Atzinums

Priekšlikums: Papildināt 5. panta pirmās daļas 1. punktu aiz vārda “piedāvājumu” ar vārdiem “tai skaitā sortimentu”.
Tātad, jaunā NTPAL norma būtu šāda:
“Pircējam ir aizliegtas darbības, kas ir pretrunā ar godīgu tirdzniecības praksi un neatbilst prasībām par labticību un godprātību darījumos. Pircējam, sadarbojoties ar lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju, ir aizliegts piemērot šādu negodīgu tirdzniecības praksi: 1) izdarīt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes līgumā vienpusējus grozījumus, kas attiecas uz šo preču piedāvājumu, tai skaitā sortimentu, vai piegādes biežumu, metodi, vietu, laiku vai apjomu, kvalitātes standartiem, maksājuma nosacījumiem vai cenu vai uz šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanu.”
LPTA nepiekrīt šādam piedāvājumam un aicina to precizēt 5.panta pirmās daļas 1.punktu, to papildinot šādi: "mainīt preču sortimentu, ja par to nav paziņots piegādātājam termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par 10 dienām”.
Jāņem vērā, ka jau šobrīd nemaz nav iespējams mazumtirgotājam patiesi vienpusēji grozīt līgumu. Norma tika vēsturiski interpretēta ļoti plaši un par vienpusējiem grozījumiem tiek uzskatīta arī faktiskā rīcība. No Konkurences padomes (“KP”) līdzšinējās prakses un NTPAL interpretācijas mēs nolasām, ka NTPAL grozījumu mērķis ir ierobežot mazumtirgotāju iespējas pārtraukt sortimentā esošu preču pasūtīšanu. Proti, tiek uzlikts par pienākumu nepārtraukti pasūtīt visas un jebkādas preces, kādas ir minētas jumta piegāžu līguma pielikumos.
Jāatgādina, ka NTPAL ir balstīts premisā, ka peļņas negūšanas risks ir pircēja risks. Tādēļ ar NTPAL tiek aizliegta mazumtirgotāju darbība, kuras mērķis ir dalīt komercriskus ar piegādātāju. Ir aizliegts atgriezt preces, kuras pircēji nevēlas pirkt, kompensēt negūto peļņu, prasīt dažādu izmaksu kompensēšanu un tml.
Šajā kontekstā likumam nevajadzētu ierobežot mazumtirgotāja tiesības pārtraukt sortimentā esošu preču pasūtīšanu, ja mazumtirgotājs šādu preču tirdzniecību uzskata par komerciāli neizdevīgu. Kopumā uzskatām, ka NTPAL grozījumi nonāk loģiskā pretrunā ar NTPAL mērķiem un nepamatoti paaugstina mazumtirgotāju komercriskus.
Anotācijā uzsvērts, ka ir gadījumi, kad mazumtirgotāji ir vienpersoniski izņēmuši preces no sortimenta. Tomēr šādi gadījumi ne vienmēr norāda uz negodīgu praksi. Dažkārt šādas izmaiņas ir nepieciešamas, lai saglabātu uzņēmuma rentabilitāti un efektivitāti. Piemēram, tirgū pieprasījums var mainīties, un mazumtirgotājam jāspēj ātri reaģēt, lai izvairītos no zaudējumiem.
Turklāt NTPAL grozījumu projektu uzskatām par neveiksmīgu arī šādu iemeslu dēļ:
- Mazumtirgotājam jāspēj uzturēt augstus kvalitātes standartus savā sortimentā. Ja tiek ierobežota iespēja vienpusēji izņemt no sortimenta nekvalitatīvas vai neatbilstošas preces, tas var negatīvi ietekmēt veikala reputāciju un klientu uzticību. Tāpēc mazumtirgotājam jābūt iespējai pārtraukt nekvalitatīvu preču iepirkumu​​. Vēršam uzmanību, ka norma neparedz izņēmumu, kad mazumtirgotājs drīkstētu vienpusēji atteikties no sortimenta precēm objektīvu iemeslu dēļ. Tātad turpmāk arī nekvalitatīvas preces būs jāpatur sortimentā, ja piegādātājs nepiekritīs līguma grozījumiem.
