Atzinums

Norādām, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmajai daļai valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta 4.¹ daļa paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā izmanto gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto apropriāciju valsts un pašvaldību vienoto klientu apakalpošanas centru tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei. Tādējādi likumdevējs nav pilnvarojis Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā izmanto gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto apropriāciju valsts pārvaldes pakalpojumu atbalsta dienesta izveidei un uzturēšanai. Turklāt spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz valsts pārvaldes pakalpojumu atbalsta dienestu izveidi.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 1. punktu atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta 4.¹ daļā noteiktajam, vienlaikus precizējot projekta nosaukumu, projekta 5., 6., 31., 32., 37., 40., 41., 44., 45. un 46.  punktu un projekta 8.2. apakšpunktu, kā arī svītrot projekta IV nodaļu un projekta 39. punktu. Tāpat lūdzam atbilstoši precizēt projekta 1., 2. un 3. pielikumu.
 

-

Informējam, ka Ministru kabineta noteikumu projekta tekstā atsauci uz citām tā paša projekta vienībām veido atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 109 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 132. punktā noteiktajam.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 3., 30. un 33. punktu.
 

-

Informējam, ka, veidojot normatīvā akta tekstu, ne tikai jācenšas skaidri un precīzi identificēt subjektu un darbību, bet arī jāizvērtē, vai tiesību normu adresāts, lasot un interpretējot normatīvā akta tekstu, sapratīs tā mērķi. Vienlaikus norādām, ka tiesību normas teksts formulējams tā, lai tas pēc iespējas precīzāk un pilnīgāk atbilstu attiecīgai iecerētai tiesību normai un tās idejai, izvairoties no pārlieku kazuistiska regulējuma. Attiecīgi tekstam jābūt pietuvinātam normai un jāatspoguļo tās jēga, lai tiesību normas piemērotājam vēlāk, iepazīstoties ar normas tekstu, nerastos aplams priekšstats par normas patieso jēgu (Valsts kanceleja. Normatīvo aktu sagatavošanas rokasgrāmata, 2016. 17. lpp.). Vēršam uzmanību, ka projekta 5. punktā ietvertās vārdkopas "mācību organizēšanai, tai skaitā satura izstrādei un pētījumu veikšanai" saturs nav viennozīmīgi saprotams. Piemēram, nav skaidrs, kam paredzētas iecerētās mācības un kādus pētījumus paredzēts veikt. No pašreizējās redakcijas izriet, ka no attiecīgā valsts budžeta finansējuma iecerēts organizēt vienoto klientu apkalpošanas centru mācības, minēto mācību satura izstrādi un pētījumus par minētajām mācībām.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 5. punkta redakciju, nodrošinot skaidru un nepārprotamu normas saturu, vienlaikus vērtējot iespēju izvairīties no detalizētas finansējuma izlietošanas atspoguļošanas projekta tekstā.
 

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam precizēt projekta 6. punkta ievaddaļu, norādot tiesību aktu, ar kuru noteikts termiņš projekta 6. punktā norādīto dokumentu iesniegšanai vai papildināt projekta 6. punktu ar minēto termiņu.
 

-

Lūdzam pecizēt projekta 6.4. apakšpunktu, norādot tajā ietvertā saīsinājuma "EKK" atšifrējumu.
 

-

Norādām, ka projekta III nodaļā ietvertas tiesību normas, kas noteic valsts budžeta dotācijas piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību vienotā klientu apkalpošanas centra izveidei un darbības nodrošināšanai, bet ne izdevumu attiecināmības nosacījumus.

Ievērojot minēto, lūdzam papildināt projekta III nodaļu ar tiesību normām par valsts budžeta dotācijas izdevumu attiecināmības nosacījumiem vai svītrot projekta III nodaļā vārdus "izdevumu attiecināmības nosacījumi".
 

