Atzinums

Paredzēts jauns pants “18.7 pants. Pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka vietas attiecīgās administratīvās teritorijas zaļajā zonā un mežā, kur aizliegts atrasties ar suni bez pavadas.”
Rosinām, ka  pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt ne tikai vietas, bet arī laiku, no cikiem līdz cikiem nedrīkst atrasties ar suni bez pavadas publiskajās teritorijās. Tas ir svarīgi, jo  nav nepieciešams 24/7 ierobežot suņu brīvu pārvietošanos bez pavadas, bet gan mērķis to ierobežot noteiktos diennakts laikos, piemēram, kontekstā ar attiecīgās vietas gājēju kustības intensitāti u.tml. apstākļiem, kas būtu par iemeslu ierobežot suņu brīvu pārvietošanos bez pavadas.
 

Variants - 18.7 pantam  “Pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka laika un vietas ierobežojumus attiecīgās administratīvās teritorijas publiskajās vietās, t.sk.,mežā, kur aizliegts atrasties ar suni bez pavadas.

Par likumprojektā plānotajām kompetenču izmaiņām. Ja turpmāk administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 58. pantā (ja pārkāpuma rezultātā nodarīts kaitējums dzīvniekam) un 59. pantā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veiks arī pašvaldības policija, pašvaldības administratīvā inspekcija un Valsts policija, nepieciešams precizēt, kā policijas darbinieks administratīvā pārkāpuma procesa gaitā noskaidros, vai ir nodarīts kaitējums dzīvniekam/notikusi cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku.
Par 58.pantu ir virkne problēmjautājumu, ko rosinām precizēt likumprojektā un /vai anotācijā. Piemēram, ja sunim uzbrucis cits suns, kā notiek kaitējuma noskaidrošanas process, policijas darbinieks suņa saimniekam liek doties pie veterinārārsta, tas ir kā nosūtījums? Ja suņa saimnieks informē policiju par notikumu, kurā cits suns nodarījis kaitējumu viņa sunim, taču pie veterinārārsta nav bijis? Kā noteikt, vai to fizisko kaitējumu nodarīja tieši tas kaimiņa suns, vai suns tos pats ieguvis pie citiem apstākļiem?
Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku- 59.pants. Nav jautājumi par gadījumiem, kad dzīvniekam ir redzams nodarītais fiziskais kaitējums (asiņojošas brūces) vai ir pierādījumi, piemēram, aculiecinieka uzfilmēts video, kā persona sit savu suni.

Jautājumi rodas par gadījumiem, kad ir indikācijas par personas iespējamu cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, taču nav “klasiskie” pierādījumi. Piemērs no konkrētas situācijas- saņemtas ziņas, ka, iespējams, pret suni izturas cietsirdīgi, bet neviens nav redzējis, jo privātīpašuma ir augsta sēta, var tikai dzirdēt iespējamo cietsirdīgo izturēšanos pret dzīvnieku. Policijas darbinieki pārbaudot informāciju, secina, ka suns ir nervozs, nobijies, ieraugot saimnieku saraujas u.tml. ķermeņa izpausmes, kas liecina par iespējamo cietsirdīgo izturēšanos pret dzīvnieku. Vēl piemērs- suns nav pienācīgi barots un aprūpēts. Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka “PVD inspektori ir speciālisti tieši dzīvnieku labturības jautājumos, kas bieži ir specifiski un prasa zināšanas attiecīgā jomā, piemēram, izvērtēt, vai dzīvnieks ir pienācīgi barots un aprūpēts un objektīvāk spēj izvērtēt katru gadījumu, kas ir saistīts ar dzīvniekiem.” Jautājums, kas palīdzēs šos specifiskos jautājumus izvērtēt policijas darbiniekam uzsāktā administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros? Likumprojektā norādīts, ka “šāda dalītā kompetence administratīvā pārkāpuma procesā par 57. panta pārkāpumiem nepieciešama, jo policijas darbiniekiem ir pamatzināšanas dzīvnieku labturības prasību jautājumos, kas nepieciešamas, lai uzsāktu administratīvā pārkāpuma procesu, bet nav speciālas izglītības un specifisku zināšanu šajā jomā, lai izprastu situācijas, kurās iesaistīti dzīvnieki un pieņemtu lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.” Ir jautājums par starpposmu – pēc administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas un līdz lietas izskatīšanai, vai policijas darbinieki procesa ietvaros spēs noskaidrot un objektīvi izvērtēt (bez PVD vai veterinārārsta iesaistes), vai ir bijusi cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku (varbūt patiesībā dzīvnieks pēc dabas ir bailīgs, turpretī policijas darbiniekam rodas aizdomas par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku) un process ir virzāms uz izskatīšanu PVD. Jautājuma būtība – vai policijas darbinieki spēs juridiski pamatoti un tiesiski iegūt pierādījumus iepriekš minētajos gadījumos. Nepieciešams  paredzēt mehānismu, kad sarežģītākos gadījumos pašvaldības policija var piesaistīt veterinārārstu vai PVD ekspertu.
 

-