Atzinums

Vēršam uzmanību, ka kapitālsabiedrības vadībai ir jānodrošina, lai tajā ieviestie procesi veicinātu kapitālsabiedrības darbības efektivitāti un ilgtermiņa vērtības pieaugumu, bet sasaistot valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politiku ar politisko ciklu, kas kā norādīts konceptuālā ziņojuma projekta 10.lpp. ir saistīts ar valdības darbības periodu, kur valdības politiku nosaka Valdības rīcības plāns, tātad uz 4 gadu periodu, var tikt apdraudēta valsts kapitālsabiedrību efektīvā pārvaldība un ilgtspējīga attīstība, kā arī pilnvērtīga stratēģisko mērķu sasniegšana, ņemot vērā, ka mainoties valdībai, var kardināli mainīties Valdības rīcības plāna pasākumi un kapitālsabiedrības nespēs pilnībā izpildīt vidējā termiņa stratēģijā noteiktos mērķus un rezultatīvos rādītājus. Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot rīkojuma projekta 2.1.apakšpunktu.    

-

Ekonomikas ministrija uztur iepriekš atzinumā un Valsts sekretāru 30.06.2022 sanāksmē izteiktos iebildumus un aicina svītrot rīkojuma 2.4. apakšpunktu par valsts kapitālsabiedrību, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas, stratēģiskās attīstības izvērtēšanu. Kā izriet no konceptuālā ziņojuma, tad stratēģiskās attīstības izvērtēšana sevi ietver arī valsts līdzdalības pārvērtēšanu. Atkārtoti vēršam uzmanību, ka nav pieļaujama kapitālsabiedribu, kuras ar likumu ir noteiktas kā neatsavināmās, jo kapitāla daļu turētājs nevar iejaukties likumdevēja kompetencē. Turklāt ziņojumā nav uzskaitīti un pamatoti ieguvumi no valsts kapitālsabiedrību, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas, stratēģiskās attīstības izvērtēšanas, kā arī nav norādīts, kādi mērķi tādā veidā tiks sasniegti. Gluži pretēji, šāda pārvērtēšana radīs administratīvo slogu un nelietderīgu resursu izšķērdēšanu, jo rezultātā kā krietns un rūpīgs saimnieks, kapitāla daļu turētājs var sniegt priekšlikumu pieņemt tikai vienu lēmumu - saglabāt valsts līdzdalību. Vienlaikus norādam, ka, lai nodrošinātu kapitālsabiedrību kotāciju biržā, nav obligāti jānodrošina kapitālsabiedrību akciju kotāciju, bet var veiksmīgi emitēt obligācijas kā to dara, piemērām, AS "Latvenergo", AS "Augstsprieguma tīkls" utt. 

-

Rīkojuma projekta 2.5.apakšpunktā nav norādīts:
1) tieši kādus centralizētākas pārvaldības elementus ir jāievieš;
2) kādas koordinācijas institūcijas funkcijas ir jāprecizē.
Kā arī nav saprotams, kādā veidā šo uzdevumu PKC spēs izpildīt, vienlaikus samazinot kapitāla daļu turētāja un koordinācijas institūcijas iesaisti uzraudzībā valsts kapitālsabiedrībās, kurām ir izveidotas padomes, un ieviešot centralizētākas pārvaldības elementus, ņemot vērā, ka abi minētie uzdevumi ir savstarpēji pretrunīgi pēc būtības.  
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt rīkojuma projekta 2.5.apakšpunktu, uzskaitot, kādus centralizētākas pārvaldības elementus ir jāievieš un kādas funkcijas būs noteiktas koordinācijas institūcijai, kā arī izvērtēt, vai uzdevums samazināt kapitāla daļu turētāja un koordinācijas institūcijas iesaisti uzraudzībā valsts kapitālsabiedrībās, kurām ir izveidotas padomes, būtu formulējams kā atsevišķs apakšpunkts par kapitālsabiedrības padomes lomas stiprināšanu.

