Atzinums

Ņemot vērā Ministru kabineta 2024.gada 9.janvāra sēdes protokola Nr.1 71.§ "Informatīvais ziņojums "Par īstenojamiem pasākumiem, lai veicinātu aktīvāku publisko pasūtītāju iesaisti zaudējumu atgūšanā, kas tiem radušies organizētajos iepirkumos tirgus dalībnieku īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu dēļ"" uzdoto uzdevumu izvērtēt nepieciešamību sagatavot priekšlikumus grozījumiem publisko iepirkumu jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos, lai noteiktu publisko iepirkumu līgumos ietveramās pušu tiesības un pienākumus konkurences tiesību pārkāpuma gadījumā, Finanšu ministrija kopīgi ar Iepirkumu uzraudzības biroju ir secinājusi, ka grozījumi publiskos iepirkumus regulējošajos normatīvajos aktos nav nepieciešami.
Vienlaikus ņemot vērā konkurences tiesību pārkāpumu nozīmīgumu tieši būvdarbu iepirkumu līgumos, kā arī būvdarbu iepirkumu līgumcenu apjomu, attiecīgi arī potenciālo zaudējumu apjomu konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos, būtu svarīgi tieši šajos noteikumos paredzēt rīkus pasūtītāju interešu aizsardzībai konkurences tiesību pārkāpumu gadījumā. 
Lūdzam papildināt grozījumu projektu ar punktu, kas paredz līgumā iestrādāt klauzulu par pasūtītāja pienākumu veikt nepieciešamos pasākumus zaudējumu atlīdzināšanai konkurences tiesību pārkāpumu gadījumā.




 

-

Atbilstoši grozījumu redakcijai, noteikumu punktā tiek definēta laicīga norēķināšanās ar apakšuzņēmējiem, proti, 10 darba dienu laikā no brīža, kad pasūtītājs ir samaksājis par veiktajiem darbiem. Lūgums salāgot laicīgas norēķināšanās termiņu regulējumā ar nacionālo nostāju pozīcijā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos. Vienlaikus lūgums anotācijā skaidrot minētā termiņa noteikšanas ietekmi uz publisko būvdarbu līgumu izpildi.
Papildus aicinām ņemt vērā faktisko nozīmju atšķirību starp darba dienu un darbdienu un pēc iespējas ievērot vienotu atveidi visā normatīvajā aktā.

 

-

Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk - VNĪ)  piekrīt, ka nosacījuma iekļaušana līgumos par darbu pieņemšanu un jau apzinātu defektu fiksēšanu reizē ir pieņemama un atbalstāma, jo tādējādi atbrīvo uzņēmēju no termiņa kavējumu iestāšanās un dod iespēju pasūtītājam lietot objektu. Bet, VNĪ ieskatā,  minētais nosacījums satur riskus, par kuriem būtu vajadzīga diskusija un  risinājums.

1. VNĪ standarta FIDIC līgumu Speciālajos noteikumos ir iekļauts nosacījums, ka parakstīt Būvobjekta pieņemšanas un nodošanas aktu puses ir tiesīgas ar tādiem mazāk nozīmīgiem neizpildītiem darbiem un defektiem, kas būtiski neietekmēs Darbu izmantošanu tiem paredzētajiem mērķiem līdz brīdim vai kamēr šis darbs tiks pabeigts un šie defekti tiks novērsti.
VNĪ praksē ir izkristalizējusies problēma saistībā ar līguma izpildes nodrošinājumiem, proti, apdrošināšanas sabiedrību izsniegtās garantijas nenosedz tos darbus, kas minētajā aktā ir norādīti kā defekti vai neizpildītie darbi.
Apdrošinātāji polisē iekļauj šāda satura atrunu:
“Ar šo apdrošināšanas līgumu (polisi) nodrošinātā apdrošināšanas aizsardzība nav spēkā attiecībā uz būvniecības darbu defektiem, kas pirms šī apdrošināšanas līguma (polises) spēkā stāšanās bija acīmredzami (objektīvi konstatējami) pieņemot būvniecības darbus un ir norādīti xxxx. gada xx. mēnesis galīgā darbu pieņemšanas – nodošanas aktā un xxxx.gada xx.mēnesis mazāk nozīmīgo neizpildīto darbu un defektu pieņemšanas-nodošanas aktā. Apdrošināšanas aizsardzība iepriekš minētajos darbu pieņemšanas – nodošanas aktos norādītiem būvniecības darbu defektiem tiks nodrošināta pēc to novēršanas, sākot ar atbilstoša pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas dienu.”
Tāda pati problēma ir arī ar atliktiem darbiem, proti, Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumos Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” (160.p.) ir paredzēta atlikto būvdarbu iespējamība, par ko attiecīgu atzīmi veic institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas. Tātad tie ir darbi, kas neizriet no pušu vienošanās, bet ir pamatoti noteikti MK noteikumu līmenī.
Saskaņā ar iepriekš minēto polisēs iekļauto atrunu, attiecībā uz apdrošināšanas segumu minētie atliktie darbi arī nav attiecināmi un nav nosegti ar garantijas aizsardzību.
Aicinām Ministru kabineta noteikumu līmenī noteikt, lai apdrošināšanas sabiedrībām būtu pienākums polisēs iekļaut arī to darbu apjomu, kas ir no pasūtītāja puses pieņemts ar defektiem vai ir noteikti kā atliktie darbi.

