Atzinums

Projekta 6. punkta ievaddaļas otrais teikums paredz, ka Valsts pārbaudījumu informācijas sistēma katram eksaminējamajam piešķir unikālu kodu. Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt profesionālās kvalifikācijas eksāmenu organizēšanas, norises un vērtēšanas, kā arī satura izstrādes kārtību profesionālās pamatizglītības un profesionālās vidējās izglītības pakāpē, nevis Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas darbības kārtību vai saturu. Projekta anotācijā ir norādīts, ka projekts ir saistīts ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas noteikumi", kas aizstās Ministru kabineta 2022. gada 15. februāra noteikumus Nr. 117 "Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas noteikumi". Savukārt projekta izziņā ir skaidrots, ka minētais Ministru kabineta noteikumu projekts noteiks Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas izmantošanu un informācijas apriti. Saskaņā ar Izglītības likuma 35.¹ panta sestajā daļā noteikto Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā ierakstāmo ziņu apjomu, kārtību, kādā ziņas tajā iekļaujamas, kā arī kārtību, kādā nodrošināma šajā sistēmā iekļauto datu pieejamība. Ņemot vērā minēto, Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas saturu noteiks attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, tādējādi projektā nav jāregulē ar tās saturu saistīti jautājumi. Atkārtoti lūdzam precizēt projekta 6. punkta ievaddaļu atbilstoši Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam.

-

Projekta 25., 26., 27., 29. un 30. punkts paredz komisijas izveidošanas kārtību un nosacījumus. Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt profesionālās kvalifikācijas eksāmenu organizēšanas, norises un vērtēšanas, kā arī satura izstrādes kārtību profesionālās pamatizglītības un profesionālās vidējās izglītības pakāpē, nevis komisijas izveidošanas kārtību un nosacījumus. Satversmes  tiesa ir  atzinusi: ja likumdevēja dotajā pilnvarojumā lietots vārds "kārtība", tas nepārprotami norāda uz Ministru kabineta noteikumu procesuālo raksturu, proti, noteiktas procedūras izstrādāšanu. Tādēļ Ministru kabineta noteikumos, kuri izdoti, pamatojoties uz šādi formulētu pilnvarojumu, nevar būt iekļautas materiālo tiesību normas, kas veidotu jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20. punktu, 2013. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. 2012-22-0103 18. punktu un 2016. gada 2. marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 23.3. punktu). Tādējādi Ministru kabinets drīkst tikai konkretizēt Saeimas pieņemto likumu (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 29.jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 secinājumu daļas 16. punktu). Komisijas izveidošanas nosacījumi ir materiāltiesisks regulējums, kura noteikšana no Ministru kabinetam dotā pilnvarojuma neizriet. Tāpat ne no Ministru kabinetam dotā pilnvarojuma, ne no Izglītības likuma un Profesionālās izglītības likuma kopumā neizriet likumdevēja griba noteikt komisijas izveidošanas un darbības kārtību. Vēršam uzmanību uz to, ka, piemēram, Augstskolu likuma 58. panta ceturtā daļa, kas pilnvaro Ministru kabinetu noteikt valsts eksāmena organizēšanas kārtību, cita starpā, pilnvaro Ministru kabinetu noteikt arī komisijas izveidošanas un tās darbības kārtību. Vienlaikus norādām, ka projektā paredzētā komisija vērtēs eksaminējamo personu darbus un piešķirs vērtējumu, kas būs uzskatāms par administratīvo aktu, tādējādi šai komisijai pēc būtības būs iestādes statuss. Papildus norādām, ka projektā minēto komisiju izveido eksaminācijas institūcijas vadītājs, tajā iekļaujot personas, kas nav tieši pakļautas eksaminācijas institūcijas vadītājam. Ņemot vērā minēto, projekta 25., 26., 27., 29. un 30. punkts neatbilst Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam un ir svītrojams.

