Projekta ID
22-TA-3183Atzinuma sniedzējs
Medicīnas Tehnoloģiju Piegādātāju Asociācija
Atzinums iesniegts
08.04.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Medicīnas tehnoloģiju piegādātāju asociācija ir iepazinusies ar Aizsardzības ministrijas atkārtoti precizēto Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par minimālajām kiberdrošības prasībām”, turpmāk – Projekts, un sniedz šādus iebildumus.
1. Nevar piekrist vārdu “tehniskā resursa ražotājs” iekļaušanai 94.punktā. Projekta 94.pants šādā redakcijā nepamatoti un nepieļaujami aizskar personu Satversmes 105.panta pirmos trijos teikumos garantētās pamattiesības tiesības uz īpašumu un saimniecisko darbību, un pārkāpj Eiropas Savienības dalībvalstu pienākumu garantēt preču brīvu apriti.
94.punkta ierobežojumam nav juridiskā vai faktiskā pamatojuma
[1.1] Nav konstatējams nedz tiesiskais, nedz faktiskais pamatojums, kādēļ no punkta uz punktu tiek pārnests, prettiesisks ierobežojums personu pamattiesībām uz saimniecisko darbību, kas izpaužas kā personu tiesības piedalīties publiskos iepirkumos ar iekārtu, kuras a) likumīgā kārtā laistas civiltiesiskā apgrozībā Eiropas Savienības dalībvalstīs un b) atbilst medicīnas diagnostikas iekārtu specializētās nozares Eiropas Savienības līmenī jau harmonizētu tiesību aktu drošības un kvalitātes prasībām; un c) laistas brīvā apgrozībā Eiropas Savienības dalībvalstīs un pieslēgtas vairāku dalībvalstu kritiskās infrastruktūras subjektu paaugstinātas drošības sistēmām, un kuru vienīgais mīnuss ir teiktais, ka tās ražotāja izcelsmes pilsonība ir ārpus Eiropas Savienības.
94.punkta ierobežojuma redakcija ir atklāti diskriminējoša
[1.2] Ar Projekta jaunāko redakciju Aizsardzības ministrija ir atmetusi izlikšanos, ka 94.punkts nav vērsts tikai pret vienu tiesību subjektu, Ķīnas Tautas Republiku, turpmāk - ĶTR. Papildinot 94.punktā selektīvo katalogu ar valstīm, ar kurām Latvijas tirdzniecības apjomi salīdzinoši ar ĶTR ir būtiski zemāki, Aizsardzības ministrijas 94.punkta redzējums veido atklāti diskriminējošu kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu tiesību normu tiesisko sastāvu.
[1.3] No faktiskā viedokļa ĶTR, ir otrs lielākais ES tirdzniecības partneris. Arī Latvijai ĶTR ir viens no nozīmīgajiem tirdzniecības partneriem. Nozarēs, kā elektroniskās iekārtas un tehnoloģijas – pats nozīmīgākais (aiz Lietuvas Republikas). Latvijas imports no Ķīnas 2023.gadā bija teju miljards EUR, eksports ap 240 milj EUR (un tas ir neiekļaujot ES valstis, kuras eksportē uz Ķīnu caur LV).
94.punkta ierobežojums ir pretrunā ES tiesību aktiem un Kiberdrošības direktīvas mērķiem
[2.1] No tiesību viedokļa, Aizsardzības ministrijai nav tiesības izdot preču brīvas aprites kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgus noteikumus, kuru ierobežojums ietekmē specializēto nozari, kurā Eiropas Savienības līmenī harmonizēti tiesību akti ar speciālo regulējumu - Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EK un 93/42/EEK, turpmāk – Regula. 94.punkts ir pretrunā aizliegumam dalībvalstij izdot atklāti diskriminējošus preču brīvas aprites kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgus noteikumus, kuru ierobežojums ietekmē specializēto nozari, kurā Eiropas Savienības līmenī harmonizēti tiesību akti ar speciālo regulējumu (skatīt Eiropas Savienības Tiesas 1979. gada 20. februāra spriedumu lietā Nr. 120/78 Rewe-Zentral AG v Bundes monopolverwaltung für Branntwein).
