Atzinums

Ņemot vērā zemāk iekopēto Informatīvā ziņojuma secinājumu, lūdzam Finanšu ministrijas viedokli- vai datu par nodokļu parādiem publiskošana tikai tādā veidā, kas iegūistama manuāli klikšķinoties VID mājas lapā, bet nav izmantojama automatizētos procesos gan citās publiskās pārvaldes iestāžu procesos, gan privāto tiesību institūciju procesos brīvprātīgi, piemēram, uzņēmējam pieņemot lēmumu, ka nesadarbosies ar nodokļu parādniekiem, bet šai pārbaudei netērējot cilvēkstundas, bet pārbaudi automatizējot (kas nav iespējams, ja dati nav automatizēti pieejami), atbilst mērķim- mazināt nodokļu parādu apjomu.

LPS nekad nav uzsvērusi viena vai otra risinājuma priekšrocības, bet norādījusi, ka manuāli VID mājas lapā apskatāmā informācija nav lietojama nevienā automatizētā procesā.  LPS piekrita, ka attiecībā uz fizisko personu nodokļu parādu publiskošanu var tikt veikti papildus izvērtējumi, tomēr būtu jāpatur prātā, ka arī fiziskajām personām var būt ļoti nozīmīgi nodokļu parādi.

Izvērtējot šobrīd spēkā esošo likuma “Par nodokļiem un nodevām” regulējumu, kas klasificē VID rīcībā esošās par nodokļu maksātāju informācijas statusu, VID atkārtoti secina, ka spēkā esošais likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 8. punkta un piektās daļas, kā arī 22. panta pirmās daļas 1. punkta regulējums liedz publiskot atvērto datu veidā informāciju par nodokļu parādiem un LPS prasības izpilde par atvērtās datu kopas par nodokļu parādniekiem publicēšanu un atvēršanu to brīvai (bezmaksas) atkārtotai izmantošanai bez ierobežojumiem ir pretrunā likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 8. punktam un piektajai daļai.
 

Zemāk iekopētais Informatīvā ziņojuma konstatējums  atzīst, ka VID ne manuāli masveidā, ne arī automatizēti izmanto informāciju par reģistrētajām struktūrvienībām. Savukārt apgalvojums par NIN administrēšanu norāda, ka ziņojuma autoru ieskatā privātpersonām viena un tā pati informācija ir jāsniedz gan VID, gan NIN administratoriem, tādejādi ignorējot ziņojuma citās sadalās aprakstīto par nepieciešamību nodrošināt informācijas vienreizes iesniegšanu.

Lai struktūrvienību datus kā datus pēc būtības par saimnieciskās darbības vietām izmantotu NIN administrēšanā, turklāt izmantotu automatizēti, ir nepieciešami dati par visām fizizkajām saimnieciskās darbības vietām , t.sk. ir vai nav saimneiciskā darbība juridiskajā adresē, kā arī respektējot faktu, ka saimnieciskā darbība notiek ļoti dažādās ēkās arī īrējot tikai atsevišķas telpas, nevis visu telpu grupu, kā arī automatizēta apstrāde ir iespējama tikai ēkas vai telpu grupas līmenī, tad lai šādus datus izmantotu gan NIN automatizētos procesos, gan VID automatizētos procesos, priekšnoteikums ir identiski interpretējami dati, kas nozīmē, ka datiem par saimnieciskās darbības vietu ir jāsatur kadastra apzīmējums un ziņa - vai viss kadastra objekts ir izmantots saimnieciskajā darbībā, ja nē- tad ir nepieciešami saimnieciskajā darbībā izmantotie m2.

informācijai, ja šādi dati jau būtu, tad VID automatizēti jau būtu identificējis LPS minēto piemēru, jo tik daudzas juridiskās personas fiziski nespēj veikt dažādu saimniecisko darbību vienā dzīvoklī.

Ja par saimnieciskās darbības vietām nevāc automatizēti apstrādājamus datus, kas ir identiski interpretējami, tad  no šādu datu vākšanas ir jāatsakās vispār.

