Atzinums

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam ziņojuma 40.1. apakšpunktā precizēt atsauci uz šī ziņojuma 14. punktu. Proti, norādām, ka nav nepārprotami skaidrs, vai minētajā apakšpunktā ar atskaites punktu saprotami 14.1. apakšpunktā uzskaitītie atskaites punkti, vai attiecīgais termins ("atskaites punkts") lietots plašākā nozīmē.

-

Vēršam uzmanību, ka no ziņojuma 30. punkta viennozīmīgi skaidri neizriet tas, vai ziņojuma 22.1.2. apakšpunktā un 30. punktā minētā metodika ir viena un tā pati. Attiecīgā gadījumā lūdzam atbilstoši precizēt ziņojumu, nodrošinot tajā (piemēram, 31. punktā) precīzas atsauces uz minēto apakšpunktu. Alternatīvi lūdzam sniegt pamatojumu vairāku metodiku izstrādei.
 

-

Ziņojuma 44. punkts paredz, ka ilgtspējas nodrošināšanai pēc investīcijas projekta noslēgšanās tiks veikti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, pilnveidojot valsts deleģētas un valsts finansētās sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu funkcijas, lai nodrošinātu moderna, pieredzē un praksē balstīta kompetenču attīstības centra neformālo aprūpētāju apmācībai un speciālistu apmācībai darbam ar personām ar funkcionāliem traucējumiem, darbību. Saistībā ar minēto lūdzam skaidrot, vai ar investīcijas projekta noslēgšanos saprotams šā ziņojuma 48. punktā minētais datums. Attiecīgā gadījumā lūdzam ziņojuma 44. punktā atsaukties uz minēto datumu vai citu konkrētu datumu, tādējādi nodrošinot nepārprotamu ziņojuma 44. punkta izteiksmi.
 

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt ziņojumu, nodrošinot konsekventu un skaidru terminoloģijas lietojumu. Norādām, ka šobrīd:
pirmkārt, nav skaidrs, no kā konkrēti sastāv projekta informācija un vai tā ietverta konkrētā dokumentā (-os) (tai skaitā, vai tā ietver sevī ziņojuma 26.1.2. apakšpunktā ietverto veidlapu, kura arī iesniedzama nozares ministrijai), ko nozares ministrija apstiprina (atbalsta);
otrkārt, nav skaidrs, kurā brīdī projekta informācija atbilstoši ziņojumam kļūst par projektu, jo, piemēram, ziņojuma 40.1. apakšpunktā tiek lietoti abi minētie termini.

-

Lūdzam ziņojuma 41. punktā nedublēt ziņojuma 21. punktā ietverto informāciju par to, ka Aģentūra ir finansējuma saņēmēja.

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt vai svītrot ziņojuma 22.4. apakšpunktu. Proti, norādām, ka arī šī ziņojuma 22.1., 22.2., 22.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības var novērtēt kā investīcijas projekta īstenošanu, kādēļ nepieciešams atbilstoši konkretizēt, kā saskaņā ar 224. apakšpunktu izpaužas investīcijas projekta īstenošana, jo pretējā gadījumā nav skaidrs attiecīgo investīcijas projekta aktivitāšu tvērums.

-

Ņemot vērā ziņojuma 1.2. apakšpunktā noteiktos ziņojuma satura elementus, lūdzam ziņojumā norādīt investīcijas pieejamo finansējumu. Kā arī lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu par pievienotās vērtības nodokļa kā neattiecināmā finansējuma ietveršanu investīcijas kopējā finansējumā. Norādām, ka nav skaidrs, ar ko attiecināmais finansējums atšķiras no neattiecināmā finansējuma, jo atbilstoši ziņojuma 1.4. apakšpunktam attiecināmas vai neattiecināmas ir izmaksas (kas pretēji ziņojuma pamattekstam atbilst ziņojuma pielikumā lietotajai terminoloģijai). Ja atbilstošu skaidrojumu nav iespējams sniegt, lūdzam atbilstoši precizēt ziņojumu, salāgojot ziņojuma 17. punktu un nepieciešamības gadījumā citas vienības ar ziņojuma 1. punktu.

-

Lūdzam precizēt ziņojuma III nodaļas nosaukumu, nodrošinot konsekventu terminoloģijas lietojumu un norādot uz attiecināmajām izmaksām, nevis atbalstāmajām izmaksām. Uzsveram, ka viena jēdziena izteikšanai jāizmanto vieni un tie paši termini. Iekšējā terminoloģiskā konsekvence veicina juridiskā dokumenta skaidrību, novēršot pretrunīgus viedokļus vai šaubas par dažādu terminu saturu.
 

