Atzinums

Satversmes tiesa savā praksē ir norādījusi, ka fondēto pensiju shēma ir daļa no Latvijā izveidotās pensiju sistēmas, kas, nepalielinot kopējo vecuma pensijām paredzēto iemaksu apmēru, dod personai iespēju uzkrāt papildu pensijas kapitālu, daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām ieguldot finanšu instrumentos.
Pensiju sistēmas trīs līmeņi ir vienotas sistēmas elementi, kuri cits citu papildina un attiecīgi ietekmē. Sistēmas ietvaros tiek nodrošināti adekvāti ienākumi, kas neuzliek pārlieku apgrūtinājumu nākamajām paaudzēm, tajā pašā laikā nodrošinot taisnīgumu un solidaritāti, kā arī iespēju reaģēt uz mainīgajām indivīdu un sabiedrības vajadzībām (skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2012.gada 25.janvāra spriedums lietā Nr.2011-08-01, 7.p.).

Nav saprotams kā anotācijā minētais grozījumu mērķis “kompensēt darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumos” saskan ar iepriekšminēto pensiju sistēmu ilgtspējas nepieciešamību, kur viens no sistēmas mērķiem ir nodrošināt to, lai pensiju izmaksas būtu iespējamas arī nākotnē, kad demogrāfiskais stāvoklis, iespējams, būs krietni atšķirīgs.

Pie tam Satversmes tiesa jau ir norādījusi, ka sociālās aizsardzības sistēma nedrīkst tikt izmantota kā instruments īstermiņa mērķu sasniegšanai. Likumdevējam jāapsver katra lēmuma ietekme uz pensiju sistēmas ilgtspēju un jāveic savlaicīgi ekonomiskā un demogrāfiskā riska novērtēšanas pasākumi. Nenovēršot riskus savlaicīgi, pensiju sistēma var tikt vājināta pat tik lielā mērā, ka tās normālas funkcionēšanas atjaunošana prasītu ilgāku laiku un daudz lielākus resursus (skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2010.gada 1.decembra spriedums lietā Nr.2010-21-01, 20.3.p.).

Anotācijā, ne skaidrojot likumprojekta normu, nedz grozījumu mērķi, nav sniegts pienācīgs vērtējums par to, ko un kāpēc ir nepieciešams mainīt, lai sasniegtu labāku rezultātu pensiju sistēmas ilgtspējai, respektīvi, kas iecerēts kontekstā tieši ar pensiju sistēmu, tās ilgtspēju. Līdz ar to secināms, ka ne tikai nav izpildīts labas likumdošanas principa prasības (skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2022.gada 10.marta spriedums lietā Nr.2021-24-03, 24.1.p.), bet arī pamatoti apšaubāma šo grozījumu mērķa atbilstība (leģitimitāte) Valsts fondēto pensiju likuma mērķim un uzdevumam, nesniedzot un neskaidrojot patiesos likumprojektā iekļauto grozījumu iemeslus un virzot to faktiski bez pamatojuma. Publiskā telpā Finanšu ministrs sniedzis norādi, ka šo grozījumu mērķis ir “plašāka fiskālā telpa budžetā” (skat. https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/20.09.2024-precedenta-risks-agresivak-alkohola-un-ar-nodokliem-vien-nepietiek-svarigakais-diskusija-par-nodokliem-un-budzetu.a569484/#), citādi būtu nākamos gadus valdībai jāsamazina izdevumi (skat. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/22.09.2024-pensiju-sistemas-planotas-izmainas-atra-nauda-tagad-par-talaku-nakotni-vizijas-nav.a569739/). Savukārt Labklājības ministrs publiski norādījis, ka pareizāk būtu celt patēriņa nodokli, bet politiķi izlēma par pensiju pārskatīšanu (skat. https://jauns.lv/raksts/zinas/621797-labklajibas-ministrs-pareizak-butu-celt-paterina-nodokli-bet-koalicija-izlema-par-pensiju-parskatisanu).

