Atzinums

Iepazīstoties ar Informatīvais ziņojums “Par slimnīcu tīklu”, Bauskas slimnīcai ir sekojoši komentāri.

4.lpp Saskaņā ar Stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmā (SAIRIS)  pieejamo informāciju, pilotprojekta laikā visbiežākie ziņojumi par gadījumiem, kad ārstniecības iestāde atsakās pieņemt NMPD brigādes, tika saņemti no I līmeņa slimnīcām  — tie veidoja 60,3% no visiem reģistrētajiem gadījumiem.  Kā biežākie atteikuma iemesli tika norādīti izmeklējumu nepieejamība, tostarp radioloģisko izmeklējumu (RTG), kā arī ķirurga vai internista nepieejamība līdz pat 1,5 mēnesim (skat.2.attēls).

Tai pat laikā atbilstoši statistikai – Bauskas slimnīcas NMPUN uzņemšanas nodaļā NMPD brigādes skaits ir pieaudzis.
2025.gada deviņos mēnešos ar NMPD atvesto pacientu skaits ir 280 pacients, savukārt 2024.gadā visā gadā kopā tie ir bijuši 149 pacienti (2023.gadā - 58)
6.lpp
Būtiskākais pacientu samazinājums novērots I līmeņa ārstniecības iestādēs – par 11%. Vislielākais pacientu samazinājums I līmeņa slimnīcās bija Ludzas medicīnas centram – par 44,4%, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Tomēr starp I līmeņa slimnīcām ir  izceļama Bauskas slimnīca, kur pretēji kopējai tendencei pacientu skaits ir pieaudzis par 13,3%, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Vidēji dienā slimnīcas uzņemšanas nodaļā vērsušies 18 pacienti, kas ir vairāk nekā vidēji II līmeņa slimnīcās.

Tai pat laikā Bauskas slimnīca 2025.gada deviņos deviņos pacientu skaits Neatliekamās medicīnas un uzņemšanas nodaļā salīdzinājumā ar 2024.gadu ir pieaudzis vēl vairāk: kopā 6071 pacients, vidēji mēnesī 674 apmeklējumi (dienā vidēji 22)

6.lpp
Lielākais hospitalizāciju skaita samazinājums bija specializētajās ārstniecības iestādēs un V līmeņa specializētajās ārstniecības iestādēs – attiecīgi par 7,2% un 6,1%. Vienīgais izņēmums bija II līmeņa slimnīcas, kur bija neliels hospitalizāciju skaita pieaugums – par 0,7%. Šī kopējā tendence var liecināt par veselības aprūpes sistēmas pārorientēšanos uz ambulatoro aprūpi un ārstēšanos dienas stacionāros. Arī pacientu observācijas iespējas ļauj efektīvāk izmantot slimnīcu resursus un samazināt nepamatotus hospitalizāciju gadījumus. Kopumā šī dinamika norāda uz ārstniecības sistēmas racionalizāciju, tomēr vienlaikus tā var atklāt arī potenciālas problēmas – piemēram, veselības aprūpes pieejamības samazināšanos noteiktām iedzīvotāju grupām vai reģioniem.

Tai pat laikā Bauskas slimnīcas statistika liecina pretējo. Proti, palielinās hospitalizāciju skaits, un no kopējās statistikas 44.8% ir terapeitiskā (DRG) profila pacienti. Kā arī būtiski norādīt arī sadarbību ar augstāka līmeņa slimnīcā, jo īpaši ar P.Stradiņa KUS – kur pacientu pārņemšana nav tikai saistībā ar pēctecīgu stacionārās palīdzības sniegšanu hroniskā vai aprūpes gultā, bet arī akūtos terapeitiskos pacientus no PSKUS Neatliekamās medicīnas uzņemšanas centra.
Bauskas slimnīcas stacionārs, 2025. gada 9 mēneši:
Pēc kustības veida: 42,5% pacientu pārvesti no augstāka līmeņa slimnīcām (t.sk. 192 no PSKUS – hroniskie pēctecīgai ārstniecībai pēc akūtā perioda un terapeitiskie no NMP; 90 no Jelgavas pilsētas slimnīcas; 95 no RAKUS). 21,5% pacientu nogādāti ar NMPD.
Pēc iedzīvotāju piederības: 41,1% – ārpus plānošanas vienības; 58,9% – Bauskas novada iedzīvotāji.
Pēc profila: 44,8% – DRG (terapeitiskie); 51,2% – hroniskie un aprūpes pacienti.
Papildus rādītājs: DRG (terapeitisko) pacientu īpatsvars kopējā stacionāra apjomā – 55,7%.