-

Ziņojuma projektā ir norādīts, ka piedāvātās izmaiņas kapitāla daļu turētāja un koordinācijas institūcijas funkcijās galvenokārt ietver arī
pilnībā centralizētus valdes un padomes locekļu nominācijas procesus, ko ierosina kapitāla daļu turētājs, tā atvieglojot praktisko organizēšanu un nominācijas procesu dokumentēšanu, paredzot, ka koordinācijas institūcija nodrošinās centralizētu nominācijas procesu organizēšanu, taču nav sniegts argumentēts pamatojums, kādēļ nepieciešams nodrošināt pilnībā centralizētus valdes un padomes locekļu nominācijas procesus un kādi būs ieguvumi no tā. Vēršam uzmanību, ka, ņemot vērā koordinācijas institūcijas plānoto kapacitāti, kā arī procesu laikietilpīgumu, skaņojot prasības, plānojot un organizējot nominācijas komisijas sēdes, kā arī veicot tā dokumentēšanu, piedāvātais variants veidos nelietderīgu administratīvo slogu un nevis paātrinās nominācijas procesu uzsākšanu un organizēšanu, bet gluži pretēji nominācijas procesu uzsākšana un norise var kavēties. It īpaši, ja tiks ieviests risinājums valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas regulārai pārskatīšanai Ministru kabineta līmenī katrā politiskajā ciklā, tad pastāv iespēja, ka nominācijas procesi būs jāorganizē gandrīz vienā laikā, lai nodrošinātu kapitālsabiedrību valdes vai padomes rīcībspēju gadījumos, ja esošie valdes vai padomes locekļi jauna valdības rīcības plāna un kardinālo pārmaiņu dēļ nevēlēsies turpināt pildīt pienākumus un atstās amatus vai arī zaudēs kapitāla daļu turētāja uzticību. Ekonomikas ministrijas ieskatā ir būtiski, lai valdes locekļu nominācijas procesus organizētu padome (ja tāda ir izveidota) vai kapitāla daļu turētājs (ja nav padomes), savukārt padomes locekļu nominācijas procesus organizētu attiecīgais kapitāla daļu turētājs, jo tieši tas ir atbildīgs par ambiciozu mērķu noteikšanu, ka arī par konkrēto prasību definēšanu kandidātiem, ņemot vērā arī to, ka ir svarīgs arī uzticības raksturs un spēja sadarboties vienotā kapitālsabiedrības mērķa sasniegšanai. Turklāt ir svarīgi, lai kapitāla daļu turētājs būtu ar zināšanām ar zināšanām attiecīgajā nozarēun arī veidojot nominācijas komisiju, tās sastāvā būtu ievērojams kvalificētu nozares politikas veidošanas pārstāvju skaits, jo, lai attiecīgā kapitālsabiedrība sekmīgi nodrošinātu vispārējo stratēģisko mērķu un vidējā termiņa darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu, ievēlēšanai padomes vai valdes locekļu amatā kapitālsabiedrībā, kura veic komercdarbību attiecīgajā nozarē, ir jāizvirza tādus kandidātus, kuriem ir izpratne un zināšanas par jomu, kurā kapitālsabiedrība darbojas. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt ziņojuma projektu, svītrojot risinājumu par pilnībā centralizētu valdes un padomes locekļu nominācijas procesu nodrošināšanu.