2. Esam plašāk skaidrojuši šā atzinuma sadaļā par MK noteikumu 6.punktu, proti, ir nošķirama darbu izpilde, kas notiek līguma darbības laikā, un attiecīgi par izpildītiem darbiem tiek veikta samaksa, un darbu pieņemšana, kas notiek pēc darbu pabeigšanas.
 Lai neveidotu neviennozīmīgi saprotamas situācijas, aicinām MK noteikumu 15.¹. punktu (lai ir attiecināms gan uz būvdarbu izpildes laiku, gan uz darbu pieņemšanu pēc darbu pabeigšanas)  attiecīgi precizēt.

Aicinām izteikt punktu šādā redakcijā: 
“15.¹. Ja būvdarbos ir konstatēti nebūtiskie defekti, pasūtītājam ir tiesības veikt samaksu par izpildītajiem darbiem vai pieņemt būvdarbus un veikt par tiem samaksu, ja puses ir vienojušas par trūkumu novēršanas termiņu. Par nebūtiskiem defektiem ir uzskatāmi tādi defekti, kas neietekmē būves konstrukciju atbilstību normatīvo aktu prasībām un būvprojektam, netraucē turpmāko būvdarbu veikšanu, neierobežo būves lietošanu, kā arī neietekmē citu būvdarbu kvalitāti."

 

-

Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" ( turpmāk- VNĪ) neatbalsta Ministru kabineta noteikumu (turpmāk - MK noteikumi) papildināšanu ar 29.¹ punktu un lūdz svītrot no sagatavotā MK noteikumu projekta 12.punktu. 

Vēršam uzmanību, ka praksē VNĪ publisko iepirkumu līgumos (t.sk. apvienotajā projektēšanas un būvdarbu līgumā jeb projektē / būvē) iekļauj nosacījumus, ka uzņēmējam ir jāiesniedz pirmā pieprasījuma, neatsaucama, beznosacījuma līguma (saistību) izpildes garantija. Bankas vai apdrošināšanas kompānijas izsniegta garantija ir iesniedzama pasūtītājam 14 dienu laikā no Līguma spēkā stāšanās dienas un tai ir jābūt spēkā līdz defektu novēršanas perioda (būvdarbu garantijas laika) paredzamā beigu datumam un vēl 70 dienas pēc Defektu novēršanas perioda paredzamā beigu datuma. Atbilstoši minētājām prasībām līgumu izpildes nodrošinājumi tiek iesniegti visos VNĪ īstenotajos projektos. Nav bijuši gadījumi, kad uzņēmējs nav spējis iesniegt līguma nosacījumiem atbilstošu nodrošinājumu. Ir tikai daži gadījumi, kad nodrošinājuma iesniegšana ir prasījusi ilgāku laiku kā līgumā noteikts, ko iespējams varētu saistīt ar garantijas saņemšanas grūtībām, kam iespējams nav saistība ar pasūtītāja nesamērīgu prasījumu, bet gan ar apdrošināšanas kompāniju vai banku augstajiem nodrošinājumiem. Tātad VNĪ praksē ir pārliecinājusies, ka esošie nodrošinājuma nosacījumi ir atbilstoši, pamatoti un izpildāmi. 
Ir saprotama uzņēmēju vēlme iesniegt pēc iespējas par zemākām izmaksām, tātad arī mazāk vērtīgus, saņemamus nodrošinājumus, jo  nenoliedzami liels svars iepirkuma procedūrā ir zemākas cenas principam. Apzināmies, ka augstāku likmju nodrošinājumi samazina konkurenci. Bet uzskatām, ka nepamatoti lēts piedāvājums neveido konkurenci, tas rada riskus, ko apskatīsim tālāk. 
Publiskajos iepirkumos pasūtītājs pārvalda sabiedrības intereses un valsts, bieži arī starptautiskos finanšu līdzekļus, kas uzliek pasūtītājam pienākumu atbildīgi ar tiem rīkoties. 

