Atzinums

Likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā" (turpmāk - Likumprojekts) 2. pants nosaka grozījumus Būvniecības likuma (turpmāk – Likums) 14. pantā, papildinot 1.¹ daļu ar teikumu šādā redakcijā:
“Tehnisko noteikumu derīga termiņš ir pieci gadi. Tehnisko noteikumu derīga termiņa ietvaros tehnisko noteikumu izdevēji nav tiesīgi mainīt iepriekš izvirzītās tehniskās prasības.”.
Līdzīgi kā akciju sabiedrība “Sadales tīkls” savos 2024. gada 21. oktobra iesniegtajos iebildumos Tiesību aktu portālā par Likumprojektu, norādām, ka ir jānodala tehniskās prasības, kas tiek izsniegtas Būvniecības likuma un tam pakārtoto tiesību aktu izpratnē un Enerģētikas likuma un tam pakārtoto tiesību aktu izpratnē. Enerģētikas likuma 84.¹ panta 1. daļa nosaka, ka Regulators apstiprina dabasgāzes pārvades sistēmas operatora izstrādātos dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumus dabasgāzes sadales sistēmas operatoriem, biometāna ražotājiem, sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operatoriem un dabasgāzes lietotājiem un dabasgāzes sadales sistēmas operatora izstrādātos dabasgāzes sadales sistēmas pieslēguma noteikumus biometāna ražotājiem, sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operatoriem un dabasgāzes lietotājiem. Regulators var ierosināt dabasgāzes sistēmas pieslēguma noteikumu pārskatīšanu un pieprasīt, lai attiecīgais dabasgāzes sistēmas operators noteiktā termiņā iesniedz dabasgāzes sistēmas pieslēguma noteikumu projektu. Ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2023. gada 9. marta padomes lēmumu Nr. 1/4 ir apstiprināti Dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumi dabasgāzes sadales sistēmas operatoriem, biometāna ražotājiem, sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operatoriem un dabasgāzes lietotājiem (turpmāk – pieslēguma noteikumi). Pieslēguma noteikumi nosaka tehnisko prasību izsniegšanas kārtību un termiņus pieslēguma ierīkošanai pie dabasgāzes pārvades sistēmas. Līdz ar to pieslēguma ierīkošanai tehniskās prasības ir izsniedzamas saskaņā ar speciālajā tiesību aktā noteikto regulējumu.
Attiecībā uz tehnisko noteikumu izsniegšanu Būvniecības likuma un tam pakārtoto tiesību aktu izpratnē, bieži vien tehniskie noteikumi tiek pieprasīti būvniecības procesa sākuma stadijā, kad aptuveni apzina būvniecības darbu veikšanas iespējas, līdz ar to šādos gadījumos akciju sabiedrībai "Conexus Baltic Grid" (turpmāk - Sabiedrība) pat nav pilna informācija par plānoto būvniecību un tehniskās prasības tiek izvirzītas, balstoties uz vispārīgi sniegto informāciju. Nereti arī paši būvniecības ieceres īstenotāji maina savu būvniecības ieceri, līdz ar to būtu jāpārskata arī izsniegtie tehniskie noteikumi. Ja Likumprojekts tiek pieņemts esošajā redakcijā, tad šādas izmaiņas nebūs iespējams veikt. Līdz ar to ierosinām svītrot no Likumprojekta ierobežojumu grozīt izvirzītās tehniskās prasības. 
Konceptuāli neiebilstam, ka maksimālais tehnisko noteikumu derīguma termiņš tiek noteikts pieci gadi. Taču ierosinām uz Būvniecības likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos, piemēram, Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) iekļaut izņēmuma gadījumus, kad šis termiņš var būt ierobežots. Kā jau tika minēts iepriekš, bieži tehniskie noteikumi tiek pieprasīti būvniecības procesa sākuma stadijā, veicot vispārīgo izpēti būvniecības ieceres īstenošanai, tāpat būvniecības ieceres īstenotājs būvniecības procesa īstenošanas laikā var mainīt savu būvniecības ieceri, līdz ar to šie ir tie apstākļi, kad nevar pieņemt, ka tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir pieci gadi. Sabiedrība līdz šim atbilstoši Būvniecības likumam un tam pakārtotiem tiesību aktiem izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem derīguma termiņu ir noteikusi divus gadus, kas atbilst topogrāfijas plāna termiņam. Sabiedrība neved precīzu uzskaiti, cik no izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem ir grozīti dēļ izmaiņām būvniecības iecerē, taču nereti būvniecības ieceres īstenotāji pieprasa jaunus tehniskos noteikumus. Līdz ar to, lai nebūtu jāpieprasa jauni tehniskie noteikumi tikai dēļ tā, ka tehnisko noteikumu termiņš ir beidzies, un izmaiņas nav notikušas pašā būvniecības iecerē, tad šis varētu būt norādīts kā apstāklis, kurš var tikt ņemts vērā, lai nebūtu jāapgrūtina ne būvniecības ieceres īstenotājs, ne Sabiedrība, pieprasot izsniegt jaunus tehniskos noteikumus tikai dēļ termiņa notecējuma.
Ievērojot minēto, lūdzam Likumprojekta 2. panta Likuma 14. panta 1.1 daļas papildināto teikumu izteikt šādā redakcijā:

“Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir pieci gadi. Ministru kabinets nosaka izņēmumus, kad tehnisko noteikumu derīguma termiņu var noteikt īsāku.”
 

Likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā" (turpmāk - Likumprojekts) 7. pants paredz papildināt Būvniecības likumu (turpmāk - Likums) ar 19.⁴ pantu šādā redakcijā:
“19.⁴ pants. Atbildība par pazemes ārējiem inženiertīkliem
Būvniecības procesa dalībnieki nenes atbildību pret pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju, ja būvdarbu laikā pazemes ārējām inženiertīklam ir nodarīti jebkādi bojājumi sakarā ar to, ka:
1) tas neatrodas vietā vai dziļumā, kurā tas bija norādīts paša pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju saskaņotajā augstas detalizācijas topogrāfisku informācijā par attiecīgā inženiertīkla atrašanos vietu;
2) atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datiem attiecīgajam inženiertīklam bija jābūt citā vietā;
2) tā atrašanā vieta nebija zināma.”.
Kopumā pieeja, ka informācijai par ārējiem inženiertīkliem būtu jābūt precīzai un pieejamai valsts datubāzēs, lai uz to varētu balstīties būvniecības procesa dalībnieki, ir pareiza un atbalstāma. Taču ir jāņem vērā tas, ka nevar būt situācija, ka būvniecības procesa dalībnieki tiek atbrīvoti no atbildības, ja viņiem nebija zināma pazemes ārējā inženiertīkla atrašanās vieta. Būvniecības procesa dalībniekam ir saglabājams pienākums veikt visas darbības, lai mēģinātu noskaidrot inženiertīklu precīzu atrašanās vietu, vismaz īstenojot Likumprojekta pirmajā apakšpunktā paredzēto darbību.
Pirms Likumprojektā iekļautu atsauci uz Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas (turpmāk – ATIS) datiem, nepieciešams precizēt, uz kuru laika periodu attiecas šis izņēmums un vai ATIS ir pieejama informācija ne tikai par aktuālajiem datiem, bet arī vēsturiskajiem datiem. Jo tas neizslēdz situāciju, ka būvniecības ieceres laikā var mainīties informācija ATIS un tas var novest pie strīdus situācijām. Tāpat ir jāņem vērā, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta noteikumiem Nr. 546 “ Kārtība, kādā tiek aizsargāta nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīga informācija par nekustamā īpašuma objektiem” ir noteikti ierobežojumi ATIS datu saņemšanai. Atbilstoši iepriekš minētajiem Ministru kabineta noteikumiem, ierobežojumi uz ATIS datu saņemšanu neattiecas uz nekustamā īpašuma īpašniekiem. Taču saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumiem Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" būvniecības ierosinātājs var būt ne tikai nekustamā īpašuma īpašnieks, bet arī citas personas, kurām pieeja ATIS datiem ir ierobežota.
Likumprojekts būtu papildināms ar izņēmumu atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam. Proti, saskaņā ar Aizsargjoslu likumu ir noteikti nekustamā īpašuma lietošanas tiesību ierobežojumu ar Aizsargjoslu likumu noteikto objektu aizsargjoslās. Piemēram, Aizsargjoslu likuma 56. panta 13. punkts nosaka, ka “ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieku, aizliegts:
a) veikt darbus ar uguni un liesmu, dzīt pāļus, lietot triecienmehānismus ar jaudu, kas lielāka par 100 kilovatiem,
b) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs — dziļāk par 0,45 metriem, kā arī meliorācijas un grunts planēšanas darbus,
c) veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus),
d) būvēt, atjaunot vai pārbūvēt inženierbūves,
e) ierīkot brauktuves un brauktuvju šķērsojumus,
f) veikt citus darbus, kas traucē gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju apkalpošanu vai var bojāt šos objektus.”
Līdz ar to Likumu ar 19.⁴ panta redakcija būtu papildināma ar noteikumu, ievērojot Aizsargjoslu likumā noteikto.

Ievērojot minēto, lūdzam pārskatīt Būvniecības likuma 19.⁴ panta plānoto redakciju, izslēdzot no tā noteikumu, ka būvniecības procesa dalībnieki ir atbrīvoti no atbildības, ja tiem nebija zināma inženiertīkla atrašanā vieta, kā arī pārskatīt noteikumu attiecībā uz Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datu pieejamību, un visbeizot papildināt ar noteikumu par Aizsargjoslu likumā noteikto nosacījumu izpildi inženiertīklam noteiktajās aizsargjoslu teritorijās.