- Mazumtirgotājam jāsaglabā iespēja nepasūtīt ne tikai nekvalitatīvās preces, bet arī preces, kuras nav tirgū pieprasītas. Piedāvātā norma ierobežos mazumtirgotāja spēju ātri reaģēt uz tirgus izmaiņām un patērētāju pieprasījumu. Mazumtirgotājam jāspēj pielāgot sortiments, lai apmierinātu klientu vajadzības un palielinātu pārdošanas apjomus. Tā ir mazumtirgotāja komercdarbība un risks – noteikt, kādas preces ir pieprasītas un kādas nē. Ja tiks ierobežota spēja mainīt sortimentu, mazumtirgotājs var zaudēt konkurētspēju un ienākumus​. Savukārt grozījumi šobrīd neparedz jebkādus izņēmumus no absolūtā aizlieguma un arī nekvalitatīvās preces jāatstāj sortimentā līdz kamēr piegādātājs nebūs piekritis grozīt līgumus.
- Ja mazumtirgotājiem būs ierobežotas iespējas mainīt sortimentu, tas var veicināt stagnāciju un inovācijas trūkumu tirgū. Brīvā tirgus konkurences princips prasa, lai uzņēmumi varētu brīvi izvēlēties un mainīt piedāvāto preču klāstu, tādējādi veicinot konkurenci un uzlabojot patērētāju izvēles iespējas​​. Ja mazumtirgotājiem būs ierobežotas iespējas atteikties no nerentablu preču tirdzniecības, tad paredzams, ka mazumtirgotāji būs mazāk ieinteresēti paplašināt sortimentu ar jaunām, patērētājiem vēl nezināmām precēm. Attiecīgi NTPAL grozījumu rezultātā veidosies barjera jaunu preču iekļūšanai tirgū.
- Tāpat mazumtirgotājiem jāspēj ātri reaģēt uz tirgus dinamikas izmaiņām, piemēram, pieprasījuma maiņu vai sezonālajām tendencēm. Ja mazumtirgotājiem būs ierobežotas iespējas mainīt sortimentu, tas var traucēt efektīvu resursu pārvaldību un pielāgošanos tirgus apstākļiem, kas galu galā var novest pie mazāk efektīvas tirgus darbības un zaudējumiem patērētājiem​​​​.
- Grozījumu projekts ir pretruna ar brīvā tirgus principiem. Brīvā tirgus apstākļos uzņēmumi var brīvi pieņemt komerciālus lēmumus, tostarp attiecībā uz sortimenta pārvaldību. Savukārt šīs brīvības ierobežojumi var radīt regulatīvu pārspīlējumu, kas ir nevajadzīgs un neadekvāts tirgus realitātei.
- Finanšu un operacionālā elastīguma samazināšana ir būtiska tirgus stabilitātei. Mazumtirgotājiem jāspēj efektīvi pārvaldīt savu preču piedāvājumu un krājumus, lai reaģētu uz tirgus izmaiņām. Spēja izņemt preces no sortimenta ir būtiska, lai optimizētu naudas plūsmu un samazinātu finansiālos riskus. Ja šāda iespēja tiek ierobežota, tas var radīt lielāku finansiālo slogu un samazināt uzņēmumu elastību tirgū.
- Visbeidzot, NTPAL grozījumu projekts radīs papildus administratīvo slogu un palielinās izmaksas mazumtirgotājiem, jo būs nepieciešama papildu dokumentācija un sarunas ar piegādātājiem katra sortimenta izmaiņu gadījumā. Tas varētu novest pie lielākām izmaksām un samazinātas efektivitātes, kas var negatīvi ietekmēt peļņu​​​​.
Anotācijā kā viens no pamatojumiem grozījumu nepieciešamībai ir ietverta atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2019/633 (“Direktīva”) 21.apsvērumu. Tomēr šāda atsauce ir maldinoša.
