Atzinums

Likumprojekta 7.pantā ietvertā Kriminālprocesa likuma 918.panta otrā daļa paredz, ka izpildes iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 12.jūlija regulas (ES) 2023/1543 par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa (turpmāk – regula Nr.2023/1543) 3.panta 17.punkta izpratnē ir Valsts policija.
Vienlaikus likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) (turpmāk – anotācija) 1.3.apakšpunkta sadaļā “Risinājuma apraksts” ir norādīts, ka Valsts policija kā izpildiestāde regulas Nr.2023/1543 izpratnē ir izraudzīta, jo pierādījumu vākšana pati par sevi primāri ir izmeklēšanas iestādes funkcija, tādēļ arī Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu izpilde ir izmeklēšanas iestādei deleģējama funkcija. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 386.pantam Valsts policija nav vienīgā izmeklēšanas iestāde Latvijas Republikā.
Tāpat likumprojekta anotācijas 1.3.apakšpunkta sadaļā “Risinājuma apraksts” ir norādīts, ka no regulas Nr. 2023/1543 3.panta 17.punkta, 12.panta 1.punkta, 16.panta 1. un 10.punkta izriet, ka ir nosakāma viena iestāde [..]. Vēršam uzmanību, ka vienlaikus regulas Nr.2023/1543 3.panta 17.punkts paredz, ka “izpildes iestāde” ir izpildes valsts iestāde, kas saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem ir kompetenta saņemt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un EPOC vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu un EPOC-PR, ko izdevējiestāde pārsūta paziņošanai vai izpildei saskaņā ar regulu Nr.2023/1543. Vienlaikus regulas Nr.2023/1543 31.panta 1.punkta “b” apakšpunktu katra dalībvalsts līdz 2025.gada 18.augustam paziņo Komisijai iestādi vai iestādes, kas ir kompetentas citas dalībvalsts vārdā saņemt paziņojumus, ievērojot 8.pantu, un izpildīt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumus un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumus saskaņā ar 16.pantu. Līdz ar to no regulas Nr.2023/1543 nav viennozīmīgi secināms, ka dalībvalstij ir jānosaka tikai viena izpildiestāde, turklāt regula Nr.2023/1543 paredz dalībvalstu tiesības pašām nacionālā līmenī izraudzīties un noteikt tās izpildiestādi regulas Nr.2023/1543 izpratnē.Vienlaikus, ievērojot minēto un šā gada oktobrī notikušajā sanāksmē starp Tieslietu ministriju, Iekšlietu ministriju un Valsts policiju par regulas Nr.2023/1543 prasību īstenošanu izteikto nepieciešamību vērsties Eiropas Komisijā un lūgt sniegt skaidrojumu, vai dalībvalsts var izraudzīties vairākas izpildiestādes regulas Nr.2023/1543 izpratnē, ir nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas attiecīgu skaidrojumu un to iekļaut arī likumprojekta anotācijā.
Ņemot vērā minēto un  Prokuratūras likuma 2.panta 1., 2., 3. un 4.punktā noteiktos prokuratūras uzdevumus – uzraudzīt pirmstiesas izmeklēšanas un operatīvās darbības, valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizlūkošanas procesu un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmas atbilstību likumiem, veikt pirmstiesas izmeklēšanu, uzsākt un veikt kriminālvajāšanu, uzturēt valsts apsūdzību –, aicinām izvērtēt, vai Ģenerālprokuratūra nav nosakāma par izpildiestādi regulas Nr.2023/1543 3.panta 17.punkta izpratnē. Papildus vēršam uzmanību, ka vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs (piemēram, Vācijā, Francijā, Nīderlandē) izpildiestādes funkcijas pilda prokuratūra nevis policija.
Līdz ar to lūdzam precizēt likumprojekta 7.pantā ietverto Kriminālprocesa likuma 918.panta otro daļu, aizstājot tajā vārdus “Valsts policiju” ar vārdu "Ģenerālprokuratūru", tādējādi nosakot, ka izpildiestāde regulas Nr.2023/1543 3.panta 17.punkta izpratnē ir Ģenerālprokuratūra. Vienlaikus lūdzam attiecīgi precizēt likumprojekta anotācijā norādīto informāciju.
 