Lūdzam pievienot atbilstošu Ministru kabineta protokollēmuma projekta uzdevumu- vai nu vākt automatizējami apstrādājamus un identiski interpretējamus datus par saimnieciskās darbības vietām, vai arī no šādu datu vākšanas atteikties vispār.

VID nav administratīvo instrumentu un resursu, lai kontrolētu nodokļu maksātājam uzliktā pienākuma – regulāri sniegt atjaunotu informāciju par faktisko saimnieciskās darbības vietu jeb struktūrvienību – izpildi un ticamību. Savukārt attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas palielināšanu jau pašlaik spēkā esošie normatīvie akti paredz, pienākumu personai par īpašuma lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu iesniegt pieteikumu tajā vietējā pašvaldībā, kurā atrodas attiecīgā zemes vienība, norādot arī telpu grupu lietošanas veidus ēkās ar izvērtējamām telpu grupām

Ņemot vērā zemāk iekopēto Informatīvā ziņojuma konstatējumu, lūdzam ne tikai nodrošināt, ka tiem, kas aktivizējuši e-adresi, tiks nodrošināta EDS ziņu saņemšana e-adresē, bet tiks nodrošināts, ka visām privātpersonām, kā fiziskajām, tā juridiskām, kuras ikdienā (!) lieto VID EDS, tātad ir praksē apliecinājušas, ka ir digitāli spējīgas, tiek arī automatizēti aktivizēta e-adrese, lai nodrošinātu ne tikai VID budžeta ietaupījumu, bet arī pārējai publiskajai pārvaldei, budžeta resursu ietaupījumu, ko šobrīd iestādes ir spiestas tērēt, sūtot šīm personām papīra dokumentus, t.sk. arī nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu, lai arī tieši tas pats nodokļu maksātājs ar VID sazinās tikai un vienīgi elektroniski EDS>

likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (22-TA-3320), kurā paredzēts, ka EDS lietotāji, kas vienlaikus ir arī elektroniskās adreses lietotāji pēc noklusējuma saņems EDS ievietoto dokumentu un informāciju arī oficiālajā elektroniskajā adresē.

Ja fiziskā persona nav aktivizējusi oficiālās elektroniskās adreses kontu vai nav norādījusi, ka vēlas dokumentu saņemt e-pastā, iestāde dokumentu paziņos Paziņošana likumā noteiktajā kārtībā, t.i., uz deklarētās dzīvesvietas adresi vai citu norādīto adresi, kas paziņota VID.
 

Ņemot vērā zemāk iekopēto Informatīvā ziņojuma konstatējumu, lūdzam tomēr uzdot atbilstošu Ministru kabineta protokollēmuma projekta uzdevumu, jo saziņa ar fiziskajām privātpersonām nav tikai VID papildus izdevumi, bet visas publiskās pārvaldes izdevumi
Būtu bepieciešams noteikt, ka oficiālā elektroniskā adrese ir obligāti lietojama, izņemot fiziskās personas, kuras objektīvi nevar sazināties digitāli. LPS ieskatā šāds pienākums būtu steidzami jānosaka vismaz ministriju centrālajos aparātos strādājošajiem, kas neveic fizisku darbu, turklāt Ministru kabinets to var uzdot arī ar iekšējo normatīvo aktu, negrozot likumu. LPS ieskatā, ministriju darbinieki, kas neveic fizisku darbu, ir spējīgi arī kā privātpersonas sazināties ar publisko pārvaldi digitāli, jo digitālās spējas ir ietvertas viņu pamatdarba prasībās.

