Atzinums

Ministru kabineta rīkojuma projekta 6. punktā noteiktais  finansēšanas nosacījums negarantē Stratēģijas rīcības plāna izpildi iestādēm, kurām nav pieejams ERAF vai cits ES fondu projekts konkrētā uzdevuma segšanai – šādam finansējumam nepieciešams gan atbilstošs projektu uzsaukums, gan iestādes projekta apstiprināšana, kas nav garantēta. Neskaidrību ar plānā noteikto uzdevumu izpildi un finansējuma nepieejamību vēl vairāk pastiprina rīkojuma projekta 7.punkts, kas nosaka, ka uzdevumi var palikt neizpildīti bez jebkādas tiesiskas atbildības, jo šis punkts tieši paredz īstenot "tikai to, ko ļauj piešķirtie līdzekļi". Uzskatām, ka šāda pieeja ir formāli korekta, bet saturiski padara Stratēģiju par vēlējumu sarakstu, nevis par saistošu valsts pārvaldes instrumentu. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt Ministru kavineta rīkojuma projektu ar norādi par garantētu minimālo finansējumu iestādēm, kuru rīcības plānā iekļautie uzdevumi nav segti ar esošiem ES fondu projektiem, vai skaidri norādīt, kuri rīcības plāna uzdevumi tiek uzskatīti par obligātiem un kuri – par finansējumam pakārtotiem. 

-

Stratēģijas 1.rīcības virziena rezultatīvais rādītājs ir "Resoru skaits, kas ieviesis Stratēģijā definēto datu pārvaldības ietvaru", taču tā nedefinē šo “ietvaru” kā konkrētu, resoram izpildāmu prasību sarakstu, kas būtu izmērāms un konstatējams kā rezultatīvais rādītājs. Rīcības virziena mērķis ir "izveidot efektīvu datu pārvaldības ietvaru ar skaidrām lomām, uzdevumiem un kompetencēm" — šis formulējums ir vispārīgs nodoms, kur nav sniegta informācija, kā resoram šis mērķis jāsasniedz.
No dotajiem uzdevumiem mērķa sasniegšanai tikai 1.1.uzdevums “Nodrošināt, lai datu pārvaldība tiktu īstenota kā horizontāla valsts pārvaldes funkcija”, iespējams, ir attiecināms uz resoriem. Šī uzdevuma skaidrojumā ir vienīgais konkrētais elements: 2. tabula, kas pa datu dzīves cikla posmiem (izveide, uzglabāšana, izmantošana, izplatīšana, arhivēšana) uzskaita, kas "jānodrošina" datu pārziņiem — piemēram, "jānodrošina uzticama un kvalitatīva datu ieguve", "jāievieš pienācīgi drošības pasākumi", "jānosaka atbildīgā persona". Un tieši pirms šīs tabulas ir minēta datu pārvaldnieka (kuratora) loma, kas "iestādes noteikta atbildīgā persona, kas nodrošina datu kvalitāti, metadatu uzturēšanu un datu izmantošanas nosacījumu ievērošanu" — un teikts, ka šī loma "jānosedz visām valsts pārvaldes iestādēm". Tādējādi ir secināms, ka datu pārvaldības ietvara izveidošanai resoros ir jāieceļ datu pārvaldnieks un ir skaidri nodalīti datu dzīves cikla posmi. Satiksmes ministrijas ieskatā, tas ir nepietiekami, lai nodrošinātu mērķa sasniegšanu. Ņemot vērā minēto, lūdzam konkrēti norādīt, kādi pasākumi un darbības ir jāveic resoros, kā arī pēc kādiem kritērijiem tiks mērīta Stratēģijā izklāstītā datu pārvaldības ietvara ieviešana resoros.

