Projekta ID
24-TA-1050Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
08.10.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) ir iepazinusies ar Ministru kabineta noteikumu “Valsts datu apstrādes mākoņa noteikumi“ (24-TA-1050) projektu (turpmāk – MK noteikumu projekts) un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) sniegto skaidrojumu uz iepriekš paustajiem LDDK iebildumiem.
LDDK norāda, ka joprojām uztur iebildumus pret MK noteikumu projekta tālāku virzību. LDDK uzskata, ka arī pēc VARAM sniegtajiem skaidrojumiem, MK noteikumu projekts tā izstrādātajā redakcijā ir noraidāms, pilnībā pārstrādājams atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 18. panta piektās daļas 1. un 2.punktu tvērumam, un pēc konsultācijām ar nozari un LDDK, iesniedzams izskatīšanai Ministru kabinetā.
VARAM, sniedzot skaidrojumu un atbildi uz LDDK 2024.gada 8.augustā iesniegtajiem iebildumiem par MK noteikumu projektu, ir norādījusi, ka LDDK iebildums ir “ņemts vērā” un, ka LDDK piedāvātais modelis ar vienu datu apstrādes infrastruktūras pakalpojumu sagādes institūciju, kas, savukārt, piesaista nepieciešamos resursus un pakalpojumus gan no pārvaldes ietvaros esošajiem resursiem un koplietošanas pakalpojumiem, gan no komerciāliem pakalpojumu sniedzējiem uzskatāms par labāku modeli, tomēr ne pēc būtības, ne satura LDDK iebildums un piedāvātais modelis nav ticis “ņemts vērā”, kā arī MK noteikumu projektā nav veikti atbilstoši precizējumi.
Neveicot atbilstošus precizējumus MK noteikumu projektā vai atliekot tos uz “vidēju termiņu” kā to skaidrojis VARAM, netiek pildīts Ministru kabineta 2024.gada 16.jūlijā notikušās sēdes protokolā Nr.29, kā arī Ministru kabineta 2024.gada 22.jūlija rīkojumā Nr.608 fiksētie Ministru kabineta lēmumi, tajā skaitā tieši uz VARAM attiecināmo lēmuma un rīkojuma daļu: “Lai turpmāk būtu iespējams nodot mākoņdatošanas pakalpojumus privātajam pakalpojumu sniedzējam, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar kompetento nozares ministriju izstrādāt kritēriju kopu, atbilstoši kurai tiek paredzēti gadījumi, kad mākoņdatošanas pakalpojumus var nodot privātajam pakalpojumu sniedzējam, tādējādi samazinot "in hause company" principu, veicinot konkurenci, kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un pakalpojumu izmaksu samazinājumu.”
LDDK, tāpat kā iepriekš, norāda, ka MK noteikumu projekta tvērums neatbilst Valsts informācijas sistēmu likuma 18. panta piektās daļas 1. un 2.punktā Saeimas dotajam uzdevumam, proti:
- Tas neparedz vienu, centralizētu valsts platformas pārzini — institūciju, kas normatīvajos aktos par valsts platformu noteiktajā kārtībā organizē un vada valsts platformas darbību;
- Tas paredz:
1) Valsts informācijas sistēmu likumā (uz kura pamata izstrādāts MK noteikumu projekts) neparedzētu un arī pašā MK noteikumu projektā nedefinētu jēdzienu “valsts datu apstrādes mākonis”;
2) Lietot terminu “mākoņdatošanas platforma”, kuras definīcija (“valsts platforma, kura mākoņdatošanas platformas lietotājam pēc pieprasījuma nodrošina izkliedētus un mērogojamus skaitļošanas, tīkla un glabāšanas resursus, izmantojot pašapkalpošanās portālu”) pilnībā atšķiras no Valsts informācijas sistēmu likumā lietotā termina “valsts platforma” (“informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resurss vai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu kopums, kas nodrošina valsts pārvaldes funkcijas vai deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu un paredzēts vairāku institūciju funkciju un uzdevumu izpildei un, ja valsts platformas pārzinis ir noteicis, arī pakalpojumu sniegšanai privātpersonām”);
3) Noteikt vairākus “mākoņdatošanas platformu pārziņus” (kopumā 4, t.i, trīs publiskas personas institūcijas (Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Latvijas Nacionālā bibliotēka un Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības datu centrs), kā arī vienu valsts akciju sabiedrību (Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs – LVRTC), nepaskaidrojot, vai minētie visi 4 “mākoņdatošanas platformu pārziņi” vienlaikus ir uzskatāmi par Valsts informācijas sistēmu likumā paredzēto valsts platformas pārziņiem, kā arī MK noteikumu projektā nedefinējot kas saprotams ar tajā lietoto terminu “mākoņdatošanas platformu pārzinis”.