[2.2] Aizsardzības ministrijai tāpat nav tiesības izdot atklāti diskriminējošus preču brīvas aprites kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgus noteikumus pret tādām ārpus Eiropas Savienības izcelsmes pilsonības ražotāju iekārtām, kuras 1) likumīgā kārtā laistas civiltiesiskā apgrozībā Eiropas Savienības dalībvalstīs un 2) atbilst Eiropas Savienības speciālā regulējuma nozarē drošības un kvalitātes atbilstības prasībām. Minēto aizliedz Satversmes 105.panta pirmie trīs teikumi un Līgums par Eiropas Savienības Darbību.
[2.3] Projekta 94.punktā iestrādātais ierobežojums ārpakalpojuma sniedzējiem IKT subjektiem piedāvāt tikai noteiktas izcelsmes valsts pilsonības tehniskā resursa ražotāju ir Satversmes 105.panta personu pamattiesību uz īpašumu un tiesībām veikt saimniecisko darbību pārkāpums. Satversmes tiesas judikatūrā skaidrots, ka 105. pants garantē aizsardzību visām mantiskā rakstura tiesībām, t.sk., tiesībām uz komercdarbības veikšanu, t.sk., publiskajos iepirkumos piedāvāt iekārtas, kuru preces ražotas ārpus ES.
94.punkta pienākums atbilst Eiropas Savienības tiesību pārākuma principam
[2.4] Eiropas Savienības tiesības ir tieši piemērojamas, ar tiešu iedarbību un tās bauda pārākumu pār nacionālajām tiesībām (skat. Eiropas Savienības tiesības I. daļa. Institucionālās tiesības. Autoru kolektīvs Christoph Schevve (Kristofa Ševes), Arņa Bukas, Kaspara Gailīša, Ģirta Strazdiņa zinātniskajā redakcijā. Tiesu namu aģentūra. 2014. 26.lpp). Tas nozīmē, ka 94.punktam, jāatbilst ne tikai valsts pamatlikumam, bet arī Eiropas Savienības tiesībām kā augstāka spēka tiesību normai un EST judikatūrai.
[2.6] 94.punkta ierobežojums ir pretrunā aizliegumam dalībvalstij izdot atklāti diskriminējošus preču brīvas aprites kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgus noteikumus, kuru ierobežojums ietekmē specializēto nozari, kurā Eiropas Savienības līmenī harmonizēti tiesību akti ar speciālo regulējumu pret iekārtām, kuras 1) likumīgā kārtā laistas civiltiesiskā apgrozībā Eiropas Savienības dalībvalstīs un 2) atbilst Eiropas Savienības speciālā regulējuma nozarē drošības un kvalitātes atbilstības prasībām.
[2.7] Projekta 94.pantā ieliekot “tehniskā resursa ražotāja” ierobežojumu Projektā ir pārkāpts ES preču brīvas aprites kodols, Līguma par Eiropas Savienības darbību, turpmāk – LESD, 28., 29., un 34.pants, Eiropas Savienības Pamattiesību Hartā, turpmāk – ESPH, 16.pants, un Direktīvas (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris), ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā[1], turpmāk – Kiberdrošības direktīva, 142.apsvērums, kas ir Projekta deleģējuma pirmavots.
EST judikatūrā ir noteikts, ka no LESD dalībvalstīm izriet saistošs pienākums nodrošināt preču brīvas aprites garantijas un ir aizliegts paredzēt brīvu preču apriti ierobežojošus noteikumus, kas var tieši vai netieši, faktiski vai tikai iespējami traucēt ES teritorijā likumīgi apgrozībā laistu preču apriti. Preču aprites aizliegums attiecas arī uz no trešajām valstīm ievestajiem ražojumiem, kas, neatkarīgi no to sākotnējās izcelsmes, ir likumīgi ievesti un laisti brīvā apgrozībā kādā no dalībvalstīm. (skatīt, EST 1974.gada 11.jūlija judikatūru spriedumā lietā nr.8/74/ Dassonville, EST 2009.gada 10.februāra spriedums lietā nr.C-110/05 Komisija vs Itālija; EST 2007.gada 17.aprīļa spriedumu lietā nr.C-470/03 A.G.M.-COS.MET; EST 2007.gada 5.novembra spriedums lietā nr. C-319/05 Komisija vs Vācija).