-

Stratēģija paredz vairāku jaunu institucionālu struktūru izveidi: Nacionālo datu padomi (1.2. uzdevums), Datu laboratoriju (1.3. uzdevums), kā arī datu pārvaldnieka (kuratora) — noteikšanu iestādēs, lai nodrošinātu datu kvalitāti, metadatu uzturēšanu un datu izmantošanas nosacījumu ievērošanu. Vienlaikus jau pastāv VDAA, CSP, Valsts kancelejas Analītiskais dienests un VIRSIS pārvaldītājs, kuru darbinieki jau veic šīs funkcijas. Satiksmes ministrija neatbalsta jaunu institucionālu struktūru un jaunu amatu izveidi, jo nav loģiski katrai jaunai iniciatīvai IKT jomā veidot jaunu institūciju vai amatu. Ja VARAM tomēr uzskata to par lietderīgu, kā arī ņemot vērā resoru un iestāžu pieredzi ar jauna darbinieka – kiberdrošības pārvaldnieka ieviešanu visās iestādēs, lūdzam Stratēģijā detalizēti skaidrot, kā datu pārvaldnieka (kuratora) pienākumi nedublēs VARAM, VDAA un CSP funkcijas datu apstrādes jautājumos.

-

Lūdzam precizēt aprakstu un rādītāju par Stratēģijas uzdevuma 1.3. mērķi un rezultatīvo rādītāju. Satiksmes ministrijas ieskatā teksts attiecas uz Eiropas Komisijas (ES) kopējām datu telpām (EU Common Data Spaces) — ES Datu stratēģijas iniciatīva, kas paredz izveidot atsevišķas datu koplietošanas ekosistēmas pa nozarēm (veselība, mobilitāte, enerģētika, lauksaimniecība, finanses u.tml.). Stratēģija norāda, ka prioritārās nozares tiks noteiktas Nacionālās datu padomes ietvarā (1.2. uzdevuma aprakstā): "veselība, mobilitāte, enerģētika, vide, publiskie pakalpojumi u.c." un šīm nozarēm atbalstu sniegs VDA un CSP izveidotā nacionālā datu laboratorija. Stratēģijā uzskaitītie uzdevumi ir deklaratīvi ‘( "nodrošināt", "atbalstīt", "sniegt", "palīdzēt", "veicināt") un sašaurināti (Datu apkopošana un koplietošana (DAGR ietvarā), Stratēģijas 1. pielikumā norādīts, ka: "VDAA būs jāturpina koplietošanas risinājumu attīstība... datu ekosistēmas ietvaros jāstiprina DAGR kā nacionālās datu laboratorijas izveide un turpmāka attīstība"). Ņemot vērā minēto, lūdzam konkretizēt, kāda nacionālās datu laboratorijas rīcība ir plānota konkrētu datu telpas attīstībai. Piemēram, Stratēģijā nav informācijas, ko Latvija darīs attiecībā uz Eiropas Mobilitātes datu telpu vai kas konkrēti ir sagaidāms no transporta nozares puses, nav minēts ne Transporta nozares informācijas nacionālais (valsts) piekļuves punkts (NPP platforma) transporta un mobilitātes atvērtajiem datiem, ne saistība ar NAPCORE platformu (kurā Latvija dalās ar citām dalībvalstīm transporta datos).

-

Izvērtējot Stratēģijas tekstu kopumā, tā faktiski ir izstrādāta kā datu izplatīšanas un koplietošanas stratēģija, kaut gan nosaukta par datu pārvaldības stratēģiju. Dokumentā pieņem datu esamību un kvalitāti kā dotu lielumu un koncentrējas uz to, kā šos datus pēc tam pārvietot starp iestādēm — nevis uz to, kā un kāpēc šie dati vispār tiek radīti, vai šī radīšana ir nepieciešama, efektīva un saskaņota ar citu iestāžu vākšanas praksi. Satiksmes ministrijas ieskatā tas ir strukturāls trūkums. Datu iegūšana ir pietiekami nozīmīgs jautājums, jo pati Stratēģija identificē problēmu, ka "institūcijas šobrīd neapzinās, kāda informācija ir to rīcībā" un "dati nav mašīnlasāmi" jau rašanās brīdī un tml. Vienlaicīgi, tiek nosaukts "Once Only" princips, ko Stratēģija deklarē kā pamatprincipu, bet tas tieši attiecas uz datu vākšanas posmu — tas nozīmē nevākt datus, kas jau ir pieejami citur, nevis tikai labāk izplatīt jau savāktos datus. Lūdzam papildināt stratēģiju ar konkrētu uzdevumu šajā jomā, rezultatīvajiem rādītājiem (datu vākšanas kvalitāte, datu lauku samazināšana, dubultas datu vākšanas novēršana), institucionālo atbildīgo tādā pašā mērā kā VDAA (izplatīšanai) vai CSP (analītikai) un finansējuma aprēķinu 2. pielikuma ekonomiskajā pamatojumā — visi minētie ietaupījumi (21 milj. EUR) ir saistīti ar apmaiņu/izplatīšanu (DAGR, viedie līgumi, atvērto datu pieprasījumi), nevis ar vākšanas procesu sakārtošanu.