Pirmkārt, vēršam uzmanību tam, ka direktīvu apsvērumi nav juridiski saistoši. Tā, no ES Tiesas judikatūras izriet, ka Savienības tiesību akta preambula nav juridiski saistoša un uz to nevar atsaukties ne tāpēc, lai atkāptos no tiem pašiem attiecīgā akta noteikumiem, ne arī, lai interpretētu tā noteikumus tādā veidā, kas acīmredzami būtu pretēji to formulējumam (1998. gada 19. novembra spriedums lietā C‑162/97 Nilsson  u.c., Recueil, I‑7477. lpp., 54. punkts, un 1998. gada 25. novembra spriedums lietā C‑308/97 Manfredi, Recueil, I‑7685. lpp., 30. punkts).
Otrkārt, arī pats apsvēruma teksts, uz ko atsaucās NTPAL grozījumu anotācija, ir citēts nepilnīgi, izlaižot būtisku kontekstu. Direktīvas 21.apsvērums pilnībā formulēts šādi: “Stiprākajiem pircējiem nevajadzētu vienpusēji mainīt līguma noteikumus, par kuriem ir vienošanās, piemēram, izņemot no sortimenta produktus, uz kuriem attiecas piegādes līgums. Tomēr tam nebūtu jāattiecas uz situācijām, kad starp piegādātāju un pircēju pastāv vienošanās, kas īpaši paredz, ka pircējs var vēlākā posmā precizēt konkrētu darījuma elementu attiecībā uz turpmākajiem pasūtījumiem. Tas varētu, piemēram, attiekties uz pasūtīto daudzumu. Kādā noteiktā brīdī noslēgta vienošanās ne vienmēr aptver visus darījuma aspektus starp piegādātāju un pircēju” (izcēlums – mūsu). Tātad, arī Direktīvas apsvērums, ar kuru tiek pamatoti grozījumi, ir pilnīgāks un vispusīgāks.
Direktīva cenšas aizsargāt piegādātājus no pārmērīgām pircēju prasībām, taču tā nenorāda, ka mazumtirgotājiem pilnībā jāzaudē kontrole pār savu sortimentu. Tāpat arī NTPAL būtu jāparedz elastīgāks un faktiskajiem apstākļiem atbilstīgāks regulējums.
Jāsecina, ka NTPAL grozījumu projekts var radīt vairāk problēmu nekā risinājumu, palielinot administratīvo slogu, ierobežojot mazumtirgotāju spēju pielāgoties tirgus apstākļiem un galu galā kaitējot patērētājiem.
 

-

KP piedāvā papildināt NTPAL 5. panta pirmo daļu ar 17.  punktu.
Piedāvātais jaunās normas teksts ir šāds:
“17) bez objektīvi attaisnojoša iemesla piemērot atšķirīgus sadarbības un tirdzniecības nosacījumus lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājam salīdzināmi ekvivalentos darījumos ar citu lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju, vai īstenot darbības, kas tiešā vai netiešā veidā diskriminē lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus.”
Ar NTPAL grozījumu projektu uz Konkurences likuma 13.panta regulējums tiks attiecināts uz nedominējošiem uzņēmumiem, ieskaitot arī uz mazākiem mazumtirgotājiem. Tieši dominējošiem uzņēmumiem ir ar likumu aizliegta nevienādu noteikumu piemērošana ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku, radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus.
Savā 2024.gada 17.jūlija vēstulē Nr. 1.7-1/732 KP skaidro Latvijas Pārtikas Tirgotāju Asociācijai, ka mazumtirgotājiem mēdz piemist iepirkumu vara, tādēļ klasisko konkurences tiesību normas attiecināšana ir pieļaujama. Atsauce uz iepirkumu varu tomēr ir maldinoša šādu apsvērumu dēļ:
- Konkurences padomes skaidrojums par ekonomisko varu, kas tiek definēta kā nevienlīdzīgas varas attiecības piegādes ķēdē, ir pārāk vispārīgs un neņem vērā specifiskos tirgus apstākļus. Ne katrs lielāks uzņēmums var tikt uzskatīts par tādu, kurš ļaunprātīgi izmanto savu pozīciju, un ne katra atšķirība nosacījumos ir diskriminējoša.