9.lpp
Vērtējot terapijas profilā hospitalizēto pacientu skaitu uz iedzīvotāju skaitu, zemākais rādītājs starp II līmeņa slimnīcām bija Tukuma slimnīcā — 28,1 pacients uz 1 000 iedzīvotājiem. Savukārt starp I līmeņa slimnīcām zemākie rādītāji novērojami Bauskas slimnīcā (27,6 pacienti uz 1 000 iedzīvotājiem) un Limbažu slimnīcā (27,7 pacienti uz 1 000 iedzīvotājiem). Minētie dati norāda uz nepietiekamu slimnīcu nodrošinājumu ar terapijas profila gultām, salīdzinot ar citām vienāda līmeņa slimnīcām.


Ziņojumā norādīts, ka Bauskas slimnīcā terapeitiskā profila pacientu skaits ir viszemākais, tomēr nav ņemts vērā, ka Bauskas novads ir viens no lielākajiem novadiem un iedzīvotāju skaitu, kas ir 40-42 tūkstoši, kas parsniedz pārējo 1,līmēna slimnīcu – novadu iedzīvotāju skaitu, kur iedzīvotāju skaits atkaribā no novadiem svārstās no 13 tūkstošiem līdz maksimāli 29 tūkstošiem (Limbažu novadā). Tas nozīmē, ka faktiski – Bauskas slimnīcas darbības rezultāti pierāda tās darbības apjomu, kas pārsniedz vidējo darbības rezultatu 1.līmeņa slimnīcās. Vēl vairāk – jānorāda, ka apmēram 40% no stacionāra pacientiem ir ārpus novada iedzīvotāji – lielākos Rīgas un pierīgas.

Un neraugoties uz to, ka Bauskas slimnīca veic labāko un īsteno slimnīcu sadarbības efektivitāti – slimnīcai nav apmaksāti apmēram 300 tūkstoši eur par terapeitiskā (DRG) profila pacientiem, jo pacientu skaits pārsniedz dienesta plānoto, lai gan slimnīca norādīja uz slimnīcas sadarbību ar PSKUS un akūto terapeitisko pacientu pieauguma tendencēm, kas ir tikai likumsakarīgi, ņemot vērā gan hopsitalizācijas plāna izmaiņas, gan sadarbību ar PSKUS (akūto terapetisko pacientu stacionēšanai), gan apstiprināto I līmeņa slimnīcās tereapetisko profilu kā obligāto.

9.lpp Par maksimālo gultas slodzes līmeni tiek uzskatīts 85% noslogojums (atstājot rezervi pēkšņiem pacientu stacionēšanas gadījumu pieaugumiem, lai mazinātu gultu trūkuma risku šādās situācijā)[1].

Saistībā ar 2009.gadā veikto slimnīcu reformu – Bauskas slimnīcas gultu fonds tika samazināts, līdz ar ko patreizējā situācijā maksimālais gultu skaits ir 40, kurš ir ar noslodzi virs 85%, kas norāda uz kopējā gultu fonda nepietiekamību. Un faktiski norāda uz to, ka nepieciešamība pēc stacionāriem pakalpojumiem ir lielāka, kas pēc fakta norāda – nepieciešamību veidot papildus gultasvietas. Un tās ir iespējams izveidot tikai ar jauna korpusa būvniecību – kas ir sekas iepriekš veiktai reformai un Bauskas slimnīcas pe’dējo gadu laikā veikto pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabojuma rezultāts (dati ir nepārprotami, un dinamika no 2022.-2025.gadam ir augoša).