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam ziņojuma 15. punktā skaidrot, kā tiek apliecināta šī ziņojuma 14.3.2. apakšpunktā minētā kopējā rādītāja izpilde.

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt ziņojuma 15.1. apakšpunkta "a" un "b" punktu. Norādām, ka nav saprotams pamats paredzēt finansējuma saņēmējam iesniegt viena un tā paša dokumenta attiecīgi kopiju un izrakstu, ko, nepastāvot attiecīgai nepieciešamībai, varētu novērtēt kā nepamatotu administratīvo slogu. Norādām, ja 15.1. apakšpunkta "b" punkta mērķis ir apliecināt atbilstību Eiropas Savienības Padomes 2021. gada 5. jūlija Īstenošanas lēmuma par Latvijas atveseļošanas un noturības mehānisma plāna novērtējuma apstiprināšanu pielikumā ietvertajam atskaites punkta aprakstam, tad atbilstošāks risinājums varētu būt attiecīga pamatojuma (skaidrojuma) sniegšana līdz ar ziņojuma 15.1. apakšpunkta "a" minētā dokumenta kopijas iesniegšanu. Alternatīvi lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu par ziņojuma 15.1. apakšpunkta "b" punkta  nepieciešamību un mērķi.

-

Lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu par Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanās un noturības mehānismu prasībām, kuras nepieciešams ieviest saistībā ar investīcijas īstenošanu (no ziņojuma satura izriet, ka tajā ietverti vairāki nosacījumi, ar kuriem paredzēts nodrošināt minētās regulas prasību īstenošanu). Norādām, ka Eiropas Savienības Tiesa spriedumā lietā Nr. 39/72 Komisija pret Itāliju cita starpā noteica, ka regula automātiski ir nacionālās tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tādu normatīvo bāzi, lai regulas būtu iespējams tieši piemērot. Tai skaitā lūdzam skaidrot, kā tiek nodrošināta iespēja minēto regulu tieši piemērot, piemēram, attiecībā uz regulas 5. panta 2. punkta un 22. panta 1. punkta u.c. īstenošanu.

-

Lūdzam ziņojuma 20. un 21. punktā svītrot norādes par šajā ziņojumā noteikto uzdevumu izpildi, jo šādām norādēm nav juridiskas slodzes, ņemot vērā, ka ziņojums atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 47. punktam ir informācija vai pārskats par Ministru kabineta kompetencē esoša jautājuma risināšanas gaitu, par Ministru kabineta atbalstīta plānošanas dokumenta īstenošanu vai tiesību akta izpildi, t.i., ziņojums nav tiesību akts, kurā var paredzēt saistošus uzdevumus institūcijām.

-

Lūdzam ziņojuma 11. punktā skaidrot, vai termini "pakalpojumu līgums" un "uzņēmuma līgums" ziņojumā tiek lietoti kā sinonīmi, vai tiem ir atšķirīgs tvērums. Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, juridiskos dokumentos nelieto sinonīmus un vienu lietu konsekventi sauc vienā un tajā pašā vārdā. Nepieciešamības gadījumā lūdzam minētos terminus atdalīt ar saikli "vai", nelietojot pieturzīmi iekavas.
Kā arī lūdzam cituviet ziņojumā (jo īpaši sk., piemēram, 14.1.3. apakšpunktu u.c. līdzīgus gadījumus) izvērtēt nepieciešamību lietot sinonīmus un - ja attiecīga nepieciešamības nepastāv - atbilstoši precizēt ziņojumu, izvairoties no sinonīmu lietošanas tajā.

