Projekta ID
22-TA-136Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
18.05.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Izdarīt (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, Latvijas Vēstnesis, ) šādus grozījumus:
Iebildums
Likumprojekts šobrīd paredz, ka likums stājas spēkā datumā, ar kuru Eiropas Komisija noteiks regulu 2018/1862 par piemērojamu.
Lūdzam izvērtēt minēto nosacījumu un precizēt likumprojekta spēkā stāšanās datumu (ja nepieciešams, papildinot likumu ar attiecīgu Pārejas noteikumu). Piemēram, ierosinām noteikt, ka likuma grozījumi stājas spēkā datumā, ar kuru ir piemērojama regula Nr. 2018/1862 saskaņā ar tās 79. panta 5. punktu (t.i., izvairīties no regulas spēkā stāšanās kārtības aprakstīšanas likumprojektā). Tāpat nepieciešamības gadījumā tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam paredzēt tiesisko regulējumu, ka brīdī, kad Eiropas Komisija pieņēmusi regulas 79. panta 2. punktā paredzēto lēmumu, attiecīgs paziņojums tiek nosūtīts publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", līdzīgi kā tas darīts, piemēram, 2022. gada 7. aprīļa likumā "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā".
Lūdzam izvērtēt minēto nosacījumu un precizēt likumprojekta spēkā stāšanās datumu (ja nepieciešams, papildinot likumu ar attiecīgu Pārejas noteikumu). Piemēram, ierosinām noteikt, ka likuma grozījumi stājas spēkā datumā, ar kuru ir piemērojama regula Nr. 2018/1862 saskaņā ar tās 79. panta 5. punktu (t.i., izvairīties no regulas spēkā stāšanās kārtības aprakstīšanas likumprojektā). Tāpat nepieciešamības gadījumā tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam paredzēt tiesisko regulējumu, ka brīdī, kad Eiropas Komisija pieņēmusi regulas 79. panta 2. punktā paredzēto lēmumu, attiecīgs paziņojums tiek nosūtīts publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", līdzīgi kā tas darīts, piemēram, 2022. gada 7. aprīļa likumā "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā".
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Papildināt 7. pantu ar devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:
"(9) Lēmumu par ziņojuma iekļaušanu sistēmā par Regulas 2018/1862 32. panta 1. d) vai e) apakšpunktā minēto personu attiecībā uz liegumu tai izceļot no Latvijas Republikas, lai draudu novēršanas nolūkā uzlaiku aizsargātu, pieņem Valsts policijas priekšnieka pilnvarota amatpersona.
(10) Lēmumu par ziņojuma iekļaušanu sistēmā par Regulas 2018/1862 32. panta 1. d) ii) vai iii) apakšpunktā minēto personu attiecībā uz liegumu tai izceļot no Latvijas Republikas, lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku aizsargātu, pieņem iekšlietu ministrs.
(11) Lēmumu par ziņojuma iekļaušanu sistēmā par Regulas 2018/1862 32. panta 1. c) apakšpunktā minēto bērnu, attiecībā uz liegumu tam izceļot no Latvijas Republikas, lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku aizsargātu, pieņem tiesa.".
"(9) Lēmumu par ziņojuma iekļaušanu sistēmā par Regulas 2018/1862 32. panta 1. d) vai e) apakšpunktā minēto personu attiecībā uz liegumu tai izceļot no Latvijas Republikas, lai draudu novēršanas nolūkā uzlaiku aizsargātu, pieņem Valsts policijas priekšnieka pilnvarota amatpersona.
(10) Lēmumu par ziņojuma iekļaušanu sistēmā par Regulas 2018/1862 32. panta 1. d) ii) vai iii) apakšpunktā minēto personu attiecībā uz liegumu tai izceļot no Latvijas Republikas, lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku aizsargātu, pieņem iekšlietu ministrs.
(11) Lēmumu par ziņojuma iekļaušanu sistēmā par Regulas 2018/1862 32. panta 1. c) apakšpunktā minēto bērnu, attiecībā uz liegumu tam izceļot no Latvijas Republikas, lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku aizsargātu, pieņem tiesa.".
Iebildums
Atbilstoši Civilprocesa likumam tiesa pieņem lēmumu par aizliegumu bērna izvešanai no valsts, nevis lēmumu par ziņojuma iekļaušanu sistēmā. Skaidrs, ka no šī tiesas lēmuma attiecīgi izriet nepieciešamība iekļaut attiecīgo paziņojumu sistēmā, tomēr, lai Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma regulējums nebūtu pretrunā Civilprocesa likumā noteiktajam, aicinām konkretizēt un pārformulēt Likumprojekta 1. pantā ietverto grozījumu, kas paredz papildināt likuma 7. pantu ar vienpadsmito daļu.
