Atzinums

Attiecībā uz termina “vides trokšņa indikators” lietošanu un definēšanu, vēršam uzmanību, ka likuma “Par piesārņojumu” 1. panta 14. punkts jau definē šo terminu, turklāt definē to identiski tāpat kā noteikumu projekta 2.20. apakšpunkts (trokšņa rādītājs — fizikāls lielums, ar kuru raksturo troksni, kas var radīt kaitīgas sekas). Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr. 108 121. punktu noteikumu projektā terminus skaidro, lai konkretizētu terminā izteiktā jēdziena izpratnes robežas, ja termins nav skaidrots vai lietots augstāka juridiskā spēka normatīvajā aktā. Par atbilstību ES prasībām norādām, ka, lai ieviestu ES tiesības nacionālajā tiesību sistēmā, nav obligāti, lai to saturs skaidri un detalizēti formālā un tekstuālā ziņā tiktu pārņemts normatīvajos vai administratīvajos aktos. Norādām, ka šajā gadījumā, kad termins jau ir lietots un definēts likumā, nepieciešams ievērot vienveidīgu terminoloģiju.

-

Ņemot vērā anotācijā sniegto informāciju par saistīto tiesību aktu projektu izstrādi un virzību, aicinām izvērtēt, vai noteikumu projekta 4. punkts pietiekami izsmeļoši uzskaita gadījumus, uz kuriem noteikumi neattiecas, un vai tas nav precizējams vai papildināms, ņemot vērā saistītajos tiesību aktu projektos iekļauto regulējumu. Papildus, lai būtu skaidras izmaiņas (salīdzinot ar iepriekšējo regulējumu), lūdzam anotācijā skaidrot pēc iespējas pilnīgāk visus MK noteikumu Nr. 16 2. punktā paredzētos gadījumus, skaidrojot, vai un kāpēc attiecīgais gadījums ir vai nav paredzēts noteikumu projekta 4. punktā.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju veidot vēl vienu nodaļu starp I un II nodaļu, iekļaujot tajā normas par trokšņa rādītājiem (indikatoriem) un to piemērošanu. Norādām, ka dažas no šobrīd I nodaļā iekļautajām normām saturiski neatbilst vispārīgo jautājumu sadaļai (piemēram, 5.-7. punkts, iespējams, arī 2.10.-2.13. apakšpunkti). Salīdzinājumam sk. MK noteikumu Nr. 16 I un II nodaļu.

-

Lūdzam noteikumu projekta 8. punktā vai nu svītrot norādi “šajos noteikumos minētajām”, jo tālāk uzskaitītie termini tiek definēti 1. punktā, vai arī iekļaut precīzu atsauci uz noteikumu vienībām (sk. iepriekšējā saskaņošanā nodoto normas redakciju). Papildus lūdzam skaidrot pievienoto papildteikumu “kā arī aglomerācijām ar vairāk nekā 250 000 iedzīvotāju, autoceļiem, pa kuriem gadā brauc vairāk nekā seši miljoni transportlīdzekļu gadā un dzelzceļa līnijām, pa kurām brauc vairāk nekā 60 000 vilcienu gadā”. Turklāt vēršam uzmanību, ka norāde “aglomerācijām ar vairāk nekā 250 000 iedzīvotāju” (bez norādes uz iedzīvotāju blīvumu) nav korekta, ņemot vērā, ka aglomerācija 1.1. apakšpunktā definēta kā administratīvā teritorija, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 000 un iedzīvotāju blīvums pārsniedz 500 iedzīvotāju uz kvadrātkilometru, kā arī papildinājumi attiecībā uz autoceļiem un dzelzceļa līnijām nav saprotami, ņemot vērā to definējumus 1. punktā. Attiecīgi lūdzam vai nu skaidrot šo normu (papildus skaidrojot tās atbilstību Eiropas Savienības prasībām), vai nu precizēt noteikumu projektu.

