Atzinums

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 69. pantam lūdzam izslēgt likumprojekta spēkā stāšanās noteikumu, kas paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, vai alternatīvi lūdzam norādīt konkrētu likumprojekta (likuma) spēkā stāšanās datumu.

-

Uzturam izziņas 5. punktā ietverto iebildumu. Norādām, ka Tieslietu ministrija nevar sniegt precīzas tiesību normu redakcijas, ņemot vērā arī to, ka nav skaidrs, par kādiem citiem normatīvajiem aktiem likumprojekta 4. pantā iet runa. Savukārt piedāvātā minētā panta redakcija ir neskaidra, jo nav saprotams, kuros gadījumos citiem normatīvajiem aktiem būs piemērošanas prioritāte, ievērojot, ka 4. pantā tiek paredzēts vienīgi izvērtēt samērīgumu, turklāt Eiropas Savienības tiesību aktu un judikatūras komercdarbības atbalsta kontroles jomā gadījumos atbilstoši Eiropas Savienības tiesību pārākuma principam norāde uz samērīguma izvērtēšanu varētu būt arī maldinoša, jo piemērojami būs Eiropas Savienības tiesību akti un judikatūra komercdarbības atbalsta kontroles jomā bez atbilstoša izvērtējuma (tāpat līdzīgi Latvijas Republikai saistošām starptautisko tiesību normu gadījumā būs piemērojams Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 26. pantā ietvertais princips, kas paredz, ka katrs spēkā esošs līgums ir saistošs tā dalībniekiem un ir pildāms godprātīgi), ciktāl attiecīgie akti neparedz dalībvalstu rīcības brīvību.

-

Saistībā ar izziņas 8. punktu paužam bažas, ka nav skaidri saprotams, vai atbilstoši likumprojekta 5. panta trešajai daļai paredzēts veikt piegādes drošību veicinošu prasību izvirzīšanas kontroli vai izpildes kontroli, uz ko norādīts likumprojekta 5. panta pirmajā daļā. Ievērojot minēto, lūdzam sniegt attiecīgu skaidrojumu un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojektu.

-

Uzturam Tieslietu ministrijas 2022. gada 26. oktobra atzinumā izteikto iebildumu attiecībā uz terminoloģijas precizēšanu, proti, lūdzam tiesību akta projektā "Aizsardzības industrijas likums" (turpmāk – projekts) vārdus “materiāltehnisko līdzekļu vai pakalpojumu piegādi” aizstāt ar vārdiem “preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana”, piemēram, projekta 6. panta 10. punktā un turpmāk projektā.  

-

Saistībā ar izziņas 11. punktā ietverto iebildumu lūdzam precizēt norādes uz "piegādātāja komersantu" u.tml., ņemot vērā, ka abi termini "piegādātājs" un "komersants" ir tiesību subjekti. Nepieciešamības gadījumā lūdzam likumprojektā skaidri atrunāt, kāda veida subjekti var būt piegādātāji.

-

Izziņas 14. punktā norādīts, ka likumprojekta 7. panta piektā daļa konkretizē gadījumus, sasaistot Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasības ar piegādes drošību, tomēr norādām, ka likumprojektā atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas ievaddaļai izņēmuma gadījumā pieļaujams noteikt vienīgi nosacījumu (-us), atbilstoši kuriem publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt vai dibina kapitālsabiedrību vai iegūst līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā. Ievērojot minēto:
pirmkārt, ja 7. panta piektās daļas pirmajā teikumā tiek paredzēts atbilstošs izņēmums no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas, lūdzam likumprojekta anotācijā sniegt izvērstu pamatojumu šāda izņēmuma noteikšanai, tai skaitā skaidrojot, vai attiecīgos gadījumos nav piemērojama Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta otrajā daļā ietvertā prasība par izvērtējuma veikšanu. Savukārt, ja izņēmums nav paredzēts, lūdzam izslēgt vai precizēt likumprojekta 7. panta piektās daļas pirmo teikumu, paredzot, ka noteiktos gadījumos tiek izvērtēta lietderība iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā vai dibinat jaunu kapitālsabiedrību;
otrkārt, no izziņas 14. punktā ietvertā skaidrojuma neizriet pamatojums likumprojekta 7. panta piektās daļas otrajā teikumā paredzēt prezumpciju, kādos gadījumos noteiktas kapitālsabiedrības darbība (pakalpojumi un piegādes) ir stratēģiski svarīgas valsts drošībai. Norādām, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2. punkta nosacījums paredz, ka publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts drošībai, un šis nosacījums nav prezumējams.

