Atzinums

Saistībā ar noteikumu projektā paredzēto MK noteikumu Nr. 500 15. punkta svītrošanu KEM vērš uzmanību, ka, būvvaldei noņemot pienākumu pieprasīt saņemt tehniskos noteikumus, attiecīgajām institūcijām, kas izsniedz tehniskos noteikumus, sagaidāms sloga palielinājums, t.sk. Valsts vides dienestam. Nenosakot būvvaldei kā kompetentajai institūcijai norādīt  būvniecības ierosinātājiem uz institūcijām, kurās saņemami tehniskie noteikumi, tiks palielināts Būvniecības informācijas sistēmā Valsts vides dienestam adresēto iesniegumu skaits. Tāpat pastāv liela varbūtība, ka būvniecības ierosinātāji, lai izvairītos no turpmākām problēmām būvniecības ieceres virzībā, vēlēsies saņemt Valsts vides dienesta atzinumus par būvniecības iecerēm, prasot sniegt atzinumus, vai paredzētajām darbībām ir nepieciešams saņemt tehniskos noteikumus, kuros izvirzītas vides aizsardzības prasības. KEM lūdz anotāciju papildināt ar vērtējumu par noslodzes palielinājumu tehnisko noteikumu izdevējinstitūcijām.

-

AS "Augstsprieguma tīkls" uztur iebildumus MK noteikumu Nr.500 grozījumu 1.14. punktam, ar kuru plānots dzēst MK noteikumu Nr.500 15. punktu. Minētā sakarā norādām, ka, pieļaujot situāciju, kurā būvvalde nekontrolē tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu, saglabājas risks, ka aizsargjoslā gar elektrolīnijām tiks veiktas Aizsargjoslu likumā aizliegtas darbības. MK noteikumu Nr.500 grozījumu izziņā norādīts, ka neatļautu darbību risku mazina apstāklis, ka saskaņā ar Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 54.1.apakšpunktu būvvaldei tiek saglabāts pienākums būvatļaujas gadījumā projektēšanas nosacījumos ietvert prasības par pieslēgumu (atslēgumu) un to šķērsojumu saskaņojumiem ar inženiertīklu īpašniekiem, kā arī ietvert prasības par papildus iesniedzamajiem saskaņojumiem. Tomēr minētais regulējums var būt nepietiekams, lai novērstu situāciju, kur objekts tiek izbūvēts aizsargjoslā gar elektrolīnijām, par to neinformējot energoapgādes komersantu. Tā sakarā vēršam uzmanību uz apstākli, ka būvniecība aizsargjoslā var tikt veikta tai skaitā saskaņā arī ar citiem speciālajiem būvnoteikumiem (piemēram, veicot ūdenskrātuvju, ceļu, kabeļu vai citu objektu būvniecību). Saistītajos būvnoteikumos būvvaldes tiesības projektēšanas nosacījumos iekļaut energoapgādes komersanta prasības un saskaņojumu nav atrunātas. Dzēšot būvvaldes kontroli pār to, vai šādi objekti ir izbūvēti, ievērojot energoapgādes komersanta prasības, rodas būtiski drošības riski, kas var izsaukt draudus personas veselībai vai pat dzīvībai (piemēram, ūdenskrātuve var būt izbūvēta par tuvu elektrolīnijas balstam, kā dēļ elektrolīnijas balsts iegāžas ūdenskrātuvē. Vai arī, veicot nesaskaņotus darbus aizsargjoslā, persona var pieskarties elektrolīnijas vadiem un iet bojā). Ievērojot minēto, AST iebilst MK noteikumu Nr.500 15. punkta dzēšanai.

-

Saistībā ar iebildumu (iesniegts 19.12.2023. no VARAM) par 27.¹punkta redakciju EM skaidro: "Vēršam uzmanību uz to, ka būvniecības jomas regulējums neregulē jautājumu par vides jomas tehnisko noteikumu nepieciešamību." Šobrīd no noteikumu projekta vai tā anotācijas šāds viedoklis nav nolasāms. Tā piemēram, anotācijā minēts: "Tas [grozījums MK noteikumu Nr. 500, papildinot noteikumus ar 27.¹ punktu] arī nodrošinās vienotas prasības procesuālās prasības visiem tehnisko noteikumu izdevējiem un ļaus būvniecības procesa dalībniekiem veiksmīgāk plānot būvniecības procesu;".

KEM lūdz skaidrot anotācijā EM izziņā pausto viedokli, ka MK noteikumu Nr. 500 27.¹punktā plānotais regulējums neattiecas uz vides aizsardzības jomas tehniskajiem noteikumiem. Pie tam vēršam uzmanību, ka paredzētais 10 darbadienu termiņš nav salāgots ar šobrīd spēkā esošo normatīvo regulējumu, kāds ir iekļauts Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumos Nr.30 “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai”.

-

Attiecībā uz izmaiņām MK noteikumu Nr. 500 174 . punktā Valsts vides dienests aicina ņemt vērā, ka ar tiesību akta grozījumu projektu, svītrojot pašreizējo MK noteikumu Nr. 500 74. punktu un 174. punktu izsakot piedāvātajā redakcijā, nav precizēts, kuras grupas būvju būvprojekti tiek pakļauti Valsts vides dienesta apstiprināšanai. Tas turpmākajos būvniecība procesos varētu radīt sarežģījumus un dažādas interpretācijas iespējas starp būvniecības procesa dalībniekiem.

Valsts vides dienests uzsver, ka ir jāsaglabā iepriekšējā atvieglotā būvprojektēšanas kārtība pirmās grupas būvēm, kā arī otrās un trešās grupas būvēm, kurām ir jāizstrādā paskaidrojuma raksti. Pretējā gadījumā būvju dalījums grupās pēc būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi ir bezjēdzīgs, tas neatvieglo būvniecības procesu.

Ja netiek saglabāta iepriekšējā atvieglotā būvprojektēšanas kārtība pirmās grupas būvēm, kā arī otrās un trešās grupas būvēm, kurām ir jāizstrādā paskaidrojuma raksti, tad tiesību akta grozījumu projekta anotācijā ir ietverta nekorekta norāde, ka regulējuma izmaiņas nemaina administratīvo slogu. Anotācijā būtu jānorāda, ka būvniecības ierosinātājiem paildzināsies būvprojektēšanas stadija, līdz ar to reālo būvdarbu uzsākšanas brīdis laika skalā attālināsies. Konkrētais ierosinājums nonāk pretrunā arī ar Valsts kancelejas iniciēto administratīvā sloga mazināšanu nekustamā īpašuma attīstības jomā.  Tāpat palielinoties izvērtējamo būvniecības ieceru skaitam, Valsts vides dienestam būs nepieciešamas papildus amata vietas, lai veiktu ar grozīto tiesību aktu papildus uzliktos pienākumus.
 

-