Atzinums

Likumprojekta 22.pantā ietvertajā Dabas resursu nodokļa likuma 3.pielikumā ir kļūda ailē “Likme laikposmā no 2022. gada 1.janvāra līdz 2023.gada 1. jūnijam (euro)”, kur atbilstošais ieraksts tabulas 1.rindā ir: “95,00”.
Likme laikposmā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim ir 80,00 euro. Tā kā Likumprojekta kontekstā ir aktuāls periods sākot no 2023.gada 1.janvāra, nepieciešams labot tekstu minētajā 3.pielikuma ailē šādi:

“Likme laikposmā no 2023. gada 1 janvāra līdz 2023. gada 1.jūnijam (euro)”.
 

Anotācijas 10.punktā aprakstīta nepieciešamība nākamajos periodos turpināt paaugstināt dabas resursu nodokļa (turpmāk – DRN) likmes par sadzīves atkritumu apglabāšanu sadzīves atkritumu poligonos, tādējādi skaidrojot likumprojekta 22.pantā piedāvātos grozījumus Dabas resursu nodokļa likuma 3.pielikumā. Saskaņā ar pašreizējo anotācijas 10.punkta pēdējā teikuma redakciju var noprast, ka jau no 2023.gada 1.janvāra DRN likme plānota 110 euro/t, savukārt likumprojekta 22.pants noteic, ka likme 110 euro/t plānota no 2023.gada 1.jūlija.
Anotācijas 10. punkta pēdējā teikuma redakciju nepieciešams precizēt, papildinot 2023.gadu ar datumu, kad plānots likmes pieaugums:

“Likumprojekts paredz pakāpeniski no 95 uz 130 euro par tonnu (no 2023. gada 1.jūlija 110 euro, 2024.gadā 120 euro un 2025.gadā 130 euro) (..)”
 

       Attiecībā uz spēkā esošā Dabas resursu nodokļa likuma 20.¹ panta trešās daļas redakciju, kas stājās spēkā 2020.gada 1.janvārī, Regulators saskata tiesiskā regulējuma nepilnību saistībā ar sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifā iekļaujamu uzkrājumu nākotnes DRN segšanai par to atkritumu daudzumu, ko pēc novietošanas bioreaktorā A kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai noteiktajā termiņā atšķiro no pārstrādātās vai reģenerētās atkritumu frakcijas un apglabā atkritumu poligonā.
        No 20.¹ panta trešās daļas pašreizējās redakcijas secināms, ka šī tiesību norma piemērojama uz visu 20.¹ panta trešajā daļā norādīto atkritumu daudzumu, tai skaitā to atkritumu daudzumu, kas ievietots bioreaktoros laika periodā līdz 2020.gada 1.janvārim, kaut šajā periodā līdz 2020.gada 1.janvārim Dabas resursu nodokļa likuma 20.¹ panta trešā daļa vēl nebija stājusies spēkā.
       Regulators vērš uzmanību, ka uzkrājums nākotnes DRN segšanai tiek segts no sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifa ieņēmumiem un minēto tarifu nosaka likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (turpmāk – Regulatora likums) paredzētajā kārtībā. Savukārt Regulatora likuma mērķis ir nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kas nozīmē to, ka tarifi nosakāmi tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie tarifu maksājumi segtu ekonomiski pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti. Attiecīgi sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumu tarifu projektu, kas apstiprināti līdz 2020.gada 1.janvārim, aprēķinos tika iekļautas ekonomiski pamatotas izmaksas, bet izmaksas uzkrājumam nākotnes DRN segšanai saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 20.¹ panta trešo daļu tarifa izmaksās netika iekļautas, jo tas vēl nebija noteikts Dabas resursu nodokļa likumā. Papildus ieņēmumus no attiecīgajiem sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma lietotājiem (un tādējādi no atkritumu radītājiem jeb piesārņotājiem), ko varētu izmantot nākotnē sedzamām DRN saistībām, iegūt vairs nav iespējams.
       Ņemot vērā minēto, Regulators izteic priekšlikumu izvērtēt aprakstīto situāciju un veikt atbilstošus precizējumus tiesiskajā regulējumā.