MK noteikumu projekta anotācijā Ekonomikas ministrija norāda, ka pamatoti būtu apvienotajā projektēšanas un būvdarbu līgumā līgumsaistību izpildes nodrošinājumu piemērot tikai būvdarbu posmam, jo līgumsaistību nodrošinājuma samazinājums projektēšanas posmam padarīs nodrošinājumu par neefektīvu, tas būtu tikai aptuveni 1% no līguma vērtības.
Līdz ar to, VNĪ ieskatā, nav pamatoti MK noteikumos iestrādāt nosacījumus,  ja ir zināms, ka praksē tie  būs neefektīvi. 

Vienlaikus vēršam uzmanību  uz vairākiem riskiem, kuriem tiks pakļauts pasūtītājs, ja MK noteikumos iestrādās dalīto līguma izpildes nodrošinājumu iesniegšanas nosacījumu: 
[1]  uzņēmējs negodprātīgi pildīs līguma nosacījumus tieši projektēšanas posmā, jo saistību izpildes nodrošinājums nebūs motivējošs; 
 
[2] uzņēmējam ir jābūt pietiekošai finanšu un darbaspēka kapacitātei, lai varētu nodrošināt apvienotajā projektēšanas un būvdarbu līgumā noteikto visā līguma darbības periodā. Tāpat nav vērā ņemams uzņēmēju iebildums, ka nodrošinājumi ierobežo dalību citos projektos, esošo nodrošinājumu dēļ, jo uzņēmējam ir jāapzinās, cik daudz projektus vienlaikus spēj īstenot. Tāpēc attiecībā uz līguma saistību izpildi risku projektēšanas posmā nedrīkst uzlikt tikai uz pasūtītāju, jo izpildes garantijas neesamība (1% no līguma cenas ir līdzvērtīga tās neesamībai) ir risks pasūtītājam; 

[3] pasūtītājam pastāv risks, ka, nonākot līdz būvdarbu veikšanas posmam, uzņēmējs būs zaudējis vai varbūt tam nekad nebūs bijusi spēja saņemt līguma nosacījumiem atbilstošu saistību izpildes garantiju 10% apmērā no būvdarbu cenas. Tātad tiek krietni palielināts līguma izbeigšanas risks, kurā zaudētājs ir tikai pasūtītājs; 

[4] pasūtītājs ar mērķi nodot projekta īstenošanu vienam ģenerāluzņēmējam ir izvēlējies projekta īstenošanu virzīt apvienotajā projektēšanas un būvdarbu līgumā. Ja tiek izsniegti dalītie līguma izpildes nodrošinājumi, tad tieši attiecībā uz līguma izpildes nodrošinājumu sadaļu apvienotais projektē / būvē līgums zaudē tā sākotnējo jēgu, un pēc būtības, izslēdzot projektēšanas posmu no saistību nodrošinājuma, ir risks zaudēt visu līgumu; 