- Norāde uz mazumtirgotāju iepirkuma varu un tās ietekmi ir pārspīlēta, jo ne visi mazumtirgotāji darbojas vienādos apstākļos vai ar vienādu tirgus varu. Mazākiem mazumtirgotājiem var būt nepieciešami elastīgāki līguma nosacījumi, lai izdzīvotu konkurences tirgū, un tiem nav tādas pašas iespējas piemērot nosacījumus kā lieliem tirgus spēlētājiem.
- Turklāt dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums nav ievests nejauši. Tāpat ka pilngadīgām personām ir paaugstināta atbildības latiņa saskarsmē ar bērniem, tā arī dominējošam uzņēmumam ir īpaša atbildība nepieļaut un nepārtraukti pārliecināties, ka tie ar savu rīcību nenodara pāri citiem uzņēmiem. Turpinot analoģiju, ar NTPAL grozījumu projektu nepilngadīgiem bērniem tiek uzlikti pieaugušajiem raksturīgie pienākumi. Tādēļ atsauces uz iepirkumu varas esamību dažiem no mazumtirgotājiem nekādā gadījumā nav pietiekama, lai pārnestu Konkurences likuma regulējumu uz NTPAL.
NTPAL jau šobrīd balstās uz principu, ka mazumtirgotājam jāatturas no savas tirgus varas izmantošanas, lai pierunātu piegādātāju piekrist darījuma nosacījumiem. Jebkāda veida piespiešana vai vienpusēja līguma noteikumu diktēšana ir aizliegta, un tiek prasīta abpusēja vienošanās par nosacījumiem. Šis princips jau nodrošina godīgus un līdzsvarotus darījumus starp mazumtirgotājiem un piegādātājiem.
Savukārt, grozot NTPAL projektā paredzētajā veidā, mazumtirgotājiem faktiski tiks uzlikts pienākums stingri uzstāt uz tipveida līgumu nosacījumu piemērošanu, bez iespējām veikt nepieciešamās atkāpes. Tas nozīmē, ka:
- Jaunā norma ierobežo iespējas pielāgot līguma nosacījumus atbilstoši specifiskām situācijām vai piegādātāju vajadzībām, kas būtiski ierobežos mazumtirgotāju elastību. Lai gan teorētiski ir iespējams veikt vērtējumus un salīdzinājumus starp piegādātājiem, reāli pilnvērtīgs visu piegādātāju salīdzinājums, kas ietver precīzu klasifikāciju, grupēšanu un regulāru pārvērtēšanu, būtu ārkārtīgi sarežģīts un laikietilpīgs process. Tas radītu ievērojamu administratīvo slogu mazumtirgotājiem.
- Grozījumu projekts ne tikai radīs administratīvo slogu mazumtirgotājiem, bet arī būtiski palēninās darījumu noslēgšanas procesu. Norma paredz, ka mazumtirgotājiem būs visupirms jānoskaidro vai konkrēts darījums jākvalificē par “salīdzināmi ekvivalentu darījumu”. Vairumā gadījumu mazumtirgotājiem būs grūti veikt pilnīgu un nekļūdīgu piegādātāju vērtējumu, jo tirgus apstākļi un piegādātāju piedāvājumi var mainīties bieži. Nepilnības vai kļūdas šajā procesā ir neizbēgamas. Turklāt, lai samazinātu pārkāpumu konstatēšanas riskus, būs nepieciešams dokumentēt un pamatot katru atšķirīgo nosacījumu piegādātājiem. Tas prasīs papildu laiku un resursus, kas varētu būt izlietoti uzņēmuma attīstībai un inovācijām. Šis slogs var arī kavēt mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi, kas nevar atļauties papildu administratīvas izmaksas. Ierobežojot mazumtirgotāju spēju ātri un efektīvi pielāgot tirdzniecības nosacījumus, var tikt traucēta tirgus dinamika.