-

Ņemot vērā, ka konceptuālā ziņojuma projektā nav viennozīmīgi skaidri norādīts, kādā veidā tiks realizēta centralizētāka valsts kapitālsabiedrību pārvaldības ieviešana un kāds ir šīs reformas plānotais rezultāts, bet ir ietvērtas atsauces uz pētījumiem, kuros rosināts konsolidēt komerciālo valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, tad cita starp var secināt, ka ziņojuma projektā ietvertie risinājumi  paredz pakāpenisku komerciālo kapitālsabiedrību pārvaldības centralizāciju, nododot šo kapitālsabiedrību kapitāla daļu turētāja funkcijas koordinācijas institūcijai. Attiecīgi vēršam uzmanību, ka šāda koncepcija nav atbalstāma un to nebūs iespējams realizēt. Ir vairākas kapitālsabiedrības, kuras tiesiski  nevar tikt nodotas viena kapitāla daļu turētāja pārvaldībā. Kā jau esam norādījuši iepriekš, tad nevar vienlaicīgi nodot centralizētajam valsts kapitāla daļu pārvaldītājam AS “Latvenergo” un AS “Augstsprieguma tīkls”, jo tas ir pretrunā Eiropas Savienības (ES) regulējumam, proti, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 5.jūnija Direktīvas (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (turpmāk – Direktīva 2019/944) 43. panta 1.punka b) apakšpunkta i) punktu dalībvalsts nodrošina, ka viena un tā pati persona vai personas nav tiesīga(-as) tieši vai netieši kontrolēt uzņēmumu, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām, un tieši vai netieši kontrolēt pārvades sistēmas operatoru vai pārvades sistēmu vai izmantot tiesības šajos uzņēmumos. Šāda pati prasība ietverta arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (turpmāk – Direktīva 2009/72/EK), kas faktiski nozīmē - pārvades sistēmu operatoru nodalīšanu no enerģijas piegādātājiem un ražotājiem. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 12.panta pirmo daļu elektroenerģijas pārvades sistēmas operators ir kapitālsabiedrība, kas nošķirta no elektroenerģijas ražošanas, sadales un tirdzniecības darbībām un neietilpst vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta sastāvā. Savukārt Elektroenerģijas tirgus likuma 12.panta otrās daļas 1. un 2.punkts nosaka, ka, lai nodrošinātu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora neatkarību, ievēro šādus nosacījumus: 1) pārvades sistēmas operatora kapitāla daļu turētājs nevar tiešā vai netiešā veidā būt elektroenerģijas sistēmas īpašnieka kapitāla daļu turētājs vai tādu komersantu kapitāla daļu turētājs, kuri veic elektroenerģijas ražošanas, tirdzniecības un sadales darbības; 2) persona, kas ieceļ pārvades sistēmas operatora padomes vai valdes locekļus, nevar tiešā vai netiešā veidā iecelt elektroenerģijas sistēmas īpašnieka padomes vai valdes locekļus vai tāda komersanta padomes vai valdes locekļus, kurš veic elektroenerģijas ražošanas, tirdzniecības un sadales darbības. AS “Latvenergo” ir elektroenerģijas tirgus dalībnieks, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, bet AS “Augstsprieguma tīkls” ir elektroenerģijas pārvades sistēmas operators. Lai tiktu ievērotas Elektroenerģijas tirgus likuma un Eiropas Savienības tiesību normu prasības, minētajām kapitālsabiedrībām ir noteikti dažādi valsts kapitāla daļu turētāji. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka ar Ministru kabineta 2011.gada 12.janvāra rīkojumu Nr.12 ”Par Koncepciju par nepieciešamajām darbībām Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu noteiktajai elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora nodalīšanai” Latvijas Republikā tika ieviests noteikts pārvaldes sistēmas operatora (turpmāk – PSO) modelis, kas paredzēja dalītu pārvades sistēmas operatora un pārvades sistēmas aktīvu īpašnieka darbību. Direktīvā 2009/72/EK noteiktās prasības Latvijā tika īstenotas pakāpeniski. 2011.gadā AS “Latvenergo”, kuras kapitāla daļu turētāja ir Ekonomikas ministrija, izveidoja meitas sabiedrību AS “Latvijas elektriskie tīkli”, kas pildīja pārvades sistēmas īpašnieka funkciju. Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 5.decembra rīkojumu Nr.635 “Par akciju sabiedrības “Augstsprieguma tīkls” akciju pirkšanu un akciju turētāju” Latvijas valsts iegādājās no AS “Latvenergo” tās meitas sabiedrību - AS “Augstsprieguma tīkls” un par kapitāla daļu turētāju noteica Finanšu ministriju. AS “Augstsprieguma tīkls” tika nodalīta no AS “Latvenergo” koncerna un īsteno elektroenerģijas pārvades sistēmas vadības funkcijas, lai panāktu Direktīvas 2009/72/EK prasības par neatkarīgu PSO. 2013.gada 30.janvārī ieviestais PSO nodalīšanas modelis tika pilnveidots, izpildot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pieņemto lēmumu Nr.18 “Par elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora sertificēšanu”. 2015.gada 1.janvārī  AS “Augstsprieguma tīkls” pārņēma pārvades tīkla ekspluatācijas funkciju. Atbilstoši Ministru kabineta 2019.gada 8.oktobra lēmumam (prot. Nr.46 38.§) “Informatīvais ziņojums "Par Direktīvā 2009/72/EK noteikto prasību elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora nodalīšanai ieviešanas pārvērtēšanu””, kā arī Ministru kabineta 2019.gada 17.decembra lēmumam (prot. Nr.59 75.§) “Informatīvais ziņojums “Par akciju sabiedrības “Augstsprieguma tīkls” līdzdalības uzsākšanu akciju sabiedrībā “Latvijas elektriskie tīkli”” ir atbalstīta pilnīga elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana, visus elektroenerģijas pārvades sistēmas aktīvus nododot pārvades sistēmas operatoram AS “Augstsprieguma tīkls”, kas arī tika sekmīgi realizēts. Ņemot vērā iepriekšminēto, ja gadījumā ziņojuma projekta centralizētākas valsts kapitālsabiedrību pārvaldības priekšlikuma mērķis pakāpēniski nodot komerciālās valsts kapitālsabiedrības koordinācijas institūcijai, tad Ekonomikas ministrija to neatbalsta.

