Atzinums

LPS, ņemot vērā Valkas novada pašvaldības viedokli, informē, ka nesaskaņo informatīvo ziņojumu “Par Valkas novada pašvaldības finanšu situāciju un risinājumiem turpmākajām darbībām” (tālāk Informatīvais ziņojums).

1. Informatīvais ziņojums sniedz vispārīgu ieskatu Valkas novada pašvaldības finanšu situācijā un aktuālākajos problēmjautājumos 2025.gadā un 2026.gadā, bet tajā nav analizēti pamatcēloņi, kādēļ jau ilgākā laika periodā pašvaldības finanšu situācija bijusi sarežģīta, un līdz ar to nav apskatīti arī risinājumi to novēršanai.
Kā pamatcēloņus sarežģītajai finanšu situācijai pašvaldība norāda:
1) unikālā pārrobežu situācija. Jau pirms desmit gadiem – 2016.gadā – Valkas novada pašvaldība lūdza valdību un Saeimu rast risinājumu problēmai, kas Latvijā raksturīga tikai šai pašvaldībai – proti, būtiski pieauga to novada iedzīvotāju skaits, kuri ir Latvijas valsts piederīgie un reāli dzīvo Valkas novadā, bet savu dzīvesvietu ir deklarējuši Valgas pilsētā Igaunijā. Šāds process ir negatīvi ietekmējis iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu un dotācijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) fonda apmēru pašvaldības budžetā, kas savukārt negatīvi ietekmē pašvaldības spējas pilnvērtīgi veikt autonomās funkcijas. Igaunijas pievilcīgākās nodokļu politikas un pabalstu lieluma dēļ vairāk kā 1400 Valkas novada iedzīvotāji (17%) savu dzīvesvietu ir deklarējuši Valgā, tai skaitā Igaunijā strādā vairāk kā 500 Valkas novada iedzīvotāju darbaspējīgā vecumā (gandrīz 19%).
Valkas novads ir pašvaldība ar vismazāko iedzīvotāju skaitu Latvijā, tādēļ straujas izmaiņas iedzīvotāju skaitā atstāj būtisku negatīvu ietekmi uz pašvaldības budžeta ieņēmumiem. Pēdējo desmit gadu laikā Valkas novada iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 17% (PMLP datu par iedzīvotāju skaitu uz 01.01.2015. un 01.01.2026. salīdzinājums), kamēr iedzīvotāju skaits Latvijā kopumā šajā laika periodā sarucis par 8%. Vienlaikus jāatzīmē, ka Valkas novada pašvaldības proaktīvas politikas dēļ pēdējos gados uz novadu pārceļas salīdzinoši daudz iedzīvotāju no citām pašvaldībām, kā rezultātā iedzīvotāju skaita samazinājums ir mazāks nekā tas varētu būt;
2) politiskie lēmumi, kurus valdība un Saeima pieņēma abās pašvaldību administratīvi teritoriālās reformās.
Jau 2009.gadā VARAM eksperti ieteica Valkas rajonu dalīt divās daļās – Valkas (iekļaujot arī Strenčus, Trikātu un Plāņus) un Smiltenes novados, bet politiskā vienošanās bija cita – tika izveidoti četri novadi. Tas notika par spīti Valkas pašvaldības iebildumiem, kas norādīja, ka lielāks novads būtu ekonomiski spēcīgāks un pašpietiekamāks. Turklāt arī eksperti norādīja, ka, ņemot vērā to funkciju klāstu, ko valsts uzliek pašvaldībai, perspektīvā tā varētu būt problēma.
Savukārt 2021.gadā VARAM izstrādāja modeli, kas paredzēja izveidot pašvaldību ar 17,2 tūkst. iedzīvotāju, to atbalstīja arī Valkas novada pašvaldība. Taču arī otro reizi Saeima pieņēma lēmumu atstāt Valkas novadu esošajās robežās. Jau tolaik Valkas novada pašvaldība norādīja, ka tādā gadījumā ir nepieciešama vai nu īpaša ikgadēja dotācija vai arī īpašs budžeta aprēķins. Tolaik gan VARAM ministrs, gan Saeimas atbildīgās komisijas vadītājs Arvils Ašeradens solīja, ka šī lēmuma sekas kompensēs vai nu ar īpašu ikgadēju dotāciju vai arī ar citu finanšu izlīdzināšanas modeli: “Mums prasītos, ka mums kopbudžets tomēr vismaz līdz tiem 18-20 miljoniem pildītos attiecībā uz jauno Valkas novadu. Pretējā gadījumā es deputātus aicinātu meklēt kādu citu mehānismu finansēšanai, jo Valkai kā vienam novadam pastāvošam ir daudz par maz ienākumi, lai nodrošinātu visu funkciju izpildi. Tad ir vai nu speciāls regulējums, speciāls finansējums vai speciāla funkciju, teiksim, pildīšana kaimiņu novados” [A. Ašeradens, 13.Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020.gada 11 februāra sēde.].
2021.gadā eksperti atzina: lai Valkas novada pašvaldība varētu sekmīgi funkcionēt, ne tikai veikt pamatfunkcijas, bet arī ieguldīt attīstībā, katru gadu papildus nepieciešami 2–3 milj. euro;
3) jaunas autonomās funkcijas un uzdevumi pašvaldībām bez atbilstoša papildu finansējuma, kā arī valdībā un Saeimā pieņemtie lēmumi, kas palielina pašvaldību izmaksas (minimālās mēneša darba algas pieaugums, pirmskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākās darba algas likmes palielinājums u.tml.). Valsts uzliktie obligātie pienākumi un maksājumi iepriekšējos gados rada strauju izmaksu kāpumu pašvaldībai (ap 5%), un šo finanšu līdzekļu deficītu nav iespējams atrast pašvaldības iekšējās rezervēs.
Papildu jāatzīmē, ka Valkas novada pašvaldība jau iepriekšējos gados ir ņēmusi aizņēmumu finanšu vadībai, lai sabalansētu budžetu, tai skaitā Informatīvajā ziņojumā minētos 400 tūkst. euro 2024.gadā.

