju skaitu, apmēru un izplatību sabiedrībā, kā arī vai ar administratīvā pārkāpuma procesā esošajiem līdzekļiem būs iespējams šādas situācijas konstatēt, izmeklēt un pierādīt (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.).

Administratīvās atbildības regulējums nav paredzēts civiltiesisku strīdu risināšanai. Ja privātpersonai ir iespējams savas aizskartās tiesības aizstāvēt ar civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tad par attiecīgu privāttiesiskās attiecības regulējošo normu neievērošanu administratīvā atbildība nav paredzama. Tādējādi pārkāpumam jābūt saistītam ar publiski tiesiskām attiecībām. Ir atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad administratīvie sodi tradicionāli tiek piemēroti arī par tādiem pārkāpumiem, kas pēc savas tiesiskās dabas attiecas uz privāttiesiskām attiecībām, piemēram, ja pārkāpuma rezultātā tiek skarts plašs sabiedrības loks (patērētāju tiesības) (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 56.-57. lpp.).

Izvērtējot nepieciešamību noteikt administratīvo atbildību konkrētas problēmsituācijas risināšanai, jākonstatē tās bīstamība vai kaitīgums sabiedrības interesēm. Proti, jāizvērtē, vai iespējamais pārkāpums var aizskart sabiedriskās intereses tādā mērā, ka nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par to (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57. lpp.). Šajā aspektā nozīmīga var būt arī administratīvās atbildības un kriminālatbildības norobežošana. Likumdevēja izvēle starp noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu nedrīkst būt patvaļīga. Administratīvie pārkāpumi izpaužas kā noteiktas pārvaldības kārtības neievērošana, un tie nav saistīti ar sociālu stigmatizāciju vai publisku kaunu (Smiltēna A. Administratīvās atbildības norobežošanas no kriminālatbildības problemātika. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 23. lpp.). Šie pārkāpumi ir vienkārši traucējoši labai pārvaldībai vai sabiedriskajai kārtībai, bet tie neietver sevī kādu īpašu ļaunumu vai pilnīgu sabiedrības vai valsts vērtību ignoranci (Kalniņa V. Administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmas reforma – domāšanas reforma. Jurista Vārds, 15.11.2016., Nr. 46). Citiem vārdiem sakot, ja noziedzīgs nodarījums ir ļaunums pats par sevi, tad administratīvais pārkāpums ir morāli neitrāla rīcība un tā izdarītājs – nevērīga vai bezrūpīga persona (Foundations of European Criminal Law. Norel Neagu (Ed.). Bucureşti: Editura C.H. Beck, 2014, p. 67).

Tāpat ir aizliegts paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. Ja lieta ir uzsākta administratīvajā procesā, tad šajā procesā tā arī ir jāpabeidz, ja nepieciešams, izmantojot administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekļus (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57.-58. lpp.). Kā norādījis Senāts, lietās par pienākuma nepildīšanu, kas ir uzlikts ar administratīvo aktu, šā pienākuma izpildi būtu jācenšas panākt, piemērojot Administratīvā procesa likumā noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus (piemēram, piespiedu naudu), nevis piemērojot administratīvo atbildību. Administratīvās atbildības piemērošana minētajos gadījumos neveido saturiski un loģiski vienotu procesu, tādējādi apdraudot tiesisko noteiktību un skaidrību (Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 15. februāra lēmuma lietā Nr. SKA-946/2019 6. punkts).

Likumprojekta kontekstā īpaša uzmanība pievēršama administratīvā akta (procesa) prioritātes principam un aizliegumam paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu.
Piemēram, 2020. gada 11. jūnija likumā "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" ir iekļauta norma, kas īpaši noteic operatora pienākumu ievērot A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujā un siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā ietvertos nosacījumus. No šā likuma sagatavošanas materiāliem (anotācijas) izriet, ka tādējādi ir mēģināts apiet iepriekš minētos principus un šķietami paredzēta atbildība par administratīvā akta nosacījumu neievērošanu, piemēram: "Administratīvā atbildība izriet no tādu prasību neievērošanas, kas noteiktas Likumā, uz Likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos un A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujā. Šajā sakarā Likuma 4. pants tiek papildināts ar jaunu 81. apakšpunktu, kas paredz, ka operatoram ir jāievēro ne vien normatīvajos aktos noteiktās prasības, bet arī atļaujā noteiktās prasības, kas būs specifiskas tieši individuālajai iekārtai." Norādām, ka likumprojektā šāda pieeja nav atbalstāma.

Papildus lūdzam likumprojekta anotācijā iekļaut arī paredzēto pārkāpumu satura skaidrojumu, tostarp korespondējošās tiesību normas, par kuru neievērošanu būs paredzēts pārkāpums.


