Projekta ID
24-TA-2661Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
19.02.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā - LDDK) ir iepazinusies ar Labklājības ministrijas (turpmāk tekstā - LM) precizēto informatīvā ziņojuma projektu “Informatīvais ziņojums par demogrāfiskās politikas attīstību“ (turpmāk tekstā - Projekts) un izsaka šādus iebildumus:
1. LDDK uztur iebildumu pret Projekta teikumu:
“Savukārt gadījumā, ja bērnu audzina viens vecāks, svarīgi ir precīzi noteikt kritērijus šīs grupas identificēšanai un ieviest pakalpojumus, kas mērķēti tieši uz viena vecāka ģimenēm.”
Pamatojums
Iebilduma neņemšanu vērā LM pamato ar to, ka LM šobrīd veic pētījumu par viena vecāka ģimenes definīcijas izstrādi, vienlaikus nosakot kritērijus, kas ir "viena vecāka ģimene".
LDDK ieskatā tam nav nepieciešams pētījums. Civillikuma Ģimenes tiesību otrajā nodaļā ir apakšnodaļa par Bērna izcelšanās noteikšanu, kā arī par Vecāku un bērnu savstarpējām tiesībām un pienākumiem.
No sociālo garantiju skatpunkta bērni, kuriem nav noteikta paternitāte, ir pilnīgi atšķirīgā situācijā no citiem bērniem, kurus audzina viens vecāks, jo šajā gadījumā iztrūkst tādu sociālo garantiju formu, kā tiesības pieprasīt bērnam uzturlīdzekļus, tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, tiesības uz sociālā nodrošinājuma pabalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā u.c.
2. LDDK iebilst pret Projekta rindkopu:
“Pētījumi1 rāda, ka dzimumu līdztiesība veicina dzimstību. Ienākot ģimenē bērnam, mātēm vairāk ir jāatsakās no hobijiem un karjeras, bet tēviem – nē. Latvijā ir jāveicina dzimumu līdztiesība, jālauž priekšstats, ka bērns ir sievietes atbildība, un jāstiprina pārliecība, ka abi vecāki ir vienlīdz svarīgi bērnam, kā arī jāveicina tas, lai sabiedrība vīriešiem viņu tēvu lomā vairāk uzticētos. Pētnieki savās rekomendācijās2 ir norādījuši, ka ir nepieciešama sabiedrības izpratnes veidošana (sociālā mārketinga kampaņa, izmantojot reklāmas un
sabiedrisko attiecību instrumentus) par tēva lomu ģimenē, tēva nozīmi bērnu aprūpē, kā arī ģimeņu dažādību kopumā.”
Pamatojums
Minētajā rindkopā LM norāda uz nepieciešamību veidot sabiedrības izpratni (sociālā mārketinga kampaņa, izmantojot reklāmas un sabiedrisko attiecību instrumentus), tajā pašā laikā pati Labklājības ministrija atbalsta nosacījumu, kas ir klajā pretrunā ar dzimumu līdztiesību. Piemēram, ja abi vecāki jau pirmajā dzīves gadā nolemj bērnu aprūpes pienākumus solidāri dalīt uz pusēm un arī darba slodzi abi samazina uz pusi, tad šādai mājsaimniecībai tiek piemērota finansiāla sankcija - šīm ģimenēm tiek atņemta daļa no vecāku pabalsta, lai gan vecāki pa abiem kopā būs nodarbināti tikai vienu pilnu slodzi - 40 stundas nedēļā. Tāpat vecākiem ir liegta iespēja izvēlēties, kurš no vecākiem saņems vecāku pabalstu, kurš bērna kopšanas pabalstu. Abus var saņemt vai nu viens, vai otrs vecāks. Līdz ar to faktiski jau ar pirmo bērna dzīves gadu valsts ir pateikusi – vai nu viens, vai otrs vecāks, bet ne abi solidāri vai vienu pabalstu viens, bet otru – otrs vecāks.
