Atzinums

Balstoties uz iepriekšējām sarunām par to, kā tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesā iesaistītās personas varētu gūt pārliecību par sabiedrības patiesu atbilstību vērtspapīrošanas sabiedrības statusam, likumprojekts papildināts normu par Latvijas Banku kā kompetento institūciju, kas pēc pieprasījuma ir tiesīga sniegt atzinumu par sabiedrības atbilstību vērtspapīrošanas sabiedrības prasībām.
Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 19. panta otrajā daļā paredzēts, ka vērtspapīrošanas sabiedrībai nav piemērojams tiesiskās aizsardzības process. Tāpat jāuzsver, ka likumprojekta 5. pantā ir paredzēts, ka vērtspapīrošanas sabiedrības firmā iekļauj norādi “vērtspapīrošanas sabiedrība”. Taču vienlaikus likumprojektā nav paredzēts aizliegums arī citām sabiedrībām tās firmā lietot šādus vārdus, kaut arī tās neatbilstu vērtspapīrošanas sabiedrības būtībai šī likumprojekta izpratnē. Arīdzan būtiski ņemt vērā likumprojekta 6. panta pirmajā daļā ietvertie ierobežojumi.
Līdz ar to faktiski var veidoties divas iespējamās situācijas:
tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu iesniedz sabiedrība, kuras firmā ir vārdi “vērtspapīrošanas sabiedrība” kaut arī tā faktiski neatbilst vērtspapīrošanas sabiedrības prasībām šī likumprojekta izpratnē. Rezultātā tiesas atteikums ierosināt tiesiskās aizsardzības procesa lietu būs nepamatots;
tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu iesniedz sabiedrība, kura pieteikumā negodprātīgi norāda, ka veic arī citas darbības un tādējādi nav uzskatāma par vērtspapīrošanas sabiedrību šī likumprojekta izpratnē. Rezultātā, ja tiesa nekonstatē citus šķēršļus, tiek ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, kas paredz kreditoru intereses ierobežojošus pasākumus (skat. Maksātnespējas likuma 37. pantu). Turklāt jāuzsver, ka tiesas lēmumu par lietas ierosināšanu nav iespējams pārsūdzēt vai lietu izbeigt pirms noteiktā termiņa.
Tādējādi tiesai ir būtiski, jau saņemot sabiedrības pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu, gūt pārliecību par sabiedrības, kuras firmā lietota norāde “vērtspapīrošanas sabiedrība”, patiesu atbilstību vērtspapīrošanas sabiedrības prasībām.
Vienlaikus norādāms, ka tiesa, saņemot tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, pārbauda Civilprocesa likuma 341.2 pantā noteiktās pieteikuma prasības, kuru starpā nav ziņas vai dokumenti, kas viennozīmīgi ļautu tiesai secināt iepriekš norādīto. Tāpat jāuzsver, ka pirms lietas ierosināšanas netiek iecelta vai citā veidā piesaistīta persona, kurai būtu tiesības, pienākums vai pat pilnvērtīgas iespējas izvērtēt iepriekš norādīto. Visubeidzot jāuzsver, ka tiesa par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu lemj nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas (skat. Civilprocesa likuma 341.4 panta pirmo daļu). Līdz ar to tiesai pat teorētiski nebūtu iespējams lūgt Latvijas Bankas atzinumu.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojektu, paredzot risinājumu tam, lai tiesa varētu pamatoti lemt par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu vai atteikumu to ierosināt.

-

Projekta 26. pantā ir noteikti administratīvā pārkāpuma sastāvi vērtspapīru nozarē. Ievērojot minēto, aicinām minētos pantus (tostarp nosaukumus) noformēt atbilstoši šī brīža administratīvās atbildības noteikšanas praksei.

-

Projekta 27. pantā ir noteikti administratīvā pārkāpuma sastāvi vērtspapīru nozarē. Ievērojot minēto, aicinām minētos pantus (tostarp nosaukumus) noformēt atbilstoši šī brīža administratīvās atbildības noteikšanas praksei.
 
 

-

Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kā projekta 27. panta pirmās daļas 2. punktā paredzētais administratīvais pasākums "noteikt pagaidu aizliegumu iniciatora, sponsora vai vērtspapīrošanas sabiedrības valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) loceklim vai par pārkāpumu atbildīgai fiziskajai personai veikt tai noteiktos pienākumus līdz pārkāpuma izbeigšanās brīdim" atšķiras no profesionālās darbības ierobežojumiem, kas pamatā tiek atzītas kā sankcijas. Piemēram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijasfinansēšanas novēršanas likuma 78. panta pirmās daļas 5. punktā pagaidu aizliegums pildīt noteiktus pienākumus ir klasificēts kā sankcija. Savukārt šis pants papildināts ar trešo daļu, paredzot, ka Latvijas Banka administratīvos pasākumus piemēro neatkarīgi no šā likuma 26. pantā noteiktajām sankcijām. Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam izvērtēt šo divu un citu administratīvo pasākumu raksturu un papildināt projekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu atbilstoši administratīvā pārkāpuma tiesību pamatprincipiem. 

-

Projekta 28. panta trešajā daļā ir paredzēts, ka “Naudas sodu ieskaita valsts budžetā”. Vēršam uzmanību, ka sagatavojot tiesību aktu projektus, vēlams izvairīties no tādu normu dublēšanas, kas izriet jau no citiem tiesību aktiem vai principiem. Ievērojot minēto, aicinām svītrot projekta 28. panta trešo daļu. 

-

Vēršam uzmanību, ka nav saprotams kāds raksturs piemīt projekta 29. pantā paredzētajai informācijas atklāšanai par sankcijām, kāds ir mērķis un kā tas atšķiras no projekta 26. panta pirmās daļas 1. punktā paredzētās sankcijas. Līdz ar to, atkārtoti lūdzam papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.
 
 

-

Informējam, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 64. panta otro daļu lēmumu par administratīvā akta izdošanu pieņemšanas termiņa pagarināšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Kaut arī lēmums par termiņa pagarinājumu nav administratīvais akts, jo tam trūkst galīgā noregulējuma rakstura, bet gan procesuālais lēmums, likumdevējs to ir uzskatījis par lēmumu, kas var būtiski ietekmēt dalībnieku tiesības vai intereses un devis iespēju to apstrīdēt un pārsūdzēt  (sk. Briede J. Administratīvā procesa virzība iestādē. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2013. 614. lpp.).

Ievērojot minēto, lūdzam svītrot likumprojekta 30. panta ceturtās daļas pēdējo teikumu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar izvērstu skaidrojumu, kas pamato nepieciešamību likumprojektā noteikt, ka Latvijas Bakas lēmums par termiņa pagarināšanu lietā par likumprojektā noteikto sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu nav pārsūdzams.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 22. pants neregulē Latvijas Bankas lēmuma apstrīdēšanu. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 22. panta nosaukumu.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3. sadaļas apakšsadaļas “Likumprojekta regulējums maksātnespējas attālinātības (angļu val. - insolvency remotness) nodrošināšanai:” 5. un 7. punktā lietoto terminoloģiju “maksātnespējas administrators”, tā kā Maksātnespējas likuma 9. pantā definētais nosaukums ir “maksātnespējas procesa administrators”.

-