Noteikumu projektā paredzētais pirmšķietami ir pretrunā ar vairākām Latvijas Republikai kā publiskai personai saistošām tiesību normām, proti:
- līguma par Eiropas Savienības darbību ietvertajam valsts atbalsta aizliegumam attiecībā uz ekskluzīvu komercdarbības tiesību noteikšanu vienam atsevišķam uzņēmumam – LVRTC, kurš vienlaikus ar šādiem pakalpojumiem darbojas tirgus apstākļos;
- Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredzētajiem kritērijiem un nosacījumiem attiecībā uz uzdevumu deleģēšanu un tostarp publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībās (attiecībā uz LVRTC);
- Konkurences likumā paredzētajiem nosacījumiem attiecībā uz aizliegumu tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm un kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme, ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, tostarp radīt priekšrocības kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir tieša vai netieša līdzdalība.
LDDK jau iepriekš paudusi iebildumus par dažādiem citiem MK noteikumu projektiem, kas šķietami ietver neatbilstošu praksi valsts datu apstrādes organizēšanā.
Līdz šim arī attiecībā uz LVRTC, tās akciju turētājs - Satiksmes ministrija, joprojām nav izpildījusi Ministru kabineta 2024.gada 16.jūlijā notikušās sēdes protokolā Nr.29, kā arī Ministru kabineta 2024.gada 22.jūlija rīkojumā Nr.608 (https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/21383d01-3acf-4fd2-9b42-9cfd1d496911/preview) noteikto:
“3.Satiksmes ministrijai iesniegt Valsts kancelejā izvērtējuma dokumentus par VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" atbilstību iekšējā uzņēmuma ("in-house company") statusam, kā arī ar tiem iepazīstināt SIA "TET"".
MK noteikumu projekts nerosina esošo datu centru integrāciju, kā arī faktiski nepilda Valsts informācijas sistēmu likuma doto uzdevumu par vienu, centralizētu valsts platformas pārzini (institūciju) ar uzdevumu organizēt un vadīt valsts platformas darbību, tā vietā normatīvi nostiprinot 4 dažādu datu centru izņēmuma statusu pakalpojumu nodrošināšanai publiskās pārvaldes institūcijām, neizbēgami radot nepārtrauktu papildus investīciju piešķiršanas nepieciešamību no valsts budžeta, lai risinātu jau iepriekš paredzamas darbības problēmas.
MK noteikumu pašreizējais projekts paredz kopumā 3 dažādas, savstarpēji neatkarīgas institūcijas un vienu valsts akciju sabiedrību, kuras nevis “organizē un vada valsts platformas darbību”, bet gan katra patstāvīgi par atlīdzību (samaksu) nodrošina valsts budžeta finansētu, savstarpēji neintegrētu infrastruktūru un pakalpojumus, kuru jāizmanto citām publiskām personām. Lai arī VARAM savos skaidrojumos norāda, ka Noteikumu projekta mērķis ir noteikt vienveidīgu un nepārprotamu regulējuma ietvaru valsts pārvaldes iestāžu savstarpējai sadarbībai ar MK noteikumu projektā norādītajiem četriem koplietošanas pakalpojumu sniedzējiem un pēc VARAM skaidrojuma it kā neierobežo komercsabiedrību iesaisti pakalpojumu nodrošināšanā, LDDK uzskata, ka tā kā MK noteikumu projekts nepaskaidro kādā veidā komercsabiedrības var uz līdzvērtīgiem principiem un kritērijiem sniegt pakalpojumus valsts pārvaldes iestādēm, ir nepieciešams noteikumus pārstrādāt.