LPS ieteiktā risinājuma – šobrīd nodokļu maksātāju struktūrvienības reģistrēšanai iesniedzamo nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas dokumentu (telpu adreses nomas/īres līgumu) aizstāt ar nekustamā īpašuma īpašnieka informēšanu – ieviešanu apgrūtina paredzamās izmaksas un informācijas aprites termiņi, kas saistīts ar faktu, ka lielākā daļa nekustamo īpašumu īpašnieku ir fiziskās personas, kurām šobrīd nav noteikts pienākums ar valsti sazināties elektroniski, tādējādi šāda informācija būtu jānosūta papīra dokumenta veidā. Turklāt norādāms, ka šobrīd spēkā esošais normatīvo aktu regulējums šāda veida pienākumu VID neparedz un saskaņā ar fizisko personu datu apstrādes jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem fizisko personu datu apstrāde ir veicama tikai tādā apmērā, kā to paredz šo jomu reglamentējošie normatīvie akti.
Tādējādi šāda risinājuma ieviešanai nepieciešams izstrādāt vienotu un efektīvu veidu, kā nodrošināt saziņu ar tām fiziskajām personām, ar kurām nav iespējams sazināties elektroniski.
 

LPS pateicas par zemāk iekopēto Informatīvā ziņojuma konstatējumu! ņemot vērā šobrīd pieejamos ES fondu līdzekļus IT jomai , lūdzam pievienot MK protokollēmuma projekta uzdevumu, kas paredzēs nevis izskatīt iespēju, bet nodrošināt, ka IT sistēmu pielāgojumiem ir jānodrošina šie nelielie nepieciešamie resursi, kas būtiski samazinās birokrātisko slogu!
Ja vienlaikus Ministru kabinets uzdotu grozīt normatīvo regulējumu- aizstājot adminsitratīvo struktūrvienības reģistrācijas procesu VIDā ar nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības vietas deklarēšanas pienākumu, šāds normatīvā akta grozījums atļautu ietaupīt VID izdevumus darba algām tiem cilvēkiem, kas šobrīd 'izskata' nodokļu maksātāja pieteikumu struktūrvienības reģsitrācijai. šāda reģsitrācija kā administratīvā procedūra VIDā ir bezjēdzīga, jo VID pēc būtības nav kometences izvērtēt- drīkst vai nedrīkst kādu saimneicisko darbību veikt vienā vai otrā zemes vienībā vai ēkā un tikai par daļu no saimneiciskās darbības veidiem vai paveidiem šāda kompetence ir noteikta citām publiskās pārvaldes iestādēm...

Izvērtējot VID konstatētos apstākļus struktūrvienības reģistrācijai iesniegt nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas dokumentu, VID saskata iespēju to aizstāt ar iesniedzēja apliecinājumu, kurā tas apliecina tiesības lietot konkrēto nekustamo īpašumu saimnieciskajā darbībā vai izveidot tajā struktūrvienību, informējot nekustamā īpašuma īpašnieku par reģistrēto struktūrvienību un šādu risinājumu iekļaut Ministru kabineta noteikumu projektā. Provizorisko/indikatīvo izmaksu apmērs struktūrvienību automātiskās reģistrācijas nodrošināšanai aizvietojot dokumentu par īpašnieka piekrišanu pievienošanu ar apliecinājumu par piekrišanu varētu būt EDS –17 243 euro un Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (turpmāk – MAIS) – 48 098 euro.
 

Ņemot vērā zemāk iekopēto Informatīvā ziņojuma konstatējumu, lūdzam pievienot atbilstošu Ministru kabineta protokollēmuma projekta uzdevumus.

"Tādējādi būtu jānodrošina identiska minimālā datu struktūra par visām saimnieciskās darbības faktiskajām vietām jeb struktūrvienībām, kuras atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, vienota iesnieguma formā, ir jāreģistrē, jādeklarē vai jāpaziņo kādai publiskās pārvaldes iestādei pēc būtības, pat tad, ja normatīvajā aktā netiek lietots termins “saimnieciskās darbības vieta”.
Darba grupas ieskatā minimālie identiskie dati struktūrvienības reģistrācijai būtu:
teritoriāli nošķirtās saimnieciskās vienības faktiskās vietas ēkas vai telpu grupas kadastra apzīmējums;
iznomātāja juridiskās personas reģistrācijas numurs vai fiziskās personas kods, kas VID nodokļu maksātāju reģistrā atbilst fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicēja – reģistrācijas kodam, vai Fizisko personu reģistrā reģistrētai fiziskajai personai (Latvijas nerezidentam) piešķirtais identifikācijas kods;
struktūrvienības nosaukums;
saimnieciskās darbības veids (NACE 2. red.).
Tādējādi jebkura valsts pārvaldes iestāde, reģistrējot vai kā citādi fiksējot konkrētu personas fiziskās darbības veikšanas vietu, pēc būtības būs reģistrējusi konkrētā nodokļu maksātāja struktūrvienību. Proti, ja kafejnīcu konkrētā kadastra objektā ir primāri reģistrējis Pārtikas un veterinārais dienests, nebūtu jāpieprasa kafejnīcas kā struktūrvienības reģistrācija VID, bet automatizēti jānodrošina datu par kafejnīcu nodošana VID.
Pārzinim, apstrādājot (t. sk. publiskojot) personas datus, jānodrošina, ka tie tiek apstrādāti likumīgi un datu subjektam pārredzamā veidā, ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādei. "

