Atzinums

Lūdzam precizēt redakciju, jo no esošās redakcijas nav viennozīmīgi skaidrs, kura sistēma tiks uzskatīta par publiskā tīklā pieejamu. Modernām sistēmām kā likums ir vairākas saskarnes un moduļi. Šajā kontekstā var izdalīt divus: 1. lietotāja grafiskā saskarne (GUI) ar autentifikāciju utml. 2. API saskarne automatizētai datu apmaiņai. Liela daļa sistēmu caur intenetu veic tikai starpsistēmu datu apmaiņu izmantojot API (kas var būt pat atsevišķa integrācijas komponente izivetota uz cita servera, u.tml.), kuru piekļuve ir strikti ierobežota tikai no noteiktām IP adresēm un citiem drošības mehānismiems,bet lietotāja GUI no publiskā tīkla nav sasniedzams un no biznes viedokļa tas nav nepieciešams. 
Tādējādi rodas jautājums, vai šāda sistēma tiks uzskatīta par sasniedzamu publiskajā internetā?

-

Norādē uz noteikumu izdošanas tiesisko pamatu dzēst pirmo punktu (zīmi).

-

No projekta 2.pielikuma 6.3.apakšpunkta izriet, ka attiecīgais personāls (persona) nedrīkst būt sodīts.
Vēršam uzmanību, ka nedz projekts, nedz arī projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija) (turpmāk – anotācija) nesniedz skaidrojumu, kādēļ personāls (persona) nedrīkst būt sodīts par jebkuru nodarījumu. Saistībā ar minēto norādām, ka ikviens Krimināllikumā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir ar lielu sabiedriskās bīstamības pakāpi un tie vienādi skar vai rada potenciālus draudus sabiedrībai vai valsts drošībai kopumā. Proti, visi Krimināllikumā ietvertie nodarījumi ir vienlīdz bīstami, jo tie apdraud pašas svarīgākās sabiedrības intereses. Tomēr jebkurai personai jāgūst nepārprotamais priekšstats par savu tiesību ierobežojuma pamatojumu. Ņemot vērā minēto, lūdzam projekta anotācijā ietvert detalizētu pamatojumu un skaidrojumu, kādēļ par visiem noziedzīgajiem nodarījumiem personālam (personai) būtu nosakāmi ierobežojumi.
Tāpat nav saprotams, vai projekta 2.pielikuma 6.3.apakšpunktā noteiktais ierobežojums personālam (personai) ir absolūts, proti, noteikts uz neierobežotu laiku vai arī uz laiku līdz tiek dzēsta vai noņemta personas sodāmība. Saistībā ar minēto vēršam uzmanību uz tiesībsarga 2019.gada 18.oktobra vēstuli Nr.1-8/19 Ministru prezidentam par normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem personai izvēlēties sev vēlamu nodarbošanos sakarā ar iepriekš izdarītu noziedzīgu nodarījumu [1], ar kuru tiek aicināts izvērtēt absolūtā aizlieguma nepieciešamību un apsvērt iespējamību to aizstāt ar:
1. ierobežojumu, kas ir attiecināms tikai uz tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem;
2. ierobežojumu, kas ir attiecināms tikai uz atsevišķiem noziedzīgiem nodarījumiem (piemēram, autortiesību un blakustiesību pārkāpšana saskaņā ar Krimināllikuma 148.pantu, izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas saskaņā ar Krimināllikuma 218.pantu un būvniecības noteikumu pārkāpšana saskaņā ar Krimināllikuma 239.pantu);
3. ierobežojumu, kas ir attiecināms tikai uz atsevišķu noziedzīgu nodarījumu grupām (piemēram, noziedzīgi nodarījumi pret personas dzīvību un veselību; noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību; noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā; noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā);
4. ierobežojumu, kas ir attiecināms tikai uz:
4.1. sevišķi smagiem noziegumiem;
4.2. smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem;
4.3. noziegumiem (mazāk smagiem, smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem);
4.4. noziedzīgiem nodarījumiem (kriminālpārkāpumiem un noziegumiem);
5. terminētu ierobežojumu (aizliegumu), proti, tādu, kas beidzas līdz ar sodāmības dzēšanu vai noņemšanu (sīkāk sk. Ministru kabineta 2020.gada 3.marta sēdes protokola Nr.9, 40.§ (TA-2009) “Atbildes projekts tiesībsargam (par normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem personai izvēlēties sev vēlamu nodarbošanos sakarā ar iepriekš izdarītu noziedzīgu nodarījumu) 3.punktu [2]).

[1] https://www.tiesibsargs.lv/wp-content/uploads/2022/07/mp_par_normativajos_aktos_noteiktiem_ierobezojumiem_sakara_ar_ieprieks_izdaritu_n_n_1579092336.pdf
[2] https://likumi.lv/ta/id/313098

-

Papildināt vai pārskatīt Antācijas 1.3. sadaļas skaidrojumu par infrastruktūras lietošanas pamatu un atbildību par infrastruktūras pielāgošanu drošības prasībām. Šobrīd minētais skaidrojums ietver "Attiecīgos gadījumos, kad informācijas sistēmas tiek uzturētas telpās vai infrastruktūrā, kas atrodas citas iestādes īpašumā vai pārvaldībā, par šo telpu atbilstību noteikumu prasībām ir atbildīgs pats subjekts, kas attiecīgās informācijas sistēmas uztur." Tomēr Valsts robežsardzes gadījumā, Valsts robežsardzes sistēmu RAIS un REIS pārzinis un turētājs ir Valsts robežsardze. Valsts robežsardze ir informācijas resursu pārvaldnieks, bet Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ir tehnisko resursu pārvaldnieks.  Sekojoši ir nepieciešams precizējums apgalvojumam "subjekts, kas attiecīgās informācijas sistēmas uztur", jo RAIS un REIS gadījumā šis sistēmas uztur gan Valsts robežsardze (dati, programmatūra), gan Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (infrastruktūra).

-