[5] attiecībā uz līguma saistību izpildi, t.sk. termiņu kavējumu, nav pamats līguma saistību izpildi piesaistīt līguma cenas daļai par projektēšanas darbiem, jo līgumā noteiktais projektēšanas posms nav mazāk svarīgs kā būvdarbu īstenošanas posms. Būtiski ir uzsvērt, ka projektēšanas posmā radies kavējums var nest tikpat būtisku vai pat vēl lielāku risku līguma izpildei, kā tas ir būvdarbu izpildes laikā, jo satur augstāku būvdarbu sadārdzinājuma risku. Šis pasūtītājam uzliktais risks ir saistīts ar MK noteikumu 23.punktu par līgumā iekļaujamiem būvdarbu līgumcenas indeksācijas noteikumiem, kuru piemērošanas risks gulstas uz pasūtītāju līguma izpildes termiņa kavējuma gadījumā, t.sk. ja kavēts ir arī projektēšanas darbu posms, jo sekojoši vēlākā laikā tiek veikti būvdarbi; 

[6] Eiropas fondu finansētie projekti ir piesaistīti finanšu resursu apguves termiņiem, tāpēc pēc projektē/ būvē principa īstenojams projekts reizēm ir vienīgais veids kā apgūt Eiropas fondu līdzekļus to pieejamības termiņā. Tāpēc vēl jo vairāk publiskais pasūtītājs nedrīkst tikt pakļauts līguma saistību izbeigšanas riskam, ja iestājas situācija, kurā uzņēmējs nespēj vai negrib turpināt līguma saistības pēc projektēšanas posma izpildes. Skaidrojam, uzņēmējs, izstrādājot projektu, ir secinājis, ka ir iestājušās līguma saistību izpildes grūtības, un līguma izbeigšana neiesniegta līguma izpildes nodrošinājuma dēļ, samaksājot 10% līgumsodu no projektēšanas dabu cenas, ir izdevīgāka kā līguma turpināšana, kas vairs nešķiet tik izdevīga kā cenu piedāvājuma iesniegšanas brīdī, proti, ģenerāluzņēmējs projektējot saprot, ka būvniecības darbu īstenošana viņa vairs nav interesanta. Bet šis ir risks, ko ir jāuzņemas uzņēmējam. 
Secināms, ka līguma izpildes garantija pēc savas būtības ir paša līguma noteikumu izpildes nodrošinājums, un tā šādā apvienotajā projektēšanas un būvdarbu līgumā nevar nest mazāku nodrošinājuma apjomu līguma izpildes sākuma posmā (kas ir projektēšana), kurā ir ļoti būtiski ievērot līguma nosacījumus, īpaši attiecībā uz termiņu. Pieņemam, ka šādi uzskata arī Ekonomikas ministrija, kā grozījumu virzītājs, papildinot MK noteikumu 29.punktu ar nosacījumu par iespēju saistību izpildes nodrošinājumu samazināt pēc puses līgumā noteikto būvdarbu izpildes. Minētā principa iestrāde arī ir atbilde un pamatojums, kāpēc nav pamatoti apvienotajā projektēšanas un būvdarbu līgumā noteikt mazāku līguma saistības izpildes garantijas apjomu projektēšanas posmam. 

Par šā punkta nepamatotību un neatbilstību liecina arī tas, ka attiecībā uz MK noteikumu grozījumos iekļauto  29.¹ punkta  redakciju un anotācijā iekļauto pamatojumu ir nesakritības definīcijā, kas lietota anotācijā un punkta redakcijā, proti, anotācijā projektēšanas posms tiek iezīmēts no līguma noslēgšanas brīža līdz atzīmes izdarīšanai par projektēšanas nosacījumu izpildi, bet MK noteikumu projekta iekļautajā 29.1 punkta redakcijā par atskaites punktu, kad saistību nodrošinājumu nosaka no būvdarbu līgumcenas vērtības, ir noteikts brīdis no būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildes.
Līdz ar to, nav skaidrs vai  MK noteikumu projekta izstrādātāja mērķis  ir bijis paredzēt, ka starp projektēšanas posmu un būvdarbu posmu ir laiks, kad līgums netiek aizsargāts ar izpildes saistību nodrošinājumu.



 

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību un papildināt ar punktu, ka līguma projektā būtu jāiekļauj noteikums par pasūtītāja tiesībām vienpusēji atkāpties no iepirkuma līguma, piemēram, ja iepirkuma līguma izpildes laikā ir iestājies PIL 42. panta (7).daļas 1.punkta gadījums. Minēto paredz PIL 60.panta otrās daļas 8.punkts.