 

-

Lūdzam likumprojekta anotācijas 4. sadaļu papildināt ar izvērstu skaidrojumu, vai likumprojektā ietvertais pilnvarojums vairākos gadījumos vispār ir vajadzīgs un pamatots un vai nepieciešamo regulējumu nevar ietvert pašā likumprojekta tekstā, ņemot vērā, ka likumā "Par piesārņojumu" šobrīd regulēti vairāki no jautājumiem, kurus likumprojekts paredz ietvert pilnvarojumā, kādēļ secināms, ka likumdevējs minētos jautājumus atzinis par būtiskiem. Norādām, ka, ievērojot varas dalīšanas principu, nedz izpildvara, nedz tiesu vara nav tiesīga uzņemties likumdošanas funkciju, kas piekrīt likumdevējam. Tāpat arī likumdevējs nav tiesīgs pilnīgi vai daļēji atteikties no savām funkcijām, nododot tās izpildvarai nekonkrētu vai nesamērīgi plašu deleģējumu ceļā. (jautājumā par normatīvās iztulkošanas un varas dalīšanas principa savstarpējo mijiedarbību papildus sk. Satversmes tiesas 2003. gada 4. februāra sprieduma lietā Nr. 2002-06-01 “Par likuma “Par tiesu varu” 49. panta otrās daļas atbilstību Satversmes 1. un 83. pantam” secinājumu daļas 2.3. apakšpunktu, kā arī pārējos tiesas secinājumus.) Kā arī saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra spriedumu lietā Nr.2005-03-0306 pilnvarojumam Ministru kabinetam izdot noteikumus ir jābūt noteiktam skaidri un nepārprotami. Ja nav iespējams sniegt attiecīgu skaidrojumu, kādēļ par tiesisko regulējumu, kas šobrīd ietverts likumā "Par piesārņojumu", nepieciešams paredzēt pilnvarojumu Ministru kabinetam, lūdzam precizēt likumprojektu, izslēdzot attiecīgo pilnvarojumu un konkrēto regulējumu ietverot likumprojektā.

 

-

Ņemot vērā, ka ar likumprojektu tiek ieviestas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. janvāra Regulas Nr. 166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu prasības, saskaņā ar noteikumu Nr. 617 9.19. apakšpunktu lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 5. sadaļu (tai skaitā 1. tabulu) ar informāciju par minētās regulas prasību ieviešanu likumprojektā.

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu, nodrošinot, ka informācija ir precīzi sniegta par visām direktīvu vienībām (šobrīd nepilnības atrodamas par visu direktīvu prasību pārņemšanu), no kurām izriet dalībvalstu prasības, tādējādi novēršot, ka kāda no direktīvu prasībām nepaliek nepārņemta vai veids, kādā tās paredzēts pārņemt, nav neatbilstošs. Norādām, ka šobrīd, piemēram,:
pirmkārt, vairākos gadījumos informācija par konkrētu direktīvu prasību pārņemšana norādīta nepilnīgi, piemēram, cita starpā nav norādīta informācija par direktīvas Nr. 2010/75/ES 5. panta 3. punkta, 9. panta, 12. panta 1. punkta ievaddaļas un tālāko apakšvienību, izņemot "k" apakšpunkta, 14. panta 1., 2., 3., 5., 6. un 7. punkta, 15. panta 2. un 3. punkta, 4. punkta (šajā gadījumā lūdzam konkretizēt minētā punkta prasību pārņemšanu 4. punkta daļu līmenī), 16. panta 1. punkta, 17. panta, 20. panta 1. punkta, 20. panta 2. punkta otrās daļas, 20. panta 3. punkta, 21. panta 1. un 2. punkta, 4. un 5. punkta, 22. panta 1. un 4. punkta, 23. panta, 24. panta 3. punkta "b" apakšpunkta un 4. punkta, 26. panta 2.-4. punkta, 27. panta 1. punkta, III-VII nodaļas, 72. un 79. panta prasības, tāpat līdzīgi informācija nav norādīta par vairāku Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra direktīvas (ES) 2015/2193 par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām prasību pārņemšanu (turpmāk - direktīva Nr. 2015/2193), piemēram, 5. panta 3., 5., 7., 8. u.c., kā arī prasību pārņemšanu;
otrkārt, vairākos gadījumos 1. tabulā atsauces uz direktīvu normām un likumprojekta normām ir atspoguļotas neprecīzi, piemēram, direktīvā Nr. 2010/75/ES ietvertas norādes uz 22. panta daļām , bet minētais pants iedalīts punktos (arī cituviet punkti tiek dēvēti par daļām), tāpat ietverta atsauce uz likumprojekta 6. panta astoto daļu, kāda likumprojektā nav atrodama u.tml.;
treškārt, vairākos gadījumos informācija par direktīvu normu pārņemšanu nav korekta, piemēram, norādam, ka direktīvas Nr. 2010/75/ES 25. panta prasības par iespējām vērsties tiesā nav iespējams pilnībā un precīzi pārņemt vienīgi ar likumprojekta 34. pantā ietverto regulējumu (regulē administratīvo procesu iestādē);
ceturtkārt, vairākos gadījumos nav sniegta korekta vai pilnīga informācija par to, vai direktīvu prasības pārņemtas pilnībā:
1) piemēram, direktīvas Nr. 2010/75/ES 24. panta 1. un 2. punkts ar likumprojektu pēc būtības netiek pārņemti pilnībā, ņemot vērā, ka vairāki no minētajos punktos ietvertajiem jautājumiem tiks regulēti arī Ministru kabineta noteikumu līmenī, tāpat, piemēram, nav skaidrs, kā likumprojekta 17. panta otrajā un trešajā daļā tiek pārņemts direktīvas (ES) 2015/2193 5. panta 4. punkts, ņemot vērā, ka likumprojekts paredz atšķirīgus termiņus u.tml.;
2) visos gadījumos, kad direktīvu prasības tiek pārņemtas daļēji, nav sniegts atbilstošs skaidrojums, kad attiecīgās prasības tiks atbilstoši pārņemtas pilnībā un nav norādīta atbildīgā institūcija par pārņemšanu;
visbeidzot, vairākos gadījumos (piemēram, bet ne tikai, direktīvas Nr. 2010/75/ES 4. panta pirmās daļas 2. punkts, 4. panta 2. un 3. punkts, 6. pantā, 12. panta 2. punkts, 14. panta 4. punkts, 22. panta 2. punkta ceturtā daļa, direktīvas Nr. 2015/2193 5. panta 6. punkts) paredz rīcības brīvību, bet likumprojekta anotācijā par to nav sniegts skaidrojums. Attiecīgi lūdzam atbilstoši aizpildīt likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļu, papildinot aili (sniedzot pamatojumu) par dalībvalsts rīcības brīvības izmantošanu, norādot konkrētās direktīvas normas, kas paredz rīcības brīvību, kādā veidā minētā rīcības brīvība ir izmantota likumprojektā, un to, kādēļ ir vai nav izmantota direktīvās paredzētā rīcības brīvība.