-

Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.³ panta otrā daļa cita starpā paredz, ka Ministru kabinets nosaka Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma ieviešanas un nacionālā ekonomikas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību. Attiecīgā likuma anotācijā, raksturojot deleģējumu cita starpā norādīts, ka nepieciešams izveidot darboties spējīgu tiesisko regulējumu, lai noteiktu gan šī mehānisma ieviešanā iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus, gan arī šo tiesību un pienākumu apmēru attiecīgajiem finansējuma saņēmējiem, jo īpaši, ja minētā mehānisma ieviešanā kā finansējuma saņēmēji būs iesaistīti privāto tiesību subjekti, kuru pienākumu un tiesību apjomam jābūt noteiktam ar ārēju normatīvo aktu. Tā kā Eiropas Komisijas (EK) izstrādātais regulējuma piedāvājums paredz 100% EK finansējumu, vienlaikus tā izmaksu vērtējot pret plāna ietvaros sasniegtajiem kritērijiem, tad nepieciešams Likumā par budžeta un finanšu vadībunoteikt kārtību, kādā Latvijā tiek uzraudzīts šo mērķu sasniegšanas mehānisms līdz EK noteikto izvērtējumu veikšanai un tādējādi saņemtu 100% EK atmaksu par sasniegtajiem rezultātiem. Ņemot vērā, ka arī EK šobrīd vēl turpina aktīvu darbu pie visu nepieciešamo dokumentu izstrādes, šobrīd par labāko un atbilstošāko risinājumu ir atzīts likumā ietverts visaptverošs deleģējums Ministru kabinetam, lai pēc visu nepieciešamo plānošanas dokumentu izstrādes un apstiprināšanas Ministru kabineta līmenī būtu iespējams arī apstiprināt attiecīgus Ministru kabineta noteikumus, kuros noteiktu attiecīgo institūciju un finansējuma saņēmēju tiesības un pienākumus plāna realizācijas ietvaros.
Saistībā ar minēto lūdzam:
pirmkārt, konkretizēt ziņojuma satura elementa - investīcijas (Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3. komponentes “Nevienlīdzības mazināšana” 3.1. reformu un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.2.4.i. investīcija "Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai") iesaistīto institūciju tiesību un pienākumu noteikšana (ziņojuma 1.3. apakšpunkts) - vai skaidrot tā atbilstību Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.³ panta otrajā daļā minētajam pilnvarojumam;
otrkārt, svītrot ziņojuma satura elementu - investīcijas īstenošanas un uzraudzības kārtība (ziņojuma 1.5. apakšpunkts) kā ziņojuma 1. punkta ievaddaļas dublējošu.

-

Lūdzam ziņojuma 15.2. apakšpunkta "b" punktā nodrošināt nepārprotamu izteiksmi un izvairīties no subjektīvas norādes par īsu aprakstu, svītrojot vārdu "īsu" vai sniedzot konkrētus kritērijus attiecībā uz apraksta garumu.

-

Lūdzam ziņojumā nodrošināt vienveidīgu terminoloģijas lietojumu un konsekventi norādīt uz:
pirmkārt,  investīcijas vai investīciju projektu;
otrkārt, ēkas energoefektivitātes veicināšanu, palielināšanu vai paaugstināšanu.

-

Lūdzam tehniski precizēt ziņojuma 21. punktu, norādot korektu atsauci uz Ministru kabineta 2021. gada 28. aprīļa rīkojuma Nr. 292 ”Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu” vienību.

-

Saskaņā ar juridiskās tehnikas prasībām juridiskos dokumentos visus lietotos saīsinājumus, rakstot pirmo reizi, atšifrē, iekavās norādot to turpmāko lietojumu. Kā arī, ja konkrētais apzīmējums tiek saīsināts, tad šis saīsinājums lietojams arī turpmāk tekstā. Attiecīgi lūdzam precizēt ziņojumu, piemēram, konsekventi tajā lietojot saīsinājumu "investīcijas", kā arī atrunājot saīsinājumu "PVN".

-

Ziņojumā ietvertās informācijas nepārprotamam atspoguļojumam lūdzam ziņojuma 15.2., 35.6. apakšpunktā un 44. punktā ietvert atsauces uz konkrētu normatīvo aktu jomu.

-

Lūdzam pārskatīt ziņojumu un nodrošināt, ka tajā ietverta tikai būtiska informācija, tai skaitā svītrojot norādes par elektronisko dokumentu parakstīšanu ar drošu elektronisko parakstu, kas izriet arī no normatīvajiem tiesību aktiem (informācijas aprite šajā gadījumā attiecas uz tiešās pārvaldes iestādēm), kā arī par to, ka Aģentūrai (Sociālās integrācijas valsts aģentūra) investīciju projekta  īstenošana tiks uzdota, balstoties uz nozares ministrijas izdotu iekšējo normatīvo aktu (rīkojumu).
.

-

Lūdzam izvērtēt un ziņojuma  17. punktā u.c. līdzīgos gadījumos pieturzīmi iekavas aizstāt ar pieturzīmi domuzīme. Norādām, ka iekavās ietvertais teksts ir būtisks ziņojumā ietvertā satura noskaidrošanā un iekavās ietvertie skaidrojumi un precizējumi var padarīt ziņojumu neskaidru un var sašaurināt vai paplašināt tā tvērumu.
 

-