Ievērojot iepriekš minēto, Valkas novada pašvaldība lūdz precizēt Informatīvo ziņojumu un Ministru kabineta protokollēmuma projektu, paredzot risinājumu pašvaldības situācijai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā:
1) 2026.gadā paredzēt vienreizēju valsts budžeta atbalsta dotāciju Valkas novada pašvaldībai 674 287  euro apmērā;
2) sākot no 2027.gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinā Valkas novada iedzīvotāju skaitam piemērot papildu koeficientu 1,2, novēršot Igaunijas negatīvās ietekmes faktoru pašvaldības iedzīvotāju skaita samazinājumā. Līdzīgs atbalsta mehānisms robežpašvaldībām pastāv citās ES valstīs, piemēram, dvīņu pilsētās pie Vācijas–Polijas (Gērlice/Zgožeļeca) un Francijas–Šveices robežām, kur nacionālās valdības piešķir speciālas dotācijas pierobežas pašvaldībām, lai kompensētu “pārrobežu svārstmigrācijas” radītos zaudējumus.

2. Valkas novada pašvaldība atzīmē, ka netipiski straujais IIN ieņēmumu pieaugums pašvaldībai 2025.gadā nevar būt par iemeslu, lai neatbalstītu tās papildus līdzekļu pieprasījumu 2026.gadā. Informatīvajā ziņojumā Finanšu ministrija atzīmē, ka jau iepriekšējos gados pašvaldībai veidojies gan nodokļu parāds, gan parādi pret piegādātājiem, taču tas tikai apliecina, ka pašvaldība jau ilgāku laiku dzīvojusi nepietiekamu ieņēmumu apstākļos Igaunijas ietekmes un pašvaldības izmēra dēļ, nevis ilgstoši rīkojusies nesaimnieciski.
Arī valdība ir atzinusi noteiktu pašvaldību nepietiekamos budžeta resursus, paredzot pašvaldībām ar zemākajiem ieņēmumiem papildu valsts budžeta dotāciju: 2022.gadā 869 278 euro apmērā 6 pašvaldībām, 2023.gadā – 945 957 euro apmērā 7 pašvaldībām (t.sk Valkas novadam 338 655 euro). un 2024.gadā 7 026 996 euro 19 pašvaldībām (t.sk Valkas novadam 139 324 euro).
Pēdējos divos gados papildu valsts budžeta dotācija tiek piešķirta Eiropas Savienības ārējās robežas pašvaldībām (2025.gadā 2,5 milj. euro apmērā, 2026.gadā – 3 milj. euro apmērā).

