Atzinums

2.1. MK noteikumus ir paredzēts papildināt ar 2.5.1 apakšpunktu: "2.5.1 būves ekspertīze - būves, tās daļas vai būves daļā iebūvēto būvizstrādājumu, elementu un to savienojumu mezglu pārbaude, atsedzot būvkonstrukcijas, veicot urbumus vai lietojot citas izpētes metodes, lai novērtētu būvdarbu kvalitāti un atbilstību būvprojektam, būvdarbu līgumam un piemērojamiem standartiem;".
Norādām, ka būves drošībai būtiska ir arī ugunsdrošība (konstrukciju un sistēmu), kas būves ekspertīzē netiek novērtēta. Kā sekas – būves drošums tiek izvērtēts tikai par ~ 50%, vērtējot tikai Būvniecības likuma 9. panta 1. punktā noteikto, bet nevērtējot Būvniecības likuma 9. 2.- 9.5. punktā noteikto. Uzskatām, ka ir nepieciešams izvērtēt vismaz  BL 9,2. un 9.4. punktā noteiktais.  
 

-

2.3. MK noteikumos ir paredzēts izteikt 12.24.punktu šādā redakcijā: “12.24. 15 darbdienu laikā – atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi;”.
LAS ieskatā ir nepieciešama atruna par pozitīva ekspertīzes atzinuma esamību vai detalizētāk aprakstāms skaņošanas process, ņemot vērā augšminēto.

-

2.4. MK noteikumus ir paredzēts papildināt ar 18.1 punktu šādā redakcijā: "18.1 Pirms būvprojekta izstrādāšanas veic projektēšanas sagatavošanas darbus. Līgumā par projektēšanu norāda, kura no pusēm uzņemas tos veikt. Projektēšanas sagatavošanas darbi ietver būvvietas inženierizpēti un gadījumos, kad plānota esošas būves atjaunošana, pārbūve, konservācija vai restaurācija – būves tehnisko apsekošanu. Projektēšanas sagatavošanas darbi ir projektēšanas sastāvdaļa.";
Norādām, ka punktā paredzētais “Projektēšanas sagatavošanas darbi ir projektēšanassastāvdaļa” jeb projektēšanas sagatavošanas darbi praksē var arī nebūt. Tas, ka to bieži organizē projektētājs nevarētu būt tam pamatojums. Atbildīgs un rūpīgs pasūtītājs to būs veicis pirms projektēšanas, jo tas ļauj precīzāk plānot projektēšanas un būvniecības izmaksas jeb budžetu. Vēl jo vairāk - pēc standarta  LVS 16310 (Standarts LVS EN 16310:2020 “Inženiertehniskie pakalpojumi. Ēku, infrastruktūras un rūpniecisko iekārtu inženiertehnisko pakalpojumu aprakstošā terminoloģija”) un jēgas tā ir projektēšanas sagatavošanas sastāvdaļa. Līdz ar to, pēc būtības piedāvātā 18.1 punkta pēdējā teikumā vārdu “ir” ir jāaizstāj ar vārdiem “var būt”. Veicot šādās izmaiņas, prasības atbilstu BL 19.1. panta otrā punkta nosacījumiem.
 

-

2.5. MK noteikumus ir paredzēts papildināt ar 18.3 punktu šādā redakcijā: “18.3 Projektēšanas uzdevumā norāda projektējamās būves vai tās daļas lietošanas veidu, lietošanas (ekspluatācijas) noteikumus (tai skaitā plānoto ražošanas procesu, ja tāds ir paredzēts), kā arī prasības būvei, tās inženiertehniskajam un citam aprīkojumam, apdares, energoefektivitātei, vides un akustiskajai kvalitātei un tās iespējamo konstruktīvo risinājumu. Projektēšanas uzdevumā var ietvert arī citu informāciju, kas attiecas uz būvniecības ieceri (piemēram, būvprojekta stadijas vai nepieciešamās atkāpes vai alternatīvos risinājumus no būvnormatīvos noteiktajām prasībām).".
Norādām, ka: apdares jeb apdares kvalitātes līmenis (bez paskaidrojumiem), neko neizsaka; nav skaidrs, kas ir domāts ar energoefektivitātei, vides un akustiskajai kvalitātei un tās iespējamo (LAS jautājums vai vēlamo) konstruktīvo risinājumu. Lai fiksētu un noskaidrotu “iespējamību”, kādam tā ir jāanalizē. Minētais nav paredzēts.
 