-

Projekta 28. punkts paredz, kādu informāciju par komisijas priekšsēdētāju un komisijas locekļiem ievada Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā. Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt profesionālās kvalifikācijas eksāmenu organizēšanas, norises un vērtēšanas, kā arī satura izstrādes kārtību profesionālās pamatizglītības un profesionālās vidējās izglītības pakāpē, nevis Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas saturu. Projekta anotācijā ir norādīts, ka projekts ir saistīts ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas noteikumi", kas aizstās Ministru kabineta 2022. gada 15. februāra noteikumus Nr. 117 "Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas noteikumi". Savukārt projekta izziņā ir skaidrots, ka minētais Ministru kabineta noteikumu projekts noteiks Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas izmantošanu un informācijas apriti. Saskaņā ar Izglītības likuma 35.¹ panta sestajā daļā noteikto Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā ierakstāmo ziņu apjomu, kārtību, kādā ziņas tajā iekļaujamas, kā arī kārtību, kādā nodrošināma šajā sistēmā iekļauto datu pieejamība. Ņemot vērā minēto, Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas saturu un informācijas ievadīšanas kārtību noteiks attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, tādējādi projektā nav jāregulē ar tās saturu saistīti jautājumi. Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 28. punktu.

-

Projekta 61. un 64. punkts paredz apelācijas komisijas izveidošanas kārtību un nosacījumus. Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt profesionālās kvalifikācijas eksāmenu organizēšanas, norises un vērtēšanas, kā arī satura izstrādes kārtību profesionālās pamatizglītības un profesionālās vidējās izglītības pakāpē, nevis komisijas izveidošanas kārtību un nosacījumus. Satversmes  tiesa ir  atzinusi: ja likumdevēja dotajā pilnvarojumā lietots vārds "kārtība", tas nepārprotami norāda uz Ministru kabineta noteikumu procesuālo raksturu, proti, noteiktas procedūras izstrādāšanu. Tādēļ Ministru kabineta noteikumos, kuri izdoti, pamatojoties uz šādi formulētu pilnvarojumu, nevar būt iekļautas materiālo tiesību normas, kas veidotu jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20. punktu, 2013. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. 2012-22-0103 18. punktu un 2016. gada 2. marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 23.3. punktu). Tādējādi Ministru kabinets drīkst tikai konkretizēt Saeimas pieņemto likumu (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 29.jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 secinājumu daļas 16. punktu). Apelācijas komisijas izveidošanas nosacījumi ir materiāltiesisks regulējums, kura noteikšana no Ministru kabinetam dotā pilnvarojuma neizriet. Tāpat ne no Ministru kabinetam dotā pilnvarojuma, ne no Izglītības likuma un Profesionālās izglītības likuma kopumā neizriet likumdevēja griba noteikt apelācijas komisijas izveidošanas un darbības kārtību. Vienlaikus norādām, ka apelācijas komisija vērtēs eksaminējamo apstrīdēšanas iesniegumus, tādējādi šai komisijai pēc būtības būs augstākas iestādes statuss. Papildus norādām, ka apelācijas komisiju izveido Valsts izglītības satura centrs vai Latvijas Nacionālais kultūras centrs, tajā iekļaujot personas, kas nav tieši pakļautas šīs institūcijas vadītājam. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmajā daļā un 76. panta trešajā daļā noteiktajam lēmums par apstrīdēšanas iesniegumu jāpieņem viena mēneša laikā no apstrīdēšanas iesnieguma saņemšanas dienas, savukārt no projekta 61. un 65. punktā noteiktā izriet, ka apelācijas komisija lēmumu pieņems ilgākā termiņā kā viens mēnesis. Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta noteikumos nevar noteikt garāku administratīvā akta izdošanas termiņu. Ņemot vērā minēto, projekta 61. un 64. punkts neatbilst Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam un ir svītrojams.

-

Projekta 63. punkts paredz, kādu informāciju par apelācijas komisijas locekļiem ievada Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā. Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt profesionālās kvalifikācijas eksāmenu organizēšanas, norises un vērtēšanas, kā arī satura izstrādes kārtību profesionālās pamatizglītības un profesionālās vidējās izglītības pakāpē, nevis Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas saturu. Projekta anotācijā ir norādīts, ka projekts ir saistīts ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas noteikumi", kas aizstās Ministru kabineta 2022. gada 15. februāra noteikumus Nr. 117 "Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas noteikumi". Savukārt projekta izziņā ir skaidrots, ka minētais Ministru kabineta noteikumu projekts noteiks Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas izmantošanu un informācijas apriti. Saskaņā ar Izglītības likuma 35.¹ panta sestajā daļā noteikto Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā ierakstāmo ziņu apjomu, kārtību, kādā ziņas tajā iekļaujamas, kā arī kārtību, kādā nodrošināma šajā sistēmā iekļauto datu pieejamība. Ņemot vērā minēto, Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas saturu un informācijas ievadīšanas kārtību noteiks attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, tādējādi projektā nav jāregulē ar tās saturu saistīti jautājumi. Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 63. punktu.

-