Ņemot vērā zemāk iekopēto Informatīvā ziņojuma konstatējumu, lūdzam pievienot atbilstošus Ministru kabineta protokollēmuma projekta uzdevumus.

"Kopsakarā visām iesaistītajām ministrijām būtu jāpārskata normatīvo aktu, kuros ietverts pienākums privātpersonām jebkādā veidā publiskās pārvaldes institūcijām paziņot, deklarēt vai reģistrēt konkrētas saimnieciskās darbības fiziskās atrašanās vietas, regulējums, jāizvērtē tas un gadījumā, ja šāds pienākums ir saglabājams, jānodrošina:
vienāda minimālo datu struktūra (paskaidrota šā ziņojuma 1.1.5. sadaļā);
paredzamais laika grafiks, kādā minimālie dati automatizēti tiks nodoti VID, lai privātpersonām šī pati saimnieciskās darbības vieta kā struktūrvienība nebūtu jāreģistrē VID atkārtoti.
VID jāsagatavo grozījumi, noteikumos paredzot:
ka EDS kā struktūrvienības automatizēti reģistrēs visas saimnieciskās darbības vietas, kuras paziņotas, deklarētas vai reģistrētas citās publiskās pārvaldes institūcijās, tiklīdz šīs institūcijas nodrošina datu automatizētu nodošanu VID;
ka tiek saglabāts nodokļu maksātāja pienākums reģistrēt visas faktiskās saimnieciskās darbības vietas jeb struktūrvienības VID, ja tās ar EDS starpniecību nav reģistrētas, automatizēti pārņemot datus no citām publiskās pārvaldes institūcijām;
regulējumu attiecībā uz tiem nodokļu maksātājiem, kuru saimnieciskā darbība ir iespējama bez faktiskās saimnieciskās darbības vietas jeb struktūrvienības un saimnieciskās darbības specifika pieļauj veikt saimniecisko darbību attālināti, piemēram, deklarēt faktu, ka visi nodokļu maksātāja darbinieki strādā attālināti.
Lai minēto varētu īstenot, Valsts zemes dienestam būtu jāuzdod veikt nepieciešamās darbības, lai NĪVKIS būtu iespējams savietot visās publiskās pārvaldes institūcijās paziņotās, deklarētās vai reģistrētās saimnieciskās darbības vietas jeb struktūrvienības konkrētajos kadastra objektos, kā arī jānosaka Valsts zemes dienesta pienākums visus savietotos datus nodot publiskās pārvaldes institūcijām, lai datu pretrunu gadījumā tās varētu veikt nepieciešamās darbības. "
 

Infomatīvajā ziņojumā tiek norādīts: "jau šobrīd tiek prezumēts, ka komersants saimniecisko darbību veic kādā no tā reģistrētajām adresēm – juridiskajā adresē vai reģistrētās struktūrvienības adresē. Turklāt, ņemot vērā, ka struktūrvienība tiek reģistrēta tikai tad, ja saimnieciskā darbība tiek veikta no juridiskās adreses nošķirtā saimnieciskā vienībā, tiek uzskatīts: ja nav tikusi reģistrēta struktūrvienība, saimnieciskā darbība tiek veikta juridiskajā adresē."