Iebilduma neņemšanu vērā LM pamato ar to, ka valsts pienākums neesot materiāli atbalstīt jebkuru ģimenes vai vecāku izvēli. LDDK ieskatā valstij, kura organizē sociālā mārketinga kampaņas par dzimumu līdztiesību, tomēr ir pienākums nodrošināt līdzvērtīgu atbalstu tām ģimenēm, kuras jau bērna aprūpes pirmajā gadā izvēlas dzimumu līdztiesībai visatbilstīgāko aprūpes modeli.
3. LDDK iebilst pret Projekta rindkopu:
“Bērnu audzināšanas pieredze un pakalpojumu pieejamība (kvalitatīva medicīniskā aprūpe, bērnu pieskatīšanas pakalpojumi, ārpusskolas izglītības, sporta, kultūras, izklaides pasākumi bērniem).”
Pamatojums
Bērniem ir nepieciešama ne tikai kvalitatīva, bet arī savlaicīga medicīniskā aprūpe. Ņemot vērā, ka bērni nav vainojami mājsaimniecības finansiālajā situācijā un nevar to ietekmēt, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu nepietiekamības iespējamo ietekmi uz bērna nākotni, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai grūtniecēm un bērniem ir jābūt ne tikai deklaratīvai (Ārstniecības likuma 3.pants), bet reālai veselības aprūpes prioritātei.
4. LDDK uztur iebildumu pret uz ESAO modificētās ekvivalences skalas bāzes balstītu nabadzības riska indeksu attiecināšanu uz ģimenēm ar bērniem, un ietveršanu jebkāda veida sociālās politikas plānošanas dokumentos, tostarp šī Projekta sadaļā “Rezultatīvie rādītāji”.
Pamatojums
Iebilduma neņemšanu vērā LM pamato ar to, ka Rezultatīvais rādītājs ir viens no CSP mērāmajiem rādītājiem. LDDK nenoliedz, ka Rezultatīvais rādītājs ir viens no CSP mērāmajiem rādītājiem. LDDK iebilst pret tā izmantošanu sociālās politikas dokumentos, jo:
1) ESAO modificētā ekvivalences skala ir izstrādāta īpaši Rietumeiropas valstu mājsaimniecību izdevumu struktūrai ir nesaderīga ar Latvijas mājsaimniecību izdevumu struktūru (Latvijā mājsaimniecību izdevumu struktūrā ir ievērojami augstāks pārtikas, apģērba, siltumenerģijas u.c. absolūti nepieciešamu izdevumu īpatsvars. ESAO modificētā ekvivalence skala bērnam līdz 14 gadu vecumam paredz nabadzības riska robežu 18% no mediānas (atbilstīgi šā gada datiem 123 euro), kas Latvijā nav bērna nabadzības riska robeža, bet jau dziļa nabadzība. Par to neapšaubāmi liecina pēc Labklājības ministrijas pasūtījuma veiktais pētījums par Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu, kas ir balstīts uz reāliem izdevumiem.
2) Latvijā vairāku bērniem svarīgu pārtikas preču cenu līmenis pārsniedza vidējo cenu līmeni Eiropas Savienībā (piemēram, 2023.gadā maizei par 6,8%, pienam par 18,3% u.c.), savukārt mājsaimniecību ar bērniem vidējais ienākumu līmenis uz mājsaimniecības locekli ir ievērojami zemāks, nekā vidēji ES.
3) Mājsaimniecībām ar bērniem vispār nevajadzētu atrasties nabadzības zonā, jo tas rada augstus atstumtības riskus, kas ir nelabvēlīgi gan pašam bērnam, gan sabiedrībai kopumā. Tas, kas pietrūkst bērnam bērnībā, vēlāk ne tikai bērnam, bet arī sabiedrībai izmaksā ļoti dārgi.