94.punkta ierobežojuma neatbilstība preču brīvas aprites garantijai
[2.8] Attiecinot šīs prasības uz Projekta 94.punktu būtu jābūt tā, ka ja iekārta, kas ražota t.sk., ĶTR, likumīgi ievesta un laista apgrozībā ES dalībvalstī izpildot Regulas prasības, to bez diskriminējošiem ierobežojumiem attiecībā uz šīs iekārtas ražotāja izcelsmi, ir jāvar ne tikai brīvi laist apritē, bet arī piedāvāt netraucēti iegādāties Projekta subjektiem.
[2.9] Asociācija vairākkārtīgi norādījusi, ka Latvijas veselības aprūpes tehniskā resursa imports no Ķīnas veido valsts budžetam nozīmīgu veselības aprūpes tehniskā resursa īpatsvaru. Absolūtais vairākums no šīm iekārtām ir jau likumīgi importēts un pieejams civiltiesiskā apritē vairumā ES dalībvalstīs, t.sk., arī pie kritiskās infrastruktūras un būtisko pakalpojumu sniedzēju subjektiem.
[2.10] Tā, piemēram, Asociācijas biedru pārstāvēto Ķīnas izcelsmes ražotāju medicīnas tehnoloģijas likumīgi ievestas un uzstādītas pie kritiskās infrastruktūras un būtisko pakalpojumu sniedzēju subjektiem Eiropas Savienībā vairāk kā divi tūkstoši infrastruktūrās, vairāk kā desmit ES dalībvalstīs. Mūsu biedri pārstāv Ķīnas ražotājus, kuru starpā ir viens no lielā med-tehnoloģiju četrinieka, tā akcijas emitētas visos pasaules NASDAQ (t.sk., arī LV), un tā ražotās iekārtas atbilst kvalitātes un drošības atbilstības prasībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, UN par tiem nav neviena kiberincidenta precedenta.
[2.11] Līdz ar to, Projekta 94.punktā iekļaujot vārdus “tehniskā resursa ražotājs”, ne tikai tiek nav ievēroti Kiberdrošības direktīvas mērķi, Satversme, un LESD ievērojamās garantijas – ar vārdiem “tehniskā resursa ražotājs” Projekts aizskar pašu ES preču brīvas aprites kodolu.
94.punkta ierobežojuma neatbilstība piemērotībai – alternatīva instrumenta esamība
[2.12] Turklāt nedz ĶTR, nedz kāds tās izcelsmes ražotājs ir starptautisko vai ES tirdzniecības ierobežojumu vai sankciju subjekti, kādi, piemēram, ir Projektā jau atlasītie Baltkrievijas vai Krievijas Federācijas izcelsmes ražotāji. Sankciju sarakstu plašā pielietošanas prakse norāda, ka likumdevēja rīcībā ir Projekta 94.punktā ierobežojuma personu pamattiesību saaudzējošāks līdzeklis – starptautiskie sankciju saraksti. Pamatojoties uz minēto instrumentu dalībvalstis un starptautiskā kopiena, pamatojoties uz pierādījumos balstītiem slēdzieniem un leģitīmu procedūru, noteikušas konkrētus subjektus, ar kuriem dalībvalstu tirdzniecība nav savienojama. Minētais instruments vienlīdz līdzvērtīgi sasniedz iespējamo leģitīmo mērķi un nepakļauj nepamatoti plašam absolūtam ierobežojumam personu pamattiesības uz likumīgu saimniecisko darbību un neierobežo ES preču aprites kodolu.
ES tiesību pārākums un vertikālā iedarbība – valstij ir jānodrošina preču brīvas aprites garantija
[2.13] Turklāt LESD 28.,29., un 34.pantiem piemīt vertikāla iedarbība, kas nozīmē, ka dalībvalstu privātpersonas (t.sk., LTRK un Asociācija), ir tiesīgas pieprasīt no dalībvalsts, lai tā ievēro preču brīvas aprites garantēšanas pienākumu un dalībvalstij ir pienākums to ievērot (skatīt EST 1983.gada 12.jūlija sprieduma lietā nr.170/78 Komisija vs Apvienotā Karaliste 10 punktu;).
