Atzinums

AS ''Augstsprieguma tīkls'' (AST) ir izvērtējusi Informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam” (Ziņojums) un lūdz veikt tālak norādītos precizējumu Ziņojumā.

1. Ziņojuma 4.sadaļas "4. Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību sākotnējo publisko piedāvājumu" ietverta informācija par citu kapitālsabiedrību veikto obligāciju emisiju. Attiecīgi lūdzam papildināt ziņojumu ar informāciju, ka 2021.gada 13.oktobrī AST emitēja zaļās obligācijas 100  miljonu EUR apmērā. 
2. Ziņojuma 30. lapā 2.tabulā lūdzam norādīt uz kuru datumu norādīti dati.
3. Ziņojuma 5.3. sadaļu lūdzam papildinār ar sekojošu inoformāciju:

Saskaņā ar Enerģētikas likuma 20.¹ panta ceturto daļu kā valstiski svarīga tautsaimniecības objekta akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" akcijas un tai piederošie elektroenerģijas pārvades sistēmas infrastruktūras objekti nav atsavināmi vai izmantojami kā ķīla kredītu vai citu saistību nodrošināšanai.
Papildus jāņem vērā Elektroenerģijas tirgus likuma 12. panta otrajā daļā minētie ierobežojumi attiecība uz AS ''Augstsprieguma tīkls'' akcionāriem. Proti, pārvades sistēmas operatora kapitāla daļu turētājs nevar tiešā vai netiešā veidā būt tādu komersantu kapitāla daļu turētājs, kuri veic elektroenerģijas ražošanas, tirdzniecības un sadales darbības, persona, kas ieceļ pārvades sistēmas operatora padomes vai valdes locekļus, nevar tiešā vai netiešā veidā iecelt tāda komersanta padomes vai valdes locekļus, kurš veic elektroenerģijas ražošanas, tirdzniecības un sadales darbības, viena un tā pati persona nevar vienlaikus ieņemt pārvades sistēmas operatora padomes vai valdes locekļa amatu un padomes vai valdes locekļa amatu kapitālsabiedrībā, kas veic elektroenerģijas ražošanas, tirdzniecības vai sadales darbības.

Akciju iegūšanas ierobežojumi ietverti arī Nacionālās drošības likuma 38. pantā, kas noteic pienākumu Ministru kabineta atļaujas saņemšanai būtiskas līdzdalības iegūšanai un izšķirošas ietekmes iegūšanai.

-

Klimata un enerģētikas ministrija savas kompetences ietvaros iebilst pret Informatīvā ziņojuma sekojošo teikumu:

“Ievērojot turpmākas iespējas pilnveidot valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, bez jau veiktajiem pasākumiem, piemēram, nosakot informācijas atklātības prasības, iepriekšējos gados ir bijuši vairāki mēģinājumi uzsākt diskusiju par kapitāla daļu turētāja funkcijas centralizāciju, it sevišķi attiecībā uz komerciālām valsts kapitālsabiedrībām. Ņemot vērā, ka komerciālas valsts kapitālsabiedrības[1] darbojas konkurences apstākļos un tām nav specifisku valsts noteiktu nefinanšu mērķu vai arī tie ir nenozīmīgi pret kapitālsabiedrības kopējo darbības apjomu, centralizācijas rezultātā, nodrošinot profesionālu un efektīvu pārvaldību, varētu panākt, ka šo kapitālsabiedrību vērtība un valsts budžeta iemaksājamās dividendes no peļņas tiek mērķtiecīgi kāpinātas.”
[1] Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 24.1 panta pirmās daļas 1.punktam