LDDK uzskata, ka MK noteikumu projekta izstrādē, kādu paredz Valsts informācijas sistēmu likuma 18. panta piektās daļas 1. un 2.punkts, jāpielieto pilnīgi atšķirīga pieeja, nekā MK noteikumu projektā atspoguļotā, balstoties uz sekojošiem pamatprincipiem:
- Nosakot vienu Valsts informācijas sistēmu likumā paredzēto valsts platformas pārzini, t.i. institūciju, kas normatīvajos aktos par valsts platformu noteiktajā kārtībā organizē un vada valsts platformas darbību, tajā tostarp integrējot privātu pakalpojumu sniedzēju nodrošinātas platformas un risinājumus
- Nosakot principus un kritērijus, atbilstoši kuriem valsts platformas pārzinis organizē publisko un privāto mākoņdatošanas resursu izvēli un integrētu pārvaldību, atbilstoši vienotas valsts IKT pārvaldības arhitektūras principiem.
LDDK atkārtoti sniedz šādus secinājumus attiecībā uz MK noteikumu projektu un aicina VARAM veikt MK noteikumu projektā atbilstošus precizējumus:
1. nav objektīvu apstākļu un pamatojuma tik būtiski sašaurināt kvalitatīvu un saimnieciski izdevīgu mākoņdatošanas pakalpojumu pieejamību visiem publiskā sektora lietotājiem (t.i. publiskām personām; publiskas personas kapitālsabiedrībām; publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām; zinātniskām vai kultūras institūcijām; izglītības iestādēm) (turpmāk – Lietotāji), tādēļ aicinām paredzēt noteikumos kā tos var nodrošināt visi tirgus dalībnieki, nevis tikai 3 valsts iestādes un viens noteikts uzņēmums, LVRTC;
2. vairāki konkrētā pakalpojumu tirgus dalībnieki plašam Lietotāju lokam kvalitatīvi nodrošina un arī turpmāk ir spējīgi un ieinteresēti nodrošināt tādus mākoņdatošanas pakalpojumus, kuri atbilstoši LDDK rīcībā esošajai informācijai atbilst visiem tiem kvalificējošiem kritērijiem (t.sk. drošības, konfidencialitātes, funkcionālajiem), kādi tiek izvirzīti MK noteikumu projekta 3.1.punktā norādīto subjektu nodrošinātajiem pakalpojumiem. Vēl jo vairāk, virknē kvalificējošo kritēriju konkrētā pakalpojumu tirgus dalībnieku nodrošinātie mākoņdatošanas pakalpojumi būtiski pārsniedz MK noteikumu projekta 3.1.punktā norādīto subjektu nodrošinātos mākoņdatošanas pakalpojumu līmeni, t.sk. attiecībā uz drošību, kvalitāti, nepārtrauktību un efektivitāti.
3. kvalitatīvu un saimnieciski izdevīgu mākoņdatošanas pakalpojumu pieejamības Lietotājiem ierobežošana:
a) nav jebkādi pamatota no konkurences tiesības regulējošo normu viedokļa. Apstākļos, kur šādi vai līdzīgi Lietotājiem nepieciešamie pakalpojumi tirgū jau ir pieejami, šāda pieeja ir pretēja arī Eiropas Savienības valsts atbalsta regulējumam, kas prasa pakalpojuma sniedzēju izvēlēties brīvas konkurences apstākļos;
b) pat ja tiek uzskatīts, ka uzdevumu deleģēšana balstīta uz “in-house” iepirkumu principu, atgādinām, ka no konkurences tiesības regulējošo normu viedokļa tas piemērojams tikai tirgus nepilnības gadījumos. Attiecībā uz mākoņdatošanas pakalpojumiem jau iepriekš norādījām, ka šiem pakalpojumi ir pieejami arī no citiem pakalpojumu sniedzējiem, tādēļ tirgus nepilnības nav konstatējamas;
c) visdrīzāk arī nostādīs Lietotājus situācijā, ka tie būs spiesti iegādāties ne tikai kvalitatīvi, bet arī finansiāli neizdevīgākus jeb faktiski mākslīgi sadārdzinātus pakalpojumus;
4. kontekstā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā paredzēto valsts atbalsta aizliegumu ir secināms, ka:
a) MK noteikumu projekta izstrādes ietvaros nav vērtēts apstāklis, vai Latvijas Valsts nepiešķir jebkuram no MK noteikumu projekta 3.1.punktā norādītajiem subjektiem selektīvu un mantiski novērtējamu priekšrocību, vai šī priekšrocība deformē vai var deformēt konkurenci un vai tā ietekmē tirdzniecību starp Eiropas savienības dalībvalstīm;
b) ir objektīvs pamats konstatēt aizliegta valsts atbalsta pazīmes attiecībā uz MK noteikumu projektā paredzēto ierobežojumu paredzēt visiem Lietotājiem nepieciešamo mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju loku ierobežot tikai ar MK noteikumu projekta 3.1.punktā norādītajiem subjektiem.
