Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto konceptuālā ziņojuma projektu “Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu” (ID 24-TA-5)(turpmāk – Projekts). LTRK jau ilglaicīgi iestājas par principu “valsts budžeta nauda seko studentam” un par tautsaimniecību, valsts un studēt gribētāju pieprasījumu, un izglītības kvalitāti kā galvenajiem augstākās izglītības finansēšanas kritērijiem. Ir būtiski nodrošināt taisnīgu un godīgu konkurenci starp augstākās izglītības institūcijām (gan valsts, gan privātām), tomēr LTRK ieskatā šādi principi nav pilnvērtīgi ievēroti sagatavotajā Projektā. Ievērojot Projektā izteiktos ierosinājumus, vēršam uzmanību uz sekojošiem būtiskiem apsvērumiem Projekta sakarā.

Konceptuāli un vispārēja rakstura iebildumi:
1. Projektā tiek piedāvāts mainīt augstākās izglītības finansēšanas modeli, tomēr nerodas skaidrība par mērķi, nav arī doti pārbaudāmi rezultatīvie rādītāji, ko paredzēts sasniegt ar šo reformu.

2. Pastāvot visai ierobežotiem resursiem (finansiālajiem, intelektuālajiem, materiālajiem) augstākajā izglītībā, nav pamatojuma piedāvātajam mēģinājumam, izmantojot visas sabiedrības resursus, attīstīt tikai valsts sektoru augstākajā izglītībā, nevis sekmēt visas sistēmas izaugsmi kopumā, lai nākotnē tā dotu lielāku ieguldījumu tautsaimniecības un visas sabiedrības attīstībā. Šāda diskriminējoša institucionālā finansējuma koncepta sasaiste tikai ar valsts augstākās izglītības iestādēm būtiski ierobežos un diskriminēs ne tikai iestāžu iespēju iegūt finansējumu, bet arī studējošo un darba devēju tiesības un brīvību izvēlēties studiju vietu vai sadarbības partneri. LTRK ieskatā, lai visi paredzamie grozījumi, t.sk. attiecībā uz soc. stipendijām, nodokļu atvieglojumiem studējošiem, darba devējiem utt. varētu tikt piemēroti vienlīdzīgi visiem, nav taisnīgi veidot konceptu tikai valsts augstākās izglītības iestādēm.

3. Pamatoti konstatējot, ka augstākās izglītības sistēmai ir pieejams salīdzinoši neliels finansējums, kā arī tā izlietojums ne vienmēr ir pietiekami efektīvs, Projekts nesatur būtiskus priekšlikumus, kas būtu vērsti uz to, lai augstākās izglītības sistēmā nonākošais sabiedriskais finansējums tiktu izmantots maksimāli lietderīgi sabiedrības un tautsaimniecības attīstībā.

4. Projektā nav piedāvāts ne modelis attiecību sistēmai starp sabiedrību (valsti), augstskolu un studentu, ne arī tam atbilstošais finanšu plūsmas modelis, ne principi un kārtība, kā šīs finanšu plūsmas tiek organizētas un kā tiek noteikts to apjoms. Šādā necaurspīdīgā sabiedrisko resursu finanšu plūsmu modelī ir ļoti augsts neracionāla un nemērķtiecīga resursu izlietojuma risks.

5. Institucionāla finansējuma modelī ir ignorētas sabiedrības vajadzības pēc dažādu jomu speciālistiem, kā arī nepieciešamība augstākās izglītības sistēmai ilgtermiņā nodrošināt atbilstošas kvalifikācijas speciālistu skaitu proporcionāli to nepieciešamībai dažādās tautsaimniecības nozarēs.

