Atzinums

Piekrītam informatīvajā ziņojumā norādītajam, ka OECD negūst peļņu no sava darba un darbojas pēc izmaksu atgriešanas principa, un no  brīvprātīgā ieguldījuma tiks segtas ar OECD ekspertu darbu saistībā ar ministrijai sniegto politikas īstenošanas atbalstu radušās izmaksas. OECD nav finansiāli ieinteresēts un tas nav tirgus dalībnieks un nav konstatējamas iepirkuma līguma pazīmes un attiecīgi līguma slēgšanai nebūtu jāpiemēro PIL regulējums. Vienlaikus pašā pamatojumā informatīvā ziņojuma tekstā nav jāietver atsauce uz PIL 3.panta otro daļu vai sesto daļu. Proti,
1) No IP apraksta par līguma priekšmetu, neizriet, ka te ir runa par PIL 3.panta otrajā daļā regulētiem gadījumiem, proti, pētniecību UN izstrādi, kuru definē PIL 1.panta 20.punkts. Šie apsvērumi ir jāsvītro no IP kā uz lietas būtību neattiecināmi,
2) PIL 3.panta sestās daļas piemērošana nav atkarīga no PIL 1.panta 22.punktā minētā piegādātāja pazīmēm, proti, nav nozīmes subjektu statusam, bet gan nosacījumiem, vai ir piemērojama cita, 3.p.6.d. minēta alternatīva procedūra. Lūdzam svītrot vai precizēt IP tekstu.

 

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt informatīvajā ziņojumā ietverto informāciju attiecībā uz Publisko iepirkumu likuma (PIL) nepiemērošanu līguma noslēgšanai ar ITF/OECD.  Finanšu ministrijas ieskatā, šobrīd informatīvajā ziņojumā ir iekļauta pretrunīga informācija, no kuras tā arī nav iespējams saprast, kāds ir secinājums - vai sadarbības līgumu ar OECD un ITF ir uzskatāms par iepirkuma līgumu un vai uz to ir attiecināmas PIL prasības.
Proti, no vienas puses, ziņojumā aprakstītas potenciālās iespējas piemērot PIL 3.panta otrajā vai sestajā daļā noteiktos izņēmumus, kas faktiski nozīmētu, ka konkrētais līgums ir uzskatāms par iepirkuma līgumu. No otras puses, ziņojumā arī tiek analizēts OECD un ITF statuss un pilnvaras, kas attiecīgi ļautu nonākt pie secinājuma, ka konkrētais līgums nebūtu uzskatāms par iepirkuma līgumu un līdz ar to uz to nemaz neattiecas PIL. Vienlaikus pie informatīvā ziņojuma secinājumiem ir minēts, ka nepieciešams saņemt no ITF/OECD apliecinājumu, ka līgumsaistības ar Latviju var uzņemties saskaņā ar PIL 3.panta sestās daļas 2.punktu, savukārt MK sēdes prokollēmumā paredzēts, ka trīspusējo līgumu slēdz, nepiemērojot PIL noteiktās iepirkuma procedūras.
Attiecīgi no visa minētā nav skaidrs, kā tiek kvalificēts attiecīgais trīspusējais līgums. Gadījumā, ja tas tiek uzskatīts par iepirkuma līgumu, nepieciešams skaidri norādīt, vai un konkrēti kurš PIL izņēmums tiks attiecināts uz līguma noslēgšanu, attiecīgi arī sniedzot izņēmuma piemērošanas pamatojumu. Šādā gadījumā MK sēdes prokollēmumā arī skaidri jānorāda atsauce uz PIL piemērošanas izņēmumu. Savukārt gadījumā, ja tiek secināts, ka konkrētais līgums nav uzskatāms par iepirkuma līguma, tad ziņojumā pietiek saglabāt tikai skaidrojumu par to, kādēļ līgums nav uzskatāms par iepirkuma līgumu. Šādā gadījumā MK sēdes protokollēmumā vispār nav nepieciešams norādīt, ka līgums tiek slēgts, nepiemērojot PIL.
 

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma 2.sadaļu “Projekta izmaksas un finansēšanas kārtība” papildināt ar detalizētu izmaksu aprēķinu vai vismaz pieņēmumiem, kā noteikts izmaksu apmērs.

-

Lūdzam ņemt vērā pie informatīvā ziņojuma pievienoto iebildumu attiecībā uz Publisko iepirkumu likuma piemērošanu.

-

Lūdzam izvērtēt, vai ziņojuma secinājumu 1.punktā kā projekti, kuri jāņem vērā, novērtējot dubultās finansēšanas risku, nebūtu jāiekļauj arī Ceļu satiksmes drošības padomes 07.03.2024. sēdē atbalstītie ceļu satiksmes negadījumu novēršanas (profilakses) projekti: “Pasākums – “Smago ceļu satiksmes negadījumu izpētes pilotprojekts” 2024.gadā” un “Pētījums – “CSNg izpēte, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi””.

-