tomēr darba grupā un iepriekš- VID konsultatīvajā padomē LPS sniedza ieskatu vienā no juridiskajām adresēm- dzīvokli, kurā bija ļoti daudzu juridisko personu juridiskās adreses, no kurām lielākajai daļai nebija VID reģistrētu struktūrvienību, turklāt to VID paziņotā saimneiciskā darbība pat pirmšķietami nav tāda, kuru visas juridiskās personas varētu veikt dzīvoklī, pat nerunājot par faktu, ka dzīvojamās telpas izmantošana citam lietojuma veidam bez lietojuma veida maiņas ir aizliegta.

Tā kā konkrētais piemērs tika iegūts no VID publiskotās informācijas manuāli, LPS ieskatā tas pierāda, ka VID prezumcija nestrādā pēc būtības un VID praktiksi neanalizē jau šobrīd viņiem pieejamos datu, tādejādi neaizsargājot godprātīgus nodokļu maksātājus.Uzsveram, ka manuāli šādu datu savietošana ir laikietilpīgs proces, bet tā kā VID visi dati ir pieejami strukturētu datu lauku veidā, tad konkrētais piemērs, LPS ieskatā, liecina par VID bezdarbību- ar automatizētām metodēm nelietojot datus to kopsakarā.
 

-

Informatīvā ziņojuma 6.un 7.lpp ir norādītas būtiskas problēmsituācijas, piemēram:
"VID ieskatā, lai novērstu situāciju, ka valsts informācijas sistēmās tiek reģistrēta atšķirīga informācija par vienu un to pašu saimnieciskās darbības kadastra objektu, tiesību aktos nepieciešams grozīt šobrīd spēkā esošo normatīvo regulējumu"

"piemēram, NĪVKIS reģistrētam kadastra objektam telpu lietošanas veids ir reģistrēts kā dzīvojamo telpu grupa, savukārt nodokļu maksātājs un/vai persona, kas reģistrē struktūrvienību, paziņo, ka minētais kadastra objekts tiek izmantots arhitektu biroja struktūrvienības vajadzībām "

"tā kā arī citos normatīvajos aktos ir ietverti pienākumi privātpersonām (juridiskajām un fiziskajām) jebkādā veidā publiskās pārvaldes institūcijām paziņot, deklarēt vai reģistrēt konkrētas saimnieciskās darbības veikšanas faktiskās atrašanās vietas (piemēram, pieprasot licences vai atļaujas saņemšanu), atšķirīgi dati par saimnieciskās darbības vietām jeb struktūrvienībām un kadastra objektiem, kuros tiek veikta saimnieciskā darbība, un to lietošanas veidiem var būt reģistrēti ne tikai NĪVKIS un VID informācijas sistēmās."

"NĪVKIS ietvertā informācija jāsavieto ar visās publiskās pārvaldes institūcijās reģistrētās, deklarētās vai paziņotās saimnieciskās darbības vietas jeb struktūrvienības konkrētajos kadastra objektos informāciju un Valsts zemes dienestam jānosaka pienākums visus savietotos datus nodot publiskās pārvaldes institūcijām, lai atšķirīgu datu gadījumā tās varētu veikt nepieciešamās darbības savas kompetences ietvaros, gan uzraugot nekustamā īpašuma lietošanas atbilstību gan privātpersonas saimniecisko darbību. Ja šādi dati būtu savietoti NĪVKIS, tos kopsakarā ar citiem VID rīcībā esošajiem datiem VID varētu izmantot nodokļu nomaksas risku automatizētas analīzes pilnveidošanai."

"nodokļu maksātājam nebūtu jāvēršas ar atsevišķu iesniegumu citās iestādēs nekustamā īpašuma lietojuma veida maiņai, ja tam nav nepieciešams veikt pārbūvi."

Lūdzam visām Informatīvajā ziņojumā konstatētajām problēmām, pievienot atbilstošus Ministru kabineta protokollēmuma projekta uzdevumus par nepieciešamību atrisināt konstatēto.