3. Informatīvā ziņojuma 1.nodaļā izteiktais Finanšu ministrijas apgalvojums, ka ir pašvaldības, kurām 2026.gadā ieņēmumi pēc PFI uz vienu iedzīvotāju ir zemāki nekā Valkas novada pašvaldībai, taču tās iztiek ar savu budžetu, nav objektīvs.
Pirmkārt, Finanšu ministrija vienmēr ir apgalvojusi, ka korektāks rādītājs ir izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību. 2026.gada PFI aprēķinā Valkas novada pašvaldībai izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību ir 620 euro. Mazāki izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību šogad ir vēl tikai 6 pašvaldībām: Preiļu novadam (617 euro), Balvu novadam (609 euro), Augšdaugavas novadam (603 euro), Rēzeknes novadam (597 euro), Ludzas novadam (597 euro) un Krāslavas novadam (586 euro).
Otrkārt, būtisks rādītājs ir ne tikai pašvaldības izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību, bet arī iedzīvotāju skaits pašvaldībā kopumā, kas ietekmē PFI rezultātu, un izlīdzinātie ieņēmumi pašvaldībai kopumā.
Kā minēts iepriekš, Valkas novads ir pašvaldība ar mazāko iedzīvotāju skaitu Latvijā (8 055 iedzīvotāji atbilstoši PMLP datiem uz 01.01.2026.), bet iedzīvotāju blīvums uz vienu pašvaldības kvadrātkilometru teritorijas ir valstī piektais mazākais. Salīdzinot ar Valkas novadu, Preiļu novadā iedzīvotāju skaits ir divas reizes lielāks, Balvu novadā – 2,2 reizes, Krāslavas novadā – 2,6 reizes, Ludzas novadā – 2,8 reizes, Augšdaugavas novadā – 3,1 reizi, bet Rēzeknes novadā – 3,5 reizes lielāks.
Savukārt prognozētie izlīdzinātie ieņēmumi 2026.gadā Valkas novadam ir līdz trīs reizēm mazāki nekā citām iepriekš minētajām pašvaldībām. 2026.gadā izlīdzinātie ieņēmumi Valkas novada pašvaldībai prognozēti 9,5 milj. euro apmērā, Preiļu novadam – 17,7 milj. euro, Balvu novadam – 20,5 milj. euro, Krāslavas novadam – 21,6 milj. euro, Ludzas novadam – 24,1 milj. euro, Augšdaugavas novadam – 26,4 milj. euro, bet Rēzeknes novadam – 30,8 milj. euro.
Ņemot vērā, ka pamatpakalpojumu un funkciju loks, kas jānodrošina, visām pašvaldībām ir vienāds (izglītība, sociālie pabalsti un sociālā palīdzība, Bāriņtiesa, Būvvalde, Pašvaldības policija utt.), bet izmaksas funkciju izpildei nepieciešamās infrastruktūras uzturēšanai būtiski neatšķiras, pārmetums par nespēju tās nodrošināt ar mazāku budžetu ir nepamatots.