 

-

       Atbilstoši likumprojekta “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr.31/Lp14) (turpmāk - AAL grozījumi) redakcijai, kas 2022.gada 20.decembrī tika skatīta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un sagatavota pirmajam lasījumam Saeimā,  AAL grozījumu 21.pantā noteiktais paredz papildināt Atkritumu apsaimniekošanas likuma 41.pantu ar 1.⁶ daļu,  kurā noteikts, ka nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifā iekļauj gan dabas resursu nodokli Dabas resursu nodokļa likumā noteiktajā apmērā, gan uzkrājumu dabas resursu nodokļa segšanai par to atkritumu daudzumu, ko pēc novietošanas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtā biogāzes ieguvei (bioreaktorā) atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai noteiktajā termiņā atšķiro no pārstrādātās vai reģenerētās atkritumu frakcijas un apglabā atkritumu poligonā. AAL grozījumi paredz arī izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā nosakāmas izmaksas nākotnes dabas resursu nodokļa uzkrājumam.
       Regulators informē, ka Regulatorā izvērtēšanas procesā ir vairāki sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifu projekti, kā ietvaros pastarpināti no regulētajiem komersantiem un to pārstāvošās Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas esam saņēmuši Valsts vides dienesta (turpmāk - VVD) 2022.gada 12.oktobra dokumentu “Vienoti nosacījumi, kas iekļaujami atkritumu poligonu A kategorijas piesārņojošo darbību atļaujās” (turpmāk – Vienotie nosacījumi). Vienoto nosacījumu 3.daļa, tostarp bioreaktoru apsaimniekotājiem, noteic A kategorijas piesārņojošās darbības atļaujās no 2023.gada 1.janvāra iekļaujamus nosacījumus DRN maksājumiem attiecībā uz bioreaktoros ievietotiem bioloģiski noārdāmiem atkritumiem. Proti, Vienoto nosacījumu 3.1.punktā noteikts: “Atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 20.1 pantam operatoram jāmaksā dabas resursu nodoklis par to atkritumu daudzumu, ko pēc novietošanas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtā biogāzes ieguvei (bioreaktorā) atļaujā A kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai noteiktajā termiņā atšķiro no pārstrādātās vai reģenerētās atkritumu frakcijas un apglabā atkritumu poligonā. Nodokli par atkritumu apglabāšanu aprēķina un maksā par atkritumu poligonā apglabāto faktisko atkritumu daudzumu, piemērojot Dabas resursu nodokļa likuma 3.pielikumā noteiktās nodokļa likmes, kas bija spēkā brīdī, kad atkritumi tika ievietoti bioreaktorā.”
       Regulators attiecībā uz uzkrājumu dabas resursu nodokļa segšanai un tā aprēķinu izsaka priekšlikumu, ka nepieciešams likumprojektu papildināt ar tiesību normu, kas noteiktu DRN likmi, kas iekļaujama uzkrājuma aprēķinā par nākotnē apglabājamo atkritumu daļu pēc bioreaktora atvēršanas un tā satura pāršķirošanas. Tajā pat laikā, atšķirībā no VVD Vienotajos nosacījumos piedāvātā, Regulators uzskata, ka DRN likmes sasaistīšana ar atkritumu ievietošanas bioreaktorā brīdi būtu ļoti grūti aprēķināma un administrējama, tāpēc piedāvā minēto DRN likmi sasaistīt ar bioreaktora aizvēršanas brīdī Dabas resursu nodokļa likumā noteikto likmi. Tādējādi uzkrājuma dabas resursu nodokļa segšanai veidošana atbilstu arī principam “piesārņotājs maksā” un neuzliktu papildus slogu nākotnes atkritumu radītājam.


 

-