-

2.5. MK noteikumos ir paredzēts izteikt 26. punktu šādā redakcijā: "26. Ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi, būvprojektu ir tiesīgs izstrādāt atbilstošs būvspeciālists. Ražošanas rasējumu izstrādei nav nepieciešams būvspeciālists. Ja persona nav tiesīga patstāvīgi izstrādāt būvprojektu, tā piedalās būvprojekta izstrādē tāda būvspeciālista vadībā, kuram ir atbilstošas pastāvīgās prakses tiesības. Būvniecības informācijas sistēmā norāda informāciju par visiem būvspeciālistiem, kuri izstrādāja konkrēto būvprojektu, kā arī norāda personas, kuras piedalījās dokumentācijas izstrādē, bet kurām nav tiesības patstāvīgi to izstrādāt.".
Norādām, ka punktā paredzētais “atbilstošs būvspeciālists”, rada jautājumus , vai tam ir nepieciešamas pastāvīgās prakses tiesības. Lūdzam precizēt.
 

-

2.6. MK noteikumos ir paredzēts izteikt 26.1 punktu jaunā redakcijā. Vēršam uzmanību uz 26.11. un 26.12.punktā noteikto: "26.1 Nacionālās standartizācijas institūcijas tīmekļvietnē publicētos Latvijas nacionālos būvprojektēšanas standartus piemēro būvprojekta izstrādē. Būvprojekta izstrādē ir šādas stadijas:
26.11. projekta koncepcija – stadija, kurā plānošanas risinājumu līmenī tiek izstrādāti būves plāni, kas nosaka vispārējos apjomus un to shematisku izvietojumu būvniecībai paredzētajā teritorijā (zemes gabalā);
26.12. skiču projekts – stadija, kad objekta projekts ir izstrādāts pakāpē, kas ļauj gūt plašu ieskatu par projekta plānojuma aspektiem, funkcionālo organizāciju, telpisko uzbūvi un izskatu, kā arī veikt stratēģisku izvēli starp funkcionālām koncepcijām un paredzamiem (plānotiem) risinājumiem;...”.
Norādām, ka praksē ir sarežģījumi ar Latvijas nacionālos būvprojektēšanas standartus piemērošanu, jo standartu skaits ir apjomīgs un norādītajā tīmekļvietnē tie netiek sistematizēti (organizēti un klasificēti)  praktiskai piemērošanai. Proti, izvirzītā prasība  pēc būtības nav izpildāma.
Tāpat norādām  uz 26.12 punktā ietverto prasību būvniecības ierosinātāam piedalīties projektēšanas procesā. Proti, LAS ieskatā minētā prasība ir atbilstoša, bet ir  nepieciešama detalizācija, lai šis tiktu jēgpilni interpretēts un pildīts.
 

-

2.7. MK noteikumus ir paredzēts papildināt ar 27.4punktu šādā redakcijā: "27.4 Inženierbūvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji atbilstoši kompetencei nosaka konkrētas prasības būves pieslēgšanai inženierbūvei vai tās šķērsošanai. Tehniskajos noteikumos nosaka prognozēto izdevumu apmēru, ciktāl tas attiecas uz īstenojamo būvniecības ieceri. Prognozētais izdevumu apmērs nedrīkst būt lielāks par tehnisko prasību izpildei nepieciešamajām izmaksām, kuras tieši saistītas ar īstenojamo būvniecības ieceri.".
Norādām uz jautājumu, vai ir vērtēts, ka Tehniskajos noteikumos nosaka prognozēto izdevumu apmēru, t.i., vai tas ir praktiski izpildāms visiem tīklu turētajiem?
 