-

Lūdzam tehniski precizēt likumprojekta 1. panta 1. punktu ("tā", nevis "tās").

-

Lūdzam tehniski precizēt likumprojekta 5. panta pirmās daļas 12. punktu, izslēdzot dublējošo norādi "saskaņā ar".

-

Ņemot vērā, ka arī dienesta, ne tikai operatora pienākumi ir atkarīgi no tā, vai iestājas kāds no likumprojekta 8. panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, lūdzam redakcionāli precizēt likumprojektu, apvienojot likumprojekta 8. panta otro un trešo daļu, otrajā daļā izdalot divus apakšpunktus.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt likumprojekta 14. panta otro daļu, paredzot, ka Ministru kabinets apstiprina, nevis nosaka A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību sarakstus.

-

Vēršam uzmanību, ka nav skaidri saprotams, kādēļ likumprojekta 15. panta astotajā daļā vārds operators tiek lietots vienskaitlī. Attiecīgi ierosinām precizēt minēto daļu, vārdu "operators" veidojot vienskaitlī. Vēršam uzmanību, ka normatīvajam aktam raksturīga vispārinājuma nozīme. No skaitļa formām vispārinājumu izteic vienskaitlis, tāpēc, ja vēlas pateikt, ka tiesības (vai pienākumi) ir katram, ka minētā norma attiecas uz jebkuru, lieto vienskaitli. Savukārt daudzskaitli lieto tad, ja teiktais attiecas nevis uz katru subjektu atsevišķi, bet uz visiem kopā.

-

Ņemot vērā, ka ar norādi uz kārtību saprotami arī termiņi, lūdzam likumprojekta 18. panta piektajā daļā un arī cituviet līdzīgos gadījumos izslēgt norādi uz termiņiem.

-

Ņemot vērā, ka likumprojektā atrunāts saīsinājums "Birojs", lūdzam atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām to likumprojekta ietvaros konsekventi ievērot, tai skaitā arī likumprojekta 35. panta nosaukumā.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt likumprojekta 39. pantu ("šā likuma 36., 37. un 38. pantos" aizstājams ar " šā likuma 36., 37. un 38. pantā"). Arī panta nosaukumu "Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā" aicinām precizēt, lai arī šādā redakcijā tas bieži sastopams likumos, aizstājot ar nosaukumu "Kompetence administratīvā pārkāpuma procesā" (sal. likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 33. pants, Dizainparaugu likuma 54. pants). Norādām, ka nav saskatāms pamats, kāpēc panta nosaukumā vajadzētu lietot daudzskaitli, turklāt ja vēl panta tekstā lieto vienskaitli.
 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta anotāciju, redakcionāli izvairoties no norādēm, ka noteiktas jomas jautājumi ir valstiski nozīmīgi jautājumi vai skar valstiski nozīmīgas jomas. Norādām, ka visas jomas, kuras tiek regulētas likumu līmenī ir valstiski nozīmīgas, līdz ar to nav skaidrs, kādā ziņā izpaužas likumprojekta anotācijā minēto jomu lielāks nozīmīgums.

-