5. LDDK uztur iebildumu pret sadaļas “ĢIMEŅU IKDIENAS UN SADZĪVES LĪMEŅA PAAUGSTINĀŠANA“ punktu 2.1.8. punktā paredzēto Sociālās apdrošināšanas iemaksu mērķgrupu un iemaksu objektu pārskatīšanu, LM piedāvāto redakciju.
Pamatojums
Iebilduma neņemšanu vērā LM pamato ar to, ka šobrīd budžeta prioritātes ir valsts ārējā un iekšējā drošība. Tomēr LDDK ieskatā vairāki LDDK atzinumā minētie pasākumi ir fiskāli neitrāli.
Tā, piemēram, Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, ko ir parakstījuši visi Ministru kabineta locekļi, izņemot kultūras ministri, un kas ir sastādīta jau pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, 36.punktā ir nepārprotami pateikts, ka veicot būtiskas izmaiņas nodokļu politikā, paralēli citiem pasākumiem valdība ir apņēmusies mazināt ienākumu nevienlīdzību. Tajā pašā laikā, paaugstinot neapliekamo minimumu, bet atvieglojumu par apgādībā esošām personām atstājot iepriekšējā līmenī, faktiski jau tā lielā ienākumu nevienlīdzības plaisa starp mājsaimniecībām ar un bez bērniem, tiek vēl vairāk palielināta. To bija iespējams novērst abus lielumus - neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām paaugstināt pēc algoritma, kas mazina ienākumu nevienlīdzību.
Tāpat nosacījums, ka attiecībā uz valsts apdrošinātajām sociālajām grupām ir nepieciešams noteikt, ka arī valsts ievēro likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto minimālo sociālo iemaksu objektu, nemaina ieņēmumu – izdevumu līdzsvaru kopbudžetā.
Arī priekšlikums Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto pienākumu darba devējam veikt iemaksas no minimālā objekta saskaņot ar Darba likuma 134.panta otro daļu, paredzot, ka par atsevišķām sociālajām grupām valsts veic sociālo apdrošināšanas iemaksu līdzfinansējumu, nemaina ieņēmumu – izdevumu līdzsvaru kopbudžetā.
1. LDDK uztur iebildumu pret Projekta teikumu:
“Savukārt gadījumā, ja bērnu audzina viens vecāks, svarīgi ir precīzi noteikt kritērijus šīs grupas identificēšanai un ieviest pakalpojumus, kas mērķēti tieši uz viena vecāka ģimenēm.”
Pamatojums
Iebilduma neņemšanu vērā LM pamato ar to, ka LM šobrīd veic pētījumu par viena vecāka ģimenes definīcijas izstrādi, vienlaikus nosakot kritērijus, kas ir "viena vecāka ģimene".
LDDK ieskatā tam nav nepieciešams pētījums. Civillikuma Ģimenes tiesību otrajā nodaļā ir apakšnodaļa par Bērna izcelšanās noteikšanu, kā arī par Vecāku un bērnu savstarpējām tiesībām un pienākumiem.
No sociālo garantiju skatpunkta bērni, kuriem nav noteikta paternitāte, ir pilnīgi atšķirīgā situācijā no citiem bērniem, kurus audzina viens vecāks, jo šajā gadījumā iztrūkst tādu sociālo garantiju formu, kā tiesības pieprasīt bērnam uzturlīdzekļus, tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, tiesības uz sociālā nodrošinājuma pabalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā u.c.
2. LDDK iebilst pret Projekta rindkopu:
“Pētījumi1 rāda, ka dzimumu līdztiesība veicina dzimstību. Ienākot ģimenē bērnam, mātēm vairāk ir jāatsakās no hobijiem un karjeras, bet tēviem – nē. Latvijā ir jāveicina dzimumu līdztiesība, jālauž priekšstats, ka bērns ir sievietes atbildība, un jāstiprina pārliecība, ka abi vecāki ir vienlīdz svarīgi bērnam, kā arī jāveicina tas, lai sabiedrība vīriešiem viņu tēvu lomā vairāk uzticētos. Pētnieki savās rekomendācijās2 ir norādījuši, ka ir nepieciešama sabiedrības izpratnes veidošana (sociālā mārketinga kampaņa, izmantojot reklāmas un
sabiedrisko attiecību instrumentus) par tēva lomu ģimenē, tēva nozīmi bērnu aprūpē, kā arī ģimeņu dažādību kopumā.”