- Pat pareizi veicot izvērtējumu, identificējot ekvivalentus darījumus un salīdzināmus apstākļus, mazumtirgotājam var nākties izdarīt izvēli: pieļaut NTPAL pārkāpumu, uzspiežot uz tipveida sadarbības nosacījumiem, jo šos nosacījumus jau ir pieņēmis salīdzināmais darījuma partneris, vai arī pārrunu rezultātā piekrist piemērot atšķirīgus nosacījumus, tādējādi pieļaujot jaunās normas pārkāpumu. Proti, NTPAL šobrīd būvēts uz premisas, ka par visiem būtiskiem līguma noteikumiem ir jānotiek patiesām pārrunām starp pusēm. Piegādātājam šobrīd NTPAL garantē iespēju ietekmēt tipveida līguma noteikumus, uzstājot uz sev labvēlīgākiem. Savukārt jaunā piedāvātā norma šo līdzsvaru iznīcinās un mazumtirgotājiem būs aizliegts nākt piegādātājam pretī un izdarīt atkāpes no tipveida sadarbības nosacījumiem.
- Samazināta elastība tirgus pieprasījuma izmaiņām. Tirgus pieprasījums var mainīties strauji, un mazumtirgotājiem ir jāspēj ātri reaģēt, pielāgojot sortimentu un piegādes nosacījumus. Ja tiek ierobežota iespēja piemērot atšķirīgus nosacījumus, mazumtirgotāji var kļūt mazāk elastīgi, jo būs vienlaicīgi jāpanāk līgumu grozījumi ar visiem piegādātājiem.
- Visbeidzot, piedāvātie grozījumi var kavēt inovācijas un jaunu preču ieviešanu tirgū, jo piegādātājiem var būt samazināta motivācija piedāvāt unikālus un uzlabotus risinājumus, ja viņi nevarēs vienoties par atšķirīgiem nosacījumiem. Piegādātāji bieži vien piedāvā unikālus produktus, pakalpojumus vai piegādes nosacījumus, kas var atšķirties no citiem līdzīgiem piegādātājiem. Šo atšķirību atzīšana un pielāgošana līgumā ir būtiska, lai veicinātu godīgu konkurenci un inovāciju tirgū. Savukārt mazumtirgotājiem būtu izdevīgāk ignorēt šīs atšķirības, jo finansiāli svarīgāk ir nepieļaut NTPAL pārkāpumus. Tas var ierobežot gan piegādātāju, gan mazumtirgotāju spēju attīstīties un piedāvāt patērētājiem labākus produktus un pakalpojumus. Rezultātā paredzams, ka vienveidīgu nosacījumu piemērošana piegādātājiem mazinās viņu savstarpējo konkurenci.
 
Šie argumenti un skaidrojumi norāda uz to, ka NTPAL grozījumu projekts, lai arī paredzēts kā aizsardzības mehānisms, var radīt nevēlamas sekas un traucēt veselīgu tirgus darbību.
 

-

KP piedāvā arī grozīt NTPAL 5. panta ceturto daļu
Jaunā norma, pēc grozījumiem, tiktu izteikta šādā redakcijā:
“(5) Pircējam, sadarbojoties ar lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju, ir aizliegts piemērot netaisnīgus un nepamatoti garus termiņus norēķiniem par piegādātajām lauksaimniecības un pārtikas precēm: ātrbojīgām precēm un precēm, kas nav ātrbojīgas — ilgākus par 30 dienām pēc to piegādes.”
Savukārt šobrīd normas teksts ir šāds:
“(4) Pircējam, sadarbojoties ar lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju, ir aizliegts piemērot netaisnīgus un nepamatoti garus termiņus norēķiniem par piegādātajām lauksaimniecības un pārtikas precēm: ātrbojīgām precēm — ilgākus par 30 dienām pēc to piegādes, bet precēm, kas nav ātrbojīgas, — ilgākus par 60 dienām pēc to piegādes.”