No publiskajā telpā pieejamās informācijas var secināt, ka iemaksu palielinājums pensiju 1. līmenī atbilstoši esošajai situācijai nav nepieciešams, jo speciālajā budžetā esot pārpalikums. Tas pēc esošās informācijas tiek darīts tikai, lai “virtuāli” palielinātu valsts kopējā budžeta ieņēmumus, kas tiek ņemti vērā pie valsts parāda palielinājuma aprēķina. Attiecīgi šis likumprojektā ietvertais risinājums, iespējams, pat nav tieši saistīts ar darbaspēka nodokļu izmaiņām, bet, iespējams, ir izvēlēts tikai kā viena no alternatīvām jau iepriekšminētās fiskālās telpas paplašināšanai. Nevis alternatīvām pensiju sistēmas pilnveidei.

Vienlaikus likumprojekta anotācijā nav sniegti apsvērumi, pamatojums un izvērtējums, kā arī tas kādas alternatīvas virzītajām izmaiņām patiesi vērtētas, un ko virzītais "risinājums" nozīmēs pensiju sistēmai, tās ilgtspējai un fondēto pensiju shēmas dalībnieka 2.līmeņa uzkrājumam. Projekts ir acīmredzami sasteigti izveidots, bez pienācīgas izpētes un tās atspoguļojuma anotācijā.
Aicinām rīkoties saprātīgi un šādu "risinājumu" nevirzīt.
 

-

Pievēršam uzmanību, ka esošais pensiju 1. līmenis ir uz individuālajām iemaksām balstīta paaudžu solidaritātes pensiju shēma (skat. https://lvportals.lv/norises/351880-pensiju-sistemas-ilgtspeja-demografijas-slazda-2023). Sistēmas darbības pamatprincips ir pašfinansēšanās – pašreizējās izmaksas pensiju saņēmējiem tiek segtas no šobrīd strādājošo veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, t.i., valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumiem.

Attiecīgi uz pensiju 1.līmeni lielākā ietekme ir ekonomiskajai un demogrāfiskajai attīstībai (skat. https://lvportals.lv/norises/351880-pensiju-sistemas-ilgtspeja-demografijas-slazda-2023).

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka pensiju pirmā līmeņa kontekstā privātpersonai nav piešķirtas tiesības prasīt identificējamu daļu, bet tā var cerēt, ka saņems tādu materiālo atbalstu, kas būs atkarīgs no apstākļiem, kādi pastāvēs laikā, kad būs jāsaņem pensija. (skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2016. gada 21. aprīļa spriedums lietā nr. 2015-21-01, 14.2.p.)

Piemēram, Labklājības ministrijas sagatavotā informatīvajā ziņojumā “Par valsts atbalstu pensiju nodrošinājumā daudzbērnu ģimenēm” (pieņemts Ministru kabineta 2024. gada 14. maija sēdē), sniegta informācija, ka Latvijas sabiedrība noveco, dzimstība samazinās, darba tirgū ienāk mazāk strādājošo, vairāk nekā trešdaļai iedzīvotāju darbspējīgajā vecumā bērnu nav, pensijas budžeta rezerve ir tikai pusgadam (skat. https://tapportals.mk.gov.lv/attachments/legal_acts/document_versions/4b884385-6b6a-4b9d-baf1-8ff75592b01c/download).
Latvijas Bankas sniegtajā informācijā secinājumi ir līdzvērtīgi un vēl skaudrāki (skat. https://www.makroekonomika.lv/raksti/cik-zali-dzivosim-vecumdienas-pensiju-sistemas-ilgtspejas-skietamiba).

Ievērojot minēto, redzams, ka šiem iepriekšminētajiem faktiem likumprojekta anotācijā nav sniegts nedz vērtējums, nedz nākotnes redzējums (prognozes), kā to paredzēts risināt, pēc kā tad varētu izdarīt jel kādus secinājumus par iecerētā regulējuma ietekmi ilgtermiņā.

Papildus pievēršam uzmanību uz iespējami nekorektu informāciju anotācijā attiecībā uz pensiju 2. līmeņa raksturojumu. Aktīvu pieaugums pensiju 2. līmenī, iespējams, ir aprēķināts nekorekti, neņemot vērā, ka pensiju kapitāls ir bijis pakāpeniski iemaksāts 20 gadu laikā, nevis bijis pieejams pilnā apmērā no paša sākuma, netiek aprakstīta būtiska ietekme no tiesiskā regulējuma puses, kas paredzēja pensiju 2. līmeņa aktīvus investēt tikai zema riska instrumentos, kā arī klientu datu nepieejamība pārvaldītājam atbilstošas konsultācijas nodrošināšanai, lai dalībnieks izvēlētos atbilstošu ieguldījuma plānu. Tiek izmantoti vispārēji apgalvojumi par finanšu tirgus svārstīgumu un to ietekmi, kas nav apstiprināti ar finanšu aprēķiniem.

