Atzinums

Tiesību akta projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu, ilgstošo bezdarbnieku un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, kā arī neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai, veicināt pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.6. pasākuma "Nodarbinātības valsts aģentūras veiktspējas stiprināšana un pakalpojumu modernizēšana" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumu projekts), kā noprotams no tā 1. punktā norādītās informācijas, nosaka kārtību kādā tiek īstenots 4.3.3.6. pasākums, šī pasākuma mērķi, plānoto un pieejamo finansējumu, prasības Eiropas Sociālā fonda Plus projekta iesniedzējam un finansējuma saņēmējam,  pasākuma atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

No Noteikumu projekta 1. punkta ir noprotams, ka šī projekta mērķis ir noteikt dažādas prasības 4.3.3.6. pasākumam un tā īstenošanai kā tādam, tostarp, piemēram, definējot dažādus “projektus” jeb uzdevumus, kas veicami, lai sasniegtu pasākuma mērķus. No minētā izriet, ka šis Noteikumu projekts vēl neregulē pašus 4.3.3.6. pasākuma ietveros veicamos uzdevumus un darbības pēc būtības, tostarp, piemēram, 4.3.3.6. pasākuma ietveros veicamo uzdevumu, darbību jeb “projektu” īstenošanā plānotās personu datu apstrādes, ja tādas tiks veiktas. Tajā pat laikā, Inspekcija norāda, ka nedz no Noteikumu projekta, nedz no tā anotācijas nav saprotams – vai un kādi personu dati tiks apstrādāti tieši ar šo Noteikumu projektu (nevis tajā plānotajām darbībām, kas tiks regulētas ar citiem tiesību aktiem).

Inspekcija norāda, ka no vairākām Noteikumu projekta normām nav saprotams, vai tās paredz datu apstrādi ar pašu Noteikumu projektu, jeb tās paredz kādu nākotnē plānotu un citā tiesību aktā regulētu darbību, kurā tostarp tiks veikta personu datu apstrāde. Piemēram, no Noteikumu projekta 14.4. apakšpunkta, izriet, ka kādā 4.3.3.6. pasākuma īstenošanas posmā tiks veikti pilnveidojumi informācijas sistēmās (piemēram, sistēmā BURVIS), paredzot, iespējams pastarpināti, arī personu datu apstrādi. Tāpat arī Noteikumu projekta 14.5. apakšpunktā minēts, ka tiks veikts monitorings un ietekmes novērtējuma veikšana, kurā teorētiski arī varētu tikt veikta personu datu apstrāde. Savukārt no Noteikumu projekta 26.4.2. apakšpunkta izriet, datu apstrāde, kas varētu būt specifiski noteikta tieši šī paša Noteikumu projekta ietvaros –  finansējuma saņēmēji parakstīs apliecinājumu par interešu konflikta neesamību. Tāpat arī 26.8.3. apakšpunktā norādīts, ka tiks uzkrāti dati par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītājiem – personu skaits, kuras ir piedalījušās mācību programmās.

Noteikumu projekta 26.9. apakšpunktā ir norādīts, ka personas datu apstrādi veic saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk – Datu regula) nosacījumiem un anotācijas 8.1.13. sadaļā ir norādīts vien tas, ka ar Noteikumu projektu ir paredzēts apstrādāt personu datus un tas tiks darīts saskaņā ar Datu regulu.

Inspekcija norāda, ka nedz no paša Noteikumu projekta, nedz no tā anotācijas nav saprotams, vai ar pašu šo noteikumu projektu vispār ir paredzēta personu datu apstrāde un ja ir, tad – kādus tieši personu datus, kādos nolūkos, uz kāda tiesiskā pamata ir paredzēts apstrādāt un kurās normās tas paredzēts. 

Inspekcija skaidro, ka personu datu apstrādē ir jāievēro Datu regulas prasības, tostarp 5. pantā nostiprinātie datu apstrādes principi. Datu regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā nostiprināts princips “likumīgums, godprātība un pārredzamība”, saskaņā ar kuru dati ir jāapstrādā likumīgi (jābūt kādam no Datu regulas 6. panta 1. punktā minētajiem datu apstrādes pamatojumiem), godprātīgi un pārredzami (datu subjektam ir jābūt skaidrai veicamajai datu apstrādei, tās apjomam, nolūkiem, glabāšanas termiņiem). Datu regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā nostiprināts nolūka ierobežojuma princips, kas būtībā nosaka, ka datu apstrādi veic skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavienojamā veidā. Tāpat svarīgs ir arī Datu regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā nostiprinātais datu minimizēšanas princips, saskaņā ar kuru, apstrādāti tiek tikai tie dati, kas ir patiesi un absolūti “nepieciešami” konkrēta nolūka sasniegšanai kā arī e) apakšpunktā nostiprinātais “glabāšanas ierobežojuma” princips, saskaņā ar kuru dati glabājami ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā.

No Datu regulā nostiprinātajiem principiem izriet, ka gadījumā, kad tiek paredzēta personu datu apstrāde, tiesību aktā ar kuru to paredz būtu gana skaidri jānorāda sekojoša informācija:
1) skaidrs datu apstrādes nolūks (gana skaidrs, lai varētu izsecināt iespējamos apstrādājamos datu veidus jeb kategorijas);
2) datu subjekti, kuru datus paredzēts apstrādāt;
3) datu veidus jeb kategorijas, kuras paredzēts apstrādāt;
4) datu glabāšanas termiņus (ja datus ir paredzēts uzglabāt), papildus anotācijā skaidrojot to, kāpēc šāds termiņš ir nepieciešams.
5) vienības, kam dati var tikt nodoti un kādā nolūkā (ja datus paredzēts kādam nodot).

Ievērojot minēto, Inspekcija lūdz anotācijā norādīt – kādus datus ir paredzēts apstrādāt tieši ar šo Noteikumu projektu, kādos nolūkos, uz kāda tiesiskā pamata. Tāpat arī pašās noteikumu projekta normās, kurās ir paredzēta minētā apstrāde būtu skaidri jābūt norādītai informācijai par to, kādu datu subjektu, kādu kategoriju dati tiks apstrādāti, kādā nolūkā, kā arī – vai dati tiks glabāti un cik ilgi un – vai dati tiks nodoti kādai citai vienībai un kādā nolūkā.


 

-