17.lpp
2.2.1. Prasības Neatliekamās medicīniskās un pacientu uzņemšanas nodaļām un steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļām.
Steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļās ārsts (internists vai ķirurgs) būs pieejams noteiktas darba stundas diennaktī, kuras tiks noteiktas, vērtējot katras ārstniecības iestādes  iespējas piesaistīt speciālistus un ņemot vērā atsevišķu teritoriju ģeogrāfiskajām īpatnībām. Atlikušo laiku ārsts būs pieejams slimnīcā.

Tai pat laikā -pēc statistikas I līmeņa slimnīcas NMPUN nodaļas ķirurģiskā profila pacients – 62% gadījumu ir ar traumu diagnozi nevis ķirurģisko.

Bauskas slimnīcas NMPUN pacientu skaits: 2022 — 5349; 2023 — 5339; 2024 — 6203; 2025. g. 9 mēn. — 6071.
2025. g. 9 mēn. struktūra: terapeitiskais profils — 40,9%; ķirurģiskais/traumatoloģiskais — 59,1%; no ķirurģiski/traumatoloģiskajiem pacientiem 62% ir traumas (S diagnožu grupa; 2237 gadījumi).


18.lpp
2.2.2. Prasības pacientu observācijai
Tai pat laikā nav pieminēts, ka darba grupa arī secināja, ka ievērojot vienotus observāciajs darbības pricnipus- observācijas gultas ir veidojamas un nepieciešamas arī I līmeņa slimnīcās.

23., 24.lpp
2.4. Slimnīcu sadarbības teritorijas
Slimnīcu sadarbības tīkls:
Slimnīcu sadarbības tīkls darbojas trīs līmeņos: daudzprofilu (universitātes) slimnīcas, reģionālās slimnīcas un lokālās slimnīcas. Sadarbība ir divvirzienu starp visiem līmeņiem: pacientu pārvedumi, konsultācijas un konsiliji notiek gan pa pakāpēm (lokālās ↔ reģionālās ↔ daudzprofilu), gan tieši starp lokālajām un daudzprofilu slimnīcām, ja to prasa klīniskā nepieciešamība (t.sk. neatliekamos gadījumos).

Sadarbības tīkla darbības shēmā nav iekļauta – daudzprofila slimnīcas (universitātes) sadarbība ar lokālām slimnīcām, kaut gan pieredze ir pierādījusi šādas sadarbības efektivitāti.

Tas nozīmē, ka ņemot vērā Bauska slimnīcas atrašanās vieta Zemgales reģionā (pa vidu), novada iedzīvotāju skaitu, kā arī Bauskas slimnīcas darbības efektivitāte pārsniedz vidējo I līmeņa darbības rādītājus, vienlaikus sadarbībā ar P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcu jau veic sadarbību ne tikai pēctecīgas stacionārās palīdzības nodrošināšanā, bet arī akūto terapeitisko pacientu stacionēšanu no PSKUS Neatliekamās medicīnas uzņemšanas centra. Vienlaikus Bauskas slimnīcas neatliekamās medicīnas un uzņemšanas nodaļas dati, kopsakarā ar terapeitiskā (akūtā) profila pacientu skaita pieaugumu, un NMPD brigādes skaita pieaugumu liecina par nepieciešamību – nodrošināt neatliekamās medicīnas un uzņemšanas nodaļas darbību un pieejamību, kā arī nepieciešamību pēc observācijas gultu nodrošinājuma, kas secīgi sniegs vēl efektīvāku stacionāra darba rezultātus, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvus, pieejamus un drošus veselības aprūpes pakalpojumus pēc principa: īstais pacients, īstajā laikā, īstajā vietā.
Vienlaikus statistika liecina par būtisku Bauskas slimnīcas kapacitāties palielināšanas nepieciešamību – gultu skaita palielināšanai terapeitiskajam profilam, vienlaikus palielinot arī hroniskā un attīstot paliatīvo aprūpes profilu, kas ir saistāms ar demogrāfijas radītiem veselības aprūpes pakalpojumu izmaiņām un nepieciešamības. Minētais ir ņemams vērā nākamajos attīstības un struktūrfondu pārdales plānos.