4. Informatīvajā ziņojumā minēts, ka Valkas novada pašvaldība pati nodrošina siltumenerģijas un ūdenssaimniecības pakalpojumus iedzīvotājiem, iekasē no iedzīvotājiem maksājumus un norēķinās ar siltumenerģijas pakalpojumu sniedzēju. Kā norāda Valkas novada pašvaldība, iemesls, kādēļ pašvaldība savulaik uzņēmās pienākumu – gan ražot, gan iekasēt, gan norēķināties ar privāto siltumražotāju par siltumenerģiju, bija tas, ka abas tā laika pašvaldības kapitālsabiedrības bija bankrotējušas, iedzīvotāji par komunālajiem pakalpojumiem norēķinājās ap 80%. Tas bija vienīgais veids, kā nodrošināt, lai Valkas pilsētā būtu pieejams siltums un tiktu pārbūvētas katlumājas. Ar pašvaldības līdzdalību tika panākts, ka Valkā tika uzbūvēta Latvijā pirmā koģenerācijas stacija, kas ražo zaļo enerģiju. Kopš tā laika siltumenerģijas cena ir stabila, pašvaldība varēja nodrošināt arī siltumenerģijas apjoma samazinājumu. Pēdējais gados siltumenerģijas iepirktais apjoms Valkā ir samazinājies par 50%, kas vērtējams kā pozitīvs pašvaldības darba rezultāts. Tagad, kad kopējā finanšu situācija Valkā ir uzlabojusies, pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu nodot šo jomu pašvaldības kapitālsabiedrībai.

5. Informatīvajā ziņojumā Finanšu ministrija secina, ka Valkas novada pašvaldības finanšu problēmas ir saistītas ar nesakārtotu siltumenerģijas un ūdenssaimniecības pakalpojuma nodrošināšanu iedzīvotājiem. Pašvaldība nevar piekrist šādam secinājumam. Pamatiemesli, kā minēts iepriekš, ir citi – iedzīvotāju skaita samazinājums, iedzīvotājiem deklarējot savu dzīvesvietu Valgā, un politiskais lēmums saglabāt pašvaldību esošajās robežās.
Valkas novada pašvaldība atzīst, ka savulaik bija spiesta dotēt nenosiltinātas mājas, kur iedzīvotājiem bija jāmaksā nesamērīga liela maksa par siltumu, taču tā ir pagātne. Apgalvojumi par iedzīvotāju lielajiem parādiem, lai arī ir pareizi, tomēr neatspoguļo esošo situāciju. Parāds pašvaldībai ir izveidojies vairāk kā 10 gadu garumā. Pēdējos gados Valkas novada pašvaldība ir panākusi ļoti labu finanšu disciplīnu, un komunālie maksājumi tiek iekasēti pat vairāk nekā 100%. Vecie parādi ir grūti piedzenami, turklāt to nevar darīt strauji, jo tas varētu radīt problēmas ar kārtējo maksājumu nomaksu. Tas savukārt radītu problēmas māju siltināšanā, jo jebkura kredītiestāde vērtē kārtējo maksājumu disciplīnu. Valka māju siltināšanas ziņā ir bijusi vissekmīgākā pašvaldība Latvijā, jo ir nosiltinātas jau vairāk kā 50% māju, bet tuvākajos gados būs nosiltinātas 83% māju. Līdz ar to ieguvums sabiedrībai ir daudz lielāks nekā tad, ja pašvaldība būtu centusies maksimāli strauji piedzīt vairāk kā 10 gadus vecus parādus. Šo situāciju varētu salīdzināt ar nodokļu parādu valsts budžetam, kurš mērāms simtos miljonu eiro. Kāpēc VID nav piedzinis šos miljonus, lai nodrošinātu resursus aizsardzības vajadzībām valsts budžetā?
Tāpat pašvaldība nevar piekrist Finanšu ministrijas apgalvojumam, ka izrakstītie rēķini iedzīvotājiem par siltumapgādi nesedz faktiskos pakalpojuma izdevumus, jo tarifi tiek aprēķināti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