Saturiski iebildumi un priekšlikumi
6. Vēršam uzmanību, ka dažu Projektā iekļauto radītāju un novērtējumu metodika nav saprotama, tādēļ arī secinājumi un turpmākā analīze ir apšaubāma. Zemāk norādām dažus piemērus:
6.1. Projektā tiek analizēti tikai valsts augstskolu absolventu dati, tomēr nav skaidrs, kādēļ netiek analizēti visas sabiedrības radītāji, t.sk. privāto augstskolu absolventu ienākumi un iemaksātie nodokļi (5. lpp un turpmāk), kaut arī Projektā vairākkārt tiek uzsvērta vienlīdzība;
6.2. Attiecībā par Projektā iekļauto snieguma kritēriju “absolventu nodarbinātība” nerodas skaidrība, kā tiks vērtēts un kas tiks ietverts šajā jēdzienā (skaits, amata līmenis, alga utt)? Vai un kā tiks vērtēti uz ārzemēm aizbraukušo absolventu radītāji? (6. lpp tabula);
6.3. Projekta 19. lpp ir iekļauta tabula ”Augstākās izglītības finansēšanas sistēmas attīstības scenāriju salīdzinājums”, tomēr nav saprotama metodika, kā tika veikts novērtējums?
6.4. Projekta 20. lpp paredzēts atļaut augstskolām maksāt stipendijas studējošiem ne tikai no valsts budžeta, bet arī no saviem līdzekļiem, neapliekot ar iedzīvotāju ienākumu nodokli. Nerodas skaidrība, vai tas arī tiks attiecināts tikai uz valsts augstākās izglītības iestādēm, tādējādi ierobežojot to studējošo tiesības, kuri izvēlas studēt privātā augstākās izglītības iestādē?

7. Nav argumentācijas II pīlāra finansējuma palielināšanai tikai līdz 20% no I pīlāra. Faktiski šāda snieguma finansējuma ierobežošana nozīmē, ka arī nākotnē uzsvars valsts augstskolu darbībā tiks likts uz procesu un nevis uz rezultātu, kam būtu jābūt noteicošajam, padarot augstākās izglītības sistēmu efektīvāku.

8. Princips, kad par vienu no noteicošajiem kritērijiem tiek izvirzīts absolventu skaits, ir vērsts uz to, ka izglītības iestādēs mākslīgi var tikt paaugstināti sekmības rādītāji, pazeminot prasības pret absolventiem un līdz ar to arī studiju kvalitāti. Lai no tā izvairītos, ir jāparedz vispārējs par sabiedrības līdzekļiem studējušo absolventu monitorings, kas dotu iespēju novērtēt, cik veiksmīgi šāds absolvents iekļaujas darba tirgū. Minētajam rādītājam jākļūst par noteicošo, nosakot snieguma finansējumu.

9. II pīlārā nepieciešams nodalīt absolventu, kas studē par sabiedrības līdzekļiem, monitoringa  datus. Piedāvātā līdzšinējā kārtība nedod iespēju spriest par to, cik racionāli augstskola ir izmantojusi no nodokļu maksātājiem saņemto finansējumu.

10. Daļai no kritērijiem, kas minēti augstskolas atbilstībai dalībai izmēģinājumprojektā (studiju vietas un studiju programmas pašizmaksu noteikšanas aprēķins, vienota darba samaksas kārtība, regulāra akadēmiskā personāla novērtēšana u.c.), faktiski vajadzētu būt ikdienas praksei jebkurā augstskolā, ja tā atbildīgi izturas pret saņemto sabiedrības finansējumu. Saņemot miljoniem eiro lielu papildus finansējumu, arī prasībām, kas garantētu tā efektīvu izlietojumu, ir jābūt augstākām. Jābūt arī precīziem paredzamajiem rezultatīvajiem rādītājiem, kas dotu iespēju izmēģinājumprojekta gaitā un tā noslēgumā spriest par piedāvātā modeļa atbilstību cerētajam.

11. Nav argumentācijas, kāpēc pedagogu kredītu dzēšanas mehānismu izstrāde ir jāatliek līdz 2025. gada vidum. Ņemot vērā ļoti saspringto situāciju izglītības sistēmā, tas ir jādara jau tuvāko mēnešu laikā, lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu tiem, kas studijas pedagoģijas jomā varētu uzsākt jau 2024. gadā. 

LTRK ieskatā ir nepieciešama diskusija par augstākās izglītības finansēšanas pamatprincipiem pirms Projekts tiek virzīts tālāk. Nevaram piekrist Projektā norādītajam, ka koncepts veidots, balstoties uz diskusijām ar nozari, ņemot vērā, ka šī Projekta redakcija ir pirmā reize, kad LTRK biedriem ir bijusi iespēja iepazīties ar izstrādāto finansēšanas modeli. Aicinām organizēt diskusijas, vienoties par finansēšanas pamatprincipiem, un uz šo principu pamata pārstrādāt iesniegto ziņojumu un veidot tādu augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas vislabāk atbilstu Latvijas situācijai.

-