-

Uzturam izziņas 16. punktā ietverto iebildumu. Norādām, ka no likumprojekta 1. panta 1. un 6. punkta, kā arī 8. panta pirmās daļas u.c. vienībām joprojām skaidri neizriet tiesību subjekti, kuri var būt stratēģiskie partneri - kapitālsabiedrības vai komersanti un zinātniskās institūcijas. Proti, nav saskatāms pamatojums norādīt uz stratēģiskajiem partneriem - komersantiem un zinātniskajām institūcijām, ja stratēģiskās partnerības līgums var tikt slēgts vienīgi ar kapitālsabiedrībām.

-

Uzturam izziņas 15. punktā ietverto iebildumu un atkārtoti lūdzam izvairīties no pieturzīmes iekavas lietošanas. Norādām, ja atbilstoši minētajā izziņas punktā norādītajam starp nodošanu lietošanā un iznomāšanu lieto saikli “un”, tad attiecīgais regulējums tomēr nepaliek skaidrāks, jo iznomāšana ir viens no pamaties, uz kuriem lieta var tikt nodota lietošanā, līdz ar ko norādes "nodot lietošanā" lietojums līdztekus norādei uz iznomāšanu būtu liekvārdība. Tā vietā ierosinām likumprojektā skaidri paredzēt, vai attiecīgā lieta tiek vienīgi iznomāta vai kādu līgumattiecību ietvaros tā vēl var tikt nodota lietošanā. Kā arī norādām, ka starp komersantiem un kapitālsabiedrībām, piemēram, var tikt lietota pieturzīme domuzīme (komersanti - kapitalsabiedrības) vai var norādīt vienīgi uz kapitālsabiedrībām.

-

Projekta 8. panta pirmā daļa jau paredz, ka stratēģiskās partnerības līguma noslēgšanai ir nepieciešama Ministru kabineta atļauja. Līdz ar to Tieslietu ministrijas ieskatā projekta 8. panta ceturtās daļas 11. punktā iekļautais nosacījums, kas noteic atkārtotu Ministru kabineta atļaujas prasīšanu, ir izslēdzams (Tieslietu ministrijas 2022. gada 26. oktobra atzinuma 15. punktā iekļautais iebildums).
Vienlaikus attiecībā uz projekta 8. panta devīto daļu norādām, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums neparedz tādu kārtību, kura minēta šai projekta vienībā, proti, ka tiešās pārvaldes iestāde, lai iegūtu līdzdalību vai izšķirošo ietekmi stratēģiskā partnera kapitālsabiedrībā, iesniedz Ministru kabinetā noteikumu projektu. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projektu atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā ietvertajam regulējumam.
 

-

Lūdzam likumprojekta 8. panta astotajā daļā izslēgt vārdu "nepārprotami", vai skaidrot likumprojekta anotācijā, kādā gadījumā līguma izpilde varētu būt nepārprotami apdraudēta.

-

Uzturam izziņas 24. punktā ietverto iebildumu, ciktāl izmaiņas nav veiktas likumprojekta 8. panta devītajā daļā, kā arī likumprojekta anotācija nav papildināta ar pamatojumu stratēģiskā partnera līguma brīvības principa (pamattiesību uz īpašumu) ierobežojumam, kas paredz obligātu Aizsardzības ministrijas saskaņojumu stratēģiskā partnera kapitālsabiedrības darījumiem. Nepieciešamības gadījumā lūdzam likumprojekta 8. panta devītajā daļā norādīt uz stratēģisko partneri - kapitālsabiedrību, jo pretējā gadījumā nav skaidrs, vai runa ir par stratēģiskā partnera dalību kādā citā kapitālsabiedrībā vai ko citu.

-

Uzturam izziņas 23. punktā ietverto iebildumu. Vēršam uzmanību, lai gan izziņā norādīts uz attiecīgā iebilduma ņemšanu vērā, atbilstošas izmaiņas likumprojektā pēc būtības nav veiktas.

-

Uzturam izziņas 33. punktā ietverto iebildumu attiecībā uz likumprojekta 10. panta trešajā daļā (iepriekš ceturtajā daļā) paredzēto pilnvarojumu.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrot, vai dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Industrijas padomnieku grupā ir obligāta, attiecīgā gadījumā likumprojekta anotācijas 5. sadaļā norādot attiecīgo starptautiskā līguma normu, kas paredz atbilstošu pienākumu (saistību) un to, kā ar likumprojektu šī saistība tiek izpildīta. Ja minētā dalība nav obligāta saskaņā ar starptautiskā līguma normu, lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrot pamatojumu, kādēļ aizsardzības industrijas organizācijai tiek paredzēts pienākums izvirzīt savus pārstāvjus minētajā padomnieku grupā, nepieciešamības gadījumā precizējot likumprojekta 11. panta pirmo daļu un paredzot, ka attiecīgā organizācija var izvirzīt savus pārstāvjus Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Industrijas padomnieku grupā.

-

Saistībā ar izziņas 46. punktā ietverto iebildumu atkārtoti lūdzam likumprojekta 13. panta trešajā daļā skaidrāk formulēt priekšnoteikumus sadarbības ierobežošanai vai pārtraukšanai. Ierosinām nenorādīt uz apziņas formu - apzināti, bet norādīt uz neizpildi vai nepienācīgu izpildi.