6. Valkas novada pašvaldība skaidro, ka lielais saistību apmērs saistīts ar savulaik realizēto ESF programmu pilsētvides sakārtošanai – kaimiņu pašvaldības šīs programmas ietvaros ielām un citai infrastruktūrai saņēma 7–14 milj. euro, bet Valkas novads programmā nebija iekļauts. Lai varētu konkurēt ar kaimiņu pašvaldībām un piedāvāt iedzīvotājiem dzīvošanai drošu un sakārtotu vidi, Valkas pašvaldība bija spiesta ņemt aizņēmumus. Valkas pilsēta un pagasti ir kļuvuši pievilcīgāki, kā rezultātā iedzīvotāji no citām pašvaldībām izvēlas Valkas novadu par savu dzīvesvietu. Šobrīd dzīvoklis Valkas pilsētā jau maksā vairākus desmitus tūkstošus eiro.
Ziņojumā Finanšu ministrija vērš uzmanību, ka ir saskatāma pretruna starp Valkas novada pašvaldības vēlmi īstenot projektu “Jaunu sociālo un īres dzīvokļu izveide Valkas pilsētā” un pašvaldības optimizācijas plānā paredzēto pašvaldības brīvo dzīvokļu pārdošanu. Pašvaldība norāda, ka  šie brīvie pašvaldības dzīvokļi ir katastrofālā stāvoklī, katra dzīvokļa remontā būtu jāiegulda vairāk kā 20 000 euro, turklāt tie ir mazi. Līdz ar to iepriekš minētie pašvaldības dzīvokļi nerisina demogrāfijas un ģimeņu dzīves vides uzlabošanas jautājumus, tāpēc loģiskāk ir tos pārdot. Savukārt jauni mūsdienīgi un kvalitatīvi dzīvokļi ir ārkārtīgi nepieciešami, lai pašvaldība varētu noturēt augsti kvalificētus speciālistus ar ģimenēm un bērniem, kā arī risinātu daudzbērnu ģimeņu dzīves vietu problēmu.

7. Valkas novada pašvaldība nevar piekrist Finanšu ministrijas vērtējumam par to, ka Valkas novada pašvaldības plānotais izdevumu pieaugums sociālajiem pabalstiem un sociālajai palīdzībai nav pamatots. Ņemot vērā, ka jau vairākus gadus būtiski pieaug pakalpojumu cenas pansionātos un citās sociālās aprūpes iestādēs, kā arī ņemot vērā demogrāfisko situāciju novadā, šogad plānots aprūpes iestāžu klientu pieaugums un attiecīgi izmaksu pieaugums tikai saistībā ar jaunajiem klientiem veido 166,2 tūkst. euro. Uzturēšanas pakalpojumu uzcenojumi attiecas arī uz jau esošajiem sociālās aprūpes iestāžu klientiem, līdz ar to izdevumu pieaugums būs vēl lielāks.
Ņemot vērā, ka šā gada februārī tika palielināts to iedzīvotāju loks, kuri var pretendēt uz mājokļa pabalstu, sagaidāms pašvaldības izdevumu pieaugums mājokļa pabalsta izmaksām par 3%.
Uz to, ka sociālo izmaksu kāpums apsteidz pašvaldību budžeta iespējas, ir norādījusi ne tikai Valkas novada pašvaldība, bet visas pašvaldību organizācijas. Valkas novads to izjūt vēl asāk, jo pašvaldības budžetā “manevrēšanas telpa” ir maza.

8. Valkas novada pašvaldība, vērtējot Finanšu ministrijas komentārus par pašvaldības apstiprināto finanšu optimizācijas plānu 2026.-2028.gadam, norāda:
1) Finanšu ministrija pie pašvaldības brīvprātīgajām iniciatīvām ir pieskaitījusi arī finansējumu Valkas pilsētas šautuvei un sporta hallei, tomēr gan pilsētas šautuve, gan sporta halle nodrošina izglītības funkciju, tādējādi to nevar uzskatīt par brīvprātīgo iniciatīvu;
2) pašvaldība nepiekrīt apgalvojumam, ka siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojuma funkcijas nodrošināšana turpinās radīt būtisku finansiālu slogu pašvaldības budžetam, jo attiecīgie lēmumi par siltumapgādes pakalpojuma un ūdensapgādes pakalpojuma Valkas pilsētas teritorijā nodošanu SIA Valkas namsaimnieks jau ir pieņemti. Lēmuma izpilde, protams, prasīs noteiktu laiku un būs nepieciešams pārejas periods;
3) pašvaldība uzsver, ka finanšu optimizāciju plāns ir vērsts uz saistību izpildi un nodokļu nomaksu, tomēr atzīst – lai izpildītu gan pašvaldību funkcijas, gan saistības, kopējais pašvaldības budžeta finansējums ir nepietiekams, tieši tādēļ tiek lūgta vienreizēja atbalsta dotācija no valsts budžeta.

-