-

Vēršam uzmanību, ka MK noteikumos ir definēts “būvdarbu izpildes akts” – akts, kurā tiek dokumentēti attiecīgā periodā faktiski izpildītie būvdarbi, un “būvobjekta nodošanas un pieņemšanas akts” – akts, kas apliecina līgumā noteikto būvdarbu izpildi un pēc tā abpusējās parakstīšanas apliecina visu būvdarbu pieņemšanu no pasūtītāja puses. Tātad ar būvdarbu izpildes aktu tiek apliecināta darbu izpilde un sekojoši veikta samaksa par tiem, un ar būvobjekta nodošanas un pieņemšanas aktu darbi tiek pieņemti. Būvdarbu līguma, īpaši FIDIC Vispārīgo noteikumu, struktūra tiek veidota tā, ka ik mēnesi tiek apliecināta un apmaksāta būvdarbu izpilde, bet to pieņemšana notiek pēc visu līgumā noteikto būvdarbu izpildes.  
Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"  skaidro, ka, katru mēnesi būvdarbi tiek izpildīti un par izpildītiem darbiem tiek veikta samaksa. Pats darbu veikums, materiāli un objekts atrodas būvdarbu veicēja pārziņā, pasūtītājs tikai veic samaksu par izpildītajiem darbiem, tos vēl nepieņemot no uzņēmēja. Kad visi būvdarbi ir izpildīti, tad pasūtītājs no uzņēmēja arī pieņem izpildītos darbus. 

MK noteikumu 6.punkts noteic pienākumu izpildītos būvdarbus pieņemt katru mēnesi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām izvērtēt iespēju precizēt MK noteikumu 6.punktu, kā arī veikt precizējumus  MK noteikumu visā tekstā, atbilstoši līgumos nosakāmai būvdarbu izpildei, kas ir katru mēnesi, un to pieņemšanai būvdarbu izpildes beigās. 

-

Kā iepriekš skaidrots šā atzinuma sadaļā par MK noteikumu 6.punktu, proti, ir nošķirama darbu izpilde, kas notiek līguma darbības laikā, un attiecīgi par izpildītiem darbiem tiek veikta samaksa, un darbu pieņemšana, kas notiek pēc darbu pabeigšanas.
Lai neveidotu neviennozīmīgi saprotamas situācijas, aicinām MK noteikumu  29.punktu papildināt ar nosacījumiem, kas  ir attiecināmi uz būvdarbu izpildi. 

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka no Grozījumu anotācijas izriet, ka tiesību akta projekta virzītājs ir vēlējies samazināt saistību izpildes nodrošinājumu proporcionāli faktiski izpildīto un no pasūtītāja puses apmaksāto būvdarbu vērtībai. Tekstā redakcionāli iztrūkst vārds “samazināt”.


Aicinām redakcionāli precizēt MK noteikumu 29.punktu šādā redakcijā:

"29. Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt būvdarbu veicējam saistību izpildes nodrošinājumu līdz 10 % no būvdarbu līgumcenas. Pasūtītājam ir tiesības publiskajā būvdarbu līgumā noteikt prasības pirmā pieprasījuma garantiju apdrošināšanas līgumam, lai nodrošinātu visu nodrošinājuma veidu savstarpējo atbilstību. Ja līgumā noteiktais būvdarbu izpildes termiņš pārsniedz pusotru gadu, būvdarbu veicējam ir tiesības samazināt saistību izpildes nodrošinājumu proporcionāli faktiski izpildīto un no pasūtītāja puses apmaksāto būvdarbu vērtībai, ja izpildās visi šādi nosacījumi - ir izpildīta vairāk kā puse līgumā paredzēto būvdarbu, būvdarbi ir  izpildīti un apmaksāti no pasūtītāja puses, pasūtītājs nav piemērojis līgumsodu būvdarbu veicējam par konstatētiem līgumsaistību pārkāpumiem, kā arī nav konstatēts būvdarbu termiņu kavējums. Apvienotā projektēšanas un būvdarbu līguma gadījumā saistību nodrošinājuma apmēra samazinājumu piemēro tikai būvdarbu posmā.”

 

-