Atzinums

Informējam, ka Aizsardzības ministrija uztur spēkā 20.06.2024. izteikto iebildumu saistībā ar anotācijā norādīto par papildu funkcijas īstenošanu Aizsardzības ministrijai vides aizsardzības jomā ārpus Aizsardzības ministrijas valdījumā esošiem objektiem. Vēršam uzmanību, ka pēc būtības Aizsardzības ministrijas 20.06.2024. iebildums nav ticis ņemts vērā, pretēji izziņā norādītajam.
Lūdzam svītrot anotācijā norādīto, ka Aizsardzības ministrija saskaņo ar militāri piesārņoto vietu izpēti un sanāciju saistīto dokumentāciju par ārpus tās valdījumā esošām piesārņotām vai potenciāli piesārņotām vietām.
Attiecībā uz atsaukšanos uz likuma "Par piesārņojumu" anotāciju saistībā ar 44.¹ panta ietveršanu likumā "Par piesārņojumu" informējam, ka Aizsardzības ministrija uztur spēkā 19.02.2024. izteikto iebildumu - nepiekrītam likuma "Par piesārņojumu" anotācijas interpretācijai un tās iekļaušanai likumprojekta "Grozījumi Vides aizsardzības likumā" anotācijā. Likuma “Par piesārņojumu” 44.¹ pantā noteikts, kā tiek veikta ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēte, kā arī piesārņotu teritoriju sanācija, t.i. ir noteikts, ka to veic noteiktā kārtībā licenci saņēmuši komersanti un sertificēti speciālisti.  Minētajā pantā ir noteikta Aizsardzības ministrijas atbildība par licences izsniegšanu komersantiem ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpētei un nesprāgušas munīcijas meklēšanai, identificēšanai, izcelšanai, savākšanai un uzglabāšanai, no minētā neizriet pienākums Aizsardzības ministrijai pārraudzīt un kontrolēt militāri piesārņoto vietu izpēti un sanāciju ārpus Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajiem objektiem. Ņemot vērā minēto, lūdzam no anotācijas svītrot tekstu "Saistībā ar 44.¹ panta ietveršanu likumā “Par piesārņojumu” no anotācijas izriet, ka visu (ne tikai valdījumā esošu) militāri piesārņotu teritoriju izpēti un sanāciju savas kompetences ietvaros uzraudzīs Aizsardzības ministrija esošo funkciju ietvaros.".
 

-

Ņemot vērā Aizsardzības ministrijas iebildumu anotācijas 1.3.punktā "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi", lūdzam kā papildus atbildīgo ministriju 4.1.4.apakšpunktā minēto noteikumu izdošanai norādīt arī Klimata un enerģētikas ministriju.

-

Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta piektā daļa nosaka – ja spēku zaudē normatīvā akta izdošanas tiesiskais pamats (augstāka juridiska spēka tiesību norma, uz kuras pamata izdots cits normatīvais akts), tad spēku zaudē arī uz šā pamata izdotais normatīvais akts vai tā daļa. Minētā likuma anotācijas I. sadaļas 2. punkts skaidro, ka:
“Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus – noteikumus tikai tad, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis. Ja deleģējošā likuma norma ar likuma grozījumiem izteikta jaunā redakcijā, pēc būtības faktiski nemainot deleģējuma saturu, nav pamata šādā gadījumā uzskatīt, ka Ministru kabineta noteikumi izdoti bez tiesiska pamata, jo šāds tiesiskais pamats pastāvējis gan Ministru kabineta noteikumu izdošanas brīdī, gan faktiski turpina pastāvēt arī pēc deleģējošās normas izteikšanas jaunā redakcijā.
Ievērojot minēto, nepieciešams optimizēt likumdošanas un normatīvo aktu sistematizācijas procesu, lai samazinātu Ministru kabineta un ministriju darba apjomu, kā arī sabiedrībai samazinātu to informācijas apjomu, ar kuru tai ir jāiepazīstas.”
Aicinām izvērtēt lietderību veikt grozījumus jau izdotos MK noteikumos, nevis izdot jaunu regulējumu, t.i. MK noteikumi turpinātu pastāvēt arī pēc deleģējošās normas izteikšanas citā likumā/redakcijā, ja MK noteikumu būtība paliek mainīga, piemēram, MK 30.04.2016. noteikumiem Nr.243 un 25.08.2008. noteikumiem Nr.672.
 

-