Kā būtisks aspekts būtu norādāms sekojošs:
Bauskas novads ar ~40,5 tūkst. iedzīvotāju ir viens no lielākajiem valstī, taču Bauskas slimnīca joprojām ir tikai I līmenī. Salīdzinājumam: vairākās pašvaldībās ar līdzīgu vai pat mazāku iedzīvotāju skaitu darbojas augstāka līmeņa slimnīcas (piem., Ventspils ~43,0 tūkst. – IV līmenis; Valmiera ~50,7 tūkst. – IV; Cēsis ~41,3 tūkst. – III; Dobele ~27,5 tūkst. – III; Kuldīga ~26,7 tūkst. – III), savukārt citi I līmeņa novadi ir ievērojami mazāki (Aizkraukle ~28,2 tūkst., Limbaži ~27,6 tūkst., Saldus ~26,6 tūkst., Ludza ~20,3 tūkst., Līvāni ~10,1 tūkst.). Tas nozīmē, ka Bauskas iedzīvotāju skaits un reālā pacientu plūsma objektīvi atbilst augstākam aprūpes līmenim nekā pašreiz noteiktais, un to vajadzētu atspoguļot slimnīcu tīkla plānošanā (t.sk. kapacitātes palielināšanā un funkciju paplašināšanā).

No visa augstāk var secināt, ka konceptuālais ziņojums ir veidots balstoties uz vēsturiskām sekām un iepriekš veiktu slimnīcu reformu (kā viena no tādām ir piemināma 2009.gadā īstenotā) radītās situācijas, nevis uz patreizējās situācijas- balstoties uz ģeogrāfisko un demogrāfisko sadalījumu Latvijas teritorijā. Minētais apstiprinās arī augstāk redzamajā tabulā, kur ir analizēts katra novada iedzīvotāju skaits un novadā esošās slimnīcas vēsturiskais līmenis kopš 2009.gada. Kas redzams, ka pēc esošās situācijas – neatbilst faktiskai nepieciešamībai – jo īpaši jāatzīmē, Bauskas slimnīca, kura atrodas vienā no lielākajiem novadiem ar iedzīvotāju skaitu un ierindojas starp 4.līmeņa slimnīcām, tomēr neskatoties uz to Bauskas slimnīcai ir 1.līmenis – tāds pats līmenis kā novados ar ievērojami mazāku iedzīvotāju skaitu.

Konceptuālajā ziņojumā izmantotais salīdzinājums starp novadu iedzīvotāju skaitu un slimnīcu līmeņiem balstās uz vēsturisku reformu mantojumu, nevis uz aktuālo demogrāfisko un ģeogrāfisko situāciju; reāli vairākos novados ar salīdzināmu vai mazāku iedzīvotāju skaitu darbojas augstāka līmeņa slimnīcas, kamēr Bauskas novads (ap 40–42 tūkst. iedzīvotāju) joprojām ir ar I līmeņa slimnīcu, kas neatspoguļo faktisko vajadzību apjomu un starpnovadu pacientu plūsmu; līdz ar to nepieciešams paredzēt Bauskas slimnīcas līmeņa paaugstināšanu (ne zemāk par III), ņemot vērā arī plānotos infrastruktūras projektus un stratēģisko novietojumu.