-

Lūdzam izziņā uz Tieslietu ministrijas 2021. gada 23. decembra iebildumu par atsaucēm uz Eiropas Savienības direktīvām sniegto skaidrojumu iekļaut arī anotācijā. Papildus lūdzam izvērtēt, vai atsauce noteikumu projekta 13. punkta otrajā teikuma daļā tikai uz grozošo direktīvu (Komisijas 2020.gada 21.decembra deleģētās direktīvas (ES) 2021/1226, ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK II pielikumu groza attiecībā uz kopīgām trokšņa novērtēšanas metodēm (ES Oficiālais Vēstnesis, 28.07.2021., L 269/65) pielikumu) ir pietiekama, ņemot vērā, ka minētās direktīvas pielikumā (attiecīgi arī noteikumu projekta 3. pielikumā) ietverti vien grozījumi (par atsaucēm uz direktīvām normatīvajos aktos vairāk sk. Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības tiesību ieviešanas rokasgrāmatas 37.-41.lpp.). Attiecīgi lūdzam veikt izvērtējumu un pēc nepieciešamības veikt precizējumus. Papildus aicinām veikt izvērtējumu, vai tiešām noteikumu projekta 13. punktā minētajās direktīvās lietotā terminoloģija ir atbilstoša Latvijas attiecīgajos normatīvajos aktos lietotajai terminoloģijai, un sniegt skaidrojumu.

-

Pēc Tieslietu ministrijas 2021. gada 23. decembra iebilduma noteikumu projekta 20. punkts precizēts, svītrojot teikuma daļu “atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kādā apstiprina pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu”, taču nesniedzot skaidrojumu, kā iebildums ņemts vērā un kādēļ veikti tieši šādi precizējumi. Vēršam uzmanību, ka iebildums nav korekti ņemts vērā. Lūdzam normā norādīt, ar kādu dokumentu pašvaldība apstiprina vides trokšņa stratēģisko karti (salīdzinājumam sk. MK noteikumu Nr. 16 regulējumu).

-

Pārskatāmības labad lūdzam apsvērt iespēju regulējumu par sabiedrības informēšanu izdalīt atsevišķā nodaļā, attiecīgi arī regulējumu, kas šobrīd paredzēts vienā punktā (29. punktā), izdalot vairākos punktos (salīdzinājumam sk. MK noteikumu Nr. 16 IV un VI nodaļu).

-

Lūdzam noteikumu projekta 23. punktu formulēt kā tiesību normu, nevis kā virsrakstu, piemēram, izsakot to šādā redakcijā: “Sabiedrības informēšanai par vides trokšņa stratēģisko karšu izstrādi un apstiprināšanu:” vai “Lai informētu sabiedrību par vides trokšņa stratēģisko karšu izstrādi un apstiprināšanu:”.
 

-

Ņemot vērā noteikumu projektā vairākkārt lietoto jēdzienu “trokšņa ietekmētā pašvaldība”, aicinām apsvērt iespēju to definēt noteikumu projekta 2. punktā vai arī iekļaut skaidrojumu anotācijā.

-

Uz atkārtoto saskaņošanu noteikumu projekta 29. punktā precizēts regulējums par sabiedrības līdzdalību par rīcības plāna izstrādi, svītrojot daļu no iepriekš iekļautajām normām un tā vietā iekļaujot atsauces uz normatīvajiem aktiem par sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu. Aicinām skaidrot minētās izmaiņas, ņemot vērā Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumos Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” regulējumu (sk. I nodaļu, it īpaši 4.2. apakšpunktu). Papildus lūdzam novērst pretrunas attiecībā uz rīcības plāna izstrādes stadiju brīdī, kad notiek sabiedrības līdzdalība. Proti,  dažviet ir runa par rīcības plāna projektu (sk., piemēram, 29.2. apakšpunktu), taču dažviet ir norādes jau uz apstiprinātu rīcības plānu (sk., piemēram, 29.2.1. apakšpunktu). Attiecīgi lūdzam precizēt projektu vai sniegt skaidrojumus.

