Atzinums

Latvijas Cilvēktiesību komitejas viedoklis.
Pamatojums 1. un 2.punktam
MK Noteikumi nr. 733, kas bija spēkā līdz 2022.gada 31.decembra  paredzēja valsts nodevas samaksu par valsts valodas prasmes pārbaudi  14,23 euro apmērā neatkarīgi no personas tiesiska statusa. Turklāt 22.08.2000. MK noteikumos nr. 289 “Noteikumi par valsts nodevu par valsts valodas prasmes atestāciju profesionālo un amata pienākumu veikšanai” tika noteiktas dažādas personu kategorijas, kuras maksāja valsts nodevu samazinātā apmērā vai tika pilnībā atbrīvotas no maksājuma.
2023. gada 1.janvarī stājās spēkā MK noteikumi nr. 157 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību” kas paredzēja vispār atbrīvot jebkuru personu no valsts nodevas samaksas. Šo noteikumu projekta anotācijā (nr. 22-TA-6) sadaļā “Noslēguma jautājumi” ir pārliecinoši skaidrots, kāpēc nolemts atteikties no valsts nodevas iekasēšanas. Piemēram, pret valsts nodevas ieviešanu, pamatojoties uz imigrācijas likumiem,   tur tika sniegts arī  šāds arguments: nosakot valsts nodevas maksāšanas kārtību, nav pamata diferencēt pārbaudes pretendentus pēc valstiskās piederības, jo valsts valodas prasmes pārbaudes process, valodas prasmes novērtēšana un arī valsts valodas prasmi apliecinošais dokuments ir identisks, neraugoties uz to, kādam mērķim persona kārto valsts valodas prasmes pārbaudi.
Neskatoties uz to, projekta 1.,2., 3., un 4. punkts pēkšņi paredz atteikties no šīs pieejas un palielināt valsts nodevas likmi līdz pat 51,47 euro, un ne visām personām, kas kārto pārbaudi, bet tikai ārzemniekiem. Mūsuprāt, šis priekšlikums nonāk pretrunā ar LR Satversmes 91.pantu.
Turklāt pazūd iepriekš ar noteikumiem Nr.289 noteiktā atlaide atsevišķām sociāli mazaizsargāto personu kategorijām.
Ņemot vērā Imigrācijas likuma 24. panta 5.(1) daļas un likuma "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" 3. panta piektās daļas prasības, noteikumu tekstā būtu īpaši jānorāda, ka valsts nodeva par valsts valodas prasmes atestāciju nav jāmaksā.

Pamatojums 3.punktam.
Imigrācijas likuma un likuma "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" nosacījumu par valsts valodas apgūšanu ārzemniekiem leģitīmais mērķis ir ārzemnieku integrācija sabiedrībā. Taču daži minēto likumu subjekti ir bijušie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kuri pārsvarā Latvijā pastāvīgi dzīvojuši vismaz pēdējos 30 gadus.
Valsts valodas prasmes apliecības 20. gadsimta pēdējā desmitgadē uzņēma ap 515 tūkstošiem cilvēku[1], no 2002. līdz 2021. gadam tikai 124 tūkstoši cilvēku[2].
Attiecīgi starp tiem ārzemniekiem, kuriem ir valodas prasmes apliecības, būtu jāsagaida, ka tikai 124 / (124 + 515) * 100 = 19% apliecību būtu derīgi.
Pārējie 81% no šīm personām, kas darbā veiksmīgi izmanto savas pārbaudītās valsts valodas zināšanas, būs spiesti atestēt atkārtoti.
Šāda situācija ne tikai neatbilst iepriekš minētās tiesību normas leģitīmajam mērķim, bet arī būtiski VISC iespējām.  Piemērām lai sertificētu 25 000 Krievijas pilsoņu sakarā ar Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58.punktu pie pašreizējā VISC produktivitātes (2021.gadā – 3870 cilvēki), būs nepieciešami vairāki (apmēram 8) gadi.

Pamatojums 4.punktam.
Visticamāk, Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58.punkts būtu mainīts tuvākajā laikā.
Gadījumā, ja šā norma paliek spēkā esošajā redakcijā, tiek ierosināts šis normas subjektiem dot iespēju izvēlēties pārbaudes vietu (Latvijā tādas ir tikai 4, un, ja veidojas liekā rinda vienu no tiem, nevis pretendentus, bet VISC darbiniekus var pārcelt uz turieni), kā arī dot normas subjektiem iespēju atkārtoti iziet nesekmīgu pārbaudi.

 

1. Izslēgt projekta 1.,2., 3., un 4. punktu

2. papildināt noteikumus ar 1. (1) punktu šādā redakcijā:
“1. (1) Valsts nodeva par valsts valodas prasmes atestāciju nav jāmaksā”

3. Aizstāt 61. punktā vārdkopu “ir derīgas tikai amata un profesionālo pienākumu veikšana” ar vārdkopu “ir derīgas amata un profesionālo pienākumu veikšana, ka arī lai pieradītu personas atbilstību Imigrācijas likuma vai  likuma "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" prasībām”.

4. Izslēgt projekta 5. punktu vai izteikt šādā redakcijā:
Papildināt ar 61.1 punktu šādā redakcijā:
"61.1 Krievijas Federācijas pilsonis, uz kuru attiecas Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punkts (turpmāk šajā punktā - persona), kārto valsts valodas prasmes pārbaudi šajos noteikumos paredzētajā kārtībā, papildus ievērojot šādas prasības:
61.11. no 2023. gada 1. februāra līdz 24. martam iesniedz centrā iesniegumu vienā no šādiem veidiem:
61.11.1. elektroniska dokumenta formā, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu, izmantojot centra tīmekļvietnē ievietoto veidlapu vai e-adreses ziņojumā pieejamo centra veidlapu un to nosūta uz centra oficiālo elektronisko adresi;
61.11.2. personīgi, savu ierašanos centrā telefoniski pieteikdams, zvanot uz centra tīmekļvietnē norādītajiem tālruņa numuriem. Ierodoties centrā, persona uzrāda derīgu personu apliecinošu dokumentu;
61.11.3. nosūtot to vēstulē pa pastu (pasta zīmogs ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms 2023. gada 24. marta), izmantojot centra tīmekļvietnē ievietoto veidlapu;
61.12. iesniegumā norāda šo noteikumu 23. punktā prasītās ziņas, izņemot šo noteikumu 23.9. apakšpunktā prasīto pārbaudes laiku. Centrs informāciju par konkrētās pārbaudes laiku paziņo tīmekļvietnē ne vēlāk kā līdz 2023. gada 1. aprīlim;
61.13. kārto pārbaudi laikā no 2023. gada 11. aprīļa līdz 31. jūlijam atbilstoši centra norādītajam konkrētajam pārbaudes laikam.
61.14. Persona, kas reģistrējas pārbaudei pēc 2023. gada 24. marta, kārto pārbaudi vispārējās rindas kārtībā”.