Ņemot vērā augstāk norādīto, LDDK:
- aicina pildīt Ministru kabineta sēdē 2024.gada 16.jūlijā lemto un VARAM nodrošināt, ka tiek izpildīts:
“Lai turpmāk būtu iespējams nodot mākoņdatošanas pakalpojumus privātajam pakalpojumu sniedzējam, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar kompetento nozares ministriju izstrādāt kritēriju kopu, atbilstoši kurai tiek paredzēti gadījumi, kad mākoņdatošanas pakalpojumus var nodot privātajam pakalpojumu sniedzējam, tādējādi samazinot "in hause company" principu, veicinot konkurenci, kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un pakalpojumu izmaksu samazinājumu";
- kategoriski iebilst pret MK noteikumu projektā paredzēto ierobežojumu paredzēt visiem Lietotājiem nepieciešamo mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju loku ierobežot tikai ar MK noteikumu projekta 3.1.punktā norādītajiem subjektiem, kas neatbilst Valsts informācijas sistēmu likuma deleģējumam;
- ierosina pilnība pārstrādāt MK noteikumu projektu, lai nodrošinātu iespēju mākoņdatošanas pakalpojumu tirgus dalībniekiem turpināt Lietotājiem sniegt mākoņdatošanas pakalpojumus, pēc nepieciešamības paredzot objektīvi novērtējamus kritērijus, kuriem jāatbilst Lietotāju izmantotajiem mākoņdatošanas pakalpojumiem.
LDDK norāda, ka joprojām uztur iebildumus pret MK noteikumu projekta tālāku virzību. LDDK uzskata, ka arī pēc VARAM sniegtajiem skaidrojumiem, MK noteikumu projekts tā izstrādātajā redakcijā ir noraidāms, pilnībā pārstrādājams atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 18. panta piektās daļas 1. un 2.punktu tvērumam, un pēc konsultācijām ar nozari un LDDK, iesniedzams izskatīšanai Ministru kabinetā.
VARAM, sniedzot skaidrojumu un atbildi uz LDDK 2024.gada 8.augustā iesniegtajiem iebildumiem par MK noteikumu projektu, ir norādījusi, ka LDDK iebildums ir “ņemts vērā” un, ka LDDK piedāvātais modelis ar vienu datu apstrādes infrastruktūras pakalpojumu sagādes institūciju, kas, savukārt, piesaista nepieciešamos resursus un pakalpojumus gan no pārvaldes ietvaros esošajiem resursiem un koplietošanas pakalpojumiem, gan no komerciāliem pakalpojumu sniedzējiem uzskatāms par labāku modeli, tomēr ne pēc būtības, ne satura LDDK iebildums un piedāvātais modelis nav ticis “ņemts vērā”, kā arī MK noteikumu projektā nav veikti atbilstoši precizējumi.
Neveicot atbilstošus precizējumus MK noteikumu projektā vai atliekot tos uz “vidēju termiņu” kā to skaidrojis VARAM, netiek pildīts Ministru kabineta 2024.gada 16.jūlijā notikušās sēdes protokolā Nr.29, kā arī Ministru kabineta 2024.gada 22.jūlija rīkojumā Nr.608 fiksētie Ministru kabineta lēmumi, tajā skaitā tieši uz VARAM attiecināmo lēmuma un rīkojuma daļu: “Lai turpmāk būtu iespējams nodot mākoņdatošanas pakalpojumus privātajam pakalpojumu sniedzējam, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar kompetento nozares ministriju izstrādāt kritēriju kopu, atbilstoši kurai tiek paredzēti gadījumi, kad mākoņdatošanas pakalpojumus var nodot privātajam pakalpojumu sniedzējam, tādējādi samazinot "in hause company" principu, veicinot konkurenci, kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un pakalpojumu izmaksu samazinājumu.”