"(3) Aizsardzības industrijas pienākums savā darbībā ir ievērot Aizsardzības ministrijas izvirzītās darbības drošības prasības. Šādu prasību neizpilde vai nepilnīga izpilde var būt par pamatu Aizsardzības ministrijas sadarbības ierobežošanai vai pārtraukšanai ar attiecīgo aizsardzības industrijas pārstāvi šajā likumā un citos aizsardzības industrijas darbības drošību reglamentējošo normatīvos noteiktā kārtībā."

Tieslietu ministrija uztur 2022. gada 26. oktobra atzinuma 33.punktā ietverto iebildumu. Atkārtoti vēršam uzmanību attiecībā uz atsavināšanas tiesisko regulējumu, kas paredzēts Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā un projekta 14. panta trešajā un ceturtajā daļā nav pietiekami saprotams. Līdz ar to lūdzam precizēt projekta 14. panta trešo un ceturto daļu, lai minētās normas atbilstu spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam.
 

-

Vēršam uzmanību, ka Aizsardzības ministrijas izstrādāts cenrādis nav saistošs privātpersonām, tai skaitā nav arī skaidra attiecīgā cenrāža pieejamība. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un izslēgt likumprojekta 14. panta otrajā daļā ietverto atsauci uz aizsardzības ministrijas izstrādāto cenrādi vai alternatīvi lūdzam izvērtēt un papildināt likumprojektu ar pilnvarojumu attiecīgu Ministru kabineta noteikumu izdošanai.

-

Uzturam izziņas 50. punktā ietverto iebildumu un atkārtoti lūdzam skaidrot aizsardzības industrijas darbības veicināšanas mērķa atbilstību likumprojekta 2. pantā ietvertajam mērķim vai izslēgt vai precizēt likumprojekta 14. panta trešo un ceturto daļu.  Kā arī lūdzam salāgot likumprojekta anotācijā ietverto skaidrojumu par mērķiem, kādos minētie prototipi iegādājami, tai skaitā NBS apmācību vajadzībām, ar likumprojekta 14. panta trešās daļas regulējumu.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācijā norādīts uz objektīviem apsvērumiem, nevis tehniskiem apsvērumiem, kas ir pamats tam, ka nav iespējams sertificēt produktu prototipus. Tādēļ lūdzam salāgot likumprojektu ar tā anotāciju. Kā arī atkārtoti vēršam uzmanību, ka Aizsardzības ministrija nevar atsavināt komersantam piederošu īpašumu, bet var vienīgi vienoties ar komersantu par tā atsavināšanu. Tādēļ lūdzam likumprojekta 14. panta trešajā daļā norādīt uz attiecīgu vienošanos, nepieciešamības (lai novērstu dublēšanos) gadījumā izslēdzot norādi uz vienošanās noslēgšanu 14. panta ceturtajā daļā.

-

Saistībā ar izziņas 53. punktā ietverto iebildumu skaidrojam, ka atbilstoši Vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk - vadlīnijas; vadlīnijas pieejamas: TAP_anotacija_vadlinijas_090921_vol1 (3).pdf) anotācijas 4.1. apakšpunktā norāda: tiesību aktu projektus, kuru izstrādāšanai paredzēts pilnvarojums projektā, saistīto tiesību aktu nosaukumu, pamatojumu un aprakstu, kā arī atbildīgo institūciju; citus spēkā esošos (vai jau apstiprinātos) tiesību aktus, kuros jāizdara grozījumi vai kuri jāatzīst par spēku zaudējušiem (atceltiem) saistībā ar projektu, kā arī skaidro šādu izmaiņu nepieciešamību. Ja nepieciešamie tiesību aktu projekti jau ir izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, norāda attiecīgās Valsts sekretāru sanāksmes datumu, protokola numuru un paragrāfu vai, ja nepieciešamie tiesību aktu projekti jau ir pieteikti TAP portālā, norāda projekta TA (ID) numuru. Attiecīgi lūdzam papildināt likumprojekta 4. sadaļu ar atbilstošu skaidrojumu.

 

-

Saistībā ar izziņas 55. punktā ietverto iebildumu lūdzam informāciju par Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. panta prasību ieviešanu likumprojektā norādīt 5.1. sadaļā un detalizēti atspoguļot likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas tabulā (sk.detalizētāk vadlīnijas par anotācijas 5. sadaļu). Kā arī lūdzam skaidrot, vai ar likumprojektu paredzēts pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija direktīvas 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK, prasības, šādā gadījumā aizpildot likumprojekta anotācijas 5. sadaļu ar informāciju par minētās direktīvas prasību pārņemšanu (likumprojektā ietverot arī attiecīgu informatīvo atsauci uz šo direktīvu).

-