Pamatojums
Minētajā rindkopā LM norāda uz nepieciešamību veidot sabiedrības izpratni (sociālā mārketinga kampaņa, izmantojot reklāmas un sabiedrisko attiecību instrumentus), tajā pašā laikā pati Labklājības ministrija atbalsta nosacījumu, kas ir klajā pretrunā ar dzimumu līdztiesību. Piemēram, ja abi vecāki jau pirmajā dzīves gadā nolemj bērnu aprūpes pienākumus solidāri dalīt uz pusēm un arī darba slodzi abi samazina uz pusi, tad šādai mājsaimniecībai tiek piemērota finansiāla sankcija - šīm ģimenēm tiek atņemta daļa no vecāku pabalsta, lai gan vecāki pa abiem kopā būs nodarbināti tikai vienu pilnu slodzi - 40 stundas nedēļā. Tāpat vecākiem ir liegta iespēja izvēlēties, kurš no vecākiem saņems vecāku pabalstu, kurš bērna kopšanas pabalstu. Abus var saņemt vai nu viens, vai otrs vecāks. Līdz ar to faktiski jau ar pirmo bērna dzīves gadu valsts ir pateikusi – vai nu viens, vai otrs vecāks, bet ne abi solidāri vai vienu pabalstu viens, bet otru – otrs vecāks.
Iebilduma neņemšanu vērā LM pamato ar to, ka valsts pienākums neesot materiāli atbalstīt jebkuru ģimenes vai vecāku izvēli. LDDK ieskatā valstij, kura organizē sociālā mārketinga kampaņas par dzimumu līdztiesību, tomēr ir pienākums nodrošināt līdzvērtīgu atbalstu tām ģimenēm, kuras jau bērna aprūpes pirmajā gadā izvēlas dzimumu līdztiesībai visatbilstīgāko aprūpes modeli.
3. LDDK iebilst pret Projekta rindkopu:
“Bērnu audzināšanas pieredze un pakalpojumu pieejamība (kvalitatīva medicīniskā aprūpe, bērnu pieskatīšanas pakalpojumi, ārpusskolas izglītības, sporta, kultūras, izklaides pasākumi bērniem).”
Pamatojums
Bērniem ir nepieciešama ne tikai kvalitatīva, bet arī savlaicīga medicīniskā aprūpe. Ņemot vērā, ka bērni nav vainojami mājsaimniecības finansiālajā situācijā un nevar to ietekmēt, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu nepietiekamības iespējamo ietekmi uz bērna nākotni, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai grūtniecēm un bērniem ir jābūt ne tikai deklaratīvai (Ārstniecības likuma 3.pants), bet reālai veselības aprūpes prioritātei.
4. LDDK uztur iebildumu pret uz ESAO modificētās ekvivalences skalas bāzes balstītu nabadzības riska indeksu attiecināšanu uz ģimenēm ar bērniem, un ietveršanu jebkāda veida sociālās politikas plānošanas dokumentos, tostarp šī Projekta sadaļā “Rezultatīvie rādītāji”.
