Atzinums

Tā kā Regulators apstiprina tarifus, kurus komersants aprēķina ņemot vērā ekonomiski pamatotas izmaksas, sociālā aspekta (iedzīvotāju maksātspēja) ievērošana ir ārpus tarifu noteikšanas procedūras. Lūdzam 5.4.2.tabulas (89.lappusē) attiecīgajā rindā svītrot tekstu: “Tarifu pieaugumu ierobežo iedzīvotāju maksātspējas līmenis attiecīgajā tarifu zonā, un tam nebūtu jāpārsniedz 4% no mājsaimniecības ienākumiem.”, kā arī pārskatīt tekstu “Atkarībā no esošā tarifu lieluma un iedzīvotāju maksātspējas”, lai būtu viennozīmīgi skaidrs, ka tarifu noteikšanās gadījumā tiks vērtēta tikai to ekonomiskā pamatotība.
 

-

Plāna 5.2.2.2.apakšnodaļā “Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas izmaksu ietekme uz ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu tarifiem” norādīts: “Stratēģijas 2.1.tabulā aprēķināts, ka 44 m3 notekūdeņu attīrīšana rada vidēji 1 m3 slapju notekūdeņu dūņu, līdz ar to notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas izmaksas ir novērtējamas kā 1/44 daļa no notekūdeņu tarifa”. Nav izprotams šāds notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas izmaksu novērtējums, jo, piemērojot šādu proporciju, tiek noteikta 1/44 daļa no kanalizācijas pakalpojumu tarifa, kas sevī ietver visas tehniski un ekonomiski pamatotās kanalizācijas pakalpojumu izmaksas, no kurām lielāko daļu veido ar dūņu apsaimniekošanu nesaistītas izmaksas. Ja tiek vērtēta dūņu apsaimniekošanas izmaksu ietekme uz kanalizācijas pakalpojumu tarifiem (patlaban, kamēr ar notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu saistītie pakalpojumi nav definēti kā atsevišķi sabiedriskie ūdenssaimniecības pakalpojumi), ir jāvērtē konkrētas ar dūņu apsaimniekošanu saistītās izmaksas (piemēram, dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras kapitālās izmaksas, dūņu apstrādes iekārtu elektroenerģijas izmaksas, iesaistītā personāla izmaksas, transporta, reaģentu, dūņu utilizācijas u.c. izmaksas) kopējās kanalizācijas pakalpojumu izmaksās.

-

Plāna 5.1.apakšnodaļas “Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas Stratēģijas apraksts”, 55.lappusē norādīts: “Nepieciešams precizēt sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku, paredzot tiesības ūdenssaimniecības SPS nodrošināt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sabiedriskos pakalpojumus citiem ūdenssaimniecības SPS un attiecīgās izmaksas iekļaut notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojuma tarifos”. Regulators norāda, ka Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika neizslēdz notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas risinājumu (nodošanu citam sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam), ja tiek atbilstoši attiecinātas ar to saistītās izmaksas, lai par saņemto pakalpojumu maksātu tie lietotāji, kuru vajadzībām konkrētais pakalpojums ir nepieciešams. Vienlaikus Regulators neiebilst, ka būs nepieciešami grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā, ņemot vērā to, ka dūņu apsaimniekošanu ar tajā ietvertajām dažādajām darbībām plānots nodalīt kā atsevišķus pakalpojumus.

-

Attiecībā uz Plānā paredzētajiem centralizācijas un pārstrādes procesiem nepieciešams norādīt, kādi konkrēti sabiedriskie vai cita veida pakalpojumu veidi (neregulējami maksas pakalpojumi) šo procesu ietvaros izveidojami un kurš tiem noteiktu maksu vai tarifu (ņemot vērā, ka ne visi potenciālie atbildīgie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji (turpmāk – SPS) ir regulējami). Plāna 5.1.apakšnodaļā “Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas Stratēģijas apraksts” 54.lappusē ir norādīts: “Notekūdeņu dūņu centrā, pieņemot notekūdeņu dūņas no cita SPS, par pakalpojumu nosaka maksu, kas ietver visas ar notekūdeņu dūņu pārstrādi un utilizāciju saistītās izmaksas”, savukārt attiecībā uz dūņu savākšanu un apstrādi šādu norāžu nav. Ņemot vērā, ka no 15 pašvaldību lielākajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (turpmāk – NAI) atūdeņotās dūņas kādam no komersantiem būs jānogādā uz pārstrādes centru citas pašvaldības teritorijā (attiecīgi pie pārstrādi veicošā sabiedrisko pakalpojumu veicēja, kurš, ļoti iespējams, veiks arī dūņu savākšanu un atūdeņošanu sava novada teritorijā), stratēģijā būtu jāidentificē un jānodala dūņu savākšanas un apstrādes (atūdeņošanas) pakalpojumi no dūņu pārstrādes (izturēšanas / kompostēšanas / mezofilās anaerobās apstrādes u.c.) un utilizācijas pakalpojumiem. Vienlaikus nepieciešams izvērtēt apsvērumu, ka līdz šim sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ar dūņu apstrādi saistīto infrastruktūru un izdevumus iekļāva kanalizācijas pakalpojumu tarifos. Savukārt turpmāk, realizējot centralizāciju, vismaz 41 sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam dūņu apstrādes infrastruktūras (esošās vai jaunas dūņu atūdeņošanas iekārtas, dūņu lauki u.c.) kapitālās izmaksas, reaģentu iegādes, personāla izmaksas, elektroenerģijas izmaksas (dūņu apstrādes risinājumiem patlaban nav nodrošināta atsevišķa elektroenerģijas patēriņa uzskaite) u.c. būs skaidri jāsadala starp konkrētajām NAI nepieciešamajām izmaksām un izmaksām, kuras nepieciešamas no citu pakalpojumu sniedzēju NAI atvesto dūņu apstrādei. Ir nepieciešams skaidrāk norādīt, kā plānots nodalīt dūņu apstrādes procesus un izmaksas.
 

-

Plānā kā piemērotākais risinājums pārstrādāto (12 mēnešus izturēto / kompostēto / mezofili anaerobi apstrādāto) dūņu utilizācijai norādīta to iestrāde augsnē. Ir norādīts arī, cik procenti no pārstrādes centru apkārtnē esošās lauksaimniecības zemes būtu nepieciešami pārstrādāto dūņu utilizācijai, un ka būs nepieciešams izvērst informatīvo kampaņu potenciālajiem pārstrādāto dūņu izmantotājiem. Regulators vērš uzmanību, ka informētība par šāda augsnes uzlabošanas materiāla pieejamību neuzliek saistības to faktiski izmantot (tostarp ņemot vērā, ka ne visiem lauksaimniekiem ir pieejama tehnika pārstrādāto dūņu konsistences mēslojuma izkliedēšanai uz laukiem). Lai Plānā paredzētās dūņu pārstrādes infrastruktūras izveidošana būtu ekonomiski pamatota, jābūt skaidrai pārliecībai, ka pārstrādes rezultātā sagatavotais materiāls faktiski tiks izmantots.
 

-