Ievērojot minēto, kā arī pamatojoties uz Projekta ES līmeņa deleģējošajām tiesību normām, Satversmes 105.pantu, ESPH 16.pantu un LESD 28., un 34.pantu un EST judikatūru par aizliegumu paredzēt noteikumos diskriminējošus preču aprites ierobežojumus, no Projekta 94.panta svītrojami vārdi “un tehniskā resursa ražotājs” un jebkādi citi preču ražotāja izcelsmes ierobežojumi.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris), ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (TID 2 direktīva) (Dokuments attiecas uz EEZ). Pieņemta 2022. gada 14. decembrī, Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX:32022L2555
1. Nevar piekrist vārdu “tehniskā resursa ražotājs” iekļaušanai 94.punktā. Projekta 94.pants šādā redakcijā nepamatoti un nepieļaujami aizskar personu Satversmes 105.panta pirmos trijos teikumos garantētās pamattiesības tiesības uz īpašumu un saimniecisko darbību, un pārkāpj Eiropas Savienības dalībvalstu pienākumu garantēt preču brīvu apriti.
94.punkta ierobežojumam nav juridiskā vai faktiskā pamatojuma
[1.1] Nav konstatējams nedz tiesiskais, nedz faktiskais pamatojums, kādēļ no punkta uz punktu tiek pārnests, prettiesisks ierobežojums personu pamattiesībām uz saimniecisko darbību, kas izpaužas kā personu tiesības piedalīties publiskos iepirkumos ar iekārtu, kuras a) likumīgā kārtā laistas civiltiesiskā apgrozībā Eiropas Savienības dalībvalstīs un b) atbilst medicīnas diagnostikas iekārtu specializētās nozares Eiropas Savienības līmenī jau harmonizētu tiesību aktu drošības un kvalitātes prasībām; un c) laistas brīvā apgrozībā Eiropas Savienības dalībvalstīs un pieslēgtas vairāku dalībvalstu kritiskās infrastruktūras subjektu paaugstinātas drošības sistēmām, un kuru vienīgais mīnuss ir teiktais, ka tās ražotāja izcelsmes pilsonība ir ārpus Eiropas Savienības.
94.punkta ierobežojuma redakcija ir atklāti diskriminējoša
[1.2] Ar Projekta jaunāko redakciju Aizsardzības ministrija ir atmetusi izlikšanos, ka 94.punkts nav vērsts tikai pret vienu tiesību subjektu, Ķīnas Tautas Republiku, turpmāk - ĶTR. Papildinot 94.punktā selektīvo katalogu ar valstīm, ar kurām Latvijas tirdzniecības apjomi salīdzinoši ar ĶTR ir būtiski zemāki, Aizsardzības ministrijas 94.punkta redzējums veido atklāti diskriminējošu kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu tiesību normu tiesisko sastāvu.
[1.3] No faktiskā viedokļa ĶTR, ir otrs lielākais ES tirdzniecības partneris. Arī Latvijai ĶTR ir viens no nozīmīgajiem tirdzniecības partneriem. Nozarēs, kā elektroniskās iekārtas un tehnoloģijas – pats nozīmīgākais (aiz Lietuvas Republikas). Latvijas imports no Ķīnas 2023.gadā bija teju miljards EUR, eksports ap 240 milj EUR (un tas ir neiekļaujot ES valstis, kuras eksportē uz Ķīnu caur LV).
94.punkta ierobežojums ir pretrunā ES tiesību aktiem un Kiberdrošības direktīvas mērķiem
[2.1] No tiesību viedokļa, Aizsardzības ministrijai nav tiesības izdot preču brīvas aprites kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgus noteikumus, kuru ierobežojums ietekmē specializēto nozari, kurā Eiropas Savienības līmenī harmonizēti tiesību akti ar speciālo regulējumu - Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EK un 93/42/EEK, turpmāk – Regula. 94.punkts ir pretrunā aizliegumam dalībvalstij izdot atklāti diskriminējošus preču brīvas aprites kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgus noteikumus, kuru ierobežojums ietekmē specializēto nozari, kurā Eiropas Savienības līmenī harmonizēti tiesību akti ar speciālo regulējumu (skatīt Eiropas Savienības Tiesas 1979. gada 20. februāra spriedumu lietā Nr. 120/78 Rewe-Zentral AG v Bundes monopolverwaltung für Branntwein).
[2.2] Aizsardzības ministrijai tāpat nav tiesības izdot atklāti diskriminējošus preču brīvas aprites kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgus noteikumus pret tādām ārpus Eiropas Savienības izcelsmes pilsonības ražotāju iekārtām, kuras 1) likumīgā kārtā laistas civiltiesiskā apgrozībā Eiropas Savienības dalībvalstīs un 2) atbilst Eiropas Savienības speciālā regulējuma nozarē drošības un kvalitātes atbilstības prasībām. Minēto aizliedz Satversmes 105.panta pirmie trīs teikumi un Līgums par Eiropas Savienības Darbību.