LDDK, tāpat kā iepriekš, norāda, ka MK noteikumu projekta tvērums neatbilst Valsts informācijas sistēmu likuma 18. panta piektās daļas 1. un 2.punktā Saeimas dotajam uzdevumam, proti:
- Tas neparedz vienu, centralizētu valsts platformas pārzini — institūciju, kas normatīvajos aktos par valsts platformu noteiktajā kārtībā organizē un vada valsts platformas darbību;
- Tas paredz:
1) Valsts informācijas sistēmu likumā (uz kura pamata izstrādāts MK noteikumu projekts) neparedzētu un arī pašā MK noteikumu projektā nedefinētu jēdzienu “valsts datu apstrādes mākonis”;
2) Lietot terminu “mākoņdatošanas platforma”, kuras definīcija (“valsts platforma, kura mākoņdatošanas platformas lietotājam pēc pieprasījuma nodrošina izkliedētus un mērogojamus skaitļošanas, tīkla un glabāšanas resursus, izmantojot pašapkalpošanās portālu”) pilnībā atšķiras no Valsts informācijas sistēmu likumā lietotā termina “valsts platforma” (“informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resurss vai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu kopums, kas nodrošina valsts pārvaldes funkcijas vai deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu un paredzēts vairāku institūciju funkciju un uzdevumu izpildei un, ja valsts platformas pārzinis ir noteicis, arī pakalpojumu sniegšanai privātpersonām”);
3) Noteikt vairākus “mākoņdatošanas platformu pārziņus” (kopumā 4, t.i, trīs publiskas personas institūcijas (Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Latvijas Nacionālā bibliotēka un Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības datu centrs), kā arī vienu valsts akciju sabiedrību (Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs – LVRTC), nepaskaidrojot, vai minētie visi 4 “mākoņdatošanas platformu pārziņi” vienlaikus ir uzskatāmi par Valsts informācijas sistēmu likumā paredzēto valsts platformas pārziņiem, kā arī MK noteikumu projektā nedefinējot kas saprotams ar tajā lietoto terminu “mākoņdatošanas platformu pārzinis”.
Noteikumu projektā paredzētais pirmšķietami ir pretrunā ar vairākām Latvijas Republikai kā publiskai personai saistošām tiesību normām, proti:
- līguma par Eiropas Savienības darbību ietvertajam valsts atbalsta aizliegumam attiecībā uz ekskluzīvu komercdarbības tiesību noteikšanu vienam atsevišķam uzņēmumam – LVRTC, kurš vienlaikus ar šādiem pakalpojumiem darbojas tirgus apstākļos;
- Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredzētajiem kritērijiem un nosacījumiem attiecībā uz uzdevumu deleģēšanu un tostarp publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībās (attiecībā uz LVRTC);
- Konkurences likumā paredzētajiem nosacījumiem attiecībā uz aizliegumu tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm un kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme, ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, tostarp radīt priekšrocības kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir tieša vai netieša līdzdalība.
LDDK jau iepriekš paudusi iebildumus par dažādiem citiem MK noteikumu projektiem, kas šķietami ietver neatbilstošu praksi valsts datu apstrādes organizēšanā.
Līdz šim arī attiecībā uz LVRTC, tās akciju turētājs - Satiksmes ministrija, joprojām nav izpildījusi Ministru kabineta 2024.gada 16.jūlijā notikušās sēdes protokolā Nr.29, kā arī Ministru kabineta 2024.gada 22.jūlija rīkojumā Nr.608 (https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/21383d01-3acf-4fd2-9b42-9cfd1d496911/preview) noteikto:
“3.Satiksmes ministrijai iesniegt Valsts kancelejā izvērtējuma dokumentus par VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" atbilstību iekšējā uzņēmuma ("in-house company") statusam, kā arī ar tiem iepazīstināt SIA "TET"".