-

Likumprojekta anotācijas 7.1.apakšpunktā ir norādīts, ka viena no likumprojekta izpildē iesaistītajām institūcijām ir Iekšlietu ministrija. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 22.septembra noteikumu Nr.589 “Iekšlietu ministrijas nolikums” 4.1.apakšpunktam Iekšlietu ministrija izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku tādās jomās kā sabiedriskā kārtība un drošība, valsts robežas drošība, noziedzības novēršana un apkarošana, civilā aizsardzība, ugunsdrošība, ugunsdzēsība un glābšana, pilsonība, iedzīvotāju uzskaite un dokumentēšana, migrācija. Tāpat, ņemot vērā minēto un likumprojektā noteikto, Iekšlietu ministrija nav iesaistīta nevienā no likumprojektā ietverto tiesību normu praktiskajā īstenošanā. Līdz ar to nepieciešams precizēt likumprojekta anotācijas 7.1. apakšpunktā norādīto institūciju uzskaitījumu, no tā izslēdzot Iekšlietu ministriju.
Vienlaikus, ņemot vērā Iekšlietu ministrijas iebildumu par likumprojekta 7.pantā ietverto Kriminālprocesa likuma 918.panta otro daļu, kas paredz Valsts policijas noteikšanu kā izpildiestādi regulas Nr.2023/1543 3.panta 17.punkta, lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 7.1.apakšpunktā norādīto institūciju uzskaitījumu, no tā izslēdzot Valsts policiju. Papildus norādām, ka, ja Valsts policija likumprojekta anotācijas 7.1 apakšpunktā norādīta kā iesaistītā institūcija, piemēram, par likumprojekta 1.pantā ietverto Kriminālprocesa likuma 192.¹pantu (gadījumos, kad Valsts policijas amatpersona ir procesa virzītājs), tad attiecīgi aicinām izvērtēt un nepieciešamības gadījumā papildināt likumprojekta anotācijas 7.1.apakšpunktu ar citām likumprojekta izpildē iesaistītajām institūcijām.
 

-

Likumprojekta tekstā tiek lietots formulējums "pakalpojuma sniedzējs". Piedāvājam saskaņā ar Elektronisko sakaru likumā noteikto terminoloģiju  precizēt likumprojekta tekstu un aizstāt vārdus "pakalpojuma sniedzējs ar vārdiem "elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējs".

-

Likumprojekta 2.pants paredz izdarīt grozījumus Kriminālprocesa likuma 455.panta 1.¹daļā, pēc būtības Kriminālprocesa likuma 455.panta 1.¹daļu papildinot ar atsauci uz Kriminālprocesa likuma 192.¹panta 1.¹daļu. Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 1.pantā ietvertajā Kriminālprocesa likuma 192.¹pantā nav 1.¹daļas. Ņemot vērā minēto, aicinām precizēt likumprojekta 2. pantu un tajā ietvertos grozījumus Kriminālprocesa likuma 455.panta 1.¹daļā.

-

Likumprojekta 4. pants paredz papildināt Kriminālprocesa likuma 847. pantu ar 3.1 daļu nosakot, ka pēc lēmuma par lūguma izpildes iespējamību kompetentā iestāde nekavējoties nodod lūgumu izpildei.
Norādām, ka Kriminālprocesa likuma 846. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka pirmstiesas procesā ārvalsts lūgumu izskata un izlemj Ģenerālprokuratūra, bet līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai — arī Valsts policija. Pēc lietas nodošanas tiesai ārvalsts lūgumu izskata un izlemj Tieslietu ministrija.
Nav saprotams, kā tiks vērtēta lūguma iespējamība un kādi būs šie kritēriji. Arī likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā nav norādīts šāds skaidrojums. Tādējādi lūdzam attiecīgi precizēt likumprojektu.

-