-

Konceptuālā ziņojuma projektā 7.sadaļā "Centralizētākas VKS pārvaldības ieviešana" nav ietvērts detalizēts funkciju uzskaitījums un sadalījums, lai būtu viennozīmīgi saprotams, kādas būs jāveic kapitāla daļu turētājam un kādas būs jāveic koordinācijas institūcijai, ieviešot centralizētāku kapitālsabiedrību pārvaldību. Pašlaik ir ietvērts tikai nepilnīgs vispārīgs apraksts, kas pieļauj dažādu interpretāciju iespēju un ievieš lielāku neskaidrību par nākotnes vīziju kapitālsabiedrību pārvaldībā. Lūdzam precizēt ziņojuma projekta 7.sadaļu, skaidri norādot un secīgi uzskaitot plānoto funkcijas un to sadalījumu starp kapitāla daļu turētāju, koordinācijas institūciju un padomi.

-

Ņemot vērā, ka nav ņemti vērā vairāku ministriju un institūciju izteiktie iebildumi, kā arī konceptuālā ziņojuma projekts nav izskatīts Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūcijas padomē, neskatoties uz aicinājumiem, tostarp padomes sēdē izteiktajiem aicinājumiem, un ievērojot Valsts sekretāru 30.06.2022. sanāksmē izteiktos lūgumus un Valsts sekretāru 30.06.2022. sanāksmes (prot. Nr.22 3.§) 2.6.apakšpunktā doto uzdevumu, lūdzam konceptuālā ziņojuma projektu sākotnēji izskatīt Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūcijas padomē. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 24.panta otrās daļas 4.punktu Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūcijas padome ir koleģiālā institūcija, kas sniedz priekšlikumus koordinācijas institūcijai par jautājumiem, kas saistīti ar publiskas personas kapitāla daļu pārvaldību. Ņemot vērā minēto, atkārtoti lūdzam pirms konceptuālā ziņojuma projekta tālākās virzības izskatīt to Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūcijas padomē.

-