Atzinums

Datu valsts inspekcija (turpmāk – Inspekcija) uztur 2023. gada 23. janvāra un 6. marta iebildumus un atkārtoti norāda, ka noteikumu projektā esošā regulējuma pieņemšana neatbilstu prasībām, kas noteiktas personas datu regulēšanai normatīvajos aktos, ja vien tas netiktu risināts, veicot nepieciešamos un Inspekcijas iepriekšējos iebildumos jau norādītos grozījumus Izglītības likumā – attiecībā uz personu datu apstrādi regulējošajiem jautājumiem.

Šobrīd Izglītības likuma 18.¹ pantā par Izglītības resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmu (turpmāk – RUMIS) ir norādīts vien pašas informācijas sistēmas nolūks un daļa no datu subjektiem, kuru dati tiks apstrādāti RUMIS. Vēršam uzmanību, ka informācijas sistēmas nolūks nav uzskatāms par personu datu apstrādes nolūku – sistēmas nolūks var atšķirties no datu apstrādes nolūka. Šobrīd Izglītības likumā nav norādīts nedz tas, kāda nolūkā (vai nolūkos) tiks apstrādāti personu dati, nedz arī tas, kādu datu subjektu un kādu datu kategoriju dati tiks apstrādāti.

Ievērojot minēto, Inspekcija norāda, ka Izglītības likuma 18.¹ panta pirmajā daļā par RUMIS noteikumos paredzēto personu datu apstrādi un tās apmēru, nav norādīts būtībā nekas, līdz ar to Inspekcijas ieskatā RUMIS noteikumu projekta tālāka virzība ir iespējama tikai veicot grozījumus Izglītības likumā.

Izglītības likuma 18.¹ panta pirmā daļa būtu jāpapildina, un par personu datu apstrādi RUMIS jānorāda vismaz: 1) datu apstrādes nolūks (-i); 2) visi datu subjekti, kuru dati tiks apstrādāti; 3) personu datu kategorijas (piemēram, identifikācijas dati, īpašo kategoriju dati).

Ņemot vērā, ka pēc Inspekcijas jau izteiktajiem iebildumiem tiesību akta projektam ir pievienots Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts, ar kura 2. punktu Izglītības un zinātnes ministrijai noteikts sagatavot un izglītības un zinātnes ministram noteiktajā kārtībā līdz 2024. gada 1. septembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Izglītības likuma 18.¹ pantā, nosakot personas datu apstrādes nolūku RUMIS un precizējot informācijas sistēmas izveides mērķi, Inspekcija norāda, ka Izglītības likuma 18.¹ pantā būtu jānorāda arī apstrādājamo datu kategorijas (piemēram, identifikācijas dati, īpašu kategoriju dati) un datu subjekti, kuru dati tiks apstrādāti RUMIS, jo patreiz normā nav norādīti visi datu subjekti, kuru datus paredzēts apstrādāt. 

Papildus, ņemot vērā, ka uz doto brīdi vēl nev veikti nepieciešamie grozījumi Izglītības likumā, ir nepieciešams RUMIS noteikumu projektā precizēt datu apstrādes nolūkus apstrādājamajiem datiem - gan identifikācijas datiem un kontaktinformācijai, gan arī īpašo kategoriju datiem (skatīt turpmākos Inspekcijas iebildumus pie noteikumu projekta punktiem).

-

Ņemot vērā, ka ar noteikumu projektu "Izglītības resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmas noteikumi" paredzēts apstrādāt gan personu identifikācijas datus, gan īpašu kategoriju datus, bet nav skaidrs datu apstrādes nolūks vai nolūki, kādos paredzēts apstrādāt katru no datu kategorijām, Inspekcija lūdz noteikumu projekta 7. punktā precizēt, kādos nolūkos personas dati apstrādājami un katram nolūkam veidojot atsevišķu apstrādājamo datu apjomu. 

