Atzinums

          Starpinstitūciju sanāksmēs, kas notika 2025. gada 22.decembrī un 2026. gada 6. februārī,  iesaistītās institūcijas ilgstošu un padziļinātu diskusiju rezultātā par Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. jūlija Regulas (ES) 2023/1543 par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu iegūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa (turpmāk – regula Nr. 2023/1543) ieviešanu panāca vienotu izpratni par kompetenču sadalījumu.
         Regulas Nr. 2023/1543 3. panta 17. punkta izpratnē par kompetento iestādi  tiks noteikta Ģenerālprokuratūra, kas būs atbildīga par paziņojumu saņemšanu saskaņā ar 8. pantu, kā arī atteikuma pamatu izvērtēšanu atbilstoši 12. panta 1. un 3. punktam. Gadījumā, ja tiks konstatēts, ka adresāts nepamatoti nav izpildījis regulā noteiktās saistības, Ģenerālprokuratūra par to informēs Valsts policiju, kura savukārt piemēros sankcijas saskaņā ar 16. panta 10. punktu. Attiecīgi Valsts policija būtu kompetentā iestāde Regulas Nr. 2-23/1543 16. panta10. punkta izpratnē.
         Tāpat tika panākta vienošanās, ka Tieslietu ministrija likumprojekta anotācijā aprakstīs un norādīs, ka Latvijā administratīvā pārkāpuma procesā tiesa divās instancēs nodrošina pieņemto nolēmumu tiesiskuma un pamatotības kontroli. Attiecīgi tiks uzsvērts, ka Regulas Nr. 2023/1543 kontekstā pakalpojuma sniedzējam piemērotā soda pamatotību un tiesiskumu izvērtēs tiesa, prezumējot, ka tieši tiesa ir institūcija, kas pieņem galīgo nolēmumu par soda uzlikšanu.
Iepazīstoties ar likumprojekta anotāciju, secināms, ka tajā nav ietvertas 2025. gada 22. decembra un 2026. gada 6. februāra institūciju vienošanās, bet saglabāta anotācijas vēsturiskā redakcija. Līdz ar to anotācija rada būtiskas pretrunas ar paredzētajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā un neatspoguļo faktiski panākto institucionālo saskaņojumu.
         Konkrēti, anotācijā kā kompetentā iestāde Regulas (ES) Nr. 2023/1543 3. panta 17. punkta izpratnē ir norādīta Valsts policija. Vienlaikus anotācijā ir sniegts skaidrojums, ka no Regulas 3. panta 17. punkta, 12. panta 1. punkta, kā arī 16. panta 1. un 10. punkta izriet nepieciešamība noteikt vienu iestādi, kuras funkcija, cita starpā, ir  piemērot adresātam naudas sodu par atzīta Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma vai Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma neizpildi saskaņā ar e-pierādījumu regulas 16.panta 10.punktu.
         Anotācijā norādīts, ka Eiropas Komisija pieturas pie interpretācijas, ka vienai un tai pašai iestādei, proti, izpildiestādei, būtu jāizskata gan atteikuma pamatojumi saskaņā ar Regulas 12. pantu, gan izpildes atteikuma pamatojumi saskaņā ar Regulas 16. pantu, uzsverot abu procedūru līdzību. Līdz ar to anotācijā secināts, ka likumprojektā paredzētā izpildiestādes kompetences koncentrēšana vienā institūcijā ir pamatota ar nepieciešamību nodrošināt skaidru, efektīvu un vienveidīgu rīkojumu izpildes mehānismu.
        Prokuratūra kategoriski nevar piekrist šādam anotācijas formulējumam un tajā ietvertajam secinājumam.
        Vērtējot kopsakarībā Kriminālprocesa likuma 918. pantu un likumprojekta anotāciju, var secināt, ka praksē Ģenerālprokuratūra būtu tā iestāde, kura Regulas (ES) Nr. 2023/1543 16. panta 10. punkta izpratnē piemērotu sodu par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas vai saglabāšanas rīkojuma neizpildi.
       Kā Prokuratūra jau iepriekš ir norādījusi, atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmajai daļai Ģenerālprokuratūra nav tiesīga veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Vienlaikus saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 56. pantu prokurors ir tiesīgs uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, tomēr šādā gadījumā tas nododams atbilstošajai kompetentajai institūcijai administratīvā pārkāpuma procesa veikšanai un soda piemērošanai.
        Līdz ar to anotācijā ietvertā interpretācija par vienotas izpildiestādes kompetenci neatbilst nacionālajam administratīvās atbildības regulējumam un rada situāciju, kurā Ģenerālprokuratūrai faktiski tiktu paredzētas funkcijas, kuras tai normatīvi nav piešķirtas.
       Ņemot vērā minēto, anotācijā ietvertais kompetentās iestādes noteikums neatbilst ne aktuālajām institūciju vienošanām, ne arī piedāvātajam normatīvajam regulējumam, tādējādi radot tiesiskās skaidrības un piemērošanas riskus.
 

-