-

Vēršam uzmanību, ka normatīvā akta tekstam jābūt skaidram, nepārprotamam un viennozīmīgam. Veidojot normatīvā akta tekstu, ne tikai jācenšas skaidri un precīzi identificēt subjektu un darbību, bet arī jāizvērtē, vai tiesību normu adresāts, lasot un interpretējot normatīvā akta tekstu, sapratīs tā mērķi (sk. Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu sagatavošanas rokasgrāmata, 2016. 17. lpp.). Projekta 16. punkts paredz komisijas pienākumu izvērtēt un sniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai priekšlikumus par vienoto klientu apkalpošanas centru darbības nodrošināšanas mainīgās daļas samazinājumu gadījumos, kad ir konstatēti klientu apkalpošanas un pakalpojumu sniegšanas prasību pārkāpumi. Norādām, ka no projekta 16. punkta redakcijas nav saprotams, kādas darbības uzskatāmas par klientu apkalpošanas un pakalpojumu sniegšanas prasību pārkāpumiem, kādā veidā šie pārkāpumi tiek fiksēti un kā tiek pieņemts lēmums par projekta 13. punktā minētās mainīgās daļas samazinājumu, tostarp kādā apmērā šis samazinājums tiek piemērots.

Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši papildināt projekta III nodaļu.

-

Norādām, ka, sagatavojot normatīvā akta projektu, jāizvairās no deklaratīvām tiesību normām. Par deklaratīviem un nevēlamiem atzīstami ne tikai tādi noteikumi, par kuriem jau iepriekš paredzams, ka tos nebūs iespējams īstenot praktisku, ekonomisku, politisku vai citu iemeslu dēļ, bet arī tādi noteikumi, kuriem nav noteikts īstenošanas mehānisms vai kurus vispār nav paredzēts īstenot, jo tie satur tikai apgalvojumu, paziņojumu vai faktu konstatāciju. Šādas normas ir juridiski nevērtīgas, liekas un nepamatoti palielina normatīvā akta apjomu (sk. Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu sagatavošanas rokasgrāmata, 2016. 18. lpp.).

Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 17. punktu, atbilstoši precizējot projekta 18. punktu.
 

-

Norādām, ka Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta 4.¹ daļa paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā izmanto gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto apropriāciju valsts un pašvaldību vienoto klientu apakalpošanas centru tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei. Tādējādi likumdevējs nav noteicis pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt vienoto klientu apkalpošanas centru izveides finansējuma avotus.

Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 19. punktu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka normatīvā akta tekstam jābūt skaidram, nepārprotamam un viennozīmīgam. Veidojot normatīvā akta tekstu, ne tikai jācenšas skaidri un precīzi identificēt subjektu un darbību, bet arī jāizvērtē, vai tiesību normu adresāts, lasot un interpretējot normatīvā akta tekstu, sapratīs tā mērķi (sk. Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu sagatavošanas rokasgrāmata, 2016. 17. lpp.). Projekta 24. punkts paredz komisijas pienākumu izvērtēt un sniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai priekšlikumus par valsts pārvaldes pakalpojumu atbalsta dienesta darbības nodrošināšanas mainīgās daļas samazinājumu gadījumos, kad ir konstatēti klientu apkalpošanas un pakalpojumu sniegšanas prasību pārkāpumi. Norādām, ka no projekta 24. punkta redakcijas nav saprotams, kādas darbības uzskatāmas par klientu apkalpošanas un pakalpojumu sniegšanas prasību pārkāpumiem, kādā veidā šie pārkāpumi tiek fiksēti un kā tiek pieņemts lēmums par projekta 23. punktā minētās mainīgās daļas samazinājumu, tostarp kādā apmērā šis samazinājums tiek piemērots.

Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši papildināt projekta IV nodaļu.

-

Norādām, ka, sagatavojot normatīvā akta projektu, jāizvairās no deklaratīvām tiesību normām. Par deklaratīviem un nevēlamiem atzīstami ne tikai tādi noteikumi, par kuriem jau iepriekš paredzams, ka tos nebūs iespējams īstenot praktisku, ekonomisku, politisku vai citu iemeslu dēļ, bet arī tādi noteikumi, kuriem nav noteikts īstenošanas mehānisms vai kurus vispār nav paredzēts īstenot, jo tie satur tikai apgalvojumu, paziņojumu vai faktu konstatāciju. Šādas normas ir juridiski nevērtīgas, liekas un nepamatoti palielina normatīvā akta apjomu (sk. Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu sagatavošanas rokasgrāmata, 2016. 18. lpp.).

Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 25. punktu, atbilstoši precizējot projekta 26. punktu.
 

-

Norādām, ka atbilstoši Valsts pārvaldes likuma 10. panta trešajai daļai valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana. Informējam, ka Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertais tiesiskās vienlīdzības princips paredz pienākumu ievērot vienādu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, un pieprasa ievērot atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas atšķirīgos apstākļos. Vienlaikus tiesiskās vienlīdzības princips pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, ja tam ir objektīvs un saprātīgs pamats (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 13. punktu). Tādējādi norādām, ka Tieslietu ministrijas ieskatā nav pieļaujams ar ārējo normatīvo aktu noteikt priekšrocības vienai pašvaldībai attiecībā pret citām.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 31. punktu, norādot dotācijas piešķiršanas Ventspils valstspilsētas domei tiesisko pamatu.

-

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmā daļa noteic, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Likuma par budžeta un finanšu vadību 18. panta 1.¹ daļai maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu karai ministrijai un citai centrālajai iestādei var pārsniegt vienīgi tajā norādītajos gadījumos, tostarp atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem. Tādējādi norādām, ka Likums par budžetu un finanšu vadību neparedz iespēju jautājumu par papildu valsts budžeta finansējumu risināt ar ministra rīkojumu. Vienlaikus informējam, ka Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertais tiesiskās vienlīdzības princips paredz pienākumu ievērot vienādu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, un pieprasa ievērot atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas atšķirīgos apstākļos. Vienlaikus tiesiskās vienlīdzības princips pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, ja tam ir objektīvs un saprātīgs pamats (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 13. punktu). Tādējādi norādām, ka Tieslietu ministrijas ieskatā nav pieļaujams ar ārējo normatīvo aktu noteikt priekšrocības vienai pašvaldībai attiecībā pret citām.

Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt projekta 32. punktu, vienlaikus precizējot arī projekta anotācijas 1.3. punkta "Risinājuma apraksts" 39. rindkopu.

-

Projekta 33. punkts noteic, ka valsts budžeta dotācijas atlikumu, kas veidojas pēc projjekta 5. punktā minēto līdzekļu izmantošanas un projekta 29. punktā minēto līdzekļu pārskaitīšanas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram ir tiesības novirzīt jaunu vienoto klientu apkalpošanas centru (turpmāk - centrs) izveidei un darbības nodrošināšanai, kā arī publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei, tajā skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstībai centru tīklā. Vienlaikus no projekta 34. un 35. punkta izriet, ka rīkojumu par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu centru izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei izdod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tādējādi nav viennozīmīgi saprotams, kurš tiesību subjekts izdod rīkojumu par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu centru izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 33. un 34. punktā ietverto regulējumu, nepieciešamības gadījumā tos apvienojot, kā arī atbilstoši precizēt projekta 35. punkta ievaddaļu.
 

-

Norādām, ka Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta 4.¹ daļa paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā izmanto gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto apropriāciju valsts un pašvaldību vienoto klientu apakalpošanas centru tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei. Tādējādi likumdevējs nav noteicis pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt vienotā klientu apkalpošanas centra vai valsts pārvaldes pakalpojumu atbalsta dienesta izveidei nepieciešamā pašvaldības līdzfinansējuma apmēru.

Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 37. punktu.
 

-

Norādām, ka Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta 4.¹ daļa paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā izmanto gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto apropriāciju valsts un pašvaldību vienoto klientu apakalpošanas centru tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei. Tādējādi likumdevējs nav noteicis pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiek īstenota vienoto klientu apkalpošanas centru un valsts pārvaldes pakalpojumu atbalsta dienestu sadarbība ar valsts pārvaldes iestādēm.

Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 41. un 42. punktu.
 

-

Informējam, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 136. punktam Ministru kabineta noteikumu projektā neietver atsauces uz zemāka juridiskā spēka normatīvo aktu. Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 43. punktu.
 

-

Norādām, ka Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta 4.¹ daļa paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā izmanto gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto apropriāciju valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei. Tādējādi likumdevējs nav noteicis pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt pašvaldības atbildības jautājumus.

Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 44. punktu.
 

-

Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta 4.¹ daļa paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā izmanto gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto apropriāciju valsts un pašvaldību vienoto klientu apakalpošanas centru tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei. Tādējādi likumdevējs nav pilnvarojis Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā izmanto gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto apropriāciju valsts pārvaldes pakalpojumu atbalsta dienesta izveidei un uzturēšanai. Turklāt spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz valsts pārvaldes pakalpojumu atbalsta dienestu izveidi.

Ievērojot minēto, lūdzam svītrot vārdus "valsts pārvaldes pakalpojumu atbalsta dienests" un "atbalsta dienests" projekta anotācijas 1.1. punkta sadaļas "Apraksts" pēdējā teikumā un turpmāk tekstā, kā arī svītrot projekta anotācijas 1.3. punkta sadaļas "Risinājuma apraksts" 29., 30., 31., 32. un 34. rindkopu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā izmanto gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto apropriāciju valsts un pašvaldību vienoto klientu apakalpošanas centru tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei, noteic Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta 4.¹ daļa.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta anotācijas 1.1. punkta sadaļas "Apraksts" pirmo teikumu.

-

Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 7. panta otrā daļa noteic, ka Ministru kabineta noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas, ja pašā Ministru kabineta noteikumu projektā nav noteikts cits tā spēkā stāšanās termiņš. Vēršam uzmanību, ka projektā projekta spēkā stāšanās termiņš nav noteikts.

Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt projekta anotācijas 1.2. punkta sadaļu "Spēkā stāšanās termiņš".

-

Vēršam uzmanību, ka projekta 7. punkts neparedz komisijas tiesības jaunu klientu apakalpošanas centru izveidei un uzturēšanai, bet gan vienīgi tiesības pieprasīt papildu informāciju no pašvaldības, kura atbilstoši projekta 6. punktam iesniegusi dokumentus valsts budžeta dotācijas saņemšanai, un noteikt papildu informācijas iesniegšanas termiņu.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 1.3. punkta sadaļas "Risinājuma apraksts" 21. rindkopu.
 

-

Lūdzam precizēt projekta anotācijas 1.3. punkta sadaļas "Problēmas apraksts" otrajā rindkopā un sadaļas "Risinājuma apraksts" divpadsmitajā rindkopā ietverto atsauci uz Pakalpojumu vides pilnveides plānu 2020.-2023. gadam.

-

Lūdzam precizēt projekta anotācijas 1.3. punkta sadaļas "Pašreizējā situācija" otrajā rindkopā un sadaļas "Risinājuma apraksts" trešajā rindkopā ietverto atsauci uz Ministru kabineta 2021. gada 7. jūlija rīkojumu Nr. 490 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam".

-

Vēršam uzmanību, ka pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā izmanto gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto apropriāciju valsts un pašvaldību vienoto klientu apakalpošanas centru tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei, noteic Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta 4.1 daļa.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt norādi uz projekta sagatavošanas tiesisko pamatu.

-

Lūdzam tiesiskās noteiktības nolūkā precizēt projekta 29. punktu, norādot, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto valsts budžeta dotācijas sadalījumu apstiprina ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu.

-

Informējam, ka atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma (turpmāk - likums) 3. panta pirmajam teikumam oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē visus ārējos normatīvos aktus. Savukārt likuma 14. panta otrās daļas 2. punktam Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vēstnesis" cita starpā nodrošina tiesību aktu pieejamību tīmekļa vietnē www.likumi.lv.

Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta anotācijas 6.4. punktā norādīto.
 

-