-

Stratēģijas uzdevuma 2.6. mērķis ir izveidot un juridiski nostiprināt ilgtspējīgu finansēšanas modeli, kas nodrošina koplietošanas IKT risinājumu izveidi un attīstību atbilstoši integratoru prasībām. Uzdevuma ietvaros paredzēts izstrādāt koplietošanas risinājumu finansēšanas modeli, kas nodrošina papildu resursu piešķiršanu koplietošanas pakalpojumu sniedzējiem, balstoties uz integratoru skaitu un to specifiskajām funkcionālajām un tehniskajām prasībām. 2.6. uzdevums ir vienpusējs: tajā ietverts tikai par VDAA (koplietošanas risinājuma nodrošinātāja) izmaksu pielāgošanu integratoru prasībām. Tas neietver informāciju, kas sedz integratora (datu devēja/ņēmēja) pašu pusi — proti, konkrētās iestādes (piem., CSDD vai jaunas pašvaldības) izmaksas, lai izstrādātu savu API, datu transformācijas slāni vai savienotāju, kas savienojas ar DAGR. Šī otra puse citur Stratēģijā ir aplūkota, bet tikai pašvaldību gadījumā un tikai 2. pielikuma ekonomiskajā analīzē. Tādējādi, 2.6. uzdevums un visa "koplietošanas risinājumu" sadaļa vērtē finansēšanas-uzturēšanas jomu vienpusēji, tikai no VDAA kā pakalpojuma sniedzēja perspektīvas, nevis kā divpusēju atbildību vai risku attiecību starp platformas turētāju un tā lietotājiem. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt Stratēģiju ar otras puses izmaksu segšanas principu (vispārējs, ne tikai pašvaldībām DAGR projekta ietvaros) izklāstu un mehānismu aprakstu, kas pasargātu integrētās sistēmas no VDAA jeb koplietošanas risinājumu puses tehnisko izmaiņu radītajiem riskiem un izmaksām.

-

Stratēģija ietver privāto sektoru kā DAGR/koplietošanas risinājumu lietotāju, ne tikai atvērto datu portāla lietotāju. Tātad DAGR vai citas koplietošanas sistēmas nav domātas tikai publiskajai pārvaldei. Tās ir paredzētas arī privātā sektora piekļuvei, it īpaši ierobežotas pieejamības vai aizsargātiem datiem, ko nevar vienkārši publicēt kā pilnībā atvērtos datus. Taču Stratēģijas uzdevumos, termiņos, rādītājos un tml. privātais sektors DAGR kontekstā nav atspoguļots vispār un uzdevumi ir tikai valsts un pašvaldību ietvaram. Tas nozīmē, ka praksē, atbilstoši DAGR plānam, tā dati paliks pieejami tikai valsts pārvaldei un pašvaldībām, kamēr privātajam sektoram vienīgais reāli iespējamais ceļš ir atvērtie dati.  Tas, savukārt, nozīmē, ka uzņēmēji nevar saņemt ierobežotas pieejamības un aizsargātos datus “caur” DAGR (jo tas paliek tikai deklarēts nodoms, ne konkrēts mehānisms), bet var piekļūt tikai tam, kas ir pilnībā publiski atvērts un kas ir ievērojami mazāks datu apjoms. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt stratēģiju ar informāciju par privātā sektora iespējām piekļūt publiskajiem datiem.