-

2.8. MK noteikumos ir paredzēts izteikt 37. punktu jaunā redakcijā: "37. Ja viena zemesgabala robežās atsevišķus objektus projektē vairāki būvprojekta izstrādātāji, zemesgabala ģenerālplāna izstrādāšanu vada viens būvprojekta vadītājs, kura pienākums ir koordinēt zemesgabala apbūvi kopumā, izņemot gadījumu, ja tiek projektēta citai personai piederoša lineāra inženierbūve.";
LAS ieskatā ir nepieciešams papildināt/norādīt, ka: “Ja vienā ēkā paredzēto pārbūvi projektē vairākos būvniecības procesos, lai nodrošinātu ēkas atbilstību BL  pantā 9. noteiktajam prasībām, pasūtītāja pienākums ir nozīmēt vienu  būvprojekta vadītāju, kura pienākums ir koordinēt visus būvniecības procesus kopumā;”
 

-

2.9. MK noteikumus ir paredzēts papildināt ar 38.6. punktu šādā redakcijā: “38.6. izstrādājot esošai būvei vai tās daļai būvprojektu, novērtē būves vai tās daļas tehnisko stāvokli un, ja nepieciešams, veic vai pieprasa būves vai tās daļas tehniskās apsekošanas atzinumu.".
Kā jau tika norādīts iepriekš par būves apsekošanu, arī TAA ir jāvērtē ne tikai konstrukcijas un energoefektivitāte, bet arī uguns un lietošanas drošums, un atsevišķos gadījumos - arī akustika.

 

-

2.10. MK noteikumus ir paredzēts papildināt ar 39.1punktu šādā redakcijā: "39.1 Darba projekta izstrādātājs ir uzskatāms par detalizācijas izstrādātāju Būvniecības likuma 19.2 panta piektās daļas izpratnē un, izstrādājot darba projektu, iegūst saviem spēkiem visu nepieciešamo informāciju. Darba projektu izstrādā atbilstoši tehniskā projekta izstrādātāja (būvprojekta izstrādātāja) vai būvdarbu veicēja uzdevumam.";
LAS ieskatā ir nepieciešams precizēt kā rīkoties gadījumā, ja būvdarbu veicējs prasa risinājumu, kas atšķiras no TP izstrādātā, kā trešās vai otrās grupas būves gadījumā, ir jārīkojas detalizācijas izstrādātājam (ekspertīzes veikšana u.t.t.).
 

-

2.11. MK noteikumus ir paredzēts papildināt ar 41.1 punktu šādā redakcijā: "41.1 Būvprojektu ekspertīzi trešās grupas būvēm ir tiesīgi veikt tikai tie būvkomersanti, kuri nodarbina būvspeciālistus ar patstāvīgās prakses tiesībām būvekspertīzes veikšanā. Citas grupas būvju būvprojektu ekspertīzi patstāvīgi ir tiesīgi veikt arī būvspeciālisti ar patstāvīgās prakses tiesībām būvekspertīzes veikšanā.";
- citām būvēm šāda prasība ir nesamērīga (birokrātiskie šķēršļi). Šādas ekspertīzes ir jāvada
 Speciālistam ar patstāvīgās prakses tiesībām būvekspertīzes veikšanā, taču projekta daļas būtu jāļauj vērtēt arī attiecīgās daļas projektēšanā sertificētiem speciālistiem.

-

Lai veidotu vienādu izpratni par nozares regulējumu un šajā MK noteikumu projekta nepieciešamajamiem uzlabojumiem, nelielam ieskatam norādām uz sekojošo:

Būvniecības likuma 4.pantā ir  paredzēts, ka būvniecība ietver projektēšanu un būvdarbus, kuru rezultātā tiek uzlabotas vai nojauktas esošās vai radītas jaunas būves ar noteiktu funkciju. Būvniecībā ievēro šādus principus:
arhitektoniskās kvalitātes principu, saskaņā ar kuru būves projektē, līdzsvarojot būvniecības funkcionālos, estētiskos, sociālos, kultūrvēsturiskos, tehnoloģiskos un ekonomiskos aspektus, kā arī būvniecības ierosinātāja un sabiedrības intereses, dabas vai pilsētas ainavas individuālo identitāti izceļot un organiski iekļaujot kultūrvidē, tādējādi to bagātinot un veidojot kvalitatīvu dzīves telpu;
inženiertehniskās kvalitātes principu, saskaņā ar kuru būves inženiertehniskais risinājums ir lietošanai drošs, kā arī ekonomiski un tehnoloģiski efektīvs.

