Projekta ID
25-TA-263Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
28.02.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā - LDDK) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto informatīvā ziņojuma projektu "Par uz rezultātu vērsta budžeta veidošanas un attīstības virzieniem" (25-TA-263) (turpmāk - ziņojums) un izsaka šādus iebildumus:
Šobrīd arī Finanšu ministrijas prognozes par Latvijas iekšzemes kopprodukta (turpmāk - IKP) izaugsmi 2025. gadā ir ievērojami piesardzīgākas par izaugsmes tempu, kas paredzēts, plānojot šī gada budžetu, respektīvi 1,2% izaugsme 2,9% izaugsmes vietā. Tas savukārt saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 25. pantu ievērojami pārsniedz tajā noteikto pieļaujamo 0,5% robežvērtību triju mēnešu ietvarā, kas cita starpā paredz tūlītēji uzsākt izdevumu pārskatīšanu tekošā gada ietvaros. Tāpat Centrālā statisktikas pārvalde ir informējusi, ka 2024. gadā IKP samazinājās par 0,4% salīdzinājumā ar 2023. gadu, kas potenciāli var novest pie vēl zemāka IKP izaugsmes tempa 2025. gadā. Arī Eiropas Komisija brīdinājusi, ka Latvijas budžets balansē uz pieļaujamās deficīta robežas, kas rada riskus ilgtspējīgai fiskālajai politikai. Ja budžeta deficīts pārsniegs noteiktos ierobežojumus, Latvijai var draudēt fiskālā disciplīna un sankcijas no ES puses.
LDDK ieskatā:
- Budžeta izstradē ir nav pietiekami ņemtas vērā ekonomikas izmainas, tai skaitā, jau uzsākot darbu pie budzeta izstrades nav ieplanoti pietiekami un savlaicīgi taupības mēri.
- Buždeta planošanā jārēķinās ar aktuālo situciju un nepieciešams noteikt konkrētu minimālo robežu ministriju, to padotības un citu centrālo pārvaldes iestāžu kopējo tēriņu samazinājumam 5% apmērā.
- Lai novertetu samazinajuma iespejas katra institucija jasak ar pashrevizijam un janem vera tai skaita jau veiktas lietderibas revizijas
- Jāveic visu valsts resoru, tai skaitā Valsts kontroles, Latvijas Bankas, Fiskālās disciplīnas padomes u.c. iestāžu mobilizāciju šī̄ mērķa sasniegšanā̄.
- Ietaupījumu apkopošana jāveic līdz 30. aprīlim, pirms budžeta rāmja nodošanas Saeimai.
LDDK uzstāj uz nepieciešamību visiem valsts resoriem veikt iekšējo budžeta izdevumu detalizētu revīziju, lai pastāvīgi un sistemātiski pārskatītu valsts budžeta izdevumus un:
- padarītu izdevumus efektīvākus, atvēlot papildus līdzekļus sistēmisku reformu īstenošanai un mazinot spiedienu uz budžeta deficītu;
- neturpinātu ierasto praksi, kas pamatā vērsta uz ikgadēju budžeta resoru bāzes izdevumu pieaugumu bez to sistemātiskas un metodiskas pārvērtēšanas;
- prioritāri līdzekļus piešķirtu tām aktivitātēm, kas atbilst valsts stratēģiskajām vajadzībām, tai skaitā turpmākai pārejai uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku;
- radītu vienotu sistēmu, kurā sekot līdzi budžeta tēriņu mērķtiecīgai un efektīvai izmantošanai (monitoringa sistēma);
- pilnvērtīgi īstenotu Likuma par budžetu un finanšu vadību 16.3 pantā noteikto attiecībā uz valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu.
Šobrīd arī Finanšu ministrijas prognozes par Latvijas iekšzemes kopprodukta (turpmāk - IKP) izaugsmi 2025. gadā ir ievērojami piesardzīgākas par izaugsmes tempu, kas paredzēts, plānojot šī gada budžetu, respektīvi 1,2% izaugsme 2,9% izaugsmes vietā. Tas savukārt saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 25. pantu ievērojami pārsniedz tajā noteikto pieļaujamo 0,5% robežvērtību triju mēnešu ietvarā, kas cita starpā paredz tūlītēji uzsākt izdevumu pārskatīšanu tekošā gada ietvaros. Tāpat Centrālā statisktikas pārvalde ir informējusi, ka 2024. gadā IKP samazinājās par 0,4% salīdzinājumā ar 2023. gadu, kas potenciāli var novest pie vēl zemāka IKP izaugsmes tempa 2025. gadā. Arī Eiropas Komisija brīdinājusi, ka Latvijas budžets balansē uz pieļaujamās deficīta robežas, kas rada riskus ilgtspējīgai fiskālajai politikai. Ja budžeta deficīts pārsniegs noteiktos ierobežojumus, Latvijai var draudēt fiskālā disciplīna un sankcijas no ES puses.
LDDK ieskatā:
- Budžeta izstradē ir nav pietiekami ņemtas vērā ekonomikas izmainas, tai skaitā, jau uzsākot darbu pie budzeta izstrades nav ieplanoti pietiekami un savlaicīgi taupības mēri.
- Buždeta planošanā jārēķinās ar aktuālo situciju un nepieciešams noteikt konkrētu minimālo robežu ministriju, to padotības un citu centrālo pārvaldes iestāžu kopējo tēriņu samazinājumam 5% apmērā.
- Lai novertetu samazinajuma iespejas katra institucija jasak ar pashrevizijam un janem vera tai skaita jau veiktas lietderibas revizijas
- Jāveic visu valsts resoru, tai skaitā Valsts kontroles, Latvijas Bankas, Fiskālās disciplīnas padomes u.c. iestāžu mobilizāciju šī̄ mērķa sasniegšanā̄.
- Ietaupījumu apkopošana jāveic līdz 30. aprīlim, pirms budžeta rāmja nodošanas Saeimai.
LDDK uzstāj uz nepieciešamību visiem valsts resoriem veikt iekšējo budžeta izdevumu detalizētu revīziju, lai pastāvīgi un sistemātiski pārskatītu valsts budžeta izdevumus un:
- padarītu izdevumus efektīvākus, atvēlot papildus līdzekļus sistēmisku reformu īstenošanai un mazinot spiedienu uz budžeta deficītu;
- neturpinātu ierasto praksi, kas pamatā vērsta uz ikgadēju budžeta resoru bāzes izdevumu pieaugumu bez to sistemātiskas un metodiskas pārvērtēšanas;
- prioritāri līdzekļus piešķirtu tām aktivitātēm, kas atbilst valsts stratēģiskajām vajadzībām, tai skaitā turpmākai pārejai uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku;
- radītu vienotu sistēmu, kurā sekot līdzi budžeta tēriņu mērķtiecīgai un efektīvai izmantošanai (monitoringa sistēma);
- pilnvērtīgi īstenotu Likuma par budžetu un finanšu vadību 16.3 pantā noteikto attiecībā uz valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu.
Piedāvātā redakcija
-