Ņemot vērā statistikas datus, faktiski – Bauskas slimnīcai būtu jābūt ne zemāk kā 3.līmenis, kuru attiecīgi būtu nepieciešams pakāpeniski atjaunot. Kas ir būtisks arī aspekts, ņemot vērā plānotos apvedceļa un RailBaltic infrastruktūras darbus, kā arī slimnīcas stratēģisko atrašanos pierobežā.
Vienlaikus nav mazsvarīgs apskets, ka Bauska no militārās un civilās militārās sadarbības viedokļa ietilpst LR Zemessardzes 1.Rīgas brigādē. Un secīgi civilās militārās sadarbības mācības norit 1.brigādes ietvaros, kur Bauskas slimnīca jau divus gadus piedalās gan Namejā, gan Panacejā, tādejādi stiprinot Latvijas vispārējās aizsardzības spējas savas kompetences ietvaros. Minētie fakti tikai pierāda objektīvo pamatojumu Bauskas slimnīcas stacionāro pakalpojumu profila palielināšanas nepieciešamībai, attīstot to kā vienu no reģionālām slimnīcām, kas ir sasaistē ar klīniskām universitātes slimnīcām.
Turklāt minētais ir īstenojams, ņemot vērā Bauskas slimnīcā pieejamo datortomogrāfijas izmeklējumu (papildus rentgena pieejamībai), kā arī īstenoto speciālistu piesaistes programmu, kā rezultātā trīs gadu laikā jau ir noslēgti sadarbības līgumi ar 27 rezidentiem, kuri pakāpeniski (atbilstoši rezidenūras sākumam un rezidentūras ilgumam) uzsāks darbu kā sertificēti ārsti izvēlētajās specialitātēs. Būtiski, ka topošo rezidentu (esošo medicīnas fakultātes studentu) interese izvēlēties Bauskas slimnīcu kā savu nākotnes darba vietu un rezidentūras vietu ar katru gadu tikai palielinās.

Nav strīdu par to, ka esošais slimnīcu tīkls ir izsmēlis savu darbības efektivitāti, kā arī demogrāfija rada attiecīgo izmaiņu nepieciešamību, tomēr turpmākā slimnīcu tīkla reformu un slimnīcu tīkla attīstību jābalsta uz faktiskajiem apstākļiem, datiem, kas pamatotu katras slimnīcas atbilstošo atrašanos vietu un tās sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, nevis balstoties uz vēsturisko darbību radītajām sekām.

Vienlaikus slimnīcu tīkla attīstība jāplāno un jāvertē kontekstā ar drošības jautājumiem, proti, civilās un militārās medicīnas sadarbības konceptu un tam sekojoši katras slimnīcas atrašanos un stratēģisko nepieciešamību pēc konkrētiem (specializētiem) veselības aprūpes pakalpojumiem, piemēram, ķirurģija, traumatoloģija.

Tāpat būtiski ņemt vērā un paredzēt slimnīcu specializāciju arī reģionos vienas sadarbības, reģiona ietvaros (neskaitot jau esošo psihiatrijas profilu), jo no veselības ekonomikas prizmas un principiem, tādejādi ir sasniedzama efektivitāte, kvalitāte un pieejamība (gan personāla, gan finanšu resursu aspekta).

Līdz ar slimnīcu sadarbības stiprināšanu, ir būtiski nodrošināt arī sekojošu stacionāro pacientu (hospitalizāciju) apmaksu. Jo patreizējā situācijā – nav stabilitātes un pārleicības par akūto pacientu apmaksu, jo līdz deviņos mēnešos Bauskas slimnīcai nebija apmaksāti ap 300 tūsktošiem EUR par akūtiem terapeitiskiem pacientiem stacionārā, kas likumsakarīgi daļēji radušies saistības rezultātā ar klīniskās niversitātes slimnīcu (statistikas dati skatāmi augstāk).

Līdz ar slimnīcu tīklu nav atraujama arī tam sekojoša ambualtoro pakalpojumu pieejamības integrēšana un salāgošana ar iedzīvotāju nepieciešamību, iedzīvotāju skaitu attiecīgajā plānošanas vienībā, jo patreiz ir joprojām 2009.gadā radītās sekas, proti, nav palielināta ambulatoro pakalpojumu pieejamība Bauskas novadā kopš 2009.gada īstenotās slimnīcu reformas un profilu slēgšanas. Tādejādi radot nevienlīdzīgu iedzīvotāju pieejamību ne tikai stacionāra pakalpojumiem (kas ir acīmredzmi no augstāk norādītās tabulas), bet arī ambulatroiem pakalpojumiem, jo īpaši dienas stacionārā nodrošināmiem veselības aprūpes pakalpojumiem.



[1] “Emergency and acute medical care in over 16s: service delivery and organisation”, in NICE guideline,  https://www.nice.org.uk/guidance/ng94/.
 