-

Stratēģija fokusējas uz nacionālo koplietošanas risinājumu (DAGR, VIRSIS, Atvērto datu portāls) attīstību, taču pilnībā ignorē to, ka valsts iestādes, īpaši transporta nozarē, paralēli darbojas vairākās obligātās ES mēroga datu koplietošanas platformās (Nacionālais piekļuves punkts transporta datiem, NAPCORE, eFTI kravu pārvadājumiem, SafeSeaNet un tml.), kurām ir savas arhitektūras, standarti un attīstības plāni, kas nav koordinēti ar DAGR vai VIRSIS. Stratēģijā nav sniegts nekāds stratēģisks redzējums par to, kā šie ES mēroga risinājumi sasaistās ar nacionālajiem: vai tie ir paralēlas, neatkarīgas sistēmas, vai arī to dati ir integrējami DAGR/VIRSIS ietvarā, un kā iestādes, kurām jāpilda saistības pret abām arhitektūrām vienlaicīgi, to paveic. Lūdzam papildināt Stratēģiju ar informāciju, kas definē Latvijas nacionālās datu pārvaldības arhitektūras attiecības ar ES nozaru koplietošanas platformām, nodrošinot, ka Stratēģija kalpo kā koordinācijas instruments arī tām iestādēm, kuru datu koplietošanas pienākumi izriet no ES regulējuma, nevis tikai no nacionālajiem lēmumiem.

-

Stratēģijas uzdevuma 2.1. mērķa aprakstā tiek minēts "Tiek paredzēts, ka līdz 2030. gadam valsts pārvaldes datu izplatīšana notiek, izmantojot DAGR vai citus VDAA koplietošanas risinājumus, nevis tiešās integrācijas, kā rezultātā VDAA kļūst par valsts “datu izplatīšanas tehnoloģiju brokeri”." Atbalstāma ir Stratēģijas virzība uz vienotu, koplietojamu datu apriti un iestāžu pamatdarbības sistēmu atslogošanu no datu izplatīšanas funkcijas. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka minētā pāreja uz datu izplatīšanu, izmantojot vienīgi DAGR vai citus VDAA koplietošanas risinājumus nevis tiešās integrācijas, kā arī norāde uz datu pieejamību ar garantētiem piekļuves laikiem, nav sasaistīta ar konkrētiem pieejamības līmeņiem, kā arī atbilstību Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 397 "Minimālās kiberdrošības prasības".  Ministru kabineta 2023. gada 31. oktobra noteikumi Nr. 624 "Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas noteikumi" 23. punkts nosaka DAGR garantēto pieejamību “99,5% apmērā mēnesī no paredzētā Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas noteiktā darbības laika”. Norādāms, ka valsts pārvaldē un kritiskajā infrastruktūrā darbojas informācijas sistēmas, kuru noteiktais pieejamības līmenis (SLA) ir augstāks par minēto (piemēram, 99,6% mēnesī vai vairāk), un kuras saskaņā ar MK noteikumiem Nr.397 var būt klasificējamas kā A klases sistēmas ar paaugstinātām nepārtrauktības (RTO/RPO/MTD) un pieejamības prasībām. Tā kā pieejamība datu apritē veidojas kā savstarpēji saistīta ķēde, atsevišķu šādu sistēmu obligāta novirzīšana caur platformu ar zemāku garantēto pieejamību var pazemināt to kopējo pieejamību un apgrūtināt attiecīgo subjektu pienākumu izpildi atbilstoši konkrēto sistēmu SLA līmenim vai MK noteikumu Nr. 397 prasībām. Koncentrējot ievērojamu daļu datu apmaiņas vienīgi caur DAGR, pastāv risks, ka platforma kļūst par tehnisku un organizatorisku "pudeles kaklu", palielinot latentumu, radot slodzes problēmas un pastiprinot atkarību no viena risinājuma. Tādējādi veidojas viens kritiskais punkts (single point of failure), kurā incidenta gadījumā var tikt ietekmēta plaša valsts informācijas sistēmu kopa. Vienlaikus pieaug koordinācijas un pārvaldības slogs, kas var mazināt elastību un palēnināt jaunu risinājumu ieviešanu. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt Stratēģijā paredzētos mērķus un prasības arī no augstāka SLA līmeņa sistēmu nodrošināšanas un MK noteikumu Nr.397 prasību viedokļa un papildināt to ar attiecīgiem scenārijiem vai izņēmumiem, paredzot, ka sistēmām ar augstākām pieejamības, RTO vai RPO prasībām saglabājama iespēja izmantot alternatīvus, atbilstošus datu apmaiņas risinājumus, tai skaitā tiešas integrācijas. Tāpat lūdzam skaidrot, kā tiks vadīts risks par “single point of failure” novēršanu DAGR tehnisko problēmu gadījumā.

