Atzinums

Projekta ID
24-TA-2288
Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas siltumuzņēmumu asociācija"
Atzinums iesniegts
23.10.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Norādām, ka normatīvie akti nenosaka prasības par tehnisko noteikumu pieprasījuma detalizācijas pakāpi un informācijas precizitāti. Ņemot vērā, ka būvatļauja ir tikai administratīvais akts ar nosacījumiem būvniecības ieceres realizācijai dabā, nav noteikts, ka pēc būvatļaujas saņemšanas iecere tiks realizēta. LSUA uzskata, ka tehnisko noteikumu termiņa noteikšana - 5 gadi - un liegums mainīt izvirzītās tehniskās prasības uzliek slogu centralizētas siltumapgādes sistēmas attīstībai un jaunu  siltumenerģijas patērētāju pieslēgšanai ierobežotas siltumslodzes gadījumā.
Likumprojektā noteiktais 5 gadu termiņš tehniskajiem noteikumiem faktiski  ierobežo  inženiertīklu attīstību, jo, piemēram, mainoties  siltumtīklu  izolācijai, būs citas prasības pievienošanās izpildījumam, tajā skaitā par signālvada savienošanu, utt..  Turklāt,  ierobežojums mainīt tehniskos noteikumus, nozīmē arī ierobežojumu remontēt un renovēt, kas faktiski aizliedz  ieviest jebkuru jaunu tehnoloģiju.
Būtiski, ka Likumprojekts ierobežojumus nosaka tikai inženiertīklu turētājiem, bet neuzliek pienākumu  tehnisko noteikumu  pieprasītājam  obligāti pieslēgties inženiertīkliem, ievērojot tehnisko noteikumu nosacījumus. LSUA ieskatā, piedāvātā 14.panta 1.1 daļas redakcija ir nesamērīga un neveicina valsts attīstību.
 
Piedāvātā redakcija
Aicinām 14.panta 1.1 daļu atstāt negrozītu esošajā redakcijā: “ Valsts un pašvaldību institūcijas un ārējo inženiertīklu īpašnieki vai tiesiskie valdītāji tehniskos vai īpašos noteikumus izdod strukturētu datu veidā vai augšupielādē būvniecības informācijas sistēmā.”
 
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
LSUA ieskatā, sagatavotā Likumprojekta mērķis – mazināt administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā ir atbalstāms, tomēr, piedāvātā redakcija rada ļoti reāla kaitējuma risku ne tikai inženiertīklu īpašniekiem, bet arī citām iesaistītajām pusēm, tajā skaitā centralizētās siltumapgādes pakalpojuma saņēmējiem – valsts iedzīvotājiem. Uzskatām ka Likumprojekta redakcija faktiski atceļ Aizsargjoslu likuma nosacījumus, kurā definēts, ka aizsargjoslas ir noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes. Siltumtīkli ir augstas bīstamības inženiertīklu objekts, kuros ūdens temperatūra ziemas periodā var sasniegt pat 118⁰C, kas ir pārkarsēts ūdens tvaiks ar augstu spiedienu, un pārrāvuma gadījumā rada applaucēšanās risku cauruļu bojājuma tiešā tuvumā esošajam cilvēkam, kā rezultātā var iestāties letālas sekas. Siltumtīklu pārrāvumi apdraud centralizētās siltumapgādes sistēmas drošību un pakalpojuma nepārtrauktību, kas ziemas aukstajā laikā ir īpaši svarīga cilvēku veselībai un dzīvībai.
Tāpat norādām, ka nepietiekama datu kvalitāte vai to neesamība par siltumtīkliem, kas izbūvēti PSRS laikā, ir iezīmes, kas raksturo lielu daļu valstī esošo siltumtīklu. Stingrākas prasības siltumtīklu uzmērīšanai tika noteiktas tikai 2012.gadā, izdodot Ministru kabineta 24.04.2012. noteikumus Nr.281 “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi”(MK noteikumi), kas nozīmē, ka tikai daļai siltumtīklu ir veikts MK noteikumiem atbilstošs izpildmērījums.
LSUA biedru sniegtā informācija par topogrāfisko plānu saskaņošanas pieredzi liecina, ka valstī praktizējošu mērnieku rīcībā nav ierīču, kas ar augstu precizitāti varētu uzmērīt iepriekš digitāli neuzmērītos tīklus, kas ADTI un ATIS datos bieži vien tiek attēloti shematiski. Attiecīgi, centralizētās siltumapgādes uzņēmumi kā siltumtīklu īpašnieki nevar nodrošināt precīzus datus par savu tīklu izvietojumu.
LSUA ir atvērta konstruktīvām diskusijām par citiem risinājumiem, kā mazināt administratīvo slogu, bet tiem jābūt balstītiem uz reālo situāciju un pušu  iespējām. Risinājumiem jābūt samērīgiem un atbildība ir jānosaka abām pusēm, ne tikai inženiertīklu īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam.
 
Piedāvātā redakcija
LSUA aicina Likumprojektā noteikt, ka pirms jebkādiem zemes darbiem inženiertīklu aizsargtīklā ir jāsaņem atļauja no inženiertīklu  īpašnieka vai tiesiskā valdītāja.

Aicinām precizēt Likumprojekta 1) apakšpunkta redakciju : [..] valdītāju saskaņotajā augstas detalizācijas topogrāfiskajā informācijā [..]