[2.3] Projekta 94.punktā iestrādātais ierobežojums ārpakalpojuma sniedzējiem IKT subjektiem piedāvāt tikai noteiktas izcelsmes valsts pilsonības tehniskā resursa ražotāju ir Satversmes 105.panta personu pamattiesību uz īpašumu un tiesībām veikt saimniecisko darbību pārkāpums. Satversmes tiesas judikatūrā skaidrots, ka 105. pants garantē aizsardzību visām mantiskā rakstura tiesībām, t.sk., tiesībām uz komercdarbības veikšanu, t.sk., publiskajos iepirkumos piedāvāt iekārtas, kuru preces ražotas ārpus ES.
94.punkta pienākums atbilst Eiropas Savienības tiesību pārākuma principam
[2.4] Eiropas Savienības tiesības ir tieši piemērojamas, ar tiešu iedarbību un tās bauda pārākumu pār nacionālajām tiesībām (skat. Eiropas Savienības tiesības I. daļa. Institucionālās tiesības. Autoru kolektīvs Christoph Schevve (Kristofa Ševes), Arņa Bukas, Kaspara Gailīša, Ģirta Strazdiņa zinātniskajā redakcijā. Tiesu namu aģentūra. 2014. 26.lpp). Tas nozīmē, ka 94.punktam, jāatbilst ne tikai valsts pamatlikumam, bet arī Eiropas Savienības tiesībām kā augstāka spēka tiesību normai un EST judikatūrai.
[2.6] 94.punkta ierobežojums ir pretrunā aizliegumam dalībvalstij izdot atklāti diskriminējošus preču brīvas aprites kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgus noteikumus, kuru ierobežojums ietekmē specializēto nozari, kurā Eiropas Savienības līmenī harmonizēti tiesību akti ar speciālo regulējumu pret iekārtām, kuras 1) likumīgā kārtā laistas civiltiesiskā apgrozībā Eiropas Savienības dalībvalstīs un 2) atbilst Eiropas Savienības speciālā regulējuma nozarē drošības un kvalitātes atbilstības prasībām.
[2.7] Projekta 94.pantā ieliekot “tehniskā resursa ražotāja” ierobežojumu Projektā ir pārkāpts ES preču brīvas aprites kodols, Līguma par Eiropas Savienības darbību, turpmāk – LESD, 28., 29., un 34.pants, Eiropas Savienības Pamattiesību Hartā, turpmāk – ESPH, 16.pants, un Direktīvas (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris), ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā[1], turpmāk – Kiberdrošības direktīva, 142.apsvērums, kas ir Projekta deleģējuma pirmavots.
EST judikatūrā ir noteikts, ka no LESD dalībvalstīm izriet saistošs pienākums nodrošināt preču brīvas aprites garantijas un ir aizliegts paredzēt brīvu preču apriti ierobežojošus noteikumus, kas var tieši vai netieši, faktiski vai tikai iespējami traucēt ES teritorijā likumīgi apgrozībā laistu preču apriti. Preču aprites aizliegums attiecas arī uz no trešajām valstīm ievestajiem ražojumiem, kas, neatkarīgi no to sākotnējās izcelsmes, ir likumīgi ievesti un laisti brīvā apgrozībā kādā no dalībvalstīm. (skatīt, EST 1974.gada 11.jūlija judikatūru spriedumā lietā nr.8/74/ Dassonville, EST 2009.gada 10.februāra spriedums lietā nr.C-110/05 Komisija vs Itālija; EST 2007.gada 17.aprīļa spriedumu lietā nr.C-470/03 A.G.M.-COS.MET; EST 2007.gada 5.novembra spriedums lietā nr. C-319/05 Komisija vs Vācija).
94.punkta ierobežojuma neatbilstība preču brīvas aprites garantijai
[2.8] Attiecinot šīs prasības uz Projekta 94.punktu būtu jābūt tā, ka ja iekārta, kas ražota t.sk., ĶTR, likumīgi ievesta un laista apgrozībā ES dalībvalstī izpildot Regulas prasības, to bez diskriminējošiem ierobežojumiem attiecībā uz šīs iekārtas ražotāja izcelsmi, ir jāvar ne tikai brīvi laist apritē, bet arī piedāvāt netraucēti iegādāties Projekta subjektiem.