 
Ziņojuma secinājumus par terapijas profila aktivitāti lūdzam precizēt un diferencēt, ņemot vērā Bauskas slimnīcas faktiskos apstākļus. Proti, salīdzinājums “pacienti uz 1 000 iedzīvotājiem” neatspoguļo reālo slodzi, jo Bauskas novads ir viens no lielākajiem (≈40–42 tūkst. iedzīvotāju), un aptuveni 40% stacionāra pacientu ir no citiem novadiem (Rīga un Pierīga); līdz ar to slimnīcas darbības apjoms pārsniedz vidējo I līmeņa slimnīcām. Lūdzam tekstā iekļaut, ka Bauskas slimnīcas rezultāti nav interpretējami kā nepietiekama gultu kapacitāte terapijā, bet kā augsta noslodze, ko būtiski ietekmē starpnovadu plūsma.

Vienlaikus lūdzam papildināt finansēšanas sadaļu, paredzot mehānismu akūto terapeitisko pacientu apmaksai virs plāna, jo faktiskā hospitalizāciju dinamika (t.sk. sadarbībā ar PSKUS akūto terapeitisko pacientu pārņemšanā) ir būtiski pieaugusi un radījusi ~300 tūkst. EUR neapmaksātu pakalpojumu; tas nav uzskatāms par neefektivitāti, bet par tīkla funkcionēšanas rezultātu.

Sadaļā par gultu noslodzi lūdzam iekļaut, ka, ņemot vērā, ka maksimāli pieļaujamā slodze tiek vērtēta pie 85%, Bauskas slimnīcā ar ~40 terapijas gultām noslodze ir virs 85%, kas vērtējama kā objektīva nepieciešamība palielināt kapacitāti (t.sk. atjaunojot iepriekšējās reformas samazināto gultu fondu) un ieviest observācijas gultas I līmenī atbilstoši darba grupas secinājumiem par vienotiem observācijas principiem.

Sadaļā par sadarbības teritorijām lūdzam paredzēt, ka daudzprofila universitātes slimnīcas–lokālās slimnīcas sadarbības modelis tiek formāli nostiprināts, ņemot vērā Bauskas slimnīcas praktisko sadarbību ar PSKUS akūtu pacientu plūsmā; līdz ar to Bauskas slimnīcas loma reģionālajā aprūpē ir vērtējama augstāka līmeņa funkciju kontekstā.
 

SIA "Bauskas slimnīca" iebilst par 4. lappusē punktā 1.1. punktā nietverto tēzi saistībā ar I līmeņa slimnīcu atteikumiem pieņemt NMPD brigādes.
Pamatojums:
Iebilstam pret informatīvā ziņojuma 4. lappusē ietverto secinājumu, ka I līmeņa slimnīcas visbiežāk atsakās pieņemt NMPD brigādes (60,3% no gadījumiem) un ka biežākie atteikuma iemesli esot izmeklējumu un speciālistu nepieejamība ilgstošā periodā.
Atbilstoši statistikai – Bauskas slimnīcas NMPUN uzņemšanas nodaļā NMPD brigādes skaits ir pieaudzis.
2025.gada deviņos mēnešos ar NMPD atvesto pacientu skaits ir 280 pacients, savukārt 2024.gadā visā gadā kopā tie ir bijuši 149 pacienti (2023.gadā - 58)

Saskaņā ar SAIRIS datiem pilotprojekta laikā ziņojumi par gadījumiem, kad ārstniecības iestāde atsakās pieņemt NMPD brigādes, visbiežāk saņemti no I līmeņa slimnīcām (60,3% no visiem reģistrētajiem gadījumiem), galvenokārt norādot izmeklējumu un speciālistu pagaidu nepieejamību.
Vienlaikus atzīmējams, ka minētā situācija nav raksturīga visām I līmeņa slimnīcām. Atsevišķās iestādēs, t. sk. Bauskas slimnīcā, NMPD nogādāto pacientu skaits pilotprojekta laikā ir būtiski pieaudzis, apliecinot gatavību un spēju nodrošināt neatliekamās palīdzības pieejamību.