-

Tā kā Informatīvā ziņojuma projekta 6.lpp tiek apgalvots, ka:
"VID, lai viedi administrētu nodokļus, nepieciešams izmantot informāciju par faktisko nekustamā īpašuma lietošanas veidu nevis formālo lietošanas veidu, jo VID nodokļu administrēšanas process ir balstīts uz faktiskās nevis formālās informācijas analīzi."

Lūdzam sniegt informāciju- kādā veidā un procesā VID noskaidro faktisko nekustamā īpašuma lietošanas veidu?
Kā arī pamatot tālāk sniegtos apgalvojumus, ka esošā saimniecisko darbības vietu (struktūrvienību) reģsitrācijas kārtība esot optimāla? Piemēram, ja Uzņēmumam nav reģistrēta neviena struktūrvienība, bet juridiskā adrese atrodas dzīvoklī un VID deklarētā saimneiciskā darbība- automašīnu remonts-  vai ir optimāls VID pieņēmums, ka saimnieciskā darbība norit juridiskajā adresē, tātad dzīvoklī tiek remontētas automašīnas?
Vai piemēram, ja uzņēmumam ir reģistrēta vismaz viena struktūrvienība, kā VID 'pieņem'- notiek vai nenotiek saimnieciskā darbība uzņēmuma juridiskajā adresē, kas nesakrīt ar struktūrvienības adresi?  LPS ieskatā šis uzrāda sistēmisku problēmu, jo zūd jēga - VID nezina vai saimnieciskā darbība tiek vai netik veikta juridiskajā adresē. tad būtu jāpamato - kāpēc ir jāzina cita saimnieciskās darbības vieta, ne juridiskā adrese...
 

-

Lūdzam Informatīvā ziņojuma 4.lpp no LPS viedokļa izlēgt šo teikumu, jo LPS nekad tādu viedokli nav paudis:
"Tādējādi gadījumos, kad nodokļu maksātājs vēlēsies reģistrēt saimniecisko darbību un/vai struktūrvienību telpās, kurām NĪVKIS reģistrētais telpu lietošanas veids neatbilst saimnieciskās darbības veidam (NACE 2. red.), ko veic nodokļu maksātājs, VID varēs tiesiski atteikt nodokļu maksātājam struktūrvienības reģistrēšanu."

Gluži otrādi LPS norādīja, ka šādu informāciju būtu VID jau šobrīd jāizmanto nodokļu maksātājau risku analīzē! Kā arī LPS norādīja, ka pēc būtības absurda ir esošā kārtība, kurā VID adminsitratīvi reģistrē nodokļu maksātāja struktūrvienību, pat nerunājot, ka VID būtu jāatsaka reģistrācija. LPS norādīja, ka pēc būtības normatīvajos aktos tiek lietots nepareizs termins, jo VID interesē nevis struktūrvienība, bet gan nodokļu maksātāja fiziskā saimnieciskās darbības vieta. LPS ieskatā, lietojot nepareizu terminu, arī VID procedūras un normatīvais regulējums ir klļuvis ačgārns. LPS ieskatā būtu jāatvieglo administratīvais slogs gan nodokļu maksātājiem, gan jāizbeidz VID darba stundu nelietderīga izšķērdēšana, veicot administratīvo darbību- struktūrvienības reģistrāciju, to aizstājot ar pienākumu nodokļu maksātājam deklarēt savas saimnieciskās darbības fizisko vietu.

Savukārt VID pienākums būtu ar automatizētām metodēm, izmantojot VISU valsts informāciju sistēmās esošos datus par fiziskajām darbības vietām, pat tad, ja dati ir pakārtoti, veikt nodokļu maksātāja risku izvērtēšanu, kopā ar citiem datiem, kas ir VID rīcībā.

Papildus iepriekšējā teikumā LPS viedoklī lūdzam labot iekavās vārdus "(izņemot fiziskās personas, kas neveic saimniecisko darbību)", aizstāt ar vārdiem "(izņemot fiziskās personas, kas veic reģistrētu/paziņotu saimniecisko darbību)"



 

-