[2.9] Asociācija vairākkārtīgi norādījusi, ka Latvijas veselības aprūpes tehniskā resursa imports no Ķīnas veido valsts budžetam nozīmīgu veselības aprūpes tehniskā resursa īpatsvaru. Absolūtais vairākums no šīm iekārtām ir jau likumīgi importēts un pieejams civiltiesiskā apritē vairumā ES dalībvalstīs, t.sk., arī pie kritiskās infrastruktūras un būtisko pakalpojumu sniedzēju subjektiem.
[2.10] Tā, piemēram, Asociācijas biedru pārstāvēto Ķīnas izcelsmes ražotāju medicīnas tehnoloģijas likumīgi ievestas un uzstādītas pie kritiskās infrastruktūras un būtisko pakalpojumu sniedzēju subjektiem Eiropas Savienībā vairāk kā divi tūkstoši infrastruktūrās, vairāk kā desmit ES dalībvalstīs. Mūsu biedri pārstāv Ķīnas ražotājus, kuru starpā ir viens no lielā med-tehnoloģiju četrinieka, tā akcijas emitētas visos pasaules NASDAQ (t.sk., arī LV), un tā ražotās iekārtas atbilst kvalitātes un drošības atbilstības prasībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, UN par tiem nav neviena kiberincidenta precedenta.
[2.11] Līdz ar to, Projekta 94.punktā iekļaujot vārdus “tehniskā resursa ražotājs”, ne tikai tiek nav ievēroti Kiberdrošības direktīvas mērķi, Satversme, un LESD ievērojamās garantijas – ar vārdiem “tehniskā resursa ražotājs” Projekts aizskar pašu ES preču brīvas aprites kodolu.
94.punkta ierobežojuma neatbilstība piemērotībai – alternatīva instrumenta esamība
[2.12] Turklāt nedz ĶTR, nedz kāds tās izcelsmes ražotājs ir starptautisko vai ES tirdzniecības ierobežojumu vai sankciju subjekti, kādi, piemēram, ir Projektā jau atlasītie Baltkrievijas vai Krievijas Federācijas izcelsmes ražotāji. Sankciju sarakstu plašā pielietošanas prakse norāda, ka likumdevēja rīcībā ir Projekta 94.punktā ierobežojuma personu pamattiesību saaudzējošāks līdzeklis – starptautiskie sankciju saraksti. Pamatojoties uz minēto instrumentu dalībvalstis un starptautiskā kopiena, pamatojoties uz pierādījumos balstītiem slēdzieniem un leģitīmu procedūru, noteikušas konkrētus subjektus, ar kuriem dalībvalstu tirdzniecība nav savienojama. Minētais instruments vienlīdz līdzvērtīgi sasniedz iespējamo leģitīmo mērķi un nepakļauj nepamatoti plašam absolūtam ierobežojumam personu pamattiesības uz likumīgu saimniecisko darbību un neierobežo ES preču aprites kodolu.
ES tiesību pārākums un vertikālā iedarbība – valstij ir jānodrošina preču brīvas aprites garantija
[2.13] Turklāt LESD 28.,29., un 34.pantiem piemīt vertikāla iedarbība, kas nozīmē, ka dalībvalstu privātpersonas (t.sk., LTRK un Asociācija), ir tiesīgas pieprasīt no dalībvalsts, lai tā ievēro preču brīvas aprites garantēšanas pienākumu un dalībvalstij ir pienākums to ievērot (skatīt EST 1983.gada 12.jūlija sprieduma lietā nr.170/78 Komisija vs Apvienotā Karaliste 10 punktu;).
Ievērojot minēto, kā arī pamatojoties uz Projekta ES līmeņa deleģējošajām tiesību normām, Satversmes 105.pantu, ESPH 16.pantu un LESD 28., un 34.pantu un EST judikatūru par aizliegumu paredzēt noteikumos diskriminējošus preču aprites ierobežojumus, no Projekta 94.panta svītrojami vārdi “un tehniskā resursa ražotājs” un jebkādi citi preču ražotāja izcelsmes ierobežojumi.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris), ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (TID 2 direktīva) (Dokuments attiecas uz EEZ). Pieņemta 2022. gada 14. decembrī, Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX:32022L2555
Piedāvātā redakcija
-