Pamatojums
Iebilduma neņemšanu vērā LM pamato ar to, ka Rezultatīvais rādītājs ir viens no CSP mērāmajiem rādītājiem. LDDK nenoliedz, ka Rezultatīvais rādītājs ir viens no CSP mērāmajiem rādītājiem. LDDK iebilst pret tā izmantošanu sociālās politikas dokumentos, jo:
1) ESAO modificētā ekvivalences skala ir izstrādāta īpaši Rietumeiropas valstu mājsaimniecību izdevumu struktūrai ir nesaderīga ar Latvijas mājsaimniecību izdevumu struktūru (Latvijā mājsaimniecību izdevumu struktūrā ir ievērojami augstāks pārtikas, apģērba, siltumenerģijas u.c. absolūti nepieciešamu izdevumu īpatsvars. ESAO modificētā ekvivalence skala bērnam līdz 14 gadu vecumam paredz nabadzības riska robežu 18% no mediānas (atbilstīgi šā gada datiem 123 euro), kas Latvijā nav bērna nabadzības riska robeža, bet jau dziļa nabadzība. Par to neapšaubāmi liecina pēc Labklājības ministrijas pasūtījuma veiktais pētījums par Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu, kas ir balstīts uz reāliem izdevumiem.
2) Latvijā vairāku bērniem svarīgu pārtikas preču cenu līmenis pārsniedza vidējo cenu līmeni Eiropas Savienībā (piemēram, 2023.gadā maizei par 6,8%, pienam par 18,3% u.c.), savukārt mājsaimniecību ar bērniem vidējais ienākumu līmenis uz mājsaimniecības locekli ir ievērojami zemāks, nekā vidēji ES.
3) Mājsaimniecībām ar bērniem vispār nevajadzētu atrasties nabadzības zonā, jo tas rada augstus atstumtības riskus, kas ir nelabvēlīgi gan pašam bērnam, gan sabiedrībai kopumā. Tas, kas pietrūkst bērnam bērnībā, vēlāk ne tikai bērnam, bet arī sabiedrībai izmaksā ļoti dārgi.
5. LDDK uztur iebildumu pret sadaļas “ĢIMEŅU IKDIENAS UN SADZĪVES LĪMEŅA PAAUGSTINĀŠANA“ punktu 2.1.8. punktā paredzēto Sociālās apdrošināšanas iemaksu mērķgrupu un iemaksu objektu pārskatīšanu, LM piedāvāto redakciju.
Pamatojums
Iebilduma neņemšanu vērā LM pamato ar to, ka šobrīd budžeta prioritātes ir valsts ārējā un iekšējā drošība. Tomēr LDDK ieskatā vairāki LDDK atzinumā minētie pasākumi ir fiskāli neitrāli.
Tā, piemēram, Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, ko ir parakstījuši visi Ministru kabineta locekļi, izņemot kultūras ministri, un kas ir sastādīta jau pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, 36.punktā ir nepārprotami pateikts, ka veicot būtiskas izmaiņas nodokļu politikā, paralēli citiem pasākumiem valdība ir apņēmusies mazināt ienākumu nevienlīdzību. Tajā pašā laikā, paaugstinot neapliekamo minimumu, bet atvieglojumu par apgādībā esošām personām atstājot iepriekšējā līmenī, faktiski jau tā lielā ienākumu nevienlīdzības plaisa starp mājsaimniecībām ar un bez bērniem, tiek vēl vairāk palielināta. To bija iespējams novērst abus lielumus - neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām paaugstināt pēc algoritma, kas mazina ienākumu nevienlīdzību.
Tāpat nosacījums, ka attiecībā uz valsts apdrošinātajām sociālajām grupām ir nepieciešams noteikt, ka arī valsts ievēro likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto minimālo sociālo iemaksu objektu, nemaina ieņēmumu – izdevumu līdzsvaru kopbudžetā.
Arī priekšlikums Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto pienākumu darba devējam veikt iemaksas no minimālā objekta saskaņot ar Darba likuma 134.panta otro daļu, paredzot, ka par atsevišķām sociālajām grupām valsts veic sociālo apdrošināšanas iemaksu līdzfinansējumu, nemaina ieņēmumu – izdevumu līdzsvaru kopbudžetā.
Piedāvātā redakcija
-