Atzinums

Latvijas Dabas fonds ir iepazinies un iebilst pret likumprojekta tālāku virzību:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES cembris par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu nosaka pienākumu izvērtēt projektus, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi. Esošu meliorācijas sistēmu pārbūve, ja to zemes platība ir lielāka par 500 hektāriem ir apjomīga darbība, kas var būtiski ietekmēt vidi atkarībā no atrašanās vietas vides apstākļiem (piemēram, notece caur ezeriem) un dabas vērtību teriotoriālās koncentrācijas (piemēram, ES nozīmes biotopi, aizsargājamu sugu dzīvotnes). Saskaņā ar Biotopu direktīvu un Ūdeņu struktūrdirektīvu Latvijai ir pienākums nodrošināt sugu un biotopu labvēlīgu aizsardzības stāvokli un labu ūdeņu kvalitāti. Apjomīgiem meliorācijas projektiem nepieciešams izvērtēt vismaz ietekmi uz ES nozīmes biotopiem un aizsargājamu sugu dzīvotnēm un ūdeņu kvalitāti arī ārpus Natura 2000 teritorijām. Vēršam uzmanību, ka prasība neattiecas uz darbojošos meliorācijas sistēmu uzturēšanu un atjaunošanu, bet tikai uz pārbūvi, kas ir daudz lielāka mēroga iejaukšanās vidē.
2) Likumprojekta anotācijā vienpusīgi apskatīta tikai meliorācijas pozitivā ietekme, taču vēršam uzmanību, ka meliorācijas sistēmas fragmentē dzīvotnes, kā arī paātrinātā notece no meliorētajām platībām var pastiprināt ūdeņu eitrofikāciju un ietekmēt plašākas teritorijas hidroloģisko režīmu. Šie aspekti ir izvērtējami meliorācijas projektu plānošanas stadijā, izvēloties atbilstošus risinājumus, tostarp zaļo infrastruktūru (piemēram, dabisku pārmitru un applūstošu teritoriju saglabāšanu), lai mazinātu ietekmi uz vidi un novērstu riskus.
3) Nepiekrītam anotācijas 6. punktā minētajam, ka “grozījums izskatāms kā steidzams, jo ātri nepieciešams atrast papildus finansējumu valsts pienākumu un pakalpojumu izpildei nepieciešamos finanšu līdzekļus”, un norādām, ka dabas vērtību iznīcināšana un vides kvalitātes pasliktināšana (piemēram, ūdeņu) radīs lielas izmaksas nākotnē. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta Noteikumiem par valsts nodevu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu, valsts nodeva par sākotnējo izvērtējumu ir 213,43 euro, kas ir niecīgas izmaksas, salīdzinot ar izmaksām meliorācijas sistēmu pārbūvei 500 ha platībā.
4) Anotācijas 8.1.6. punktā nav iekļauts vispusīgs un argumentēts ietekmes uz vidi izvērtējums un nav skaidrotas alternatīvas, kā, atceļot sākotnējo izvērtējumu, turpmāk plānots izvērtēt šādu apjomīgu meliorācijas projektu ietekmi uz vidi un noteikt, un projektos iestrādāt ietekmi uz vidi mazinošus pasākumus.
5) Lai gan Zemkopības ministrija likumprojekta anotācijā atsaucas uz Ministru kabineta 2025. gada 2. septembra sēdes protokola Nr. 34, 31. §, 4. punktu, vēršam uzmanību, ka minētajā protokolā nav uzdots sagatavot un iesniegt llikumprojektu, bet gan “priekšlikumus par grozījumiem” ar  rīkojumu Nr. 42  "Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2026.–2030. gadam" saistītajos normatīvajos aktos. Minētā protokola 4.2. punktā nav minēts un nav saprotams, kā grozījumi likumā Par ietekmes uz vidi novērtējumu varētu būt saistīti ar rīkojumu par maksimāli pieļaujamā ciršanas apjoma noteikšanu.
Vēlamies uzsvērt, ka  Ministru kabineta 2025. gada 2. septembra sēdes protokola Nr. 34, 31. §, 4.2. punkts ar uzdevumu, pat nenorādot pamatojumu, Zemkopības ministrijai sniegt priekšlikumus grozījumiem vairākos ar vides aizsardzības jomu saistītos normatīvos, neatbilst Vides aizsardzības likuma 12. pantā noteiktajam, ka “iestāde nodrošina savlaicīgu un efektīvu sabiedrības informēšanu un līdzdalību šā likuma 8.panta pirmajā daļā minēto lēmumu vai dokumentu sagatavošanā". Attiecīgi saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 8. pantu “sabiedrībai ir tiesības piedalīties tādu lēmumu pieņemšanā un plānošanas dokumentu sagatavošanā, arī grozījumu sagatavošanā tajos (turpmāk šajā pantā — dokumenta sagatavošana), kuri var ietekmēt vidi. Sabiedrība šīs tiesības var īstenot, pirms ir pieņemts attiecīgais lēmums vai dokuments.”
 

-