Piedāvātā redakcija
(11) Ziņojumu par Regulas 2018/1862 32.panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto bērnu ievada sistēmā pēc tiesas lēmuma par aizliegumu bērna izvešanai no valsts.
3.
Likumprojekts (grozījumi)
Papildināt 7.1 pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:
"(4) Personai, attiecībā uz kuru lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā pieņēmusi Valsts policijas priekšnieka pilnvarota amatpersona, ir tiesības to apstrīdēt un pārsūdzēt tādā pašā kārtībā, kāda likumā "Par policiju" noteikta Valsts policijas priekšnieka pilnvarotas amatpersonas lēmuma par liegumu personai izceļot no Latvijas Republikas apstrīdēšanai un pārsūdzēšanai.
(5) Personai, attiecībā uz kuru lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā pieņēmis iekšlietu ministrs, ir tiesības to pārsūdzēt tādā pašā kārtībā, kāda Nacionālās drošības likumā noteikta iekšlietu ministra lēmuma par liegumu personai izceļot no Latvijas Republikas pārsūdzēšanai.
(6) Lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā, ko pieņēmusi tiesa, nav pārsūdzams.".
"(4) Personai, attiecībā uz kuru lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā pieņēmusi Valsts policijas priekšnieka pilnvarota amatpersona, ir tiesības to apstrīdēt un pārsūdzēt tādā pašā kārtībā, kāda likumā "Par policiju" noteikta Valsts policijas priekšnieka pilnvarotas amatpersonas lēmuma par liegumu personai izceļot no Latvijas Republikas apstrīdēšanai un pārsūdzēšanai.
(5) Personai, attiecībā uz kuru lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā pieņēmis iekšlietu ministrs, ir tiesības to pārsūdzēt tādā pašā kārtībā, kāda Nacionālās drošības likumā noteikta iekšlietu ministra lēmuma par liegumu personai izceļot no Latvijas Republikas pārsūdzēšanai.
(6) Lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā, ko pieņēmusi tiesa, nav pārsūdzams.".
Iebildums
Ierobežojumu pārsūdzēt lēmumu par aizliegumu bērna izvešanai no valsts nosaka Civilprocesa likums. Tomēr Civilprocesa likuma 644.18A panta ceturtajā daļā kā alternatīvā tiesību aizsardzības garantija ir paredzēta iespēja lūgt tiesu atcelt minēto lēmumu. Līdz ar to norma, ka lēmumu par ziņojuma iekļaušanu sistēmā, ko pieņēmusi tiesa, nav pārsūdzams (Likumprojekta 2. pantā ietvertais grozījums par 7.1 panta papildināšanu ar sesto daļu), pēc būtības dublē Civilprocesa likumā noteikto un reizē nav arī izsmeļoša tiesību aizsardzības garantiju kontekstā. Uzskatām, ka Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā minētais tiesas lēmuma pārsūdzības jautājums nebūtu jāregulē. Tā vietā Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā var tikt noteikts, piemēram, ka lēmuma par aizliegumu bērna izvešanai no valsts pārsūdzības un atcelšanas jautājumus regulē Civilprocesa likums.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Lūdzam likumprojekta anotācijā sīkāk skaidrot likumprojekta 2. un 3.pantā minēto lēmumu par ziņojuma iekļaušanu [Šengenas informācijas] sistēmā pieņemšanas procedūru saistībā ar likumprojektā Nr.21-TA-1780 "Grozījumi likumā "Par policiju"", kā arī likumprojektā Nr. 21-TA-1549 "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" paredzētajām izmaiņām lēmumu par aizliegumu personām izceļot no valsts pieņemšanu. Tiesiskās skaidrības nolūkos lūdzam anotācijā norādīt, vai lēmums par aizliegumu Regulas 2018/1862 32. panta 1. d) vai e) apakšpunktā minētajām personām izceļot no Latvijas Republikas, un lēmums par ziņojuma iekļaušanu sistēmā par Regulas 2018/1862 32. panta 1. d) vai e) apakšpunktā minēto personu attiecībā uz liegumu tai izceļot no Latvijas Republikas ir divi atsevišķi lēmumi.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Anotācija (ex-ante)
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Iebildums
Lūdzam izvērtēt, vai ar likumprojektu tiesas kompetence – tiesības un pienākumi - tiek mainīti pēc būtības, un nepieciešamības gadījumā svītrot anotācijas 7.4. apakšpunktā vārdus “tiesu iestāžu tiesības un pienākumus”.
Piedāvātā redakcija
-