Atzinums

Projekta ID
25-TA-2349
Atzinuma sniedzējs
Biedrība Zemnieku saeima
Atzinums iesniegts
23.12.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā"
Iebildums

Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā (25-TA-2349)”

Biedrība “Zemnieku saeima” iebilst par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (25-TA-2349) tālāku virzību piedāvātajā redakcijā. Uzskatām, ka ir nepieciešams nodrošināt samērīgumu un tiesisko noteiktību, lai kriminālatbildība netiktu piemērota likumīgai saimnieciskajai darbībai, kas veikta ar spēkā esošām atļaujām un ievērojot normatīvos aktus.
ZSA norāda, ka neatbalsta minētos grozījumus, jo Latvijā jau pašlaik ir noteikti ļoti bargi sodi, pie tam piedāvātie grozījumi ir neskaidri, nekonkrēti, kā arī neparedz kriminālprocesā iesaistīto personu kompetences
Likumīgas mežsaimniecības un lauksaimniecības darbības, kas tiek veiktas ar atļaujām un nenodara būtisku un apzinātu kaitējumu videi, nedrīkst kļūt par krimināltiesību piemērošanas priekšmetu.

Sistēmiska problēma – krimināltiesību pārmērīga paplašināšana
TAP projekts sistemātiski pārnes administratīvo vides uzraudzību krimināltiesību līmenī, izmantojot universālu kvalifikatoru “ja ar to radīts būtisks kaitējums'. Tas tiek mehāniski piemērots plašam pantu lokam neatkarīgi no pārkāpuma rakstura vai nodoma.
“Būtiska kaitējuma” sliekšņa problēma
Projektā nav nostiprināts, ka būtisks kaitējums ir izņēmuma gadījums. Nav skaidri noteikts, ka lokāls, īslaicīgs vai atgriezenisks kaitējums nevar būt kriminālatbildības pamats.
Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN)
Kriminālatbildība par darbībām bez IVN projektā formulēta pārlieku plaši, radot risku kriminalizēt formālus vai tehniskus pārkāpumus, pat ja IENV nebija obligāts vai kaitējums videi nav iestājies.
Invazīvās sugas (115.3 pants)
115.3 pants formulēts tā, ka pastāv risks kriminālatbildību piemērot arī par pasīvu invazīvas sugas esamību īpašumā, nevis tikai par apzinātu izplatīšanu ar smagām sekām.
 Sodu nesamērīgums
Projektā pamatsastāviem noteikti ļoti augsti brīvības atņemšanas termiņi (8–10, vietām 12 gadi), lai gan ES Direktīva to neprasa. Tas pārsniedz samērīguma principus.
Priekšlikumi
•             Kriminālatbildību piemērot tikai apzinātām darbībām (nodoms vai rupja neuzmanība).
•             Precizēt “būtiska kaitējuma” jēdzienu – tikai pierādīts, apzināts, ilgstošs vai neatgriezenisks kaitējums.
•             IVN gadījumā – kriminālatbildība tikai tad, ja IENV bija obligāts un radīts būtisks, apzināts kaitējums.
•             Invazīvo sugu gadījumā kriminalizēt tikai apzinātu izplatīšanu, nevis pasīvu esamību.
•             Samazināt pamatsastāvu sodu griestus līdz 3–5 gadiem.
ES Direktīvas 2024/1203 izpildei nav nepieciešama plaša vides regulējuma kriminalizācija, pietiek ar mērķētu kriminālatbildību smagos, apzinātos gadījumos ar ilgstošu vai neatgriezenisku kaitējumu.
Krimināllikuma grozījumos tiek lietoti kvalificējoši jēdzieni: “būtisks kaitējums”, “neatgriezenisks kaitējums”, “ievērojama lieluma ekosistēmas iznīcināšana”, tie ir vērtējuma jēdzieni, nevis matemātiski definēti kritēriji.
Kas nav paredzēts: skaitlisku sliekšņu (ha, %, indivīdu skaits u. tml.), vienotas metodikas pielikuma likumā, tiešas atsauces uz konkrētu MK noteikumu, tas nozīmē, ka kvalifikāciju noteiks praksē, nevis automātiski.
Mūsu ieskatos, būtiska problēma ir tas, ka nav nostiprināta vienota metodikas atsauce, tas nozīmē: dažādas iestādes var vērtēt atšķirīgi, augsts tiesiskās nenoteiktības risks

Krimināllikuma 115.³ pants – Darbības ar invazīvām svešzemju sugām
Par apzinātu invazīvu svešzemju sugu ievešanu Latvijas Republikas teritorijā, laišanu tirgū, apzinātu pavairošanu, apzinātu izlaišanu vidē vai apzinātu izplatīšanu ārpus to esošās izplatības vietas, ja ar to radīts būtisks kaitējums videi . Aicinām noteikt, ka šā panta noteikumi neattiecas uz zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saimniecisko darbību gadījumos, kad invazīvā svešzemju suga īpašumā ir konstatēta pirms attiecīgās darbības uzsākšanas, ja persona nav veikusi apzinātu sugas pavairošanu vai izplatīšanu ārpus īpašuma robežām, un nav rīkojusies ar mērķi saglabāt, izplatīt vai izmantot invazīvo sugu komerciāli, un veic vai pieļauj normatīvajos aktos paredzētos ierobežošanas vai apkarošanas pasākumus, ciktāl tas ir objektīvi iespējams.
 
Piedāvātā redakcija
-