Tātad, NTPAL grozījumu projekts paredz divreiz samazināt norēķinu termiņus par precēm, kas nav ātrbojīgas. Uzskatām, ka priekšlikums nav atbalstāms sekojošu iemeslu dēļ.
Ātrbojīgas un neātrbojīgas preces ir būtiski atšķirīgas.
- Ātrbojīgas preces, piemēram, svaigi produkti, piena produkti un gaļa, ir ar īsu derīguma termiņu un tiem jānodrošina ātrā aprite gan noliktavās, gan plauktos. Šīs preces bieži var būt jutīgas pret temperatūras izmaiņām, tās jāglabā specifiskos apstākļos un jāpārdod īsā laika posmā, lai saglabātu kvalitāti un drošību.
- Preces,  kas nav ātrbojīgas (piemēram, konservēti pārtikas produkti, sausās preces, sadzīves preces un ilgstoši glabājamās preces), nav ar īsu derīguma termiņu un tām nav nepieciešami specifiski glabāšanas apstākļi. Šīs preces var ilgāk atrasties noliktavās un veikalu plauktos, nesamazinot to kvalitāti. Turklāt, šajā kategorijā ietilpst arī preces, kuras patērētāji pērk retāk, kas nozīmē, ka mazumtirgotāji tās pārdod lēnāk.
Pašreizējā regulējuma loģika, kas paredz atšķirīgus termiņus dažādām preču kategorijām, ir pamatota un racionāla. Tā ļauj mazumtirgotājiem efektīvāk pārvaldīt dažādu preču veidus un nodrošināt, ka ātrbojīgām precēm tiek piemēroti ātrāki maksājumu termiņi, savukārt neātrbojīgām precēm - ilgāki. Savukārt vienādu norēķinu termiņu piemērošana visām precēm neņem vērā būtiskas atšķirības starp šīm preču kategorijām.
Mazumtirgotājiem ir svarīga elastīga naudas plūsmas pārvaldība, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un stabilitāti. Priekšlikums saīsināt norēķinu termiņus par precēm, kas nav ātrbojīgas, no 60 līdz 30 dienām, būtiski ierobežos mazumtirgotāju, īpaši nelielu, iespējas pārvaldīt savas finanses, radot potenciālas likviditātes problēmas. Piedāvātie NTPAL grozījumi, īstenībā, varētu novest pie finansiāliem sarežģījumiem, jo mazumtirgotājiem būs jāmaksā ātrāk, neskatoties uz to, ka šīs preces neizdodas pārdot tik ātri kā ātrbojīgās preces. Lai risinātu NTPAL izraisītus augstākus finanšu riskus, mazumtirgotāji:
- Var būt spiesti izmantot dārgākus finansēšanas risinājumus, kas palielinās uzņēmējdarbības izmaksas.
- Var būt spiesti paaugstināt cenas, lai kompensētu augstākās izmaksas un naudas plūsmas ierobežojumus. Tas galu galā var samazināt patērētāju pirktspēju. Patērētājiem būs jāmaksā vairāk par precēm, jo mazumtirgotāji būs spiesti segt savas izmaksas.
Nobeigumā vēlamies uzsvērt, ka pašreizējā regulējuma ietvaros jau ir aizliegts piemērot netaisnīgus un nepamatoti garus norēķinu termiņus. Saīsinot termiņus, NTPAL grozījumu projekts mēģina risināt problēmu, kas jau tiek regulēta, radot papildu ierobežojumus bez būtiska pamatojuma. Esošais regulējums nodrošina pietiekamu aizsardzību pret netaisnīgiem maksājumu termiņiem, un papildu ierobežojumi var būt pārmērīgi un nevajadzīgi, radot vairāk problēmu nekā risinājumu.
 

-