-

Stratēģijas uzdevuma 3.4. mērķis paredz “Latvijas nacionālajai bibliotēkai (LNB) nodrošināt valsts pārvaldes izveidoto “bagātināto” datu kopu glabāšanu un pārvaldību.” Stratēģijā nav skaidrots pēc kādiem kritērijiem tieši LNB uzticēts glabāt “bagātināto” datu kopu, kas pēc tam izmantojama pētniecībai un MI. Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot LNB izvēles kritērijus un paredzēt iespēju, ka “bagātināto” datu kopas var tikt glabātas arī citu pakalpojumu sniedzēju, piemēram, LVRTC infrastruktūrā.

-

Vēršam uzmanību uz pretrunu starp Stratēģijas mērķi mazināt administratīvo slogu un tās paredzētajiem pasākumiem. Lai gan Stratēģija paredz birokrātijas mazināšanu, automatizējot un standartizējot tehniskos procesus, vienlaikus tā ievieš vairākas jaunas lomas un institūcijas (datu pārvaldnieki, analītiķi, atbilstības speciālisti, Nacionālā datu padome), kā arī jaunus procesus, piemēram, datu aprakstīšanu, klasificēšanu, piekļuves saskaņošanu un pastāvīgu uzraudzību. Tādējādi, lai gan tehniskā līmenī slogs mazinās, organizatoriskajā un pārvaldības līmenī administratīvais un koordinācijas slogs pieaug. Vienlaikus Stratēģijā prognozētie finanšu ieguvumi balstās galvenokārt uz automatizāciju un tiešo integrāciju skaita samazināšanu, pilnvērtīgi neņemot vērā jauno lomu un procesu radītās pastāvīgās personāla, kompetenču uzturēšanas un koordinācijas izmaksas ilgtermiņā. Izrietoši vienā pusē tiek uzsvērts izmaksu samazinājums, bet netieši tiek radīts ilgtermiņa izmaksu pieaugums. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt un atspoguļot Stratēģijā jauno lomu un procesu radīto administratīvo slogu un to ilgtermiņa izmaksas.

-

Datu pārvaldības stratēģijā 2026.-2030. gadam tiek veicināta arvien plašāka datu atvēršana, līdz ar to lūdzam papildināt Datu pārvaldības stratēģiju 2026.-2030. gadam ar informāciju, ka atveramo datu kopu noteikšanā jāņem vērā datu īpašnieku pienākumi attiecībā uz komercnoslēpuma, kritiskās infrastruktūras, kiberdrošības un personas datu aizsardzības prasībām.  

