Atzinums

Nav skaidrs mehānisms noteikumu projekta 8.1.–8.3. un 9.1.–9.3. apakšpunktu piemērošanai. Piemēram, vai ir domāts piemērot piemaksu par papildu darbu sākotnēji 10% apmērā no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas aizvietošanas laikposmā no nedēļas līdz divām nedēļām, pakāpeniski to palielinot līdz 15% un turpmāk līdz 20%, ja aizvietošanas periods pieaug un paliek ilgāks nekā divas nedēļas un pēc tam ilgāks nekā četras nedēļas? Vai arī vispirms tiek noteikta zemāka piemaksa, jo nav zināms, cik ilgi nodarbinātais veiks papildu darbu, un, ja papildu darbs tiek veikts ilgāku laiku, attiecīgi arī tiek veikts pārrēķins jau no pirmās dienas, kad nodarbinātais sāka veikt šo darbu? Vai piemaksu par papildu darbu var uzreiz noteikt līdz 20%, ja ir zināms, ka aizvietošanas periods būs ilgāks nekā četras nedēļas, un šo piemaksu piemērot no aizvietošanas pirmās dienas?
Piemaksas apmēra diferencēšana atkarībā no papildu darba ilguma radīs nesamērīgu administrēšanas slogu, kas saistīts ar grozījumu veikšanu rīkojumā par šīs piemaksas noteikšanu nodarbinātajam un ar piemaksas pārrēķinu, ja papildu darbu jāveic ilgāk nekā sākotnēji rīkojumā noteikts.
Vienlaikus uzskatām, ka laikposms (nedēļu skaits vai citas laika vienības), kad nodarbinātais veic papildu darbu, nav objektīvs kritērijs piemaksas apmēra diferencēšanai. Piemēram, var būt situācijas, kad salīdzinoši īss periods papildu darbam nozīmē nodarbinātajam daudz intensīvāku darbu, nekā papildu darbs ilgākā laikposmā. Tāpēc piemaksas apmēra dalījums pēc principa – jo īsāks laikposms papildu darbam, jo zemāks piemaksas apmērs – ne vienmēr būs  taisnīgs.
Līdz ar to izsakām priekšlikumu piemaksas apmēra noteikšanas kritērijus balstīt uz papildu darba intensitāti, sarežģītību un ieguldījuma ietekmi uz gala rezultātu, nevis tikai uz laika ilgumu, piemēram:
10% – mērens papildu darba apjoms, kas ietekmē iekšējos procesus un veicina uzdevumu izpildi;
15% – augstāka intensitāte un papildu atbildība, kas nodrošina savlaicīgu uzdevumu izpildi un būtisku ieguldījumu iestādes mērķu sasniegšanā;
20% – ļoti intensīvs darbs ar kritiskiem uzdevumiem, kuru kvalitāte un savlaicīga izpilde ir stratēģiski nozīmīga iestādes rezultātiem.
Ja  iepriekš norādītais priekšlikums par kritērijiem netiks ņemts vērā, tad lūdzam:
1) sniegt Anotācijā plašāku skaidrojumu piemaksas par papildu darbu piemērošanai;
2) nediferencēt apmēru piemaksai par papildu darbu, atstājot šo diferencēšanu iestādes ziņā. Piemēram, norādot noteikumu projektā, ka piemaksas apmēru nosaka iestāde, ņemot vērā darba intensitāti un darba sarežģītību.

-

Atbilstoši likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" 80. panta 3. punktam Ministru kabinets nosaka Valsts un pašvaldību institūciju un amatpersonu darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk – Atlīdzības likums) 14. panta pirmajā un divpadsmitajā daļā noteikto piemaksu apmērus, noteikšanas pamatojumu, kā arī laikposmu, uz kuru nosakāma piemaksa valsts un pašvaldību institūcijās 2026. gadā. Tātad šis deleģējums neietver Atlīdzības likuma 14. panta trešo daļu, kas nosaka to, ka piemaksu par prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) aizvietošanu vai vakanta amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšanu var noteikt ne vairāk kā divām amatpersonām (darbiniekiem). Tas nozīmē, ka noteikumu projekta 10. punkts pārsniedz šo deleģējumu.
Priekšlikums: dzēst noteikumu projekta 10.punktu un attiecīgu norādi Anotācijas 1.3. apakšnodaļā.

-

Atbilstoši priekšlikumiem noteikumu projektā lūdzam 
1) sniegt plašāku skaidrojumu piemaksas par papildu darbu piemērošanai;
2) nediferencēt apmēru piemaksai par papildu darbu, atstājot šo diferencēšanu iestādes ziņā – iestāde noteikts piemaksas apmēru, ņemot vērā darba intensitāti un darba sarežģītību;
3) dzēst norādi, ka 2026. gadā piemaksu par prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) aizvietošanu vai vakanta amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšanu var noteikt vienai amatpersonai (darbiniekam).

-