Atzinums

Pašreiz spēkā esošā Privatizācijas likuma 30.¹ panta pirmā daļa noteic, ka šā likuma 28.panta pirmās daļas 7.punktā un 28.¹ panta pirmajā daļā minētās personas, kā arī personas, kuras lauksaimniecības zemi vēlas iegūt īpašumā zemes dzīļu izmantošanai, iesniedz iesniegumu tā novada pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme. Iesniegumā norāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi un tam pievieno darījuma aktu un dokumentus, kas apliecina personas tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi. Ar lauksaimniecības zemi veikto darījumu tiesiskumu uzrauga novada pašvaldības komisija (turpmāk — pašvaldības komisija).
Ar likumprojektu paredzēts Privatizācijas likuma 30.¹ panta pirmo daļu izteikt sekojošā redakcijā: "Šā likuma 28.panta pirmās daļas 7.punktā un 28.¹ panta pirmajā daļā minētās personas, kā arī personas, kas vēlas iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi zemes dzīļu izmantošanai vai nekustamo īpašumu, kura sastāvā ir lauksaimniecības zeme, vai tā domājamo daļu, iesniedz iesniegumu tā novada pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme. Iesniegumā norāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi un tam pievieno darījuma aktu un dokumentus, kas apliecina personas tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi. Ar lauksaimniecības zemi notikušo darījumu tiesiskumu uzrauga novada pašvaldības komisija (turpmāk — pašvaldības komisija).".
Anotācijas I sadaļas 2.punktā (apakšsadaļas "Ar Likumprojektu tiek izdarīti šādi grozījumi" 11.punkts) norādīts, ka šāda panta redakcija nepieciešama, lai novērstu negodprātīgus darījumus, kad personas iegādājas domājamo daļu no nekustamā īpašuma, kura sastāvā ir lauksaimniecības zeme, bet vēlāk to izmanto, lai iegūtu īpašumā visu zemi, izmantojot likumā noteiktās kopīpašnieka pirmpirkuma tiesības un tādējādi apejot pašvaldības komisiju darījumiem ar lauksaimniecības zemi (anotācijā nav skaidrots par nepieciešamību grozīt normu attiecībā uz personām, kuras lauksaimniecības zemi vēlas iegūt īpašumā zemes dzīļu izmantošanai).
Ņemot vērā minēto lūdzam saglabāt negrozītu šīs normas (Privatizācijas likuma 30.¹ panta pirmā daļa) daļu, kas attiecas uz personām, kuras lauksaimniecības zemi vēlas iegūt īpašumā zemes dzīļu izmantošanai (tas ir, lūdzam saglabat pašreizējā spēkā esošajā redakcijā daļu "[..] kā arī personas, kuras lauksaimniecības zemi vēlas iegūt īpašumā zemes dzīļu izmantošanai [..]". Ja šajā normas daļā ir nepieciešams veikt likumprojektā paredzētos redakcionālos precizējumus, lūdzam anotāciju papildināt ar informāciju par to nepieciešamību.
Vienlaikus lūdzam redakcionāli precizēt likumprojektā ietverto Privatizācijas likuma 30.¹ panta pirmo daļu, lai viennozīmīgi būtu skaidrs, ka papildinājums attiecas uz nekustamā īpašuma vai vai tā domājamās daļas iegūšanu īpašumā.

-

Norādām, ka TAP nav pievienots precizētais Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts. Līdz ar to lūdzam sistēmā ievietot protokollēmuma projektu, lai par to varētu sniegt atzinumu.
Vienlaikus attiecībā uz Valsts sekretāru 29.06.2023. sanāksmē doto uzdevumu (prot. Nr. 21 8. § 2.1.apakšpunkts) norādām, ka Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr. 748 “Noteikumi par darījumiem ar lauksaimniecības zemi” 14.punkts nosaka, ka novadu pašvaldību komisiju darbības finanšu izdevumus sedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija no tai attiecīgajam gadam piešķirtajiem budžeta līdzekļiem līdz 10 tūkstošiem euro gadā. Ņemot vērā minēto, lūdzam Zemkopības ministriju sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju minētā uzdevuma izpildi nodrošināt tam paredzētā finansējuma ietvaros.
 

-

Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kāpēc ir nepieciešama likumprojekta 6.pantā minētā norma, kas noteic “Ja Latvijas zemes fonds izmanto savas pirmpirkuma tiesības, atsavināšanas darījums nav atceļams”, jo atbilstoši anotācijā sniegtajam skaidrojumam arī saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu atsavināšanas darījums var tikt atcelts tikai līdz brīdim, kad tiek paziņots par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Proti, atsavināšanas darījuma nav spēkā, ja kāda persona izmanto savas pirmpirkuma tiesības.
Minētais ir skaidrots anotācijā, norādot, ka: “Augstākās tiesas Civillietu departaments ir atzinis, ka atsavinājuma līgumu var atcelt ne vēlāk kā līdz pirmpirkuma tiesību pieteikšanai (sal. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2000. gada 12. aprīļa spriedumu lietā Nr. SKC-155, 2004. gada 6. oktobra spriedumu lietā Nr. SKC-483). Pirmpirkuma tiesīgā persona uz atceļamā pirkuma līguma pamata nekādas tiesības nav ieguvusi, ja līdz atcēlēja līguma noslēgšanas dienai nav paziņojusi par pirmpirkuma tiesību izlietošanu. Atcēlēja līguma noslēgšanu neierobežo arī tas, ka vēl nav beidzies pirmpirkuma tiesību izlietošanai noteiktais termiņš (sal. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2010. gada 26. maija spriedumu lietā Nr.SKC-101/2010).””
Papildus minētajam vēršam uzmanību, ka teikuma pirmajā daļā ir minēts, ka pirmpirkuma tiesība ir Latvijas zemes fonda pārvaldītājam, bet otrajā teikumā ir teikts, ka Latvijas zemes fonds izmanto pirmpirkuma tiesības. No minētā nav saprotams, kurš ir subjekts, kuram ir pirmpirkuma tiesības – fonds vai fonda pārvaldnieks.
Ņemot vērā minēto, lūdzam atkārtoti izvērtēt minētās normas nepieciešamību, vai arī precizēt likumprojekta anotāciju ar detalizētāku skaidrojumu par problēmu un attiecīgās normas nepieciešamību.

-