Pamatojot pausto iebildumu, Ministrija norāda, ka elektroenerģētikas nozarē strādājošie pārvades un sadales sistēmas operatori (piemēram, AS “Augstsprieguma tīkls”, AS “Sadales tīkls”, AS “Latvijas dzelzceļš”), atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē ir uzskatāmas par komerciālām publiskas personas kapitālsabiedrībām, tomēr, atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma regulējumam - Latvijā darbojas viens elektroenerģijas pārvades sistēmas operators un sadales sistēmas operatoru licenču darbības zonu pārklāšanās nav pieļaujama -  minētie uzņēmumi savu licenču zonās ir regulēti monopoli un to darbību konkurences apstākļos normatīvais regulējums nepieļauj. Attiecīgi Ministrija norāda, ka informatīvā ziņojuma daļa, kurā ir norādīts uz komerciālām publiskas personas kapitālsabiedrību darbību konkurences apstākļos un uz iespējamajiem ieguvumiem, ieviešot kapitālsabiedrību centralizētas pārvaldības modeli, ir papildināma, precizējot informāciju par valsts kapitālsabiedrību darbību konkurences apstākļos, kā arī ar norādi, ka izvirzot iespējamo prioritāti mērķtiecīgi kāpināt  valsts budžeta iemaksājamās dividendes, ir būtiski ņemt vērā arī regulētiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem noteiktos saimnieciskās darbības ierobežojumus,  tai skaitā ierobežojumus, kas skar regulētu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem atļauto saimnieciskās darbības peļņu, tas ir, tie sniedz pakalpojumus par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas  (turpmāk – Regulators) noteiktajiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja, kuros tiek ņemta vērā Regulatora noteikta kapitāla atdeves likme.
 

-

Pašreizējā ģeopolitiskā nestabilitāte – Krievijas karš pret Ukrainu, uzbrukumi enerģētikas un sakaru infrastruktūrai Baltijas jūrā, kiberuzbrukumi energoapgādes komersantiem – izvirza enerģētisko drošību priekšplānā attiecībā pret ekonomiskiem apsvērumiem.   Elektroenerģijas tirgus likumā ir noteikts, ka Latvijā darbojas viens elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, un tā licences darbības zona ir visa Latvijas teritorija, tas ir,  AS “Augstsprieguma tīkls” ir elektroenerģijas monopolists un pat neliela kapitāla daļu atsavināšana var sarežģīt neatkarību un tirgus kontroli. AS “Latvenergo” kā valsts lielākajam elektroenerģijas ražotājam ir būtiska loma enerģētiskās drošības nodrošināšanā ne tikai  Latvijā, bet visā Baltijā, jo AS “Latvenergo” īpašumā esošie Daugavas kaskādes HES spēj ātri palielināt ražošanu, būtiski elektroapgādes stabilitātei nestabilos brīžos, Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 nodrošina elastīgu rezervi aukstajos mēnešos vai pīķa stundās, AS “Latvenergo” elektroenerģijas ražošanas jaudām būtiska loma Baltijas reģiona frekvences un pieprasījuma balansēšanā. AS “Latvenergo” meitas uzņēmums AS “Sadales tīkls” ir valsts lielākais elektroenerģijas sadales sistēmas operators, kura sistēma aptver aptuveni 99 % Latvijas teritorijas.
Ņemot vērā minēto, AS “Augstsprieguma  tīkls” un AS “Latvenergo” ir uzskatāmi par elektroapgādes infrastruktūras kodolu,  lai garantētu nepārtrauktu, drošu un pieejamu elektroapgādi abām kapitālsabiedrībām ir  jāpaliek valsts kontrolē.
Turklāt, ievērojot vēsturiskā pieredzi attiecībā uz 90.gados veikto privatizāciju, abu kapitālsabiedrību daļu atsavināšana daļu atsavināšana var radīt bažas par valsts interešu apdraudējumu un  var palielināt sabiedrības uzticības zudumu.
Līdz ar to Ministrija uzskata, ka informatīvā ziņojuma protokollēmuma 5. punktā attiecībā uz nepieciešamību noteikt, kurām  kapitālsabiedrībām ir veicama līdzdalības pārvērtēšana un mazākuma daļas atsavināšana, īstenojot sākotnējo publisko piedāvājumu, ir jāietver izņēmums attiecībā uz AS “Augstsprieguma  tīkls” un AS “Latvenergo”.
 

Protokollēmuma 5.punkts izskatāms šādā redakcijā:
“5. Pēc likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (23-TA-1130) pieņemšanas, attiecībā uz tām valsts kapitālsabiedrībām, kam šobrīd noteikts daļu atsavināšanas aizliegums, noteikt, kurām ir veicama līdzdalības pārvērtēšana un mazākuma daļas atsavināšana, īstenojot sākotnējo publisko piedāvājumu, izņemot akciju sabiedrību “Augstsprieguma tīkls” un akciju sabiedrību “Latvenergo”.