MK noteikumu projekts nerosina esošo datu centru integrāciju, kā arī faktiski nepilda Valsts informācijas sistēmu likuma doto uzdevumu par vienu, centralizētu valsts platformas pārzini (institūciju) ar uzdevumu organizēt un vadīt valsts platformas darbību, tā vietā normatīvi nostiprinot 4 dažādu datu centru izņēmuma statusu pakalpojumu nodrošināšanai publiskās pārvaldes institūcijām, neizbēgami radot nepārtrauktu papildus investīciju piešķiršanas nepieciešamību no valsts budžeta, lai risinātu jau iepriekš paredzamas darbības problēmas.
MK noteikumu pašreizējais projekts paredz kopumā 3 dažādas, savstarpēji neatkarīgas institūcijas un vienu valsts akciju sabiedrību, kuras nevis “organizē un vada valsts platformas darbību”, bet gan katra patstāvīgi par atlīdzību (samaksu) nodrošina valsts budžeta finansētu, savstarpēji neintegrētu infrastruktūru un pakalpojumus, kuru jāizmanto citām publiskām personām. Lai arī VARAM savos skaidrojumos norāda, ka Noteikumu projekta mērķis ir noteikt vienveidīgu un nepārprotamu regulējuma ietvaru valsts pārvaldes iestāžu savstarpējai sadarbībai ar MK noteikumu projektā norādītajiem četriem koplietošanas pakalpojumu sniedzējiem un pēc VARAM skaidrojuma it kā neierobežo komercsabiedrību iesaisti pakalpojumu nodrošināšanā, LDDK uzskata, ka tā kā MK noteikumu projekts nepaskaidro kādā veidā komercsabiedrības var uz līdzvērtīgiem principiem un kritērijiem sniegt pakalpojumus valsts pārvaldes iestādēm, ir nepieciešams noteikumus pārstrādāt.
LDDK uzskata, ka MK noteikumu projekta izstrādē, kādu paredz Valsts informācijas sistēmu likuma 18. panta piektās daļas 1. un 2.punkts, jāpielieto pilnīgi atšķirīga pieeja, nekā MK noteikumu projektā atspoguļotā, balstoties uz sekojošiem pamatprincipiem:
- Nosakot vienu Valsts informācijas sistēmu likumā paredzēto valsts platformas pārzini, t.i. institūciju, kas normatīvajos aktos par valsts platformu noteiktajā kārtībā organizē un vada valsts platformas darbību, tajā tostarp integrējot privātu pakalpojumu sniedzēju nodrošinātas platformas un risinājumus
- Nosakot principus un kritērijus, atbilstoši kuriem valsts platformas pārzinis organizē publisko un privāto mākoņdatošanas resursu izvēli un integrētu pārvaldību, atbilstoši vienotas valsts IKT pārvaldības arhitektūras principiem.
LDDK atkārtoti sniedz šādus secinājumus attiecībā uz MK noteikumu projektu un aicina VARAM veikt MK noteikumu projektā atbilstošus precizējumus:
1. nav objektīvu apstākļu un pamatojuma tik būtiski sašaurināt kvalitatīvu un saimnieciski izdevīgu mākoņdatošanas pakalpojumu pieejamību visiem publiskā sektora lietotājiem (t.i. publiskām personām; publiskas personas kapitālsabiedrībām; publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām; zinātniskām vai kultūras institūcijām; izglītības iestādēm) (turpmāk – Lietotāji), tādēļ aicinām paredzēt noteikumos kā tos var nodrošināt visi tirgus dalībnieki, nevis tikai 3 valsts iestādes un viens noteikts uzņēmums, LVRTC;
2. vairāki konkrētā pakalpojumu tirgus dalībnieki plašam Lietotāju lokam kvalitatīvi nodrošina un arī turpmāk ir spējīgi un ieinteresēti nodrošināt tādus mākoņdatošanas pakalpojumus, kuri atbilstoši LDDK rīcībā esošajai informācijai atbilst visiem tiem kvalificējošiem kritērijiem (t.sk. drošības, konfidencialitātes, funkcionālajiem), kādi tiek izvirzīti MK noteikumu projekta 3.1.punktā norādīto subjektu nodrošinātajiem pakalpojumiem. Vēl jo vairāk, virknē kvalificējošo kritēriju konkrētā pakalpojumu tirgus dalībnieku nodrošinātie mākoņdatošanas pakalpojumi būtiski pārsniedz MK noteikumu projekta 3.1.punktā norādīto subjektu nodrošinātos mākoņdatošanas pakalpojumu līmeni, t.sk. attiecībā uz drošību, kvalitāti, nepārtrauktību un efektivitāti.