Pie tam būtiski, ka anotācijā iekļautais vispārīgais piemērs ietver sevī periodu, kad valsts regulējuma rezultātā arī būtiski tika samazinātas iemaksas pensiju 2.līmenī, kā rezultātā iedzīvotājiem nav uzkrāti/iegūti apjomīgi finanšu resursi (skat., piemēram, https://www.cblgroup.com/lv/media/press-releases/2024/risk-losing-billion/). Attiecīgajā periodā arī salīdzinoši lēniem soļiem mainīts regulējums (kam līdzi mainījušies arī ieguldījumu plāni), lai līdzekļus varētu ieguldīt tur, kur lielāka atdeve.

Ievērojot minēto, nav iespējams šo likumprojekta anotācijā sniegto informāciju saukt par izvērtējumu, kas normas adresātiem sniegtu priekštatu pēc kā vadījušies regulējuma sagatavotāji, kādos pētījumos balstījuši savu risinājumu. Anotācijā burtiski skaidri norādīts arī tas, ka nav vērtētas alternatīvas. Pie tam - nav plānots arī vērtēt regulējuma radītās sekas! Anotācijā skaidri norādīts, ka likumprojekts tieši ietekmēs nākotnes pensionārus. Taču nekādu aprēķinu par to kā tas izpaudīsies nav. Vienlaikus ir pieejamas Latvijas Bankas, kā arī Eiropas Komisijas prognozes. Publiskā telpā Latvijas Bankas pārstāvji norāda, ka ietekme būs neizbēgami uz katru dalībnieku, un ne pozitīvā nozīmē – respektīvi - izmaiņas ietekmēs personas negatīvi (skat. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/22.09.2024-pensiju-sistemas-planotas-izmainas-atra-nauda-tagad-par-talaku-nakotni-vizijas-nav.a569739/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article)
Minētais nekādi neatbilst labas likumdošanas principa prasībām (skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2022.gada 10.marta spriedums lietā Nr.2021-24-03, 24.1.p.), nedz arī kaut vai Ministru Kabineta prasībām par tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanu.

Pievēršam uzmanību arī tam, ka Satversmes tiesa jau iepriekš vairākkart ir norādījusi, ka tiesības uz pensijas izmaksu neatkarīgi no finansēšanas avota ietilpst Satversmes 105. panta pirmajā teikumā ietvertā jēdziena "īpašums" saturā. Pie tam šo aspektu tikai pastiprina fakts, ka atbilstoši Valsts fondēto pensiju likuma regulējumam pensiju 2.līmeņa uzkrātais kapitāls var tikt mantots Civillikumā noteiktajā kārtībā vai pievienots dalībnieka norādītās personas fondētās pensijas kapitālam. Izvērtējums par ietekmi uz šīm personu tiesībām arī nav sniegts.
Aicinām rīkoties saprātīgi un šādu "risinājumu" nevirzīt.

-

Šī norāde/papildus informācija pēc satura ir nepilnīga un var radīt maldīgu priekšstatu. Pieminētajā likumprojektā ir pietiekami daudz jautājumu, kas jāvērtē saskaņošanas gaitā un minētajā projektā ietvertais regulējums par iemaksu samazinājumu pensiju 2.līmenī nav skarts vai pat pieminēts. Jānorāda, ka abi likumprojekti (par grozījumu izdarīšanu Valsts fondēto pensiju likumā) virzīti laikā, kad ieguldījumu pārvaldes sabiedrību pārstāvji iesnieguši arī praktiskus priekšlikumus kā veicināt ieguldījumu rezultātus pilnveidojot esošo regulējumu un pārskatot nosacījumus (skat., piemēram, bet ne tikai, https://www.financelatvia.eu/wp-content/uploads/2024/06/049_1_21_49_LB.pdf). Ja būtu veikts kāds vērtējums par risinājumiem attiecībā uz fondēto pensiju shēmas un sistēmas ilgtspēju un pilnveidošanu, tad minētie priekšlikumi būtu skatāmi sistēmas attīstības kontekstā. 

Attiecīgi aicinām šo informāciju anotācijas 1.6.punktā dzēst, jo tā neko neskaidro attiecīgā likumprojekta saturā.
 

-