Inspekcija atkārtoti norāda, ka normatīvajam aktam būtu jātiek veidotam tik pārredzami, lai datu subjekts varētu saprast, ka viņa personas dati tiks apstrādāti un kādā nolūkā tas tiks darīts, kā arī izslēgtu tiesību normas patvaļīgas piemērošanas iespēju (pārredzamības un godprātības princips).

-

Ņemot vērā, ka RUMIS noteikumu projekta 23.2.7., 23.2.8. un 23.2.9. punktos paredzēta īpašo kategoriju personu datu apstrāde, Inspekcija norāda, ka normās būtu jāprecizē īpašo kategoriju datu apstrādes nolūks. 

Vienlaikus Inspekcija atkārtoti norāda, ka būtu nepieciešams pārskatīt, vai tiešām konkrētā nolūka sasniegšanai (kurš patreiz vēl RUMIS noteikumu projektā nav norādīts) patiešām ir absolūti nepieciešama īpašo kategoriju datu apstrāde, turklāt tos automātiski ielasot informācijas sistēmā, kā tas izriet no anotācijā norādītā, un vai minēto nolūku nav iespējams sasniegt automātiski neielasot īpašo kategoriju datus. 

-

Inspekcija norāda, ka tiesību akta projekta anotācijā ir norādīts nevajadzīgi liels informācijas apjoms, kas atkārtojas un atsevišķās vietās ir pretrunīgs – tas ietekmē uztveramību, saprotamību un apgrūtina saskaņošanas procesu.

Attiecībā uz personu datu apstrādes jautājumiem ir grūti saprast galvenos nolūkus personu datu apstrādei RUMIS, jo anotācijā ir norādīti daudz dažādi nolūki, kas cita starpā viens otru arī ietver.

Tāpat nav saprotams arī tiesiskais pamats personu datu apstrādei RUMIS (skatīt Inspekcijas iebildumu pie tiesību akta projekta anotācijas 1.3. punkta).

Inspekcijas ieskatā tiesību akta projekta anotācija būtu jāpārskata un jādzēš liekā un pretrunīgā informācija.

Attiecībā uz personu datu apstrādes jautājumiem anotācijā atstājams un norādāms vien – par katru nolūku, no kā izriet nepieciešamība apstrādāt personas datus: tiesiskais pamats (norādot konkrētu normatīvo aktu (likums/regula) no kura normām izriet uzdevums vai juridiskais pienākums), datu kategorijas (kādēļ šie dati ir vajadzīgi nolūka (mērķa) sasniegšanai), datus subjekti, glabāšanas termiņi, kodolīgā un saprotamā veidā.
 

-

Anotācijas 1.3. punktā attiecībā uz īpašo kategoriju personu datu apstrādi ir norādīts, ka tās tiesiskais pamats vienlaikus ir gan datu subjekta vecāku piekrišana, gan arī "valsts pārvaldes uzdevums".

Inspekcija paskaidro, ka gadījumos, kad datu apstrāde ir nepieciešama, lai veiktu uzdevumu sabiedrības interesēs (atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunktam) vai uz pārzini attiecināms juridisks pienākums (atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktam), pārzinim nav nepieciešams datu apstrādei iegūt arī datu subjekta piekrišanu.

Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktā datu subjekta piekrišana datu apstrādei kā tiesiskais pamats dažādu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai nav piemērota, jo datu subjekts jebkurā brīdī drīkst atsaukt savu piekrišanu un tādā gadījumā viņa datus vairs nedrīkst apstrādāt, līdz ar to piekrišana kā tiesiskais pamats valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai ir neefektīva. 

Ievērojot minēto, lūdzam veikt labojumus anotācijā un norādīt skaidru tiesisko pamatu īpašo kategoriju datu apstrādei un dzēst pretrunīgo un lieko informāciju.

-

Kā jau Inspekcija norādīja iebildumā pie tiesību akta projekta, Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 2. punkts būtu jāpapildina ar pienākumu Izglītības likumā norādīt ne tikai datu apstrādes nolūku, bet arī apstrādājamo datu kategorijas (piemēram, identifikācijas dati, īpašu kategoriju dati) un datu subjekti, kuru dati tiks apstrādāti RUMIS.


 

-