Atzinums

Neatbalstām noteikumu projektā iekļauto ideju par biomasas (tai skaitā, malkas) apkures katlu uzstādīšanu daudzdzīvokļu mājās, īpaši pilsētvidē. Tas nav ilgtspējīgs un videi draudzīgs risinājums un rada turpmākas gaisa kvalitātes problēmas un problēmas Latvijai nodrošināt gaisa kvalitātes normas, kas noteiktas ES tiesību aktos. Aicinām svītrot iespēju daudzdzīvokļu ēkām uzstādīt individuālos apkures katlus un raudzīties tādu risinājumu virzienā, kas nepiesārņos gaisu.

-

Iebilstam pret šādas prasības noteikšanu, ņemot vērā, ka malkas un biomasas kurināšana mājsaimniecībās ir nozīmīgs gaisa piesārņojuma avots un, mūsuprāt, šādu iekārtu uzstādīšana blīvi apdzīvotās teritorijās un teritorijās, kur jau šobrīd pastāv vai ir iespējamas gaisa kvalitātes problēmas nav pieļaujama un nerespektē Latvijas normatīvajos aktos noteiktās prasības par atbilstošas gaisa kvalitātes nodrošināšanu un sabiedrības veselības aizsardzību. Turklāt tas ilgtermiņā rada risku ar ES noteikto gaisa kvalitātes jomas mērķu un prasību izpildi un valstij draudošām sankcijām par to neizpildi. Vienlaikus norādām, ka daļa ES pilsētu un valstu virzās prom no malkas kamīnu un apkures katlu uzstādīšanas pilsētās, lai neradītu papildus gaisa piesārņojumu un izpildītu Zaļajā kursā noteiktos mērķus attiecībā uz piesārņojuma samazināšanu. Šajā gadījumā nav izprotams, kādēļ Latvija rīkojas pretēji Zaļajā kursā un Nulles piesārņojuma rīcības plānā nospraustajiem mērķiem.

Uzsveram, ka svaigs gaiss ir svarīgs cilvēku veselībai un vides ilgtspējībai. Gaisa piesārņojams (jo īpaši, smalkās daļiņas, ko rada biomasas dedzināšana) joprojām ir saistāms ar priekšlaicīgas nāves gadījumiem un ievērojamu skaitu slimību, piemēram, astma, sirds un asinsvadu problēmas un plaušu vēzis. Gaisa piesārņojums nemainīgi ir galvenais ar vidi saistītais cēlonis, kas izraisa pāragru nāvi ES. Turklāt gaisa piesārņojums apdraud vidi, veicinot (augsnes un ūdens) paskābināšanos, eitrofikāciju un ozona noārdīšanos, kas rada kaitējumu mežiem, ekosistēmām un kultūraugiem.
 

-

Lūdzam skaidrot vai šīs atbalsta programmas ietvaros pastāv iespēja uzstādīt nelielu saules kolektoru un uzlikt pamatapkurei malkas apkures katlu?
Ja - jā, tad aicinām anotācijā minēto informāciju "MK noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks nodrošināta tādu projektu īstenošana, kas veicina AER iekārtu izmantošanu un pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādes sistēmai, tādējādi nepasliktinot gaisa kvalitāti, it īpaši pilsētās, un negatīvi neietekmējot sabiedrības veselību gadījumos, ja netiek izvēlēta biomasas apkures katlu un kamīnu uzstādīšana." izslēgt, jo tā ir maldinoša.

-

Aicinām izslēgt pēdējo teikumu, jo nevaram garantēt, ka pēc noteikumu spēkā stāšanās visi projekta iesniedzēji nevēlēsies uzstādīt malkas katlus. Tādējādi radot turpmākas problēmas uzņēmumiem, transporta sektoram un citiem gaisa piesārņotājiem, kas būs šī lēmuma rezultātā spiesti piemērot stingrākas prasības, lai samazinātu kopējo piesārņojumu. Aicinām arī šo aspektu pieminēt pie šāda lēmuma radītajām sekām un potenciālajām izmaksām uzņēmējiem. Vienlaikus lūdzam minēt, ka paaugstināts gaisa piesārņojums kopumā rada valstij un uzņēmējiem izmaksas, kas saistītas ar cilvēku biežāku ārstu apmeklējumu, slogu uz veselības aprūpes sistēmu, kā arī darba nepameklēšana veselības problēmu dēļ, darba spēju zaudējums utt.

Ņemot vērā minēto un rēķinot kopējās izmaksas, ko šāds lēmums radīs nav korekti apgalvot, ka biomasas izmantošana ilgtermiņā ir lētākais risinājums. 

-

Lūdzam izvērtēt, vai ir nepieciešami precizējumi noteikumiem 9.1.11., 9.1.12., 9.1.13., 9.1.14. un 9.1.15.apakšpunktos. Skaidrojam, ka būvju klasifikācijas kods 9.1.9.apakšpunktā (triju vai vairāku dzīvokļu mājas; triju vai vairāku dzīvokļu māju dzīvojamo telpu grupa, 1122) ietver visus noteikumos turpmāk uzskaitītos būvju kodus, tai skaitā, ja būve vēl nav nodota ekspluatācijā.

-

Ierosinām paplašināt atbalstāmās darbības daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām, ja tās pieslēdz centralizētajai siltumapgādes sistēmai, ar darbībām:
-apkures sadales sistēmas pilnīga atjaunošana, pārbūve vai izveide;
-apkures sadales sistēmas pilnīga atjaunošana, pārbūve vai izveide un karstā ūdens sadales sistēmas pilnīga atjaunošana, pārbūve vai izveide.
Skaidrojam, ka minētās darbības vairumā gadījumu būs neatraujami saistītas un nepieciešamas projekta veiksmīgai īstenošanai, tomēr šobrīd šo darbību izmaksas atbalsta programmā nav attiecināmas.
Norādām, ka kopējās izmaksas pieslēguma centralizētajai siltumapgādes izveidei, iekļaujot minēto iekšējo inženiertīklu pārbūves, atjaunošanas vai izveidošanas izmaksas, piemēram, 50 kW siltumapgādes jaudas nodrošināšanai, var sasniegt vairāk kā 25 000 eiro, kas, ņemot vērā noteikumu 1.pielikumā iespējamo maksimālo atbalsta apjomu (6100 eiro), kopā var sastādīt atbalstu tikai ~ 25% apmērā, pie nosacījuma, ka tikai siltummezgla projektēšana un siltummezgla izveides atbalsts 70% apmērā sasniedz maksimālā atbalsta vērtību, pretējā gadījumā atbalsta apjoms pret kopējām izmaksām var sasniegt vēl mazāku procentuālo apjomu.
Norādām, ka, ņemot vērā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieku problemātiku pieņemt lēmumus par dzīvojamā mājā nepieciešamajām investīcijām, atbalsts darbībai tikai 25% apmērā var nebūt pietiekoši motivējošs šāda lēmuma pieņemšanai.
Norādām, ka atbilstoši Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānam 2020.-2030. gadam, Latvijas Nacionālajam enerģētikas un klimata plānam 2021.-2030. gadam un citiem plānošanas dokumentiem pieslēgumi centralizētajām siltumapgādes sistēmām ir īpaši veicināmi un atbalstāmi, tādējādi aicinām izvērtēt iespējas papildināt atbalstāmās darbības, vai arī radīt citu risinājumu, lai būtiski veicinātu un palielinātu noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā norādīto projektu skaitu - Mājsaimniecības pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai projektēšana un siltummezgla izveide – 11 projekti.

-