Pašā terminā “autoruzraudzība” ir ietverta ideja par autora klātbūtni, kas nepieciešama tādēļ, ka tikai būvprojekta izstrādātāji jeb autori pārzina būvprojekta laikā pieņemtos lēmumus, mērķus un prioritātes. Tāpat autori vislabāk pārzina projekta saturu, daudz dziļāk un plašāk nekā Pasūtītājs, būvuzņēmējs vai būvuzraugs.

Vēršam uzmanību, ka noteiktā kārtībā izstrādātam un akceptētam būvprojektam būvatļauja ir derīga 8 gadus. Šādā laika periodā būtiski mainās pieejamo materiālu nomenklatūra, to cenas, piegādes termiņi, būvniecības tehnoloģija u.c. Tikai arhitekti un inženieri kā autoruzraugi var izvērtēt, vai būvprojektā iecerētā komponentu aizvietošana ir vai nav klasificējamas kā izmaiņas, vai arī atbilst sākotnējai iecerei arhitektoniskās kvalitātes izpratnē, un tikai būvinženieris var izvērtēt inženiertehniskās kvalitātes principus. Proti, sertificētie būvspeciālisti  izvērtē arī atbilstību būves iecerei kopumā.

Ir jāņem vērā, ka objektīvu iemeslu dēļ, tā piemēram patreizējos ekonomiskos apstākļos, būvprojektu bez izmaiņām realizēt nav iespējams, atšķiras tikai izmaiņu apjoms (piemēram,  jāmaina tikai projektā paredzētie materiāli, citi risinājumi).  Bieži vien autori, uzklausot izmaiņu ieceri, var, pirmkārt, ieteikt vienkāršāku risinājumu, vai neveikt izmaiņas. Otrkārt, izvērtēt arī potenciālās sekas dažādiem būvniecības laikā pieņemtiem lēmumiem, attiecībā uz būves risinājumiem kopumā.

LAS ieskatā:
1. “autoruzraudzības” mērķa atbilstošāks formulējums būtu: “nodrošināt būvdarbu laikā pieņemto lēmumu atbilstību projekta sākotnēji noteiktiem mērķiem un risinājumiem, nodrošināt projektēšanas laikā pieņemto lēmumu pēctecību, arhitektonisko un inženiertehnisko kvalitāti.”;
2. tieši speciālistu-autoru savlaicīga nepiesaistīšana autoruzraudzībai (kā tika norādīts – tiek būtiski mainīts regulējums) palielinās administratīvo slogu šādu iemeslu dēļ:
VBN ierosinājumu autori nerēķina laiku, kas nepieciešams jauna līguma noslēgšanai par jebkādiem arhitekta vai autoruzraudzības pakalpojumiem savā vai cita autora objektā

Citas personas piesaistīšanas gadījumā netiek ierēķināts laiks, kas jāvelta, lai atbildīgi iepazītos ar projekta risinājumiem. Patērētais laiks (būvlaukuma dīkstāve) un izmaksas var būt daudz lielākas, nekā gadījumā, kad ir līgums par autoruzraudzību, un atbildes iespējams līgumā noteiktā termiņā – 24 līdz 74 stundu laikā, bieži vien konstatējot, ka nekādas izmaiņas nav nepieciešamas.
Ierosinājumu autori neņem vērā, ka autoruzraugs lielā daļā gadījumu, pamatojoties tieši uz savu kompetenci konkrētā projektā, konsultē un skaidro citiem procesa dalībniekiem projekta risinājumus, ko sarežģītos objektos būvuzņēmējs ne vienmēr uzreiz spēj saprast un ieraudzīt.

Papildus, jāatzīmē, ka jebkurā situācijā ar autoruzraugu var noslēgt tā saukto “atvērto” līgumu, par minimāli nepieciešamo apjomu autoruzraudzībā un papildus darbiem, ja tādi radīsies – konsultācijām, alternatīvām materiālu izvēlēm, darba projekta pārskati un skaņošanu. Autoruzraudzības darbu apjomu jādefinē līgumā, un LAS ieskatā  2024. gadā jāizstrādā tādas autoruzraudzības labās prakses vadlīnijas, kas ir pieņemamas visām iesaistītajām pusēm. Grozījumu kontekstā, nav pieļaujams arī vienlaicīgi izslēgt autoruzraudzības obligāto raksturu, tai pat laikā strikti definējot autoruzrauga pienākumus.
 