3. kvalitatīvu un saimnieciski izdevīgu mākoņdatošanas pakalpojumu pieejamības Lietotājiem ierobežošana:
a) nav jebkādi pamatota no konkurences tiesības regulējošo normu viedokļa. Apstākļos, kur šādi vai līdzīgi Lietotājiem nepieciešamie pakalpojumi tirgū jau ir pieejami, šāda pieeja ir pretēja arī Eiropas Savienības valsts atbalsta regulējumam, kas prasa pakalpojuma sniedzēju izvēlēties brīvas konkurences apstākļos;
b) pat ja tiek uzskatīts, ka uzdevumu deleģēšana balstīta uz “in-house” iepirkumu principu, atgādinām, ka no konkurences tiesības regulējošo normu viedokļa tas piemērojams tikai tirgus nepilnības gadījumos. Attiecībā uz mākoņdatošanas pakalpojumiem jau iepriekš norādījām, ka šiem pakalpojumi ir pieejami arī no citiem pakalpojumu sniedzējiem, tādēļ tirgus nepilnības nav konstatējamas;
c) visdrīzāk arī nostādīs Lietotājus situācijā, ka tie būs spiesti iegādāties ne tikai kvalitatīvi, bet arī finansiāli neizdevīgākus jeb faktiski mākslīgi sadārdzinātus pakalpojumus;
4. kontekstā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā paredzēto valsts atbalsta aizliegumu ir secināms, ka:
a) MK noteikumu projekta izstrādes ietvaros nav vērtēts apstāklis, vai Latvijas Valsts nepiešķir jebkuram no MK noteikumu projekta 3.1.punktā norādītajiem subjektiem selektīvu un mantiski novērtējamu priekšrocību, vai šī priekšrocība deformē vai var deformēt konkurenci un vai tā ietekmē tirdzniecību starp Eiropas savienības dalībvalstīm;
b) ir objektīvs pamats konstatēt aizliegta valsts atbalsta pazīmes attiecībā uz MK noteikumu projektā paredzēto ierobežojumu paredzēt visiem Lietotājiem nepieciešamo mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju loku ierobežot tikai ar MK noteikumu projekta 3.1.punktā norādītajiem subjektiem.
Ņemot vērā augstāk norādīto, LDDK:
- aicina pildīt Ministru kabineta sēdē 2024.gada 16.jūlijā lemto un VARAM nodrošināt, ka tiek izpildīts:
“Lai turpmāk būtu iespējams nodot mākoņdatošanas pakalpojumus privātajam pakalpojumu sniedzējam, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar kompetento nozares ministriju izstrādāt kritēriju kopu, atbilstoši kurai tiek paredzēti gadījumi, kad mākoņdatošanas pakalpojumus var nodot privātajam pakalpojumu sniedzējam, tādējādi samazinot "in hause company" principu, veicinot konkurenci, kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un pakalpojumu izmaksu samazinājumu";
- kategoriski iebilst pret MK noteikumu projektā paredzēto ierobežojumu paredzēt visiem Lietotājiem nepieciešamo mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju loku ierobežot tikai ar MK noteikumu projekta 3.1.punktā norādītajiem subjektiem, kas neatbilst Valsts informācijas sistēmu likuma deleģējumam;
- ierosina pilnība pārstrādāt MK noteikumu projektu, lai nodrošinātu iespēju mākoņdatošanas pakalpojumu tirgus dalībniekiem turpināt Lietotājiem sniegt mākoņdatošanas pakalpojumus, pēc nepieciešamības paredzot objektīvi novērtējamus kritērijus, kuriem jāatbilst Lietotāju izmantotajiem mākoņdatošanas pakalpojumiem.
Piedāvātā redakcija
-