Atzinums

Biedrība "AUTO ASOCIĀCIJA" (turpmāk – Asociācija) ir iepazinusies Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk – KEM) sagatavotajiem grozījumiem Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 896 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei" nolikums" (24-TA-2507) (turpmāk – Noteikumi) norāda uz nepilnību, kas bremzē otrreizēju elektromobiļu izmantošanu.
Atbilstoši Noteikumu spēkā esošās redakcijas 19.2.apakšpunktam, konkursa ietvaros projekta īstenotājs finanšu instrumenta finansējumu var saņemt, ja šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē elektromobilis nav reģistrēts Latvijā ilgāk par 12 mēnešiem un elektromobiļa pārdošanas cena nav zemāka par 8750 euro (bez PVN). Ievērojot šo Noteikumu apakšpunktu, ievedot Latvijā lietotu elektromobili no ārzemēm tam var piemērot finanšu instrumenta finansējumu, bet pārdodot lietotu elektromobili, kurš Latvijā ir reģistrēts vairāk par 12 mēnešiem, finanšu instrumenta finansējumu piemērot nevar.
Lai arī Noteikumi stājās spēkā 2021.gada 28.decembrī, būtisks jaunu elektromobiļu reģistrāciju skaita pieaugums ir vērojams jau no 2020.gada.  2020.gadā jaunu elektromobiļu reģistrāciju skaits ir pieaudzis par 248,9% pret 2019.gadu, 2021.gadā par 34,5% pret 2020.gadu, 2022.gadā par 158,6% pret 2021.gadu un 2023.gadā par 52,1% pret 2022.gadu (Avots: CSDD). Ar to saprotot, ka daudzas personas ir iegādājušās Latvijā jaunus elektromobiļus un jau izvieto šos elektromobiļus tirdzniecībā. Šobrīd tirgus situācija rāda, ka pirms vairākiem gadiem iegādātie jaunie elektromobiļi nonāk pie transportlīdzekļu pārdevējiem, bet šo transportlīdzekļu cenas nav konkurētspējīgas ar to lietoto elektromobiļu cenām, kuri tiek ievesti no ārzemēm, jo ievestajiem elektromobiļiem ir attiecināms finanšu instrumenta finansējums.
Atbilstoši Noteikumu 2.punktam, konkursa mērķis ir veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – SEG emisijas) samazināšanu, atbalstot elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto ieviešanu Latvijā. Savukārt, Noteikumu anotācijā ir norādīts, ka Noteikumu mērķis ir veicināt SEG emisiju samazināšanu transporta sektorā, līdz ar to ar transportlīdzekli nobrauktajam apjomam ir vitāli svarīga loma, t.i., lai nodrošinātu, ka ar valsts atbalstu iegādātais transportlīdzeklis tiek aktīvi izmantots ekspluatācijā, tādā veidā aizstājot (un izslēdzot no satiksmes) attiecīgu ar iekšdedzes dzinēju darbināmu transportlīdzekli.
Tāpat, atbilstoši Noteikumu anotācijā norādītajam, pastāv iespēja, ka ar esošajiem politikas pasākumiem, noteiktais  ne-ETS mērķis uz 2030. gadu varētu netikt sasniegts. Tādēļ valstij ir jānodrošina papildu pasākumu plānošana un ieviešana, t.sk. transporta sektorā, lai mazinātu šo risku. Kaut arī transporta sektora dekarbonizācija nav sasniedzama ar vienu risinājumu, kopumā nākotnē transporta sektora dekarbonizācija lielā mērā būs saistīta tieši ar tā elektrifikāciju.
Pētījuma dati liecina, ka 67% gadījumos tieši augstā iegādes cena attur no elektromobiļa iegādes, savukārt 40% gadījumos ir norādīts, ka valsts atbalsts transportlīdzekļa iegādei motivēto tos iegādāties elektromobili (Avots: SEB banka. Auto pieejamības indekss: kāpēc mēs joprojām nesteidzamies pāriet uz elektroauto. 2024.gads).
Asociācija norāda, ka Noteikumu 19.2.apakšpunkts nonāk pretrunā ar programmas mērķi, proti, tas neveicina iekšdedzes dzinēju darbināmu transportlīdzekļu aizstāšanu ar bezemisiju transportlīdzekļiem un otrreizējais elektromobiļu tirgus ir būtiski nozīmīgs emisiju mērķu sasniegšanā, jo lietots elektromobilis cenas ziņā ir pieejamāks.
Ievērojot visu iepriekš minēto, Asociācija lūdz KEM grozīt Noteikumu 19.2.apakšpunktu.

"19.2. šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē elektromobiļa pārdošanas cena nav zemāka par 8750 euro (bez PVN)."