-

2.12. MK noteikumos ir paredzēts izteikt 113. punktu jaunā redakcijā:  izteikt 113. punktu šādā redakcijā: "113. Autoruzraugam šo noteikumu 105.2 apakšpunktā minētajā gadījumā ir šādi pienākumi:
113.1. apsekot objektu un apsekojuma rezultātus ierakstīt būvdarbu žurnālā;
113.2. izskatīt būvdarbu veicēja iesniegtos risinājumus un informāciju par lietotajām konstrukcijām, iekārtām, materiāliem un sniegt atzinumus par to atbilstību būvprojektam;
113.3. ja nepieciešams, dot norādījumus būvdarbu vadītājam būvprojektā paredzēto risinājumu īstenošanai;
113.4. atbilstoši kompetencei kontrolēt būvdarbu žurnālā ierakstīto norādījumu izpildi;
113.5. iesniegt Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē un vietējā pašvaldībā pārskatu par veiktajiem darbiem valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos un to aizsardzības zonā, ja tas ir pieprasīts;
113.6. iesniegt būvniecības ierosinātājam vai būvvaldei motivētu informāciju, ja konstatētas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta vai netiek ievērotas normatīvo aktu prasības;
113.7. ierasties būvlaukumā pēc būvniecības ierosinātāja, būvdarbu veicēja, būvuzrauga, būvinspektora vai citu būvvaldes amatpersonu uzaicinājuma.";
LAS ieskatā ir nepieciešams precizēt 113.1.apakšpunktu šādā redakcijā: “ 113.1.apsekot objektu atbilstoši Līgumā Autoruzraudzībās plānā noteiktajam, un apsekojuma rezultātus ierakstīt būvdarbu žurnālā;”
 

-

2.2. izteikt 12.1 punktu šādā redakcijā:
Attiecībā uz būvprojekta izskatīšanas termiņiem viss formāli ir pareizi, taču veidā, kā tas tiek reāli dzīvē īstenots BISā skaņojot projektus, rada nevajadzīgus un būtiskus birokrātiskus šķēršļus un pagarina būvprojekta skaņošanu par līdz pat 2-3 mēnešiem.
Paskaidroju:
Attiecībā uz ēkas projektu ir noteikta sekojoša skaņošanas kārtība:
Būvprojektu var iesniegt skaņošanai TN izsniedzējiem tikai tad, kad ir saņemts pozitīvs ekspertīzes atzinums par būvprojektu;
Būvvalde sāk skatīt būvprojektu tikai tad kad to ir saskaņojuši visi TN izsniedzēji.
Kas te nav pareizi:
TN izsniedzējus (tīklu turētāji, KNMP utt.) interesējošos jautājumus ekspertīze nevērtē (ar vienu vienīgu atrunu par ārējo hidrantu izvietojumu, ko ekspertīzei ir jāskata), sekojoši neviens no tiem nevērtē ekspertīzi vispār. Noņemot prasību iesniegt ekspertīzes atzinumu līdz skaņošanas uzsākšanai tiktu noņemts nesamērīgs birokrātisks slogs un būvprojekta skaņošanu varētu uzsākt būtiski (~ 1 – 1,5 mēneši ātrāk);
Gan būvvalde, gan TN izsniedzēji mēdz prasīt (reizēm arī pamatotas) izmaiņas teritorijas un tīklu sakarā, līdz ar ko būtu racionāli ja gan būvvalde, gan TN izsniedzēji skatītu projektu un publicētu piezīmes vienlaikus. Un arī Būvvaldei, lai uzsāktu būvprojekta izskatīšanu nav nepieciešams ekspertīzes atzinums. Taču pozitīvam ekspertīzes atzinumam ir jābūt pirms būvvalde izdara atzīmi būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi. Tas ļautu procesā ietaupīt nākamos 1 – 1,5 mēnešus.

-