-

Datu pārvaldības stratēģija 2026.-2030. gadam cita starpā paredz iestādēm, tostarp VSIA "Autotransporta direkcija": 
1. datu pārvaldnieku lomas; 
2. metadatu uzturēšanu; 
3. datu katalogu uzturēšanu; 
4. datu modeļa ieviešanu; 
5. informācijas resursu aprakstīšanu. 
Pirms jaunu pienākumu noteikšanas nepieciešams izvērtēt to finansiālo un administratīvo ietekmi uz iestādēm, kā arī nodrošināt attiecīgu finansējumu un metodisko atbalstu.  Ievērojot minēto, lūdzam attiecīgi papildināt Datu pārvaldības stratēģiju 2026.-2030. gadam un rīkojuma projektu ar informāciju par jauno pienākumu finansiālo un administratīvo ietekmi uz iestādēm. Gadījumā, ja jauniem pienākumiem finansiāls segums nav paredzēts, lūdzam attiecīgi izslēgt no stratēģijas plāna pienākumus, kuriem nav paredzēts finansējums. 



 

-

Lūdzam precizēt Stratēģijas kopsavilkumā ietvertā sociālekonomiskā ieguvuma (~603 milj. euro / ~1,61 mljrd. euro gadā) aprēķinu. Pirmšķietami,  ieguvums iegūts, noradīto Latvijas IKP reizinot ar OECD pētījumā norādītā ieguvumu diapazona augšējām robežām. No aprēķina izriet, ka tiek pieņemts, ka Latvija sasniegs augstāko iespējamo ieguvumu. Lūdzam dokumentu papildināt ar aprēķina metodiku un alternatīviem scenārijiem.

-

Ņemot vērā 1.pielikumā “Esošās situācijas analīze” sadaļā “1.Rīcības virziens: Datu pārvaldības stiprināšana valsts pārvaldē” norādīto, ka “Valsts pārvaldes institūcijas šobrīd neapzinās, kāda informācija ir to rīcībā  - nav izveidots datu katalogs, ka rezultātā institūcijām nākas patērēt būtiskus resursus jebkura starpinstitūciju datu apmaiņas procesa ietvaros, lai saprastu ko institūcijas var nodrošināt, kādā apjomā un izmantojot kādus tehnoloģiskos risinājumus”, rosinām izvērtēt iespēju jau šobrīd papildināt Stratēģiju ar trim savstarpēji saistītām sadaļām, kas atbilst labai stratēģiskās plānošanas praksei:
(A) Esošās situācijas datu karte. Valsts pārvaldes datu resursu izvērtējums - kādas informācijas sistēmas un kādi unikālie valsts dati šobrīd ir institūciju rīcībā, kāds % ir datu pārklāšanās (dublēšanās) apmērs starp sistēmām un institūcijām. Šāda datu karte praksē kalpotu kā pamats turpmākiem lēmumiem par datu apriti, koplietošanu un konsolidāciju.
(B) Stratēģiskie mērķi valsts datu uzturēšanai un attīstībai. Stratēģijā skaidri definēt gan horizontālos, gan nozaru (vertikālos) stratēģiskos datu mērķus, tostarp attiecībā uz papildu datu ieguvi, izmaksu samazināšanu uz vienu datu vienību (tās ieguvei un uzturēšanai) un datu sinerģijas jomām. Vienlaikus aicinām izvērtēt un šajā sadaļā iekļaut redzējumu par būtiskiem jautājumiem: (1) kuras valsts datu pārvaldības jomas var nodot privātajam sektoram ārpakalpojumā; (2) kuri valsts dati var tikt nodoti mākslīgā intelekta platformām un ar kādiem nosacījumiem; (3) datu drošības un rezerves kopiju nodrošināšanas prasības.
(C) Konceptuāls ieviešanas (taktiskais) plāns. Izrietoši papildināt Stratēģiju ar konceptuālu plānu pārejai no esošās situācijas (A) uz izvirzītajiem mērķiem (B), nosakot atbildības, laika grafiku un indikatīvo budžetu.
Šādu sadaļu iekļaušana ļautu Stratēģiju jau sākotnēji balstīt uz faktisko datu ainu, izvirzīt izmērāmus un uz izmaksām un ieguvumiem balstītus mērķus, kā arī nodrošināt pārskatāmu mērķu sasniegšanas izsekojamību.

-