Atzinums

Likumprojekts paredz papildināt Valsts civildienesta likuma 39. pantu, nosakot tiesības iestādes vadītājam atstādināt ierēdni no amata pienākumu izpildes, apturot darba samaksas izmaksu, ja ierēdnis ir atzīts par aizdomās turēto.
Šāds iestādes vadītāja kompetences papildinājums likumprojekta anotācijā ir pamatots ar to, ka civildienests un tā ierēdņi atrodas pastiprinātas sabiedrības uzmanības lokā un katra atsevišķa ierēdņa uzvedība un rīcība veido, ne tikai iestādes, bet arī dienesta kopējo tēlu sabiedrībā. Saskaņā ar likumprojekta anotācijā norādīto, no ētikas viedokļa nav pieļaujams, ka amata pienākumus veic ierēdnis, uz kuru krīt aizdomas par likumpārkāpuma izdarīšanu, īpaši, ja tas saistīts ar amata pienākumu izpildi vai var ietekmēt turpmāko amata pienākumu izpildi.
Tāpat likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka, lemjot par ierēdņa, kurš ir atzīts par aizdomās turēto, atstādināšanu no amata pienākumu izpildes,  katrā konkrētā gadījumā jānodrošina individuāls samērīguma izvērtējums, pietiekams pamatojums par sabiedrības un valsts interešu apdraudējumu konkrētā kriminālprocesa dēļ un efektīvas procesuālās garantijas pret patvaļīgu vai nesamērīgi ilgu atstādināšanu.
Vēršama uzmanība, ka likumprojektā paredzētā ierēdņa atstādināšana no amata pienākumu izpildes pamatojama ar apstākļiem, kas ir noskaidroti vai kļuvuši zināmi kriminālprocesā, kura ietvaros ierēdnis ir atzīts par aizdomās turēto. Savukārt likumprojekta anotācijā netiek sniegts skaidrojums par iestādes vadītāja iespējām iegūt attiecīgu informāciju no izmeklēšanas iestādēm, lai spētu objektīvi novērtēt ne tikai ierēdņa uzvedību un rīcību, bet arī katrā konkrētā gadījumā nodrošināt individuālu atstādināšanas samērīguma izvērtējumu.
Ņemot vērā to, ka civildienests un tā ierēdņi atrodas pastiprinātas sabiedrības uzmanības lokā, paužams viedoklis, ka nosakot iestādes vadītājam kompetenci atstādināt ierēdni no amata pienākumu izpildes, ja ierēdnis ir atzīts par aizdomās turēto, bet neparedzot iestādes vadītājam iespējas iegūt šāda lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju, tiek radīts risks nepamatotu un nesamērīgu lēmumu pieņemšanai.
Līdz ar ko Iekšlietu ministrijas ieskatā saistībā ar likumprojektā ietverto tiesisko regulējumu būtu virzāmi arī attiecīgi grozījumi Kriminālprocesa likumā, paredzot iestādes vadītāja informēšanas pienākumu par ierēdņa atzīšanu par aizdomās turēto.
Ievērojot minēto, precizēt likumprojekta anotāciju.  
 

-