-

Norādām uz neuzmanības kļūdu noteikumu projekta 29.3. apakšpunktā (proti, dubulto atsauci uz noteikumu 29.2. apakšpunktu). Attiecīgi lūdzam novērst nepilnību.

-

Lūdzam noteikt reālistisku un samērīgu termiņu vides trokšņa stratēģiskās karšu izstrādei, ņemot vērā, ka noteikumu projekts šobrīd ir saskaņošanas stadijā.

-

Aicinām izvērtēt, vai visas noteikumu projekta VI nodaļā iekļautās normas (vai to daļas) atbilst MK noteikumu Nr. 108  115. punktam, kas noteic: “Noslēguma jautājumos nosaka pārejas kārtību no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu. Noslēguma jautājumos neietver normas, kas darbojas pastāvīgi.” Papildus norādām, ka normu par MK noteikumu atzīšanu par spēkā zaudējušiem parasti raksta kā pirmo noslēguma jautājumu punktu (vairāk par noslēguma jautājumiem sk. Valsts kancelejas Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatas (2016) 82.lpp.). Attiecīgi lūdzam precizēt projektu. Papildus aicinām izvērtēt, vai nav nepieciešams kāds pārejas regulējums, ko iekļaut noteikumu projektā, ņemot vērā to, ka MK noteikumi Nr. 16 zaudēs spēku (piemēram, ja ir jau esošas stratēģiskās kartes un rīcības plāni).

-

Pēc Tieslietu ministrijas 2021. gada 23. decembra iebilduma par Eiropas Savienības regulas iekļaušanu informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām minētā atsauce korekti svītrota. Ņemot vērā, ka noteikumu projektā nav iekļautas atsauces uz minēto regulu, kā arī informācija par minētās regulas normu ieviešanu svītrota no anotācijas 5. sadaļas, lūdzam sniegt skaidrojumu par izdarītajām izmaiņām.

-

Ņemot vērā izziņā iekļauto skaidrojumu attiecībā uz iebildumiem par netiešo atsauču lietošanu 1. pielikumā, lūdzam anotācijā skaidrot, vai, lietojot netiešās atsauces, tiek nodrošināta pilnīga attiecīgo Eiropas Savienības direktīvu normu ieviešana (sk. trokšņa rādītāju definēšanu direktīvu normās, piemēram: Lday – izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis, kas definēts ISO 1996-2: 1987 un kas noteikts, ņemot vērā visas dienas — diennakts daļas — viena gada laikā).

-

Aicinām pilnveidot un papildināt noteikumu projekta anotāciju ar izsmeļošāku informāciju par jaunā noteikumu projekta saturu, ne tikai vispārēji to aprakstot, bet arī skaidrojot normas, kas tajā iekļautas (piemēram, secīgi izklāstot noteikumu projekta saturu atbilstoši nodaļām un tajās iekļautajām normām).

-

Lūdzam saskaņā ar MK noteikumu Nr. 108 100. punktam noformulēt noteikumu projekta 1. punktu pēc iespējas precīzāk atbilstoši likumā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam (proti, ievērojot pēc iespējas tādu pašu formulējumu un secību), kā arī noteikumu projekta uztveramībai aicinām ievērot šo pašu secību noteikumu projekta satura izkārtojumā.

-

Lai noteikumu projektā paredzētie pienākumi tiktu nepārprotami izpildīti, aicinām apsvērt iespēju noteikumu projektā attiecīgajās vietās (piemēram, 31. un 32. punktā, kā arī, ja nepieciešams, citviet) noteikt konkrētus termiņus (un attiecīgi atskaites punktus) uzdevumu izpildei (piemēram, kādā termiņā apstiprina rīcības plānu).

-